Aizkulišu procesā virzītā Rīgas domes izpilddirektora vietniece pildīs Jaunupa un Co. uzdevumus
Pietiek lasītājs10.04.2024.
Komentāri (35)
Iesaki rakstu: 
Elita Baklāne-Ansberga ir persona, kura spēj pielāgoties visiem politiskajiem vējiem un saimniekiem, kas viņai nodrošina labi apmaksātu darbavietu augstā amatā. Bez morāles principiem jeb, kā saka, “nauda nesmird”, un to var tulkot pārnestā un arī tiešā veidā, jo šobrīd viņas uzdevums ir bīdīt vienas partijas – “Latvijas attīstībai” vadītāju Edgara Jaunupa un Jura Pūces intereses saistībā ar atkritumu apsaimniekošanas biznesu Rīgā.
Pašlaik viņa jau no februāra gaida savu apstiprināšanu Rīgas domes izpilddirektora vietnieces amatā, bet ir iekavējies balsojums Rīgas domes sēdē. Iespējams, šis nav augsts postenis viņas CV, bet nozīmīgs amats, lai savu labvēļu interesēs uzraudzītu atkritumu biznesa jautājumu virzību pareizajā gultnē. Respektīvi, ievirzot izpilddirektori Jāni Langi pieņemt pareizus lēmumus un tos virzīt deputātiem pieņemšanai.
Tas būtu solis pozīciju stiprināšanā, jo no otras puses vajadzīgajā postenī jau atrodas Jaunupam un Pūcem paklausīgs biedrs Viesturs Zeps, kas visu attiecīgi ievirza pareizajā gultnē no Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja posteņa. Vai Zepam interesē mājokļi? Iespējams. Bet noteikti neinteresē vides jautājumi. Taču šī ir svarīga komiteja partijai, kas nosaka atkritumu apsaimniekošanas politiku pilsētā.
Elita Baklāne-Ansberga ilgus gadus ierēdniecībā ne ar ko neizcēlās. Bija “Latvijas valsts mērnieka” valdes priekšsēdētāja. Bet tad viņu sagaidīja straujš karjeras lēciens – viņa tika izvēlēta kā Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore.
Par to, ka nauda nesmird, liecina viņas tālākās karjeras izvēle – strādāt smagos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga komandā kā Ventspils domes Ekonomikas nodaļas vadītājai. Pirms nokļūt šajā amatā, viņa bīdīja interesantu projektu – ļoti dārgu Valsts zemes dienesta arhīva būvniecību tieši Ventspilī. Uzzinot, ka ticis negodprātīgi izmantots, tā brīža Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs publiski atzina, ka Elita Baklāne-Ansberga ir zaudējusi viņa uzticēšanos.
Atpakaļ ietekmīgo amatu klasifikācijā viņa tika jau 2019.gadā kā Valsts vides dienesta ģenerāldirektore (partijas “Latvijas attīstībai” VARAM ministra Jura Pūces laikā). Turklāt pēc tam nāca gaismā dažādas epizodes, kad, iespējams, viņa kā vadītāja piesegusi dažādas Ventspils pilsētas vides problēmas, ņemot vērā ostas uzņēmumu darbības spektru, kas gaisa piesārņojuma ziņā nav sliktāks par Mendeļejeva tabulu.
Kad mainījās VARAM vadība un par ministru kļuva Māris Sprindžuks, viņš netolerēja Jaunupa, Pūces un Lemberga intereses, un Elitai Baklānei-Ansbergai amats bija jāpamet. Bet viņa saglabāja ērtu un siltu vietiņu – VAS “Elektroniskie sakari” padomes locekles amatu. Šo amatu viņai atkal izkārtoja VARAM ministrs, kas ir šīs kapitālsabiedrības akciju turētājs – tātad vēlreiz varam redzēt saikni ar politisko partiju “Latvijas attīstībai”.
Jāsaka, ka par viņas īpaši ciešo draudzību ar Edgaru Jaunupu runā jau sen – tā sākusies no Latvijas Universitātes laikiem, kad abi kopā uzdzīvojuši un vārījuši “podus” studentu pašpārvaldē. Savukārt Jaunupa stils ir ļoti vienkāršs – atrast ļoti naudīgus uzņēmējus ar viņu šaurām interesēm, tad izveidot sev lojālu, pietuvinātu un ļoti paklausīgu cilvēku tīklojumu dažādos ietekmīgos amatos. Savukārt noslēguma fāzē tiek izsistas cauri mistiskas lietas, kā rezultātā nauda no jaunā biznesa tiek sadalīta. Politbizness.
Ir skaidrs, ka Elita Baklāne-Ansberga Rīgas domē būs tikai šaha figūra Jaunupa-Pūces veidojumam, kurš kopā ar Zepu pildīs konkrētus “uzdevumus”. Visi koalīcijā to saprot, bet “mīļā miera labad” piever acis.
Šobrīd šim spiedienam turas pretī Rīgas domes frakcija NA/LRA, kas agrākā VARAM ministra Māra Sprindžuka ietekmē saredz bažas un iespējamu interešu konfliktu un uzstāj, ka šajā amatā piemērotāka būtu no politiskās ietekmes neitrāla persona. Kā ziņo “Nekā personīga”, no sākuma frakcija vienojusies par brīvu balsojumu, kurā katrs var balsot pēc saviem uzskatiem, bet pēc izjustā spiediena un ietekmēšanas manevriem nolēmusi neatbalstīt kandidatūru.
Līdz ar to trūkst balsu. Skaidrs, ka Zeps nekad nepierunās kolēģus no partijas “Progresīvie” atbalstīt šo kandidatūru, jo starp abām partijām valda naids uz “mūžīgi mūžiem” Jaunupa un Pūces azartspēļu lobēšanas dēļ. Kuluāros runā, ka tagad Elitas Baklānes-Ansbergas bīdīšana daudz cerīgāk varētu izdoties, pielasot partijas “Saskaņa” domes deputātu balsis. To, ka šis ir ticams variants, apliecina jau sadarbības piemērs Ropažu novadā, kur abas partijas atsevišķos gadījumos sadarbojušās, it īpaši ar atkritumu apsaimniekošanu saistītos jautājumos.
Mēs zinām, cik ļoti Jaunupam patīk basketbols. Un zinām, cik netīras spēles arī tajā tika spēlētas līdz viņa aiziešanai. Bet vecās saites jau nevar saraut. Tā nu viena no personām, kuras ģimenes intereses atkritumu biznesā varētu tikt virzītas, ir izbijušais basketbolists Jānis Blūms. Atkal jāmin kāda sakritība – šis basketbolists vēl pēdējās pašvaldību vēlēšanās startēja ar trešo kārtas numuru Ropažu novadā no “Latvijas attīstībai” saraksta.
Protams, ir skaidrs, ka šāda pretrunīgi vērtēta persona nedrīkst tikt virzīta šādam ietekmīgam amatam Rīgas domē. Šobrīd tas ir Rīgas domnieku ziņā – meklēt jaunu, politiski neitrālu personu vai atbalstīt Jaunupa – Pūces politbiznesu. Nedrīkst vēl piemirst par Lemberga interesēm Rīgas brīvostā.
Seko mums 
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
