Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kādam tēvam bija meita, kuru dēvēja par gudro Elzu. Reiz pie viņas atbrauca precinieks Ansis. Kad viņi sēdās pie pusdienu galda, māte aizsūtīja Elzu uz pagrabu pēc alus. Elza aiziet un pazūd. Sūta uz pagrabu kalponi, tā arī nenāk atpakaļ, tad iet māte – pazūd, iet tēvs – arī neatgriežas. Visbeidzot Ansis noiet pagrabā un ierauga, ka visa ģimene sēž un raud. Elza, lejot krūkā alu, bija pamanījusi griestos iecirstu mūrnieku ķelli un sākusi domāt – ja nu viņa apprec Ansi un viņiem piedzimst dēls, un viņi sūta viņu uz pagraba pēc alus, un ķelle pēkšņi krīt, uzkrīt dēlam uz galvas un nosit viņu… Šis bēdīgais scenārijs tad arī saraudināja Elzu un viņas ģimeni.

Šeit pasakas dažādās versijas sāk atšķirties. Grimmu pasakā, kuras sākumu tikko mēģināju īsi atstāstīt, Ansis Elzu apprec, bet tālākā dzīve apliecina, ka viņas "gudrība" patiesībā ir muļķība. Citās versijās, un tādas ir vairākām tautām, precinieks atzīst meiteni par muļķi, bet iet pasaulē pārliecināties, vai arī citi cilvēki ir tikpat stulbi, konstatē, ka patiešām ir, un atgriežas pie līgavas.

Kā atzinuši daži informēti cilvēki, mans domu gājiens dažkārt līdzinās "gudrās" Elzas prātojumiem. Sāc būvēt kaut kādas hipotētiskas iespējas un aizdomājies nezin kur. Pasakas būtība, šķiet, ir tāda, ka visu notikumu ķēdi var viegli novērst, vienkārši aizvācot ķelli, cirvi, nūju vai jebko, kas konkrētajā pasakas versijā ir piesaukts.

Bet problēma šādos mēģinājumos paredzēt notikumu gaitu ir arī tā, ka dzīvē bieži vien gadās kaut kas ļoti vienkāršs un ikdienišķs, kas neļauj attīstīties dramatiskajiem notikumiem, kādus esi iztēlojies. No otras puses, spēja prognozēt un iztēloties ir būtiska cilvēka mentālo spēju sastāvdaļa. Amerikāņu filozofs Daniels Denets nodalīja būtnes, kuras visu izmēģina praksē, un būtnes, kuras vispirms pārbauda idejas galvā un, citējot Karlu Poperu, "ļauj hipotēzēm mirt savā vietā".

Kopš Krievijas karaspēka februāra iebrukuma Ukrainā regulāri atgriežos pie domām par 9. maija svinībām Rīgā. Nez kāpēc uzreiz ienāca prātā, ka pašreizējā kontekstā šīm svinībām ir, tā sacīt, problēma...

Kad kādam par to ieminējos, reakcija bija apmēram tāda: "Tas vēl tālu!" Un patiešām, līdz 9. maijam daudz kas var mainīties, tomēr pasākums tuvojas, un kaut kā jātiek skaidrībā, "ko iesākt ar 9. maiju". Diskusija jau ir sākusies, arī tieslietu ministrs un Rīgas domes priekšsēdētājs ir izteikušies, ka šobrīd tā svinēšana būtu vērtējama kā agresijas izpausme, kara attaisnošana un "nāves svinības".

Putina uzbrukums Ukrainai, protams, ir noziegums pret Ukrainas tautu, un visas pārējās tā sekas nav salīdzināmas ar to, kas vēl aizvien tiek nodarīts ukraiņiem, bet nevar arī nepamanīt, ka šis karš atstājis un atstās neizdzēšamu iespaidu uz Krievijas likteni un krievu pašapziņu.

Kāds no komentētājiem, kuru lasītā un skatītā jūklī vairs nevaru atrast, izmeta frāzi, ka Putins būtībā ir sagrāvis stāstu, ar kuru krievu tauta ir dzīvojusi kopš Otrā pasaules kara, proti, ka tā ir pret karu, ka tā vēstures izšķirošajā brīdī ir nostājusies labo spēku pusē un uzvarējusi ļaunumu – fašismu. Lai gan, pēc ziņām spriežot, šī stāsta sagraušana nav sasniegusi daudzu Krievijas iedzīvotāju apziņu, tas pašreiz ir kļuvis acīmredzami nesakarīgs un haotisks.

Esmu optimists un domāju, ka pat Putina atbalstītāji mazliet jūt apjukumu – tagad sauklis "Karam nē" tiek pasludināts par fašisma izpausmi – un pamana vājprātu, kas Krievijā šobrīd notiek. Var jau būt, ka orveliskā pasaule, ko šobrīd "Putina minjoni" milzu ātrumā cenšas pabeigt un nodot ekspluatācijā, patiešām nostiprināsies Krievijā, un varam atcerēties kaut vai Staļina PSRS, kurā pēc vadoņa pavēles nacistiskā Vācija bez aizķeršanās no ienaidnieka pārtapa par draugu un tad atkal atpakaļ par ienaidnieku.

Tomēr man ir aizdomas, ka laiki ir citi un Krievija arī cita – noteikti pastāv iespēja, ka nemaz ne tik tālā nākotnē Krievijas iedzīvotājiem nāksies uzzināt dažu labu nepatīkamu patiesību par savu valsti un tās "militāro operāciju". Tas varētu būt šoks.  

Vienlaikus Putina avantūra ir nodarījusi ļaunumu arī krieviem ārpus Krievijas. Lai gan viņi paši  un citi cilvēki ar vēsu prātu mēģina atgādināt, ka Krievijas režīms un krievi nav viens un tas pats, izskatās, ka vismaz Rietumos, nemaz nerunājot par Ukrainu, attieksme mainās pret krievu tautu kā tādu. Ja Lielbritānijā tas varbūt ir tikai jautājums par dažu banku biznesu un Krievijas emigrantu pašsajūtu, tad Latvijas situācijā šis karš var atsviest atpakaļ tā saucamo integrācijas procesu, un Latvijā, manuprāt, integrācija patiešām notiek.

Izskatās, ka daļai Latvijas sabiedrības šķiet, ka šis ir īstais mirklis izmantot iespēju, kamēr Saurona acs ir pavērsusies pret Dienvidiem, lai nokārtotu dažu labu, viņuprāt, nepabeigtu lietu. Tomēr Latvijas krievi nav tikai daži miljardieri, kas nopirkuši vienu vai otru muižu, un arī doma, ka viņi kaut kā izšķīdīs latviešu sabiedrībā un zaudēs savu identitāti, ir fantāzija – latviešiem un krieviem (krieviem un ukraiņiem!) Latvijā būs jādzīvo kopā, jābūt kaimiņiem. Tā nu mums ir sanācis. Atbilstoši, lai kādas būtu pasaules vēsmas, mums visiem jābūt īpaši prātīgiem, lai nesavārītu putru arī šeit, kuru tad nāksies strēbt ilgi pēc kara beigām.

Te arī 9. maija problēma. Patiesībā runa ir par veselu problēmu samezglojumu. Pirmkārt, cik nu es vispār varu kaut ko saprast no krievu kopienas dzīves, man ir aizdomas, ka latvieši lielākoties pārprot 9. maiju. Pareizāk sakot, tā vienkāršo jēgu. Mēs šīs svinības, manuprāt, uztveram pārāk burtiski – kā vēsturiska notikuma, proti, uzvaras un karā kritušo senču piemiņas dienu – vai arī saskatām tajās okupācijas slavināšanu un nostalģiju pēc impērijas. Un kaut kas no tā visa tur ir.

Bet, manuprāt, ir ļoti viegli pamanīt arī to, ka šo svētku svinētājiem ir daudz motīvu. Es teiktu, ka 9. maijs ir kļuvis par Latvijas krievu vai krieviski runājošās kopienas identitātes svētkiem. Tajā tiek pieminēti mirušie un "nemirstīgo pulks", bet tā nav sēru diena. Daļa no dalībniekiem greznojas ar Putina Krievijas simboliem, bet daudzi vienkārši atnākuši pabūt kopā ar "tādiem pašiem kā viņi".

Ja man ir taisnība, tad aizliegumu svinēt 9. maiju krievu kopiena var uztvert tikai kā mēģinājumu aizliegt viņiem būt tiem, kas viņi ir. Turklāt, apsaukājot šo pasākumu par "nāves dienu", pastāv risks aizvainot arī tos, kuri nebūt netaisās slavēt Latvijas vai Ukrainas okupāciju. Un te arī galvenā problēma – cilvēks var piekrist nosodījumam pret agresiju Ukrainā, bet nevar piekrist atteikties no savas identitātes apliecināšanas.  Latviešiem ir vairāki šādi svētki, pirmām kārtām Līgo svētki, un tie izdzīvoja arī tad, kad padomju režīms tos mēģināja aizliegt.

Protams, var jautāt, kāpēc šī identitāte tiek svinēta tieši šādā veidā – vai to nevarētu svinēt kādā citā dienā vai citā vietā. Bet tā ir, var teikt, sena problēma – alternatīva īsti nav atrasta. Britu vēsturnieks Orlando Faidžīss grāmatā "Natašas deja" rakstīja, ka pēc revolūcijas krievu emigranti esot svinējuši Puškina dzimšanas dienu kā nacionālos svētkus, jo nav spējuši vienoties ne par vienu citu atzīmējamu vēsturisku notikumu (540. lpp.). Grūti iedomāties mūsdienu krievus pulcējamies Puškina dzimšanas dienā, lai gan viņa piemineklis Kronvalda parkā ir.  

No otras puses, man ir aizdomas, ka daļa Latvijas krievu kopienas gribētu izturēties tā, it kā kopš iebrukuma Ukrainā nekas nebūtu mainījies. Tomēr skaidrs, ka ir. No vidusmēra latvieša skatpunkta raugoties, 9. maija svētku problēma ir tā, ka to svinētāji neņem vērā, ka Latvijas atbrīvošana no nacistiskās Vācijas karaspēka mums, latviešiem, nozīmēja okupāciju. Uzvara pār nacistisko Vāciju padarīja iespējamu interpretāciju par to, ka padomju armija cīnījās labo spēku pusē. Putins, nepārtraukti uzsverot saistību starp padomju uzvaru Otrajā pasaules karā un mūsdienu Krieviju, ar savu iebrukumu Ukrainā ir sabojājis stāstu par šīs uzvaras cildenumu, jo turpinājums tai (vēlreiz) ir izrādījies tīrs ļaunums.

Tā ka es teiktu, ka 9. maija problēma nav problēma, ko var atrisināt latvieši. Manuprāt, aizliegums ir slikta doma, jo nekas netiek piedāvāts vietā, bet skaidrs arī, ka ne jau cilvēki no malas var pateikt, ko un kā krieviski runājošajiem Latvijas pilsoņiem svinēt. Manuprāt, šis ir mirklis, kad krievu kopienai jāsaņemas un jāizdomā, kā viņi iedomājas savu vietu mūsdienu Latvijā, un jānāk klajā ar priekšlikumiem, kāds ir risinājums problēmai, ko radījis 9. maijs.

* Raksts pārpublicēts no vietnes satori..lv, ko dāsni finansē Jura Pūces (Attīstībai/Par) sievas Zaigas Pūces vadītais Sabiedrības integrācijas fonds.

Novērtē šo rakstu:

37
130

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sazvērestības teoriju cienītājiem ir jāpajautā sev: bet kāda ilgtermiņa mērķa labā darbojos es?

FotoPirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
Lasīt visu...

18

“Demokrātijas akadēmija” vēlas demokrātiju, par kuru maksā visi citi!

Foto16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Lasīt visu...

21

Pārdomas saistībā ar veselības aprūpes budžetu 2023. gadā

FotoUzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Lasīt visu...

21

Par valsts prezidenta ievēlēšanas kultūras maiņu

FotoValsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
Lasīt visu...

3

Nepiesienieties Vitenbergam, tas bija normāls politiskais tūrisms, bet jūs sagribējāt kādu labumu valstij

Foto2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts raksts "Enerģētikas zaļais mezgls”. Rakstā norādīts, ka Latvijas delegācija vizītes laikā ASV 2022. gada aprīlī saņēmusi piedāvājumu iegādāties sašķidrināto dabasgāzi (SDG) par ievērojami zemākām cenām nekā pagājušajā gadā tirgū bija pieejamas. Seko apgalvojums, ka sarunas ar ASV gāzes kompānijām neesot tikušas uzsāktas un līgums neesot noslēgts, kā rezultātā noprotams, ka Latvija nav guvusi ievērojamu ekonomisku labumu.
Lasīt visu...

21

Publiski jautājumi kuluāros pieminētajai prezidenta amata kandidātei par NATO apsolījumiem

FotoGrieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Lasīt visu...

21

Porcelāna skandāli un Nacionālā apvienība

FotoTrīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
Lasīt visu...

21

Jaunā politiķa solījums

Foto1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Lasīt visu...

21

Tiesības būt stulbam

FotoRit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Sargsuņi rej, karavāna mīcās tālāk

Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu....

Foto

Kluso apvērsumu mehānisms

Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas...

Foto

Vai viņi uzbruks arī Rainim un Čakam? Karš pret kultūru Rīgā

Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot...

Foto

Andrejs Upīts bija jauks un labs okupācijas varas kolaborants

Publiskās atmiņas centra rosinātais un Rīgas Pieminekļu padomes atbalstītais priekšlikums demontēt vairāku literātu (tostarp – latviešu rakstnieka...

Foto

Kad beigsies karš Ukrainā?

Pamēģināsim uz šo jautājumu atbildēt godīgi un argumentēti, izmantojot arī tādu informāciju, kāda nekad nenonāk latvju žurnālistu rokās un galvās. Un paturēsim...

Foto

Es esmu tikls un šķīsts, ticiet man!

Žurnālistikā vissvarīgākā vērtība ir redakcionālā neatkarība. Nekas to nedrīkst apšaubīt. Vienlaikus cilvēkam ir viņa individuālā brīvība un sirdsapziņā pamatotas...

Foto

Nacionālās apvienības viltus patrioti: Ogres mēra Egila Helmaņa gadījums

Lai turpinātu diskusiju par Ogrē nenotikušo bēdīgi slavenā “Latvijas pilsoņa/latvieša” Pētera Avena porcelāna “podu” un “podiņu” izstādi,...

Foto

Gruzijas mācībstundas

Tbilisi atkal dūmos un asaru gāzes mākoņos, ielas tradicionāli pilnas ar karstasinīgo tautu, kurai labs jebkurš iemesls, lai lieku reizi izvicinātu rokas. Kas gadījies...

Foto

Kam traucē Upīša piemineklis?

Pieminekļiem ir kāda nelāga īpašība – tie ir pļāpīgi. Visi kā viens būdami radīti ar mērķi vēstīt nākamajām paaudzēm par dižiem cilvēkiem,...

Foto

Vērtību arguments (jebkura) pieminekļa aizstāvībai

Šajā rakstā apskatīsim vienu cienījamu argumentu par labu pieminekļa (jebkura) aizstāvībai. Proti, iespēju, ka piemineklis cilvēkam ir dārgs. Tas, ka cilvēks...

Foto

Vai Aizsardzības ministrijas nenogremdējamais Jānis tiešām nenogrims?

Šodien notika Latvijas jaunlaiku vēsturē lielākais brīnums. Pati bezgrēcīgākā un tautas mīlētākā - Aizsardzības ministrija atzina, ka tiešām būs...

Foto

Par nelikumībām un reputācijas graušanu Rīgas bērnu un jaunatnes sporta skolā „Rīdzene”

Atkārtoti lūdzam nepieļaut kārtējo Rīgas nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanu sporta skolā Rīdzene....

Foto

Kāpēc kolektīvais Soross zaudē Ukrainā?

Dzirdu bāleliņu - patriotu gaudas, tāpēc lietošu maksimāli precīzus apzīmējumus, distancējoties no plašplūsmas ziņu avotu paredzamās indoktrinācijas un nu jau pavisam...

Foto

Aizsardzības ministrei Mūrniecei būtu nevis jāizsaka tukši paziņojumi, bet jāpublisko visa ar pārtikas iepirkumu saistītā dokumentācija

Vēlos publiski paust savu viedokli par Valsts aizsardzības loģistikas un...

Foto

Par LIZDA falšumu

Skolotāji ATKAL draud ar Vislatvijas streiku, ja mēneša laikā netiks izpildītas "viņu" prasības. Tas, ka valdības vadītāji ar Krišjāni Kariņu un LIZDA vadītāju...

Foto

Iespējamā kļūda VID EDS saistībā ar gada ienākumu deklarāciju

Informēju, ka, aizpildot gada ienākumu deklarācijas D3 sadaļu, parādās šāda absurda formula, rēķinot apliekamus ienākumus no citiem...

Foto

Veselības budžets: daudz aizņemsimies, daudz tērēsim un cerēsim, ka veselības joma zels un plauks, bet mums nav nojēgas, kā šo veselības jomas uzplaukumu sasniegt

Savu iepriekšējo...

Foto

Vai Latvijas vēsturiskajām zemēm jāatgriežas Dzimtenes ostās?

Mēs nokavējām 30 gadus no brīža,kad sajuka Teherānas-Jaltas-Potsdamas pēckara ģeopolitiskā arhitektūra. Varbūt mēs nesapratām, kāpēc San Francisko antihitleriskā koalīcija...

Foto

Meli nekad nevar pārmākt patiesību. Arī šoreiz viss nostāsies savās vietās

Jo vairāk pretinieku, jo vairāk goda! Nekad neesmu vairījies no atklātas diskusijas un politiskas cīņas....

Foto

Populisms un sabiedrība

Vārdam “populisms” skaidrojošā vārdnīca sniedz sekojošu skaidrojumu - izdabāšana plašām aprindām, cenšanās par katru cenu, pat ar nepiepildāmiem solījumiem un meliem iekarot tautas...

Foto

Jā, mēs gatavojamies paslepus, necaurspīdīgi iztērēt 100 miljonus eiro par apšaubāmu vēja parka projektu, un ko jūs, kaitnieki, mums padarīsiet?

AS “Latvenergo” paziņojums par ražošanas jaudu...

Foto

Izglītības un zinātnes ministrijai: pieteikums darbam Komunikācijas nodaļas vadītāja amatam

Ar šo vēlos pieteikties darbam Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja amatam. Mans vārds ir...

Foto

Vēlēšanās zaudējušie paristi un bordānisti vēlas jums atriebties, ogrēnieši

Godātie ogrēnieši un pilsētas viesi! Vērsīšu Jūsu uzmanību uz to, ka plānoto masku šovu* Jūsu pilsētā organizē...

Foto

Galvenais atbildīgais pasūtījuma lietā pret Lapsu un Liepnieku “atrast jebko” ir ģenerālprokurors Stukāns

Iekšlietu ministrs Māris Kučinskis nav oriģināls, tā ir viņa būtība izvairīties no atbildības,...