Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kādam tēvam bija meita, kuru dēvēja par gudro Elzu. Reiz pie viņas atbrauca precinieks Ansis. Kad viņi sēdās pie pusdienu galda, māte aizsūtīja Elzu uz pagrabu pēc alus. Elza aiziet un pazūd. Sūta uz pagrabu kalponi, tā arī nenāk atpakaļ, tad iet māte – pazūd, iet tēvs – arī neatgriežas. Visbeidzot Ansis noiet pagrabā un ierauga, ka visa ģimene sēž un raud. Elza, lejot krūkā alu, bija pamanījusi griestos iecirstu mūrnieku ķelli un sākusi domāt – ja nu viņa apprec Ansi un viņiem piedzimst dēls, un viņi sūta viņu uz pagraba pēc alus, un ķelle pēkšņi krīt, uzkrīt dēlam uz galvas un nosit viņu… Šis bēdīgais scenārijs tad arī saraudināja Elzu un viņas ģimeni.

Šeit pasakas dažādās versijas sāk atšķirties. Grimmu pasakā, kuras sākumu tikko mēģināju īsi atstāstīt, Ansis Elzu apprec, bet tālākā dzīve apliecina, ka viņas "gudrība" patiesībā ir muļķība. Citās versijās, un tādas ir vairākām tautām, precinieks atzīst meiteni par muļķi, bet iet pasaulē pārliecināties, vai arī citi cilvēki ir tikpat stulbi, konstatē, ka patiešām ir, un atgriežas pie līgavas.

Kā atzinuši daži informēti cilvēki, mans domu gājiens dažkārt līdzinās "gudrās" Elzas prātojumiem. Sāc būvēt kaut kādas hipotētiskas iespējas un aizdomājies nezin kur. Pasakas būtība, šķiet, ir tāda, ka visu notikumu ķēdi var viegli novērst, vienkārši aizvācot ķelli, cirvi, nūju vai jebko, kas konkrētajā pasakas versijā ir piesaukts.

Bet problēma šādos mēģinājumos paredzēt notikumu gaitu ir arī tā, ka dzīvē bieži vien gadās kaut kas ļoti vienkāršs un ikdienišķs, kas neļauj attīstīties dramatiskajiem notikumiem, kādus esi iztēlojies. No otras puses, spēja prognozēt un iztēloties ir būtiska cilvēka mentālo spēju sastāvdaļa. Amerikāņu filozofs Daniels Denets nodalīja būtnes, kuras visu izmēģina praksē, un būtnes, kuras vispirms pārbauda idejas galvā un, citējot Karlu Poperu, "ļauj hipotēzēm mirt savā vietā".

Kopš Krievijas karaspēka februāra iebrukuma Ukrainā regulāri atgriežos pie domām par 9. maija svinībām Rīgā. Nez kāpēc uzreiz ienāca prātā, ka pašreizējā kontekstā šīm svinībām ir, tā sacīt, problēma...

Kad kādam par to ieminējos, reakcija bija apmēram tāda: "Tas vēl tālu!" Un patiešām, līdz 9. maijam daudz kas var mainīties, tomēr pasākums tuvojas, un kaut kā jātiek skaidrībā, "ko iesākt ar 9. maiju". Diskusija jau ir sākusies, arī tieslietu ministrs un Rīgas domes priekšsēdētājs ir izteikušies, ka šobrīd tā svinēšana būtu vērtējama kā agresijas izpausme, kara attaisnošana un "nāves svinības".

Putina uzbrukums Ukrainai, protams, ir noziegums pret Ukrainas tautu, un visas pārējās tā sekas nav salīdzināmas ar to, kas vēl aizvien tiek nodarīts ukraiņiem, bet nevar arī nepamanīt, ka šis karš atstājis un atstās neizdzēšamu iespaidu uz Krievijas likteni un krievu pašapziņu.

Kāds no komentētājiem, kuru lasītā un skatītā jūklī vairs nevaru atrast, izmeta frāzi, ka Putins būtībā ir sagrāvis stāstu, ar kuru krievu tauta ir dzīvojusi kopš Otrā pasaules kara, proti, ka tā ir pret karu, ka tā vēstures izšķirošajā brīdī ir nostājusies labo spēku pusē un uzvarējusi ļaunumu – fašismu. Lai gan, pēc ziņām spriežot, šī stāsta sagraušana nav sasniegusi daudzu Krievijas iedzīvotāju apziņu, tas pašreiz ir kļuvis acīmredzami nesakarīgs un haotisks.

Esmu optimists un domāju, ka pat Putina atbalstītāji mazliet jūt apjukumu – tagad sauklis "Karam nē" tiek pasludināts par fašisma izpausmi – un pamana vājprātu, kas Krievijā šobrīd notiek. Var jau būt, ka orveliskā pasaule, ko šobrīd "Putina minjoni" milzu ātrumā cenšas pabeigt un nodot ekspluatācijā, patiešām nostiprināsies Krievijā, un varam atcerēties kaut vai Staļina PSRS, kurā pēc vadoņa pavēles nacistiskā Vācija bez aizķeršanās no ienaidnieka pārtapa par draugu un tad atkal atpakaļ par ienaidnieku.

Tomēr man ir aizdomas, ka laiki ir citi un Krievija arī cita – noteikti pastāv iespēja, ka nemaz ne tik tālā nākotnē Krievijas iedzīvotājiem nāksies uzzināt dažu labu nepatīkamu patiesību par savu valsti un tās "militāro operāciju". Tas varētu būt šoks.  

Vienlaikus Putina avantūra ir nodarījusi ļaunumu arī krieviem ārpus Krievijas. Lai gan viņi paši  un citi cilvēki ar vēsu prātu mēģina atgādināt, ka Krievijas režīms un krievi nav viens un tas pats, izskatās, ka vismaz Rietumos, nemaz nerunājot par Ukrainu, attieksme mainās pret krievu tautu kā tādu. Ja Lielbritānijā tas varbūt ir tikai jautājums par dažu banku biznesu un Krievijas emigrantu pašsajūtu, tad Latvijas situācijā šis karš var atsviest atpakaļ tā saucamo integrācijas procesu, un Latvijā, manuprāt, integrācija patiešām notiek.

Izskatās, ka daļai Latvijas sabiedrības šķiet, ka šis ir īstais mirklis izmantot iespēju, kamēr Saurona acs ir pavērsusies pret Dienvidiem, lai nokārtotu dažu labu, viņuprāt, nepabeigtu lietu. Tomēr Latvijas krievi nav tikai daži miljardieri, kas nopirkuši vienu vai otru muižu, un arī doma, ka viņi kaut kā izšķīdīs latviešu sabiedrībā un zaudēs savu identitāti, ir fantāzija – latviešiem un krieviem (krieviem un ukraiņiem!) Latvijā būs jādzīvo kopā, jābūt kaimiņiem. Tā nu mums ir sanācis. Atbilstoši, lai kādas būtu pasaules vēsmas, mums visiem jābūt īpaši prātīgiem, lai nesavārītu putru arī šeit, kuru tad nāksies strēbt ilgi pēc kara beigām.

Te arī 9. maija problēma. Patiesībā runa ir par veselu problēmu samezglojumu. Pirmkārt, cik nu es vispār varu kaut ko saprast no krievu kopienas dzīves, man ir aizdomas, ka latvieši lielākoties pārprot 9. maiju. Pareizāk sakot, tā vienkāršo jēgu. Mēs šīs svinības, manuprāt, uztveram pārāk burtiski – kā vēsturiska notikuma, proti, uzvaras un karā kritušo senču piemiņas dienu – vai arī saskatām tajās okupācijas slavināšanu un nostalģiju pēc impērijas. Un kaut kas no tā visa tur ir.

Bet, manuprāt, ir ļoti viegli pamanīt arī to, ka šo svētku svinētājiem ir daudz motīvu. Es teiktu, ka 9. maijs ir kļuvis par Latvijas krievu vai krieviski runājošās kopienas identitātes svētkiem. Tajā tiek pieminēti mirušie un "nemirstīgo pulks", bet tā nav sēru diena. Daļa no dalībniekiem greznojas ar Putina Krievijas simboliem, bet daudzi vienkārši atnākuši pabūt kopā ar "tādiem pašiem kā viņi".

Ja man ir taisnība, tad aizliegumu svinēt 9. maiju krievu kopiena var uztvert tikai kā mēģinājumu aizliegt viņiem būt tiem, kas viņi ir. Turklāt, apsaukājot šo pasākumu par "nāves dienu", pastāv risks aizvainot arī tos, kuri nebūt netaisās slavēt Latvijas vai Ukrainas okupāciju. Un te arī galvenā problēma – cilvēks var piekrist nosodījumam pret agresiju Ukrainā, bet nevar piekrist atteikties no savas identitātes apliecināšanas.  Latviešiem ir vairāki šādi svētki, pirmām kārtām Līgo svētki, un tie izdzīvoja arī tad, kad padomju režīms tos mēģināja aizliegt.

Protams, var jautāt, kāpēc šī identitāte tiek svinēta tieši šādā veidā – vai to nevarētu svinēt kādā citā dienā vai citā vietā. Bet tā ir, var teikt, sena problēma – alternatīva īsti nav atrasta. Britu vēsturnieks Orlando Faidžīss grāmatā "Natašas deja" rakstīja, ka pēc revolūcijas krievu emigranti esot svinējuši Puškina dzimšanas dienu kā nacionālos svētkus, jo nav spējuši vienoties ne par vienu citu atzīmējamu vēsturisku notikumu (540. lpp.). Grūti iedomāties mūsdienu krievus pulcējamies Puškina dzimšanas dienā, lai gan viņa piemineklis Kronvalda parkā ir.  

No otras puses, man ir aizdomas, ka daļa Latvijas krievu kopienas gribētu izturēties tā, it kā kopš iebrukuma Ukrainā nekas nebūtu mainījies. Tomēr skaidrs, ka ir. No vidusmēra latvieša skatpunkta raugoties, 9. maija svētku problēma ir tā, ka to svinētāji neņem vērā, ka Latvijas atbrīvošana no nacistiskās Vācijas karaspēka mums, latviešiem, nozīmēja okupāciju. Uzvara pār nacistisko Vāciju padarīja iespējamu interpretāciju par to, ka padomju armija cīnījās labo spēku pusē. Putins, nepārtraukti uzsverot saistību starp padomju uzvaru Otrajā pasaules karā un mūsdienu Krieviju, ar savu iebrukumu Ukrainā ir sabojājis stāstu par šīs uzvaras cildenumu, jo turpinājums tai (vēlreiz) ir izrādījies tīrs ļaunums.

Tā ka es teiktu, ka 9. maija problēma nav problēma, ko var atrisināt latvieši. Manuprāt, aizliegums ir slikta doma, jo nekas netiek piedāvāts vietā, bet skaidrs arī, ka ne jau cilvēki no malas var pateikt, ko un kā krieviski runājošajiem Latvijas pilsoņiem svinēt. Manuprāt, šis ir mirklis, kad krievu kopienai jāsaņemas un jāizdomā, kā viņi iedomājas savu vietu mūsdienu Latvijā, un jānāk klajā ar priekšlikumiem, kāds ir risinājums problēmai, ko radījis 9. maijs.

* Raksts pārpublicēts no vietnes satori..lv, ko dāsni finansē Jura Pūces (Attīstībai/Par) sievas Zaigas Pūces vadītais Sabiedrības integrācijas fonds.

Novērtē šo rakstu:

37
130

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Jauna NATO stratēģija un “aizvainota aknu desa”

FotoVācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka atklāj, ka līdzšinējā NATO stratēģija paredz agresijas gadījumā vispirms pamest Baltijas valstis un pēc tam tās atkal atkarot. Bērboka uzskata, ka nepieciešama jauna NATO stratēģija, kas ļautu nekavējoties un vispusīgi atvairīt Krievijas uzbrukumu. Baltijas valstu aizsardzība tad vairāk gultos uz Vāciju. Tā ka, iespējams, drīzumā Dievzemītē atkal būs pa pilnam vācu puišu, meiču un, velns viņu zin’, kas tur vēl dienē.
Lasīt visu...

21

Tā kā tieslietās viss kārtībā, vēršu savas rūpes enerģētikas nozares virzienā

FotoEnerģētiskā atkarība ir viens no iedarbīgākajiem Krievijas ieročiem, kas tiek lietots neminstinoties, ja rodas vajadzība. To mēs redzam gan Ukrainā, gan nu jau arī pavisam blakus Somijā un citviet Eiropā. Nebūsim naivi, tas nenotiek bez vietējo enerģētikas jomas pārstāvju iesaistes, – viņi ir kļuvuši par daļu no Krievijas energosistēmas. Daži neapzināti, jo viņi vienkārši dara profesionāli savu darbu, daži arī ļoti apzināti, pārstāvot Krievijas intereses Latvijā.
Lasīt visu...

21

Krievu identitāte ir organizēta ap impēriski politiskiem simboliem

FotoAttiecībā uz padomju pieminekļiem ir viens aspekts, par ko jābūt skaidram priekšstatam - visā Eiropā šie pieminekļi ir vietējo krievvalodīgo identitātes konsolidācijas punkti. Un sociologiem ir daudzmaz skaidrs, kāpēc tas tā. Tie nav gluži piederības atraktori. Par tiem kalpo tā pati māju izjūta, un par to cits stāsts (cik plaši ietver mājas, sēta vai reģions Pribaltika).
Lasīt visu...

21

No Tamuža un Zakatistova lietas KNAB izkalis kārtējo čiku

FotoTagad jau piemirsies, bet 2018. gadā bija briesmīgs skandāls – KNAB darbinieki aizturēja Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu Saeimas telpās. Nākamajā rītā deputāts tika palaists brīvībā. Kaimiņam kā aktierim izdevās izcila performance – samulsums, bailes, pēc tam varonīga apņēmība, kas atspoguļojās viņa sejā dažādos veidos. Tolaik Kaimiņam un viņa partijai vēl bija daudz fanu, kuri gaidīja elka iznākšanu no cietuma. Tā gan tagad ir tāla pagātne.
Lasīt visu...

6

Būtu tikai godīgi mums un visai Rietumu pasaulei atzīt beidzot faktu: Krievija ir fašistiska valsts

FotoKopš kara sākuma paralēli turpinu lasīt viedokļus gan no Krievijas, gan Rietumu (angļu, vācu, franču valodās) puses. Tas ir mega krahs, ko patlaban Rietumi piedzīvo ar savām ilūzijām un pārpratumiem par Krieviju.
Lasīt visu...

21

Kad deputāte atzīstas, ka deputāti pārstāv kādas grupas intereses...

FotoPriekšstats, ka deputāts pārstāv tikai sava vēlētāja “viedokli, uzskatus un vēlmes”, rodas:
Lasīt visu...

21

Dalītais īpašums: ko darīt tālāk?

FotoLatvijā 90. gados notika revolūcija mājokļu sektorā. Pārmaiņas bija saistītas gan ar ēku īpašumu atdošanu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, gan ar māju privatizāciju, gan ar visu mājokļu uzturēšanas sistēmu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Politisko attiecību līmenis, kurš kādreiz šķistu neiedomājams cinisms, tiek uzdots kā pašsaprotama norma

Šonedēļ Latvijas politikā notika sava veida fāzes pāreja. Nokāpšana vēl vienu līmeni zemāk....

Foto

Līdzšinējā ekonomikas ministra muļļāšanās un tās cena

Krievijas karš Ukrainā tiek finansēts no gāzes un naftas eksporta ieņēmumiem, un no šī kara pirmās dienas Latvijas valdības...

Foto

Uzņēmēju organizācijas aicina ekonomikas ministra amatu saglabāt Jānim Vitenbergam

Šobrīd, kad Latvija saskaras ar būtiskiem ģeopolitiskiem, sociāliem un ekonomiskiem izaicinājumiem, mēs, uzņēmējus pārstāvošās organizācijas un nozares,...

Foto

Krišjānis Kariņš ir uzsācis bērnišķīgu, bet vienlaikus bīstamu spēli

Vakar iekšlietu ministre Marija Golubeva paziņoja par savu demisiju šādiem vārdiem: “Ministru prezidents Kariņš, pakļaujoties nacionāļu ultimatīvajam...

Foto

Šobrīd mainīt ekonomikas ministru ir bezatbildīgi

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) norāda, ka pieaugošās ekonomiskās krīzes un kara radīto sarežģījumu...

Foto

Atgādinām, ka vairāk nekā trīsdesmit procentiem Latvijas pilsoņu dzimtā valoda ir krievu valoda

Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” valde pašreizējo situāciju Latvijā uzlūko ar nopietnām bažām. Atbildīgo institūciju...

Foto

Daži jautājumi par pieminekļa nojaukšanu

Vai ir iespējams, ka padomju vadība, plānojot parku un pieminekli Rīgā, ņēma vērā arī to, ko Krievijā sauc par sadarbību ar...

Foto

Daudzkrāsainās ļaunuma puķes

“Aiz ideālu daudzināšanas politiķi bieži vien meistarīgi slēpj savu neprasmi, melus un nevēlēšanos kalpot valsts interesēm.” Pjērs Buasts....

Foto

Pārējo būs apēdusi inflācija...

Ikdienā neaizstājamu pārtikas produktu cenas jau tagad ir pieaugušas par 30-50%. Un tas ir tikai sākums – energoresursu cenu lēciens un kara...

Foto

Pavļuts pauž necieņu pret Ministru kabineta apstiprinātajām darba samaksas garantijām veselības nozares darbiniekiem

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž nožēlu par Veselības ministrijas...

Foto

Jūs taču neiedomājāties, ka es jutīšos vainīga vai atbildīga par kaut jel ko?

Policijai, tai skaitā speciālo uzdevumu bataljonam, ir uzdots īstenot nulles tolerances politiku pret...

Foto

Vismaz nākamos desmit gadus valstij ar krievvalodīgajiem jākomunicē krieviski

Par politisku nāciju. Krievvalodīgie dalās trīs grupās: 20% jau ir daļa no politiskās nācijas, 30% ar savu...

Foto

Vispār jau 10. maijā viss bija diezgan labi, vienīgi Satversme mums ir tāda, kāda ir

Es nosodu tos cilvēkus, kas svin Krievijas agresiju. Tai pat laikā...

Foto

Laiki dāsniem pabalstiem un atbalstiem ir beigušies

959 miljoni eiro uz budžeta deficīta rēķina 2020. gadā, 2 miljardi 104 miljoni eiro uz deficīta rēķina 2021. gadā...

Foto

Ticiet vai ne, bet patieso apdraudējumu es saskatu virtuālajā vidē

Ik gadu 9. maijā visā Eiropas Savienībā mēs atzīmējam Eiropas dienu. Šodien tās fonā norit karš Ukrainā,...

Foto

Zaļās partijas Tavara dīvainības

Šī gada 27. martā Jaunmoku pilī, tiekoties Latvijas Zaļās partijas (LZP), Latvijas Zemnieku savienības, Liepājas partijas un partijas Latvijai un Ventspilij vadītājiem, LZP priekšsēdētājs...

Foto

Cik slikti, ka Latvija uzņem daudz bēgļu, bet nez kāpēc negrib viņus integrēt

Ukrainas bēgļu uzņemšana iezīmē pagriezienu daudzu Eiropas Savienības dalībvalstu, it sevišķi Ukrainas kaimiņvalstu,...

Foto

Ministre Golubeva uzskata, ka "konstatētie nodarījumi nav masveidīgi". Vajag vairāk?

„Vērtējot šos gadījumus kopējā likumpārkāpumu kontekstā, viennozīmīgi var apgalvot, ka konstatētie nodarījumi nav masveidīgi,” pēc iekšlietu...

Foto

Ja ne mēs, tad kurš vēl aizsargās ģimenes vērtības?

Ģimene, laulība, bērni – tās ir augstākās garīgās vērtības. Šobrīd ir nepieciešams, lai mēs tās aizsargātu. Piesedzoties...

Foto

Nebakstiet bijušo čekas ziņotāju – pareizticīgo metropolītu Aleksandru!

Populāra Latvijas ārste ar Ukrainas saknēm LTV intervijā precīzi raksturoja mūsu sabiedrības attieksmi pret krieviem. Pat, ja viņi...

Foto

Rietumos esam tikuši, tomēr padomju lausku lasītājus neesam lāga pieskatījuši

Tik daudz laimīgu cilvēku seju kā 1990. gada 4. maija pievakarē pēc Latvijas Republikas Augstākās padomes balsojuma...

Foto

4. maija ideālus daudzi ir nodevuši gluži nemanot

Laikziņi šogad sola 4. maija aukstuma rekordus. Acīmredzot vēl nav pienācis mirklis noņemt šalles un novilkt cimdus, kas...

Foto

Okupācijas stabs. Mani un citu līkloči

Tā jautājumu un komentāru gūzma, ko pēdējo nedēļu laikā esmu saņēmis saistībā ar bēdīgi slaveno Pārdaugavas stabu, sāk radīt aizdomas,...

Foto

Jurašs Nr. 2 tēmē uz Saeimu?

Ja piedzīvojām situāciju, ka bija divi Juraši - viens fiziskais ar miesu un asinīm, kas staigāja pa ielu un sniedza...

Foto

Orda ir jāsagrauj

Lielākajai daļai no mums jau sen ir skaidrs no ikdienas pieredzēm, ka PSRS koloniālā minoritāte Latvijā pārstāv svešu pasauli, uz kuru mūsu kultūras...

Foto

Reirs melo

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vērš uzmanību, ka finanšu ministrs Jānis Reirs 28. aprīlī LTV raidījumā “Šodienas jautājums” sniedza...

Foto

Es dodos atpakaļ uz Latviju, kur visi mani apskauž un ienīst, jo man ir jauns funktieris

Esmu ceļā uz Madridi, lai dotos uz Latviju. Šis ir...

Foto

Aicinu valdību uz nekavējošu rīcību pārtikas cenu dramatiska kāpuma apstākļos: Latvijai draud bada gads

Izvērtējot situāciju lauksaimniecībā, jāsecina, ka atsevišķiem produktiem prognozēto 50% pieaugumu vietā, cena...

Foto

Domājam ar savu galvu!

Latvijas pilsoņiem! Krievijas iebrukums Ukrainā liek domāt arī par nenodrošināto un neskaidro Latvijas tautas stāvokli. Sabrūkot PSRS, kādi slepeni protokoli un, iespējams,...

Foto

Latvijai tuvojas vēl nepieredzēta krīze

Kurināmā, degvielas, elektrības, izejvielu un rezultātā pārtikas cenu kāpums jau ietekmē un ietekmēs vēl vairāk katru Latvijas iedzīvotāju. Viennozīmīgi visvairāk cietīs...

Foto

Kāpēc Ukraina uzvar?

Kāpēc Ukraina uzvar, lai gan frontes līnijā var būt zaudējumi, ir teritoriju okupācija, kritušie un civiliedzīvotāju deportācijas? Uzvar – morāli! Ukraiņu tautu, armiju...

Foto

Par pareizticības žandarmu Kudoru

Lai kā Andris Kudors necenstos zem Ukrainas karoga paslēpt, ka viņš ir patoloģisks melis, sektants un manipulators, padodas tas viņam ne pārāk...

Foto

“Bēgļi” no Krievijas nav jāuzņem, nekādas jaunas uzturēšanās atļaujas – terminētas, pastāvīgās, vienalga kādas!

“Latvijas Avīze” 20. aprīlī publicēja interviju ar Saeimas deputātu Ainaru Latkovski, kurā politiķim...

Foto

Ja sanāk verbāla saķeršanās ar putinistu

Daži praksē balstīti padomi domas konstrukcijai, ja sanāk verbāla saķeršanās ar putinistu....

Foto

Mūs aizmirsa!

Atsaucoties uz Ķīles Pasaules ekonomikas institūta publicēto informāciju par valstu sniegto atbalstu Ukrainai, kurā norādīta nepatiesa informācija par Latvijas sniegto atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem,...

Foto

Mēs esam atraduši jaunu veidu, kā paspēlēties ar pilsonību, tagad kā piesegu izmantosim Ukrainas bēgļus

Šobrīd Saeima skata grozījumus Pilsonības likumā, kuros nav noteikts, pie kādiem...

Foto

Sarkanā "profesūra" stingri stāv okupekļa sardzē

Viens no pazīstamākajiem sarkanās profesūras ideologiem Mārtiņš Kaprāns sociālajā vietnē “Twitter” ierakstījis: “Rodas iespaids, ka Kompartijas propagandas orgāna “Cīņa” tiešie...

Foto

Nomest līķautu atjaunotā dzīvē

“Vai jums nav zināms, ka mēs visi, kas Jēzus Kristus Vārdā esam kristīti, esam iegremdēti Viņa nāvē? Jo mēs līdz ar Viņu...

Foto

Mamuška

Ukrainas austrumos notiek karaspēka koncentrēšana izšķirošai milzu kaujai. Nav skaidrs, kāpēc tāda kauja būtu vajadzīga, tomēr abas puses apbrīnojamā vienprātībā savelk spēkus, apšauda viens otru,...

Foto

Spriežam par „kolektīvo Putinu”. „Zombie, what’s in your head?”*

Pēc ziņām, foto un video no Bučas šķiet, ka vārdi ir sekli un nespēj ietvert visu, kas...

Foto

Sankcijas – trīs piedāvājumi

Līdz ar sankciju paplašināšanu pret Krieviju un atbalsta (militārā, humānā, ekonomiskā, visa iespējamā) palielināšanu Ukrainai, ir vērts arī, tēlaini izsakoties, iztīrīt un...

Foto

Ienīst necilvēcību ir normāli

Krievijas karš un genocīds pret ukraiņiem daudziem ir radījis iekšēju cīņu pret arvien pieaugošām naida un dusmu jūtām pret okupantu necilvēkiem. Mēs...

Foto

Par karu Ukrainā un medicīnas konsekvencēm

Karš nozīmē agresiju pret cilvēku dzīvību un veselību. Ukrainas kara tuvākās un ilgtermiņa sekas veselībai kļūst katastrofālas. Televīzijas kanālos un internetā...

Foto

Ministri Golubevu netraucēt ar zagļiem: viņai jāizdomā jauns joku video

Jūrmalā atkal siro zagļi – melnīgsnēji vīreļi, kuri šoreiz uzdodas par „ukraiņiem” un meklē „darbu”. Tagad...

Foto

Nils rekomendē svecītes

Jāatzīst, ka, kamēr Rīgas “gauleiters” bija Nils Ušakovs, galvaspilsēta zēla tīri labi. Bija, par ko mēru sunīt, un par savu kabatu politiķis neaizmirsa,...

Foto

Okupācijas muzeja brīvdabas ekspozīciju vajag apmūrēt ar mūri

Ir skaidrs, ka okupantu pieminekli līdz 9.maijam mēs nepagūsim nojaukt. Ja vien krievi paši neuzmetīs atombumbu, tas stāvēs....

Foto

Mūsu policisti ir ļoti, ļoti, ļoti lojāli, nemaz nedomājiet to apšaubīt!

Valsts policija ir iepazinusies ar bijušā iekšlietu ministra M. Gulbja intervijas izteikumiem kādā raidījumā, kurā...

Foto

Man ir daudz domu par visu ko, bet visvairāk par lielisko mani pašu

Es citkārt domāju, kas tad ir mans noziegums pret valsti ar nosaukumu Latvija....