Aizsardzības ministrija skaidro: saistībā ar sejas masku iegādi vienkārši esot sajaukti uzņēmumu nosaukumi
PIETIEK09.11.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Reaģējot uz Pietiek publikāciju par to, ka aizsardzības ministra Arta Pabrika pārraudzībā esošais Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs (VAMOIC) plāno maznodrošinātajiem paredzētas sejas maskas 375 tūkstošu eiro vērtībā bez konkursa iegādāties no tulkošanas biroja ar nodokļu parādiem, Aizsardzības ministrija šodien nāca klajā ar skaidrojumu – esot notikusi kļūda, un patiesībā sejas maskas tikšot iegādātas no pilnīgi cita uzņēmuma.
„Informējam, ka Ministru kabineta 27.10.2020. protokollēmumā Nr. 64 4.paragrāfā bija kļūdaini norādīts komersanta nosaukums, no kura jāiegādājas higiēniskās sejas maskas. Tādēļ minētais Protokollēmums tika labots un 2020. gada 3. novembra Ministru kabineta sēdē – protokols Nr. 67, 2.paragrāfa 2.punkts - norādīts, ka daudzreiz lietojamās higiēniskās sejas maskas jāiegādājas no SIA "Solutions", reģ. Nr.
Ministrija norāda, ka informatīvajā ziņojumā, pamatojoties uz kuru Ministru kabinets pieņēmis lēmumu, norādīts, ka saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra sniegto informāciju šobrīd Latvijā ir tikai viens uzņēmums, kas piedāvā AFNOR standartam (standarts, kurš nodrošina ES apstiprinātajām rekomendācijām, kas apkopotas Eiropas Standartizācijas iestādes vadlīnijās) atbilstošas daudzreiz lietojamas higiēnas sejas maskas. Pamatojoties uz Ministru kabineta protokollēmumu, VAMOIC tad arī uzsācis sarunas par līguma izpildes noteikumiem un higiēnisko sejas masku iegādi.
Arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) apliecina, ka esot notikusi kļūda: „Diemžēl PTAC pieļāva tehnisku kļūdu un AM VAMOIC sniedza kļūdainu informāciju par uzņēmumu SIA “Solutions”, kuri ir patiesie un ilggadējie masku ražotāji, nevis SIA “AB Solutions”, kuri patiešām nav masku ražotāji. Tā bija tehniska kļūda, un ļoti atvainojamies, ka esam radījuši šo jucekli.”
Kā rāda „Lursoft” dati, SIA „Solutions” patiešām nodarbojas ar drēbju ražošanu, un arī tā saimnieciskās darbības dati ir salīdzinoši iespaidīgāki nekā SIA „AMB Solutions”, - uzņēmuma pagājušā gada apgrozījums bijis vairāk nekā 2,36 miljoni eiro. Tiesa, arī šī uzņēmuma nosaukums ir atrodams Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu parādnieku sarakstā.
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
