Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kādam tēvam bija meita, kuru dēvēja par gudro Elzu. Reiz pie viņas atbrauca precinieks Ansis. Kad viņi sēdās pie pusdienu galda, māte aizsūtīja Elzu uz pagrabu pēc alus. Elza aiziet un pazūd. Sūta uz pagrabu kalponi, tā arī nenāk atpakaļ, tad iet māte – pazūd, iet tēvs – arī neatgriežas. Visbeidzot Ansis noiet pagrabā un ierauga, ka visa ģimene sēž un raud. Elza, lejot krūkā alu, bija pamanījusi griestos iecirstu mūrnieku ķelli un sākusi domāt – ja nu viņa apprec Ansi un viņiem piedzimst dēls, un viņi sūta viņu uz pagraba pēc alus, un ķelle pēkšņi krīt, uzkrīt dēlam uz galvas un nosit viņu… Šis bēdīgais scenārijs tad arī saraudināja Elzu un viņas ģimeni.

Šeit pasakas dažādās versijas sāk atšķirties. Grimmu pasakā, kuras sākumu tikko mēģināju īsi atstāstīt, Ansis Elzu apprec, bet tālākā dzīve apliecina, ka viņas "gudrība" patiesībā ir muļķība. Citās versijās, un tādas ir vairākām tautām, precinieks atzīst meiteni par muļķi, bet iet pasaulē pārliecināties, vai arī citi cilvēki ir tikpat stulbi, konstatē, ka patiešām ir, un atgriežas pie līgavas.

Kā atzinuši daži informēti cilvēki, mans domu gājiens dažkārt līdzinās "gudrās" Elzas prātojumiem. Sāc būvēt kaut kādas hipotētiskas iespējas un aizdomājies nezin kur. Pasakas būtība, šķiet, ir tāda, ka visu notikumu ķēdi var viegli novērst, vienkārši aizvācot ķelli, cirvi, nūju vai jebko, kas konkrētajā pasakas versijā ir piesaukts.

Bet problēma šādos mēģinājumos paredzēt notikumu gaitu ir arī tā, ka dzīvē bieži vien gadās kaut kas ļoti vienkāršs un ikdienišķs, kas neļauj attīstīties dramatiskajiem notikumiem, kādus esi iztēlojies. No otras puses, spēja prognozēt un iztēloties ir būtiska cilvēka mentālo spēju sastāvdaļa. Amerikāņu filozofs Daniels Denets nodalīja būtnes, kuras visu izmēģina praksē, un būtnes, kuras vispirms pārbauda idejas galvā un, citējot Karlu Poperu, "ļauj hipotēzēm mirt savā vietā".

Kopš Krievijas karaspēka februāra iebrukuma Ukrainā regulāri atgriežos pie domām par 9. maija svinībām Rīgā. Nez kāpēc uzreiz ienāca prātā, ka pašreizējā kontekstā šīm svinībām ir, tā sacīt, problēma...

Kad kādam par to ieminējos, reakcija bija apmēram tāda: "Tas vēl tālu!" Un patiešām, līdz 9. maijam daudz kas var mainīties, tomēr pasākums tuvojas, un kaut kā jātiek skaidrībā, "ko iesākt ar 9. maiju". Diskusija jau ir sākusies, arī tieslietu ministrs un Rīgas domes priekšsēdētājs ir izteikušies, ka šobrīd tā svinēšana būtu vērtējama kā agresijas izpausme, kara attaisnošana un "nāves svinības".

Putina uzbrukums Ukrainai, protams, ir noziegums pret Ukrainas tautu, un visas pārējās tā sekas nav salīdzināmas ar to, kas vēl aizvien tiek nodarīts ukraiņiem, bet nevar arī nepamanīt, ka šis karš atstājis un atstās neizdzēšamu iespaidu uz Krievijas likteni un krievu pašapziņu.

Kāds no komentētājiem, kuru lasītā un skatītā jūklī vairs nevaru atrast, izmeta frāzi, ka Putins būtībā ir sagrāvis stāstu, ar kuru krievu tauta ir dzīvojusi kopš Otrā pasaules kara, proti, ka tā ir pret karu, ka tā vēstures izšķirošajā brīdī ir nostājusies labo spēku pusē un uzvarējusi ļaunumu – fašismu. Lai gan, pēc ziņām spriežot, šī stāsta sagraušana nav sasniegusi daudzu Krievijas iedzīvotāju apziņu, tas pašreiz ir kļuvis acīmredzami nesakarīgs un haotisks.

Esmu optimists un domāju, ka pat Putina atbalstītāji mazliet jūt apjukumu – tagad sauklis "Karam nē" tiek pasludināts par fašisma izpausmi – un pamana vājprātu, kas Krievijā šobrīd notiek. Var jau būt, ka orveliskā pasaule, ko šobrīd "Putina minjoni" milzu ātrumā cenšas pabeigt un nodot ekspluatācijā, patiešām nostiprināsies Krievijā, un varam atcerēties kaut vai Staļina PSRS, kurā pēc vadoņa pavēles nacistiskā Vācija bez aizķeršanās no ienaidnieka pārtapa par draugu un tad atkal atpakaļ par ienaidnieku.

Tomēr man ir aizdomas, ka laiki ir citi un Krievija arī cita – noteikti pastāv iespēja, ka nemaz ne tik tālā nākotnē Krievijas iedzīvotājiem nāksies uzzināt dažu labu nepatīkamu patiesību par savu valsti un tās "militāro operāciju". Tas varētu būt šoks.  

Vienlaikus Putina avantūra ir nodarījusi ļaunumu arī krieviem ārpus Krievijas. Lai gan viņi paši  un citi cilvēki ar vēsu prātu mēģina atgādināt, ka Krievijas režīms un krievi nav viens un tas pats, izskatās, ka vismaz Rietumos, nemaz nerunājot par Ukrainu, attieksme mainās pret krievu tautu kā tādu. Ja Lielbritānijā tas varbūt ir tikai jautājums par dažu banku biznesu un Krievijas emigrantu pašsajūtu, tad Latvijas situācijā šis karš var atsviest atpakaļ tā saucamo integrācijas procesu, un Latvijā, manuprāt, integrācija patiešām notiek.

Izskatās, ka daļai Latvijas sabiedrības šķiet, ka šis ir īstais mirklis izmantot iespēju, kamēr Saurona acs ir pavērsusies pret Dienvidiem, lai nokārtotu dažu labu, viņuprāt, nepabeigtu lietu. Tomēr Latvijas krievi nav tikai daži miljardieri, kas nopirkuši vienu vai otru muižu, un arī doma, ka viņi kaut kā izšķīdīs latviešu sabiedrībā un zaudēs savu identitāti, ir fantāzija – latviešiem un krieviem (krieviem un ukraiņiem!) Latvijā būs jādzīvo kopā, jābūt kaimiņiem. Tā nu mums ir sanācis. Atbilstoši, lai kādas būtu pasaules vēsmas, mums visiem jābūt īpaši prātīgiem, lai nesavārītu putru arī šeit, kuru tad nāksies strēbt ilgi pēc kara beigām.

Te arī 9. maija problēma. Patiesībā runa ir par veselu problēmu samezglojumu. Pirmkārt, cik nu es vispār varu kaut ko saprast no krievu kopienas dzīves, man ir aizdomas, ka latvieši lielākoties pārprot 9. maiju. Pareizāk sakot, tā vienkāršo jēgu. Mēs šīs svinības, manuprāt, uztveram pārāk burtiski – kā vēsturiska notikuma, proti, uzvaras un karā kritušo senču piemiņas dienu – vai arī saskatām tajās okupācijas slavināšanu un nostalģiju pēc impērijas. Un kaut kas no tā visa tur ir.

Bet, manuprāt, ir ļoti viegli pamanīt arī to, ka šo svētku svinētājiem ir daudz motīvu. Es teiktu, ka 9. maijs ir kļuvis par Latvijas krievu vai krieviski runājošās kopienas identitātes svētkiem. Tajā tiek pieminēti mirušie un "nemirstīgo pulks", bet tā nav sēru diena. Daļa no dalībniekiem greznojas ar Putina Krievijas simboliem, bet daudzi vienkārši atnākuši pabūt kopā ar "tādiem pašiem kā viņi".

Ja man ir taisnība, tad aizliegumu svinēt 9. maiju krievu kopiena var uztvert tikai kā mēģinājumu aizliegt viņiem būt tiem, kas viņi ir. Turklāt, apsaukājot šo pasākumu par "nāves dienu", pastāv risks aizvainot arī tos, kuri nebūt netaisās slavēt Latvijas vai Ukrainas okupāciju. Un te arī galvenā problēma – cilvēks var piekrist nosodījumam pret agresiju Ukrainā, bet nevar piekrist atteikties no savas identitātes apliecināšanas.  Latviešiem ir vairāki šādi svētki, pirmām kārtām Līgo svētki, un tie izdzīvoja arī tad, kad padomju režīms tos mēģināja aizliegt.

Protams, var jautāt, kāpēc šī identitāte tiek svinēta tieši šādā veidā – vai to nevarētu svinēt kādā citā dienā vai citā vietā. Bet tā ir, var teikt, sena problēma – alternatīva īsti nav atrasta. Britu vēsturnieks Orlando Faidžīss grāmatā "Natašas deja" rakstīja, ka pēc revolūcijas krievu emigranti esot svinējuši Puškina dzimšanas dienu kā nacionālos svētkus, jo nav spējuši vienoties ne par vienu citu atzīmējamu vēsturisku notikumu (540. lpp.). Grūti iedomāties mūsdienu krievus pulcējamies Puškina dzimšanas dienā, lai gan viņa piemineklis Kronvalda parkā ir.  

No otras puses, man ir aizdomas, ka daļa Latvijas krievu kopienas gribētu izturēties tā, it kā kopš iebrukuma Ukrainā nekas nebūtu mainījies. Tomēr skaidrs, ka ir. No vidusmēra latvieša skatpunkta raugoties, 9. maija svētku problēma ir tā, ka to svinētāji neņem vērā, ka Latvijas atbrīvošana no nacistiskās Vācijas karaspēka mums, latviešiem, nozīmēja okupāciju. Uzvara pār nacistisko Vāciju padarīja iespējamu interpretāciju par to, ka padomju armija cīnījās labo spēku pusē. Putins, nepārtraukti uzsverot saistību starp padomju uzvaru Otrajā pasaules karā un mūsdienu Krieviju, ar savu iebrukumu Ukrainā ir sabojājis stāstu par šīs uzvaras cildenumu, jo turpinājums tai (vēlreiz) ir izrādījies tīrs ļaunums.

Tā ka es teiktu, ka 9. maija problēma nav problēma, ko var atrisināt latvieši. Manuprāt, aizliegums ir slikta doma, jo nekas netiek piedāvāts vietā, bet skaidrs arī, ka ne jau cilvēki no malas var pateikt, ko un kā krieviski runājošajiem Latvijas pilsoņiem svinēt. Manuprāt, šis ir mirklis, kad krievu kopienai jāsaņemas un jāizdomā, kā viņi iedomājas savu vietu mūsdienu Latvijā, un jānāk klajā ar priekšlikumiem, kāds ir risinājums problēmai, ko radījis 9. maijs.

* Raksts pārpublicēts no vietnes satori..lv, ko dāsni finansē Jura Pūces (Attīstībai/Par) sievas Zaigas Pūces vadītais Sabiedrības integrācijas fonds.

Novērtē šo rakstu:

37
130

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...