Aizsardzības ministrs Sprūds apzināti klusē par “dronu koalīcijas” impotenci
Pietiek lasītājs10.06.2024.
Komentāri (23)
Iesaki rakstu: 
Katru dienu lasām ziņas par to, kāda veida militāru atbalstu dažādas valstis sniedz Ukrainai. Kā piemēru varu minēt Franciju, kas nesen publicēja sarakstu ar konkrētu lietu uzskaitījumu, kuras ir nodotas Ukrainas rīcībā kopš 2024. gada janvāra: 34 bruņutransportieri, 63 aviobumbas Mk81, 19 Zodiac Futura laivas, 150 ložmetēji (620 000 patronu), 16 500 artilērijas lādiņi (155mm), 60 izlūkošanas droni u.c. Tāpat arī citas valstis publicē sarakstus ar Ukrainai sniegto militāro palīdzību.
Man ir diezgan liela vilšanās par to, ka mēs neko konkrēti nedzirdam no Latvijas valdības par sniegto militāro atbalstu Ukraini. Mēs visi zinām, ka ir kaut kāda mistiska “dronu koalīcija”, kuru vada Latvija. Bet vai mums ir pieejami dati par to, cik tad dronus Latvijas valsts ir nopirkusi Ukrainai?
Mēs zinām tikai to, ka ir ļoti daudzi privātie ziedotāji, kas ik dienu par savu naudu pērk dažāda veida dronus un paši saviem spēkiem ved tos uz Ukrainu. Viens pats Jānis Slaidiņš par tautas saziedotajiem līdzekļiem ir aizvedis, visticamākais, vairāk dronu nekā Latvijas valsts “dronu koalīcijas” ietvaros, - varbūt es kļūdos, bet aizsardzības ministrs Andris Sprūds, kuram tīk lielīties it visur un ikvienam, nekad nav atklājis, cik tieši dronu ir piegādāts Ukrainas armijai.
Mēs kā nodokļu maksātāji vēlētos zināt, cik tad galu galā dronu Latvijas valsts ir nopirkusi, jo rodas iespaids, ka atkal notiek tikai runāšana, bet reāls atbalsts Ukrainai no Latvijas valsts Aizsardzības ministrijas personā netiek sniegts.
Es saprotu, ka slepenības nolūkos nevajag atklāt detalizētu informāciju par dronu modeļiem un tehniskajām specifikācijām, bet nu vismaz informācija par aizvesto dronu skaitu un iztērētajiem nodokļu maksātāju līdzekļiem būtu tā kā jāpublicē. Kāpēc Francija un citas valstis var šo informāciju publicēt, bet Latvijas valdība nevar?
Varbūt nepublicē tāpēc, ka nekas nav aizvests? Varbūt skaits ir tik nožēlojami mazs, ka tauta būs šokēta, uzzinot, ka “dronu koalīcija” ir tikai tāds aizsardzības ministra izstrādājuma Sprūda feiks?
Mums kā nodokļu maksātājiem ir tiesības zināt, vai un kā tiek izlietoti līdzekļi Ukrainas atbalstam. Iespējams, mums šis atbalsts pat būtu jāpalielina, bet mums ir grūti kaut ko komentēt, jo mēs pat nezinām, kāds un cik liels atbalsts Ukrainai tiek sniegts no Latvijas valdības puses.
Būtu patiešām jauki, ja „progresīvais” Sprūds nevis nodarbotos ar savu lēto PR, no kura nedz Latvijai, nedz Ukrainai nav nekāda labuma, bet sāktu organizēt reālu atbalstu Ukrainai kara laukā.
Aicinājums aizsardzības ministram – publicējiet konkrētu dronu skaitu, kas ir aizvesti uz Ukrainu ar “dronu koalīcijas” reālu atbalstu, un šoreiz nemēģiniet piesegties ar organizācijas “Uzņēmēji Mieram” paveikto līdz šim!
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
