Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

„Valsts drošības intereses un fizisko personu datu aizsardzība konkrētajā situācijā” neļaujot Raimonda Bergmaņa (ZZS) vadītajai Aizsardzības ministrijai atklāt to personu vārdus, kuras no nodokļu maksātāju līdzekļiem saņem atalgojumu Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļā, - tas izriet no ministrijas oficiāla dokumenta, ko šodien publicējam pilnībā.

Šā gada februārī noslepenoti ministrijas „eksperti” kuri ministra Raimonda Bergmaņa prombūtnes laikā publiskoja „analītisku” paziņojumu, kurā uz atklāti muļķīgu apsvērumu pamata bija secināts, ka pret Latviju tiekot "īstenota no ārienes organizēta plaša mēroga informācijas operācija, kas pēc struktūras un izpildījuma ir identiska tām, kas tika novērotas priekšvēlēšanu laikā ASV, Francijā un Vācijā”.

Paziņojumā, kurš bija izplatīts Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas vārdā, tika apgalvots, ka notiekot „iespējams, ļoti plaša informācijas operācija, lai nomelnotu Latvijas tēlu Rietumu valstīs un grautu sabiedrības uzticēšanos valstij”.

Tāpat paziņojumā tika apgalvots, ka „ar diezgan augstu varbūtību var paredzēt, ka šīs nav informācijas operācijas beigas, un sekos turpinājums”. Aizsardzības ministrija pieļaujot, ka „šis ir tikai sākums, lai no ārienes ietekmētu Latvijas iekšpolitiku un gaidāmās Saeimas vēlēšanas šā gada oktobrī”.

Šos satraucošos apgalvojumus Latvijas valsts aizsardzības resors bija izteicis uz diezgan īpatnas analīzes pamata. Pirmkārt, „Aizsardzības ministrijas analīze” liecinot, ka „operācijas avots ir "AssociatedPress" žurnālista Karlo Piovano tvīts (ievietots Twitter 19.februārī 19:05) ar saiti uz vietni "AP News" un fotogrāfiju, kurā redzams Latvijas Bankas prezidents I.Rimšēvičs kopā ar vairākām personām”.

Pārbaudot fotogrāfiju starptautiskās fotoaģentūras "Scanpix" datubāzē, Aizsardzības ministrijas vārdā nesauktie eksperti esot secinājuši, ka konkrētā fotogrāfija tajā ievietota 2018.gada 19.februārī, nevis jau 2010.gadā, un to ievietojusi trešā puse.

Patiesībā gan „ekspertu” veiktā „analīze” bija atklāti muļķīga, jo bija tikai likumsakarīgi, ka tikai pēc Associated Press publikācijas tajā izmantotā, no aģentūras avotiem iegūtā fotogrāfija tiek ievietota fotoaģentūras datu bāzē, nevis tur ir atradusies jau astoņus gadus.

Tāpat Aizsardzības ministrijas anonīmie „eksperti” bija „izanalizējuši”, ka Associated Press publikācija esot tikusi „izplatīta interneta vietnēs, kas pirms tam par Latviju nav neko informējušas, daudzas no tām ir mazpazīstamas vai ar finanšu sektoru nesaistītas”.

„Eksperti” acīmredzami neko nebija zinājuši par to, kādā veidā tiek izplatītas Associated Press publikācijas un ka nozīmīgākās no tām tiek automātiski publicētas visdažādākajos interneta resursos, kuri šo informācijas lentu pasūta.

Lai noskaidrotu, kādi tieši „eksperti” ir veikuši šo „analīzi”, Aizsardzības ministrijai tika uzdoti šādi jautājumi:

1) kas (vārds, uzvārds, amats) bija tās Aizsardzības ministrijas amatpersonas/darbinieki, kas sagatavoja izplatīto paziņojumu par iespējamo informatīvo uzbrukumu valstij?

2) kas (vārds, uzvārds, amats) bija tās Aizsardzības ministrijas amatpersonas/darbinieki, kas izplatīja izplatīto paziņojumu par iespējamo informatīvo uzbrukumu valstij?

3) kas (vārds, uzvārds, amats) bija tās Aizsardzības ministrijas amatpersonas/darbinieki, kas veica analīzi, kas bija pamatā izplatītajam paziņojumam par iespējamo informatīvo uzbrukumu valstij? Kāda ir katra no šiem darbiniekiem izglītība un zināšanas šādā analīzē?

4) vai minētā paziņojuma teksts bija saskaņots ar aizsardzības ministru?

5) ar kurām citām Aizsardzības ministrijas amatpersonām bija saskaņots minētā paziņojuma teksts?

Pēc gandrīz divas dienas ilgām pārdomām saistībā ar šiem jautājumiem Aizsardzības ministrija paziņoja, ka... tās "stulbeņu saraksts" esot oficiāli noslepenots vismaz uz gadu.

Pēc tam Aizsardzības ministrijai tika nosūtīts oficiāls informācijas pieprasījums, bet tagad – arī pieteikums administratīvajā tiesā. Pietiek šodien publisko pilnu Bergmaņa vadītās ministrijas vēstījumu – kāpēc tās „stulbeņu saraksta” publiskošana varētu kaitēt valsts interesēm.

Par iesnieguma izskatīšanu

Aizsardzības ministrijā (turpmāk arī - Ministrija) 2018. gada 27. februārī ir saņemts Jūsu 2018. gada 22. februāra iesniegums (reģistrēts Ministrijā ar Nr. L-PV/312), kurā Jūs saistībā ar Ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas sagatavoto un izplātīto paziņojumu „Pret Latviju tiek izvērsta masveida informācijas operācija” (turpmāk - Paziņojums) lūdzat sniegt šādu informāciju:

1) kādi darbinieki un ierēdņi pašlaik strādā Ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļā (vārds, uzvārds un amats), kā arī, kāds ir šo personu amata apraksts un iegūtā izglītība, kas bija par pamatu šo personu pieņemšanai darbā;

2) kuri no šiem darbiniekiem vai ierēdņiem (vārds, uzvārds un amats) sagatavoja Paziņojumu;

3) kuras amatpersonas (vārds, uzvārds un amats) izplatīja Paziņojumu;

4) kuras amatpersonas (vārds, uzvārds un amats) veica analīzi, kas bija pamatā izplatītajam Paziņojumam, kā arī kāda ir šo amatpersonu izglītība un zināšanas šādā analīzē;

5) vai Paziņojuma teksts bija saskaņots ar aizsardzības ministru;

6) ar kurām citām amatpersonām (vārds, uzvārds un amats) bija saskaņots Paziņojuma teksts (turpmāk - Iesniegums).

Ministrija konstatē, ka Iesnieguma 2. - 6. punktā minēto informāciju Jūs jau bijāt pieprasījis 2017. gada 21. februārī Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļai un atsevišķām Ministrijas amatpersonām adresētajā elektroniskajā vēstulē.

Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļa 2017. gada 22. februāra elektroniskajā vēstulē norādīja, ka informācija par Paziņojuma sagatavošanā un izplatīšanā iesaistītajām personām atbilstoši Informācijas atklātības likuma 5. panta otrās daļas 2. punktam un Ministrijas 2018. gada 2. janvāra rīkojuma Nr.l-R pielikuma “Aizsardzības ministrijas ierobežotas pieejamības informācijas saraksts” 11. punktam ir vērtējama kā ierobežotas pieejamības informācija, kura pieprasāma Informācijas atklātības likuma 11. panta ceturtajā daļā paredzētajā kārtībā.

Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 2. panta pirmo un trešo daļu sabiedrībai ir pieejama visa informācija, kura ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt, izņemot likumā noteiktos gadījumus. Atbilstoši šā likuma 3. pantam un 10. panta trešajai un ceturtajai daļai informāciju iedala vispārpieejamā informācijā, kuru sniedz jebkuram, kas to vēlas saņemt, un ierobežotas pieejamības informācijā, kuru sniedz, ievērojot šajā likumā noteikto īpašo kārtību.

Ierobežotas pieejamības informācija saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5. panta pirmo daļu ir tāda informācija, kura ir paredzēta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu un kuras izpaušana vai nozaudēšana šīs informācijas rakstura un satura dēļ apgrūtina vai var apgrūtināt iestādes darbību, nodara vai var nodarīt kaitējumu personu likumiskajām interesēm. Šā likuma 11. panta ceturtā daļa paredz, ka ierobežotas pieejamības informāciju pieprasa rakstveidā. Pieprasot ierobežotas pieejamības informāciju, persona pamato savu pieprasījumu un norāda mērķi, kādam tā tiks izmantota. Ja ierobežotas pieejamības informācija tiek izsniegta, tās saņēmējs uzņemas saistības šo informāciju izmantot tikai tiem mērķiem, kuriem tā pieprasīta.

Iesniegumā norādīts, ka pieprasītā informācija Jums ir nepieciešama, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus.

Izvērtējot Iesniegumā ietverto informācijas pieprasījumu un tā pamatojumu, Ministrija norāda turpmāko.

[1] Iesnieguma 1. punktā Jūs lūdzat norādīt katra Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas darbinieka un ierēdņa vārdu, uzvārdu, amatus un izglītību.

Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5. panta otrās daļas 4. punktu un 8. pantu informācija par fiziskas personas privāto dzīvi ir ierobežotas pieejamības informācija un tiek aizsargāta ar likumu. Personas datu aizsardzību reglamentē Fizisko personu datu aizsardzības likums. Tā mērķis ir aizsargāt fizisko personu pamattiesības un brīvības, it īpaši privātās dzīves neaizskaramību, attiecībā uz fiziskās personas datu apstrādi. Saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 6.pantu ikvienai fiziskajai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību. Šā likuma 2. panta 3. punkts noteic, ka personas dati ir informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisko personu. Tādējādi personas vārds un uzvārds kopsakarā ar informāciju par darbavietu, ieņemamo amatu un iegūto izglītību ir atzīstami par personas datiem, pēc kuriem attiecīgo personu var identificēt, savukārt šo datu apstrāde skar personas privāto dzīvi. Ievērojot norādīto, Jūsu Iesniegumā pieprasītās informācijas izsniegšana ir vērtējama kopsakarā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7. pantā uzskaitītajiem gadījumiem, kādos ir atļauta personas datu apstrāde.

Atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7. panta 5. punktam personas datu apstrāde ir atļauta, ja tā ir nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrības interešu ievērošanu.

Administratīvo tiesu judikatūrā ir atzīts, ka valsts amatpersonas vairāk kā jebkuras citas personas ir pakļautas dažādiem ierobežojumiem un atrodas pastiprinātā sabiedrības uzmanības lokā, tādējādi priekšroku dodot sabiedrības tiesībām uz informāciju (sk. Augstākās tiesas 2009. gada 26. marta sprieduma lietā Nr. SKA-68/2009 10. punktu, 2012. gada 13. janvāra sprieduma lietā Nr. SKA-45/2012 9. punktu). Vienlaikus tas neizslēdz iestādes pienākumu katrā konkrētajā gadījumā individuāli izvērtēt valsts amatpersonas datu izpaušanas nepieciešamību un samērīgumu, lai nodrošinātu saprātīgu līdzsvaru starp sabiedrības tiesībām saņemt informāciju un personas datu aizsardzību, tādējādi garantējot šo personu privātās dzīves aizsardzību.

Bez ievērības nav atstājams apstāklis, ka visu Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļā nodarbināto personu amati ir saistīti ar valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas izmantošanu un aizsardzību. Ņemot vērā šā brīža ģeopolitisko situāciju, Nacionālās drošības koncepcijas 4.2. apakšpunktā izklāstītos riskus, kas saistīti ar ārvalstu izlūkošanas un drošības dienestu darbību, kā arī Paziņojuma saturu, Ministrija atzīst, ka informācijas par Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas darbiniekiem un ierēdņiem publiskošana Iesniegumā pieprasītajā apjomā radītu kaitējuma risku šo personu profesionālajām un privātajām interesēm, kā arī valsts drošības un nacionālo interešu apdraudējuma risku.

Ievērojot norādīto, Ministrijas uzskata, ka šajā gadījumā ir pieļaujams izņēmums no valsts pārvaldes atklātības un pieejamības principa, ierobežojot informācijas par Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas darbiniekiem un ierēdņiem pieejamību. Valsts drošības intereses un fizisko personu datu aizsardzība konkrētajā situācijā prevalē pār Jūsu interesi iegūt attiecīgo informāciju tās publicēšanai plašsaziņas līdzekļos.

[2] Vienlaikus vēršam uzmanību, ka šīs vēstules 1. punktā norādītais neizslēdz Jūsu tiesības iepazīties ar Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas darbu reglamentējošajiem dokumentiem un šajā nodaļā nodarbināto personu amatu aprakstiem, kā arī papildus interesējošos jautājumos sazināties ar nodaļas vadītāju, kura kontaktinformācija ir publiski pieejama.

Vienlaikus, respektējot Jūsu Iesniegumā izrādīto interesi par Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas darbu, paskaidrojam, ka saskaņā ar Ministrijas 2009. gada 10. decembra reglamenta Nr.33REGL “Militāri publisko attiecību departamenta nolikums” 12.4. apakšpunktu viens no šīs nodaļas uzdevumiem ir paust aizsardzības nozares viedokli atbilstoši iekšējos normatīvajos aktos noteiktajam deleģējumam. Attiecīgi šajā nodaļā nodarbināto personu amata pienākumos ietilpst nodrošināt plašsaziņas līdzekļus ar informāciju par aizsardzības nozari, organizēt preses konferences, intervijas, gatavot rakstus, paziņojumus presei un citus informatīvos materiālus, kā arī veikt plašsaziņas līdzekļu monitoringu un satura analīzi. Visiem Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas darbiniekiem un ierēdņiem ir augstākā izglītība sociālajās zinātnēs vai citā nodaļas darbības sfērai atbilstošajā jomā.

[3] Iesnieguma 2., 3., 5. un 6. punktā Jūs lūdzat norādīt konkrētas amatpersonas, kas piedalījās Paziņojuma sagatavošanā, saskaņošanā un izplatīšanā (to vārdus, uzvārdus un amatus), savukārt 4. punktā - norādīt amatpersonas, kas analizēja Paziņojuma pamatā esošo informāciju (to vārdus, uzvārdus, amatus, izglītību un zināšanas attiecīgajā jomā).

Vēršam izmanību, ka šīs vēstules 1. punktā izklāstītie apsvērumi attiecībā uz Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas darbinieku un ierēdņu personas datu izpaušanu ir attiecināmi arī uz Iesniegumā 2. - 4. un 6. punktā pieprasīto informāciju.

Papildus norādām, ka informācija par Ministrijas paziņojumu sagatavošanas, saskaņošanas un izplatīšanas procesu un tajā iesaistītajām personām ir paredzēta vienīgi Ministrijas iekšējai lietošanai. Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5. panta otrās daļas 2. punktu informācija, kas paredzēta un noteikta iestādes iekšējai lietošanai, ir uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju. Savukārt atbilstoši šā likuma 6. panta pirmajai daļai par iestādes iekšējās lietošanas informāciju uzskatāma informācija, kas iestādei nepieciešama, sagatavojoties lietu kārtošanai.

Ierobežojuma iepazīties ar iestādes iekšējās lietošanas informāciju mērķis ir bijis nodrošināt iestādei iespēju netraucēti pildīt savas funkcijas un brīvi formulēt savu viedokli, t. sk. arī pasargāt iestādes amatpersonas no iespējamās ārējās ietekmēšanas un spiediena no trešo personu puses. Šādas informācijas izpaušana varētu traucēt iestādes amatpersonām pilnvērtīgi veikt savus pienākumus.

Lai Ministrijai būtu pamats Jums izsniegt ierobežotas pieejamības informāciju, jāpastāv konkrētam leģitīmam mērķim, kam šī informācija tiks izmantota. Savā Iesniegumā Jūs paskaidrojat, ka šī informācija Jums ir nepieciešama, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus. Ministrija uzskata, ka šāds formulējums ir pārāk vispārīgs un nekonkrēts. Proti, Jūs neesat pietiekami skaidri norādījis, kāpēc Jums šī ierobežotas pieejamības informācija ir nepieciešama.

Turklāt Ministrija konstatē, ka tīmekļa vietnē www.pietiek.com 2018. gada 22. februārī tika publicēts Jūsu raksts „Aizsardzības ministrija oficiāli noslepenojusi savu “stulbeņu sarakstu””, kurā Jūs bijāt paudis savu viedokli par Paziņojumu un Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas 2017. gada 22. februāra elektroniskajā vēstulē sniegto atbildi. Izvērtējot Iesniegumu kopsakarā ar šo rakstu, ir redzama Jūsu publiski izteiktā nievājoša attieksme pret Paziņojumu un personām, kas piedalījās tā sagatavošanā, saskaņošanā un izplatīšanā. Tādejādi varētu tikt apšaubīts Iesnieguma patiesais mērķis, proti, tas varētu būt saistīts nevis ar sabiedrības interesi pārliecināties par Ministrijas un to amatpersonu darbības tiesiskumu un atbilstību labas pārvaldības principam, bet gan ar Jūsu vēlmi iegūt papildu pierādījumus Jūsu publiski izteiktajam viedoklim.

Šādos apstākļos Ministrijai rodas pamatotas šaubas par to, ka Iesniegumā pieprasītā informācija tiks izmantota leģitīmam mērķim un tās izpaušana neradīs kaitējumu valsts drošībai un Ministrijas amatpersonu tiesiskajām interesēm. Ministrijai ir jānodrošina saviem darbiniekiem un ierēdņiem amata pienākumu izpildei piemēroti apstākļi un jānovērš iespējamais tiesību uz privāto dzīvi aizskārums.

Ievērojot norādīto, Ministrija nekonstatē pietiekamu pamatojumu Iesniegumā pieprasītās ierobežotas pieejamības informācijas izsniegšanai.

Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 15.panta pirmo daļu Ministrijas lēmumu Jūs varat pārsūdzēt, iesniedzot pieteikumu Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā (Baldones ielā 1 A, Rīgā, LV-1007), viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.

Dokumenti

FotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

38
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Draud Kariņa un Bordāna ostu apvērsums

FotoJau pirms Saeimas vēlēšanām Jaunā Konservatīvā partija solīja, ka visas trīs Latvijas lielās ostas ir jāpaliek zem valsts jumta, tādēļ ASV sankcijas pret Aivaru Lembergu un vairākām juridiskajām personām ir uzlūkojamas kā politisko solījumu pildīšana un vienlaikus politiskās varas pārvēršana ekonomiskajā.
Lasīt visu...

21

No LNT ziņām atvadoties

FotoDecembra pašā sākumā apcerīgi un mazliet skumīgās noskaņās atvadījāmies no LNT ziņām. Arī man bija tāda kā savāda sajūta – nu kā var beigties kaut kas tāds, kas šķities vienmēr klātesošs? Nozīmīgās pārmaiņas Latvijas mediju telpā gan bija izziņotas jau kādu brīdi iepriekš ar sekojošo neizbēgamo ņemšanos par to, kā tā drīkst, vai vispār drīkst un kur skatās policija NEPLP!
Lasīt visu...

21

Mēs, Rīgas līga, atbalstām lēmumu par Rīgas domes atlaišanu

Foto6. decembrī VARAM ministrs paziņoja, ka ir lēmis rosināt Rīgas domes atlaišanu. Šo lēmumu, visticamāk, atbalstīs arī Saeima. Iznākums šādā gadījumā būs Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas jau nākamā gada sākumā.
Lasīt visu...

6

Spriņģes idejas sasaucas ar Gēbelsa propagandu par rases tīrību

Foto17. novembrī, diskutējot sociālajā tīklā Twitter, žurnāliste Inga Spriņģe izteicās, ka iedzīvotāji, kuri parakstās par Saeimas atlaišanu ir “stulbeņi” (stupid people) un “idioti”, turklāt piebilda, ka šādi cilvēki “nav spējīgi uz pašorganizēšanos, un viņus parasti kāds vada”.
Lasīt visu...

6

Rīgas dome bija atlaižama jau šā gada sākumā līdz ar Gerharda iesniegto likumprojektu

FotoRīgas domes atlaišana tika iniciēta jau šā gada sākumā, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju vadīja Kaspars Gerhards. Likumprojekts tika precizētā redakcijā iesniegts tā laika premjerministram lemšanai par dokumenta tālāko virzību. Diemžēl nekādas tālākās darbības nesekoja, līdz ar to secināms, ka Rīgas domes atlaišanas likumprojekts vēl pat šodien guļ kādā valdības mājas plauktā vai atvilktnē.
Lasīt visu...

21

Rīgas domes darbība ir ne tikai nelikumīga, bet arī neatbilstoša sabiedrības interesēm

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izstrādāts likumprojekts par Rīgas domes (RD) atlaišanu. Jaunās RD vēlēšanu datums likumprojektā noteikts 2020.gada 29.februārī, bet atkarībā no Saeimas lēmuma tas var tikt precizēts. Līdz jaunā domes sasaukuma pirmajai sēdei likumprojekts paredz RD iecelt pagaidu administrāciju.
Lasīt visu...

21

Atraktīvā politiskā hronika: novembra beigas

Foto25.novembrī Rīgas medijos bija lasāma atraktīva (piesaistoša, pievilcīga, vilinoša) ziņa: “Valsts prezidentam Egilam Levitam ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu būtu jāvienojas par Latvijas izdevumu aizsardzībai samazināšanu, lai nodrošinātu finansējumu mediķu atalgojumam, aģentūrai LETA norādīja partijas “Saskaņa” līderis Jānis Urbanovičs.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Svētā inkvizīcija

Attieksmi pret Svēto inkvizīciju šis rakstiņš lasītāja uzskatos var mainīt tikai tad, ja godīgi atbildēsi uz manu jautājumu: vai tici maģijai? Vai tici, ka...

Foto

Jāsaprot, ka pārsvarā visas runas par 3A varu ir tukša vāvuļošana

Šķēle, kā varam nojaust, pēc Sorosam kalpojošo mediju domām, ir visuvarens, visuresošs un visuredzošs. Kā...

Foto

Vai ir vērts vākt parakstus 13. Saeimas atlaišanas ierosināšanai?

Uz šo jautājumu ir jāatbild katram Latvijas vēlētājam pašam. 13. Saeimā tika ievēlēti vairāk nekā 60 jaunu,...

Foto

Ticība rituāla spēkam

«Tuksnesī parādījās Jānis Kristītājs un sludināja kristību par apliecinājumu grēku nožēlai, kas ļauj saņemt grēku piedošanu. Tad pie viņa iznāca visa Jūdeja un...

Foto

Rīgas administratīvajā teritorijā neviens nav atcēlis veco labo principu, ka demokrātija ir kompromisu māksla

29.novembrī atkal notika otra lielākā valsts politiskā kuģa pašūpināšana, izvēloties otro Rīgas...

Foto

Demogrāfijas bums un tumsonības bums

Rietumu civilizācijā tēma par demogrāfijas straujo kāpumu un tumsonības straujo kāpumu ir ļoti svarīga. Abi bumi ļoti pamatīgi atsaucas uz Rietumu...

Foto

Runājiet bez bufera

Šā gada 20. novembrī LTV Panorāmā bija īsa intervija ar mūsu amatpersonu Eiropas Komisijā....

Foto

Nacionālā apvienība ir latviešu nacionālisti šī vārda labākajā nozīmē

Nacionālā apvienība (NA) ir kā dadzis acīs daudziem. Gan tiem, kas vēlētos Latvijā ievest lēto darbaspēku un...

Foto

Nevajag mācīt un apstulbot

Nevajag mani mācīt, cik amorāli ir atlaiJst Saeimu! Neuzķeršos! Tas, ka manu viedokli valkā arī kāds gramatiku vāji zinošs savādnieks, tautvaldību neizprotošs...

Foto

Sašutuma ventīlis “Atlajst Sajmu!”

Es arī esmu sašutis. Mūsu sabiedriski politiskās (elites) barvežu bezkaunības un alkatības kokteilis tiešām spridzina, un neredzēti straujā parakstu vākšana par iniciatīvu Saeimas atlaišanai...

Foto

Ierēdņi demonstrē augstāko pilotāžu, kā NEVAJADZĒTU rakstīt likumu grozījumus

Situācijas neizpratne, slinkums, vienaldzība vai lobijs? To rādīs laiks. Neievērojot elementārākos juridiskās tehnikas principus, Veterinārmedicīnas likumā faktiski tiek...

Foto

Gļēvulības anatomija. Tārpi zupā. Latvijas politiķu bezkaunības un cinisma virsotnes

Pirms divpadsmit gadiem - 2007. gada 16. novembrī, tieši pirms svētkiem, politoloģe Vita Matīsa rakstīja par...

Foto

Sistēma un opozīcija

Cilvēku dzīvē ļoti svarīga loma ir prasmei lietas un parādības interpretēt sistēmiski. Ne katram cilvēkam mēdz būt tāda prasme. Ne katra cilvēka prāts...

Foto

Levita jaunvārdi un to tulkojums

Levita “jaunvārdi” jeb īpašie termini, ar kuriem “spīd” gluži vai pašpasludinātais “nācijas tēvs”- valstsgriba, turpinātība, likteņkopība, vienvērtība, atjaunotne, brīvtelpa, kopējais labums,...

Foto

Kāpēc medaļa tikai Bondaram? Lavents, Zaharjins, Gerčikovs un Meroni arī pelnījuši

Sakarā ar Krājbankas bijušā vadītāja Mārtiņa Bondara apbalvošanu ar Finanšu ministrijas goda zīmi, kā pamatojumu uzrādot “nozīmīgu...

Foto

Varbūt visi „stupid people” nemaz nav „stupid people”, bet tikai daļa, un ar tiem citiem es solidarizēšos

Zinu, ka tūlīt sāksies kārtējais ķengu vilnis, tādēļ uzreiz...

Foto

Atlajst sajmu?

Es ar visām četrām iestājos par brīvību. Piemēram, mūsu valsts iedzīvotājiem ir brīvība rosināt Saeimas atsaukšanu. Taču, manuprāt, brīvu izvēli var izdarīt tikai tas,...

Foto

Kaspars Dimiters: Mātes Latvijas vēstule

Kur esi, dēls? Jau viesnīcā vai teltī? Vai arābus lūgt, lai man druvas zeltī? Te nu tik vientuļi. Mirst ūdens, akai vinda. Neviena kaimiņa....