Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Elita Baklāne-Ansberga ir persona, kura spēj pielāgoties visiem politiskajiem vējiem un saimniekiem, kas viņai nodrošina labi apmaksātu darbavietu augstā amatā. Bez morāles principiem jeb, kā saka, “nauda nesmird”, un to var tulkot pārnestā un arī tiešā veidā, jo šobrīd viņas uzdevums ir bīdīt vienas partijas – “Latvijas attīstībai” vadītāju Edgara Jaunupa un Jura Pūces intereses saistībā ar atkritumu apsaimniekošanas biznesu Rīgā.

Pašlaik viņa jau no februāra gaida savu apstiprināšanu Rīgas domes izpilddirektora vietnieces amatā, bet ir iekavējies balsojums Rīgas domes sēdē. Iespējams, šis nav augsts postenis viņas CV, bet nozīmīgs amats, lai savu labvēļu interesēs uzraudzītu atkritumu biznesa jautājumu virzību pareizajā gultnē. Respektīvi, ievirzot izpilddirektori Jāni Langi pieņemt pareizus lēmumus un tos virzīt deputātiem pieņemšanai.

Tas būtu solis pozīciju stiprināšanā, jo no otras puses vajadzīgajā postenī jau atrodas Jaunupam un Pūcem paklausīgs biedrs Viesturs Zeps, kas visu attiecīgi ievirza pareizajā gultnē no Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja posteņa. Vai Zepam interesē mājokļi? Iespējams. Bet noteikti neinteresē vides jautājumi. Taču šī ir svarīga komiteja partijai, kas nosaka atkritumu apsaimniekošanas politiku pilsētā.

Elita Baklāne-Ansberga ilgus gadus ierēdniecībā ne ar ko neizcēlās. Bija “Latvijas valsts mērnieka” valdes priekšsēdētāja. Bet tad viņu sagaidīja straujš karjeras lēciens – viņa tika izvēlēta kā Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore.

Par to, ka nauda nesmird, liecina viņas tālākās karjeras izvēle – strādāt smagos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga komandā kā Ventspils domes Ekonomikas nodaļas vadītājai. Pirms nokļūt šajā amatā, viņa bīdīja interesantu projektu – ļoti dārgu Valsts zemes dienesta arhīva būvniecību tieši Ventspilī. Uzzinot, ka ticis negodprātīgi izmantots, tā brīža Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs publiski atzina, ka Elita Baklāne-Ansberga ir zaudējusi viņa uzticēšanos.

Atpakaļ ietekmīgo amatu klasifikācijā viņa tika jau 2019.gadā kā Valsts vides dienesta ģenerāldirektore (partijas “Latvijas attīstībai” VARAM ministra Jura Pūces laikā). Turklāt pēc tam nāca gaismā dažādas epizodes, kad, iespējams, viņa kā vadītāja piesegusi dažādas Ventspils pilsētas vides problēmas, ņemot vērā ostas uzņēmumu darbības spektru, kas gaisa piesārņojuma ziņā nav sliktāks par Mendeļejeva tabulu.

Kad mainījās VARAM vadība un par ministru kļuva Māris Sprindžuks, viņš netolerēja Jaunupa, Pūces un Lemberga intereses, un Elitai Baklānei-Ansbergai amats bija jāpamet. Bet viņa saglabāja ērtu un siltu vietiņu – VAS “Elektroniskie sakari” padomes locekles amatu. Šo amatu viņai atkal izkārtoja VARAM ministrs, kas ir šīs kapitālsabiedrības akciju turētājs – tātad vēlreiz varam redzēt saikni ar politisko partiju “Latvijas attīstībai”.

Jāsaka, ka par viņas īpaši ciešo draudzību ar Edgaru Jaunupu runā jau sen – tā sākusies no Latvijas Universitātes laikiem, kad abi kopā uzdzīvojuši un vārījuši “podus” studentu pašpārvaldē. Savukārt Jaunupa stils ir ļoti vienkāršs – atrast ļoti naudīgus uzņēmējus ar viņu šaurām interesēm, tad izveidot sev lojālu, pietuvinātu un ļoti paklausīgu cilvēku tīklojumu dažādos ietekmīgos amatos. Savukārt noslēguma fāzē tiek izsistas cauri mistiskas lietas, kā rezultātā nauda no jaunā biznesa tiek sadalīta. Politbizness.

Ir skaidrs, ka Elita Baklāne-Ansberga Rīgas domē būs tikai šaha figūra Jaunupa-Pūces veidojumam, kurš kopā ar Zepu pildīs konkrētus “uzdevumus”. Visi koalīcijā to saprot, bet “mīļā miera labad” piever acis.

Šobrīd šim spiedienam turas pretī Rīgas domes frakcija NA/LRA, kas agrākā VARAM ministra Māra Sprindžuka ietekmē saredz bažas un iespējamu interešu konfliktu un uzstāj, ka šajā amatā piemērotāka būtu no politiskās ietekmes neitrāla persona. Kā ziņo “Nekā personīga”, no sākuma frakcija vienojusies par brīvu balsojumu, kurā katrs var balsot pēc saviem uzskatiem, bet pēc izjustā spiediena un ietekmēšanas manevriem nolēmusi neatbalstīt kandidatūru.

Līdz ar to trūkst balsu. Skaidrs, ka Zeps nekad nepierunās kolēģus no partijas “Progresīvie” atbalstīt šo kandidatūru, jo starp abām partijām valda naids uz “mūžīgi mūžiem” Jaunupa un Pūces azartspēļu lobēšanas dēļ. Kuluāros runā, ka tagad Elitas Baklānes-Ansbergas bīdīšana daudz cerīgāk varētu izdoties, pielasot partijas “Saskaņa” domes deputātu balsis. To, ka šis ir ticams variants, apliecina jau sadarbības piemērs Ropažu novadā, kur abas partijas atsevišķos gadījumos sadarbojušās, it īpaši ar atkritumu apsaimniekošanu saistītos jautājumos.

Mēs zinām, cik ļoti Jaunupam patīk basketbols. Un zinām, cik netīras spēles arī tajā tika spēlētas līdz viņa aiziešanai. Bet vecās saites jau nevar saraut. Tā nu viena no personām, kuras ģimenes intereses atkritumu biznesā varētu tikt virzītas, ir izbijušais basketbolists Jānis Blūms. Atkal jāmin kāda sakritība – šis basketbolists vēl pēdējās pašvaldību vēlēšanās startēja ar trešo kārtas numuru Ropažu novadā no “Latvijas attīstībai” saraksta.

Protams, ir skaidrs, ka šāda pretrunīgi vērtēta persona nedrīkst tikt virzīta šādam ietekmīgam amatam Rīgas domē. Šobrīd tas ir Rīgas domnieku ziņā – meklēt jaunu, politiski neitrālu personu vai atbalstīt Jaunupa – Pūces politbiznesu. Nedrīkst vēl piemirst par Lemberga interesēm Rīgas brīvostā.

Novērtē šo rakstu:

123
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

3

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

FotoŠī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Lasīt visu...

21

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

FotoPavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Lasīt visu...

18

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

FotoLatvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi