Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ziņu aģentūra LETA 2015.gada 10.maijā informēja, ka Kristaps Mihailovs lūdzis tieslietu ministram izvērtēt vai Aizkraukles rajona tiesas tiesnese Sarmīte Daukšte nav saucama pie disciplinārās atbildības, izskatot lietu, bet nepaziņojot viņam par tiesas sēdes vietu un laiku.

Policija Kristapam Mihailovam iepriekš bija sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolu par atrašanos pie automašīnas stūres narkotiku reibumā. Pirmās instances tiesa vīrietim piemēroja administratīvo arestu, naudas sodu un tiesību atņemšanu. Tiesas lēmums tika pārsūdzēts Zemgales apgabaltiesā un lietas izskatīšana turpināsies 19.maijā.
Kristapa Mihailova aizstāvis – zvērināts advokāts Pēteris Kušners uzskata, ka minētā lieta būtu uzskatāma par parastu administratīvo pārkāpumu lietu, ja tajā nebūtu tik daudz nesaprotamu un aizdomīgu apstākļu, kas ļauj apšaubīt vai tā no paša sākuma nav safabricēta.
Pirmkārt, lietā ir identiski divu Aizkraukles ceļu policistu (Edgara Tipaiņa un Raivja Priedes) ziņojumi datorrakstā, kuri cilvēkam no malas liktu domāt, ka policisti ir kā divi "dvīņu brāļi", kas vienādi domā un ir ar vienādu rakstītprasmi. Viens no policistiem - Raivis Priede tiesas sēdē, atbildot uz tiesas jautājumu, kāpēc ziņojumi izskatās pēc "klonētiem", atbildēja, ka ziņojumu teksts ir gatavs, bet nianses katrs pieliek pats. Tā arī nesniedzot skaidru atbildi, kas minēto tekstu ir uzrakstījis.
Otrkārt, lietas materiālos sākotnēji nebija administratīvā aizturēšanas protokola, kas pēc diviem mēnešiem lietā uzradās. Taču tas nebija reģistrēts aizturēto personu žurnālā, tajā nebija aizturētās personas paraksta, ne arī norādīts atbrīvošanas laiks. Tas ļauj izteikt aizdomas, vai šāds protokols nav viltots - sagatavots vēlāk, turklāt nemaz nepastāvot aizturēšanai.

Treškārt, lietā nav videoieraksta, kurā būtu redzams, ka persona ir vadījusi transportlīdzekli. Turklāt policijas darbinieki savās liecībās pinas skaidrojumos, sakot, ka videosistēma nav darbojusies kā tai vajadzētu darboties, ka nezin kad un kā tā pati izslēdzas, taču ziņojumus par videosistēmas bojājumiem policijas darbinieki nav iesnieguši.
Ceturtkārt, pats administratīvo pārkāpumu protokols tika sastādīts pēc trīs mēnešiem, un to sastādīja Aizkraukles policists Oskars Rēķis, atrodoties interešu konflikta situācijā, jo pirms tam Kristaps Mihailovs bija informējis policiju par likumsarga provokatīvajām darbībām.
Taču pirmās instances tiesa ar tiesnesi Sarmīti Daukšti neņēma vērā, ka lietā nav neviena neapstrīdama pierādījuma, tomēr atzina personu par vainīgu, turklāt sprieduma motīvu daļā divas reizes minējusi tiesājamā šofera traģiski bojā gājušā brāļa vārdu, kas ļauj izteikt šaubas par administratīvo pārkāpumu lietas safabricēšanu.
"Būtiskākais, ka tiesnese Daukšte nav devusi personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, iespēju piedalīties tiesas sēdē, proti, nopratināt lieciniekus, iesniegt pierādījumus, piedalīties pierādījumu pārbaudē u.tml, jo nav nosūtījusi pavēsti uz personas deklarēto adresi, bet nolēmusi lietu izskatīt bez personas klātbūtnes, jo tiesnese uzskatīja, ka persona nav paziņojusi par neierašanās iemesliem, kā arī nav lūgusi lietu atlikt. Rodas pamatots jautājums - kā gan persona var paziņot par neierašanās iemesliem, kā arī lūgt lietas izskatīšanu atlikt, ja viņa nemaz nezin lietas izskatīšanas laiku?" retoriski
norādīja advokāts.
Tāpat tiesnese Daukšte neļāva personas aizstāvim paskaidrot, kādi ir personas neierašanās iemesli, kā arī vispār atteicās izskatīt aizstāvja iesniegto noraidījumu tiesnesei, kas bija pamatotas ar sarunām ārpus tiesas zāles starp Daukšti un policijas pārstāvi. Latvijas tiesu sistēmā ir nostiprinājusies atziņa, ka tiesneši, kas konsultējas ar lietas dalībnieku, tā pārstāvi ārpus tiesas bez citu lietas dalībnieku klātbūtnes, pārkāpj objektivitātes principu.
Par minēto tiesneses rīcību ir iesniegts iesniegums tieslietu ministram, lūdzot izvērtēt, vai tiesnese Daukšte nav saucama pie disciplinārās atbildības. Tieslietu ministrija šobrīd gaida, kāds būs Zemgales apgabaltiesas Aizkraukles tiesu nama tiesnešu nolēmums. Ja tiesneses Daukštes nolēmums tiks atcelts, tad vērtēs vai nav ierosināma disciplinārlieta pret tiesnesi.

Dīvainākais ir tas, ka 2015.gada 22.aprīlī Zemgales apgabaltiesa Aizkrauklē noraidīja Kristapa Mihailova aizstāvja lūgumus par liecinieku uzaicināšanu uz tiesas sēdi, uzskatot, ka viņi ir tikuši nopratināti pirmajā instancē, tāpat tika noraidīti lūgumi informāciju par policijas darbinieku ziņojumu saņemšanu pieprasīšanu un dienesta automašīnas videosistēmas instrukcijas izprasīšanu no Valsts policijas, kā arī informācijas izprasīšanu no Ģenerālprokuratūras par iespējamā noziedzīgā nodarījuma esamību lietā iesaistītā policista rīcībā, proti, sniedzot apzināti nepatiesu informāciju.

Kristaps Mihailovs uzskata, ka minētais liecina par Zemgales apgabaltiesas neobjektivitāti, jo 2015.gada 22.aprīlī aizstāvis pieteica noraidījumu Zemgales apgabaltiesas tiesnešiem V.Donānam un E.Lenšam, pamatojot to ar minēto tiesnešu ikdienas kopīgo braukšanu ar tiesnesi Daukšti no dzīves vietas – Jēkabpilī uz darba vietu Aizkrauklē un atpakaļ laikā, kad minētajiem tiesnešiem jāpieņem nolēmums par Daukštes spriedumu, proti, tiek izskatīta apelācijas tiesvedībā administratīvo pārkāpumu lieta, kurā pirmās instances tiesas spriedumu pieņēmusi Daukšte, turklāt vērtējot, vai nav atceļams tiesneses Daukštes pieņemtais spriedums, kas tiesnesei Daukštei var būt pamats disciplināratbildībai. Šī situācija saprātīgam vērotājam no malas var radīt šaubas par tiesnešu objektivitāti, uz ko aizstāvis arī vērsa tiesas uzmanību. Tiesneši nepieņēma viņiem pieteiktos noraidījumus.

Mihailovs uzskata, ka iepriekšminētais liecina par Zemgales apgabaltiesas Aizkrauklē tiesnešu rīcību, pārkāpjot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.8 panta pirmās daļas trešo punktu, proti, tiesnesis nav tiesīgs piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš personiski tieši vai netieši ir ieinteresēts lietas iznākuma vai ir citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti, minētajā lietā pārkāpjot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 237.pantā nostiprinātos lietvedības uzdevumus administratīvo pārkāpumu lietā un konkrēti - savlaicīgi, vispusīgi, pilnīgi un objektīvi noskaidrot katras lietas apstākļus, izlemt to stingra saskaņa ar likumu. Pastāvot šaubām par tiesas objektivitāti, nav iespējams garantēt ne vispusīgu, ne pilnīgu un objektīvu lietas apstākļu noskaidrošanu. Situācijā, kad tiesa nepievieno Mihailova iesniegtos rakstveida pierādījumus, uz kuriem ir atsauce viņa paskaidrojumos, nedod viņam iespēju nopratināt lieciniekus un neizprasa informāciju par apstākļiem, kas attiecas uz lietu, liecina par mutvārdu procesa „bezjēdzību” šajā lietā un Mihailova statisko lomu tajā, jo nevienu no Mihailova garantētajām tiesībām, ko pirmā instance viņam bija liegusi, apelācijas instances tiesa arī neļauj izmantot, turklāt situācijā, kad pirmās instances tiesas spriedums ir atceļams tieši tā iemesla dēļ, ka Mihailovam nebija paziņots par tiesas sēdes vietu un laiku pirmajā instancē.

Aizstāvis Kušners uzskata, ka ir pārkāptas Mihailova tiesības uz taisnīgu tiesu, liedzot viņam gan pirmajā, gan apelācijas instancē izmantot savas tiesības uz liecinieku nopratināšanu, kā arī pierādījumu izprasīšanu un iesniegšanu, kas ļautu objektīvi noskaidrot lietas apstākļus, protams, ja vien pārējām lietā iesaistītajām personām ir vēlme to noskaidrot.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Mums pilnīgi neparedzētām vajadzībām ļoti nepieciešami vēl divi miljoni nodokļu maksātāju naudas

FotoLatvijas Televīzija Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) 2020. gada 15. janvārī iesniegusi informatīvo ziņojumu par vidēja termiņa darbības stratēģijas (2020.-2022. gadam) ieviešanu un kapitālsabiedrības sekmīgai attīstībai nepieciešamiem priekšnoteikumiem. Ziņojumā apkopota informācija par šābrīža situāciju uzņēmumā.
Lasīt visu...

21

Intelektuālā atombumba

FotoCilvēce vēsturiski nesen ieguva atombumbu kā pagaidām efektīvāko līdzekli cilvēku fiziskajai iznīcināšanai. Taču cilvēce vēsturiski vēl nesenāk (no XX gs.70.gadiem) ieguva atombumbu  arī cilvēku garīgajai (apziņas, domāšanas, prāta, uztveres) iznīcināšanai, viņus neiznīcinot fiziski. Arī tas pagaidām ir efektīvākais līdzeklis attiecīgajā jomā. Tik efektīvs līdzeklis garīgajai iznīcināšanai nav ne reliģiskā dogmātika, ne politiski ideoloģiskā dogmātika. Šo līdzekli jāsauc par intelektuālo atombumbu.
Lasīt visu...

21

Mums būtu jāsāk uzvesties kā saprātīgiem vismaz līdz budžeta apstiprināšanai

FotoPēdējās dienās visi jau ir apjukuši no tā ziņu daudzuma, kas ar mediju un sociālo tīklu starpniecību nāk no Rīgas domes gaiteņiem. Izsekot, par ko kārtējo reizi kāds no partneriem ir apvainojies vai izteicis ultimātu, patiešām kļūst grūti, un es atvainojos rīdziniekiem par šo jucekli.
Lasīt visu...

21

2020. No Tuvajiem Austrumiem līdz Baltijai: ģeopolitiskās prognozes ASV un Irānas konflikta kontekstā

FotoĢeopolitiskās prognozes jaunajam gadam no dažādu politologu puses skan neviennozīmīgi un tās atšķiras gan pēc vektora, gan dinamisma - no globāla atomkara briesmām līdz Baltkrievijas iekļaušanai Krievijas iniciētajā “valstu savienībā”. Tomēr vairums ir vienisprātis, ka šis gads solās būt notikumiem bagāts.
Lasīt visu...

21

Pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis top necaurspīdīgi

FotoLatvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Latvijas Rektoru padomei, Augstākās izglītības padomei, Latvijas Universitāšu asociācijai, paužot iebildumus par necaurspīdīgo procesu, kādā top pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis. LIZDA sagatavojusi priekšlikumus augstskolu pārvaldības modeļa uzlabošanai. Priekšlikumi un iebildumi ir nosūtīti izvērtēšanai IZM.
Lasīt visu...

21

500 metru aptieku darbības ģeogrāfiskais ierobežojums jāatceļ, lai veicinātu medikamentu pieejamību un normalizētu zāļu cenas Latvijā

FotoNevalstiskā organizācija Impact 2040 vērsusies pie Valsts prezidenta, Saeimas deputātiem un Ministru kabineta ar ierosinājumiem grozījumiem noteikumos, kas regulē aptieku izvietojumu saistībā ar pēdējā laikā aktualizēto medikamentu pieejamības un to dārdzību Latvijā.
Lasīt visu...

21

Atklātā vēstule par ilgtspējīgu un gudru saimniekošanu Latvijas mežos

FotoMežs mūsdienās klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, kas ir pēdējos 250 gados lielākā meža platība. Latvijas meža koku krājas pieaugums, proti, koksne, ko augšanas procesā saražo koki, saskaņā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” veiktajiem pētījumiem veido apmēram 26 miljonus kubikmetru gadā, no tā izmantojam apmēram 16 līdz 17 miljonus kubikmetru, bet vismaz 6 miljoni kubikmetru koksnes atmirst citu faktoru – kukaiņu, slimību, vēja un sniega – dēļ. Tā rezultātā ik gadu koksnes krāja Latvijas mežos palielinās par aptuveni 3 līdz 4 miljoniem kubikmetru.
Lasīt visu...

12

Pašlaik galvaspilsētu vada Mata Hari, kas iepriekšējos 10 gadus veiksmīgi nēsājusi čemodānus aiz vajadzīgajiem cilvēkiem

FotoManiem kolēģiem Rīgas domē, kā man liekas, ir divas iespējas, kā pārvarēt pašreizējo krīzi. Viena - sarežģīta un godīga, otra - ātra un gļēva.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pa Latviju klīst populāra nopūta - “Galvenais, ka šoreiz ir prezidents, par kuru nav kauns”

Tas, ko esmu ievērojis un sen sapratis - cilvēkiem ārpus Latvijas...

Foto

Neredzam nekādu iemeslu, lai kaut ko mainītu partijas darbībā arī pašlaik

Ņemot vērā situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC)...

Foto

Kā Kariņa valdība iespēra zem jostas vietas Latvijai kā tiesiskai valstij

9.janvāra Saeimas plenārsēdē tika izskatīts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam “Par valdības nespēju pamatot...

Foto

Cerību ideoloģija

Uz planētas pašlaik notiek sīva cīņa par pasaules kārtību. Cīņa notiek starp tiem, kuri vēlas dzīvot daudzpolārā pasaulē, kur pasaules kārtību nosaka vairākas spēcīgas...

Foto

IZM izteikti neieklausās profesionāļu viedoklī un nāk klajā ar nepārdomātiem priekšlikumiem

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēdējā laikā izceļas ar dažādu noteikumu aktīvu ražošanu, bet tas...

Foto

Vai LTV izplata viltus ziņas?

6. janvārī sabiedrība uzzināja par kārtējām vadošo darbinieku iecelšanām Latvijas TV. Zīmīgi, ka pārmaiņas skārušas tieši atbildīgos par saturu. LTV pavēstīja,...

Foto

„Mediju ekspertes” Rudušas piecpadsmitā darbavieta atbilstoši viņas vektoram būs valsts televīzija

No 2020. gada 6. janvāra Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktores pienākumus pilnā apjomā sākusi pildīt...

Foto

Laimīgā dzīve ar “suņa s...iem” un prognozēšanas rutīna

Ar svešvārdu “rutīna” neapzīmē vienīgi šablonisku darbību, kad valda ilgi trenēts un stabils, taču ne visai simpātisks automātisms....

Foto

Iniciatīva: valsts un pašvaldību autotransportu aprīkot ar GSM GPS izsekošanas ierīcēm

Brīdī, kad valstī trūkst naudas mediķiem, demogrāfijas jautājumiem, ir nepieciešams arī palūkoties, kur varētu ietaupīt...

Foto

Daudzi šeit Latvijā savā apziņā vēl nedzīvo kā Eiropā, par kuru sapņojam

Eiropa. Brīvā Eiropa. Padomju Latvijas laikā tā bija katra latvieša sapnis. Nostāsti par turīgajiem...

Foto

Valdībai jāpievērš uzmanība nepilnībām regulējumā par aptieku izvietojumu

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 18.decembrī, izskatot pieteikumu par Zāļu valsts aģentūras izsniegtām atļaujām aptiekas atvēršanai, atcēla...

Foto

Elektriskā dzīve

Pagātne ir ne tikai notikumiem, bet arī idejām. Notikums bez idejas ir ikdiena, bet notikums ar ideju kļūst par vēsturi. Pagājušā gadsimta otrajā gadu...

Foto

Pagātnes fakti tagadnei

Latvijas sabiedrības kādā daļā joprojām saglabājas speciāli iezombētais melīgais priekšstats par “perestroiku/atmodu”. Daudzi turpina slavēt tādus VDK sameistarotos pseidonacionālos mistrojumus kā LTF, LNNK,...

Foto

Lai arī pamazām, tomēr tiesiskā situācija Latvijā uzlabojas

23. decembrī Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu Satversmei atzinusi normu, kas liedz kriminālvajāšanai izdotam Saeimas deputātam piedalīties Saeimas...

Foto

Datu valsts inspekcijas direktore jaunu izaicinājumu priekšā

Datu valsts inspekcijas vadītāja amatā tiku iecelta 2016.gada 5.aprīlī, neilgi pirms tika pieņemta Vispārīgā datu aizsardzības regula (2016.gada 27.aprīlī)...

Foto

No kā mums lūgt svētību jeb svētība vai lāsts?

Šajos Ziemassvētkos arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs aicina iznīcināt ļaunumu savās dzīvēs. Šai sakarā minēšu kādu piemēru, kur no...

Foto

Objektīvais faktors

Eksistenciālajai traģēdijai, kas latviešu tautā turpinās jau gadus trīsdesmit un izteikti triumfālu pakāpi ir sasniegusi “6.oktobra paaudzē”, ir objektīvs faktors. Tāds faktors patiešām eksistē...

Foto

Notiek sorosītu bezprecedenta uzbrukums Valsts policijai

Pēdējās dienās lielu vairumu Latvijas masu mediju ir pāršalkusi ziņa, ka it kā kāda persona terorizējot un vajājot žurnālistu organizāciju Re:Baltica un...