Aizsardzības ministrija skaidro: saistībā ar sejas masku iegādi vienkārši esot sajaukti uzņēmumu nosaukumi
PIETIEK09.11.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Reaģējot uz Pietiek publikāciju par to, ka aizsardzības ministra Arta Pabrika pārraudzībā esošais Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs (VAMOIC) plāno maznodrošinātajiem paredzētas sejas maskas 375 tūkstošu eiro vērtībā bez konkursa iegādāties no tulkošanas biroja ar nodokļu parādiem, Aizsardzības ministrija šodien nāca klajā ar skaidrojumu – esot notikusi kļūda, un patiesībā sejas maskas tikšot iegādātas no pilnīgi cita uzņēmuma.
„Informējam, ka Ministru kabineta 27.10.2020. protokollēmumā Nr. 64 4.paragrāfā bija kļūdaini norādīts komersanta nosaukums, no kura jāiegādājas higiēniskās sejas maskas. Tādēļ minētais Protokollēmums tika labots un 2020. gada 3. novembra Ministru kabineta sēdē – protokols Nr. 67, 2.paragrāfa 2.punkts - norādīts, ka daudzreiz lietojamās higiēniskās sejas maskas jāiegādājas no SIA "Solutions", reģ. Nr.
Ministrija norāda, ka informatīvajā ziņojumā, pamatojoties uz kuru Ministru kabinets pieņēmis lēmumu, norādīts, ka saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra sniegto informāciju šobrīd Latvijā ir tikai viens uzņēmums, kas piedāvā AFNOR standartam (standarts, kurš nodrošina ES apstiprinātajām rekomendācijām, kas apkopotas Eiropas Standartizācijas iestādes vadlīnijās) atbilstošas daudzreiz lietojamas higiēnas sejas maskas. Pamatojoties uz Ministru kabineta protokollēmumu, VAMOIC tad arī uzsācis sarunas par līguma izpildes noteikumiem un higiēnisko sejas masku iegādi.
Arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) apliecina, ka esot notikusi kļūda: „Diemžēl PTAC pieļāva tehnisku kļūdu un AM VAMOIC sniedza kļūdainu informāciju par uzņēmumu SIA “Solutions”, kuri ir patiesie un ilggadējie masku ražotāji, nevis SIA “AB Solutions”, kuri patiešām nav masku ražotāji. Tā bija tehniska kļūda, un ļoti atvainojamies, ka esam radījuši šo jucekli.”
Kā rāda „Lursoft” dati, SIA „Solutions” patiešām nodarbojas ar drēbju ražošanu, un arī tā saimnieciskās darbības dati ir salīdzinoši iespaidīgāki nekā SIA „AMB Solutions”, - uzņēmuma pagājušā gada apgrozījums bijis vairāk nekā 2,36 miljoni eiro. Tiesa, arī šī uzņēmuma nosaukums ir atrodams Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu parādnieku sarakstā.
Seko mums 
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Ar nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
