Aizrotētais policijas priekšnieks Tomaševs pie zemesgabala Garkalnē ticis, to oficiāli ārkārtīgi lēti iegādājoties no „tūkstošgades pirmā bērna”
PIETIEK11.11.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nule no Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes 3. biroja priekšnieka amata uz Rīgas Teikas iecirkni aizrotētais Igors Tomaševs, kurš tika uzskatīts par tāpat aizrotētā bēdīgi slavenā Andreja Sozinova labo roku, pirms pieciem gadiem ir ticis pie
Pērn kāds Pietiek lasītājs bija iesūtījis šādu informāciju, kas arī tika publicēta: „2015. gadā policista Igora Tomaševa amatpersonas deklarācija uzrāda vairāku darījumu kopumu: godīgā amatpersona, kas gada laikā oficiāli nopelnījusi tikai nepilnus 18,5 tūkstošus eiro pirms nodokļu nomaksas un skaidrā naudā mājās vai kaut kur citur turējusi 5000 eiro, par 9000 eiro pārdod automašīnu Toyota, par 10 000 eiro pārdod zemi Cēsīs un vietā par 14 000 eiro nopērk zemi Garkalnē, Gaileņu ielā 27.
It kā viss ir izskaidrojami un skaidri, - darījumu kopums acīmredzami ir izveidots tā, lai Valsts ieņēmumu dienestam un arī nevienam citam „nepiederošajam” nerastos nekādi jautājumi. Viss pēc „mentu loģikas”: ienāk 10 000 + 9000 = 19 000. Tiek iztērēti 14 000 + 5000 paliek skaidrā = 19 000. Bet ir daži jautājumi – un būtu interesanti, ja kāds uz tiem sameklētu atbildes.
Vispirms jau – kas tā par zemi Garkalnē, kas nopērkama par tik smieklīgi zemu cenu – 14 000 eiro. Purva vidū? Tālu no visiem civilizācijas labumiem? Kaut kur, kur elektrība jāpievelk daudzus kilometrus? Vai arī varbūt tikai pārsimt kvadrātmetru?
Nē, nekā tamlīdzīga. Vieta ir ideāla – pēdējais zemesgabals Gaileņu ielā, kas robežojas ar skaistu priežu silu un tai pašā laikā ir cieši blakus jau sabūvētām lepnām privātmājām. Taisni brīnums, ka šādu zemesgabalu kāds sagribējis pārdot par tik niecīgu naudu.
Zemesgabals arī nav nekāds mazais. Precīzi tā izmērus var noskaidrot zemesgrāmatā, taču, vienkārši uzmetot aci, var pilnīgi droši teikt, ka tas ir lielāks par
Vēl vairāk, vietējie garkalnieši zina stāstīt, ka vēl ne tik senā pagātnē šis zemesgabals ir bijis pašvaldības īpašumā un tad pēc interesantas īpašnieku nomaiņas beidzot ir nonācis policista I. Tomaševa īpašumā – vismaz formālā īpašumā. Bet kā ir patiesībā? Vai tiešām neviens par to nepainteresēsies?”
Tagad, kad I. Tomaševa aizrotēšana – faktiskā pazemināšana amatā – ir radījusi jautājumus par tās patiesajiem iemesliem, Pietiek ir izdevies noskaidrot vērā ņemamus faktus par zemesgabala īpašnieku maiņu.
Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata rāda, ka
Savukārt 2015. gada 21. septembrī K. Kluce šo zemesgabalu ir pārdevusi I. Tomaševam par 14 tūkstošiem eiro, noslēdzot oficiālu nekustamā īpašuma pirkuma līgumu. Policijas priekšniekam ir bijis pietiekami līdzekļu, lai hipotekāro kredītu īpašuma iegādei neņemtu.
Par neikdienišķu šo darījumu padara divi fakti. Šis nav bijis gluži ikdienišķs zemesgabals, - īpašumu priežu meža vidū, pašā Gaileņu ielas galā K. Kluce divu gadu vecumā saņēmusi kā dāvanu no vietējās pašvaldības tā iemesla dēļ, ka bijusi jaunās tūkstošgades pirmais bērns Garkalnes pašvaldībā, nākot pasaulē 2000. gada 1. janvārī pulksten 4.13.
Vēl piecus gadus pēc dāvinājuma Karlīnas vecāki vietējā izdevumā – Garkalnes novada vēstīs stingri apliecināja, ka zeme noteikti netiks pārdota līdz meitenes pilngadībai, kad viņa pati varēs par to lemt.
„Jau tad, kad tika kārtota Zemesgrāmata, pašvaldības darbinieki šo zemes gabalu vēlējās rakstīt uz mūsu vārda, bet mēs gribējām, lai zeme paliek meitai. Lai tad, kad viņa sasniegs pilngadību, pati izdomā, kā ar to rīkoties. Zeme joprojām ir viņas un gaida, kad Karlīna pieaugs,” izdevumā apliecinājis meitenes tēvs Valts Klucis.
Taču, kā redzams, astoņus gadus vēlāk policijas priekšnieks I. Tomaševs ir atradis argumentus, lai „tūkstošgades pirmā bērna” īpašumu iegādātos, meitenei vēl nesasniedzot pilngadību.,
Turklāt īpašums vismaz oficiāli ir no nepilngadīgās meitenes iegādāts ārkārtīgi lēti, par vienu kvadrātmetru samaksājot tikai aptuveni 6,3 eiro. Vai tā patiešām ir bijusi īstā cena, - par to, protams, ziņu nav, taču skaidrs, ka reālās cenas par zemi Garkalnē bija daudz augstākas.
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
