Aizsardzības ministrs Sprūds apzināti klusē par “dronu koalīcijas” impotenci
Pietiek lasītājs10.06.2024.
Komentāri (23)
Iesaki rakstu: 
Katru dienu lasām ziņas par to, kāda veida militāru atbalstu dažādas valstis sniedz Ukrainai. Kā piemēru varu minēt Franciju, kas nesen publicēja sarakstu ar konkrētu lietu uzskaitījumu, kuras ir nodotas Ukrainas rīcībā kopš 2024. gada janvāra: 34 bruņutransportieri, 63 aviobumbas Mk81, 19 Zodiac Futura laivas, 150 ložmetēji (620 000 patronu), 16 500 artilērijas lādiņi (155mm), 60 izlūkošanas droni u.c. Tāpat arī citas valstis publicē sarakstus ar Ukrainai sniegto militāro palīdzību.
Man ir diezgan liela vilšanās par to, ka mēs neko konkrēti nedzirdam no Latvijas valdības par sniegto militāro atbalstu Ukraini. Mēs visi zinām, ka ir kaut kāda mistiska “dronu koalīcija”, kuru vada Latvija. Bet vai mums ir pieejami dati par to, cik tad dronus Latvijas valsts ir nopirkusi Ukrainai?
Mēs zinām tikai to, ka ir ļoti daudzi privātie ziedotāji, kas ik dienu par savu naudu pērk dažāda veida dronus un paši saviem spēkiem ved tos uz Ukrainu. Viens pats Jānis Slaidiņš par tautas saziedotajiem līdzekļiem ir aizvedis, visticamākais, vairāk dronu nekā Latvijas valsts “dronu koalīcijas” ietvaros, - varbūt es kļūdos, bet aizsardzības ministrs Andris Sprūds, kuram tīk lielīties it visur un ikvienam, nekad nav atklājis, cik tieši dronu ir piegādāts Ukrainas armijai.
Mēs kā nodokļu maksātāji vēlētos zināt, cik tad galu galā dronu Latvijas valsts ir nopirkusi, jo rodas iespaids, ka atkal notiek tikai runāšana, bet reāls atbalsts Ukrainai no Latvijas valsts Aizsardzības ministrijas personā netiek sniegts.
Es saprotu, ka slepenības nolūkos nevajag atklāt detalizētu informāciju par dronu modeļiem un tehniskajām specifikācijām, bet nu vismaz informācija par aizvesto dronu skaitu un iztērētajiem nodokļu maksātāju līdzekļiem būtu tā kā jāpublicē. Kāpēc Francija un citas valstis var šo informāciju publicēt, bet Latvijas valdība nevar?
Varbūt nepublicē tāpēc, ka nekas nav aizvests? Varbūt skaits ir tik nožēlojami mazs, ka tauta būs šokēta, uzzinot, ka “dronu koalīcija” ir tikai tāds aizsardzības ministra izstrādājuma Sprūda feiks?
Mums kā nodokļu maksātājiem ir tiesības zināt, vai un kā tiek izlietoti līdzekļi Ukrainas atbalstam. Iespējams, mums šis atbalsts pat būtu jāpalielina, bet mums ir grūti kaut ko komentēt, jo mēs pat nezinām, kāds un cik liels atbalsts Ukrainai tiek sniegts no Latvijas valdības puses.
Būtu patiešām jauki, ja „progresīvais” Sprūds nevis nodarbotos ar savu lēto PR, no kura nedz Latvijai, nedz Ukrainai nav nekāda labuma, bet sāktu organizēt reālu atbalstu Ukrainai kara laukā.
Aicinājums aizsardzības ministram – publicējiet konkrētu dronu skaitu, kas ir aizvesti uz Ukrainu ar “dronu koalīcijas” reālu atbalstu, un šoreiz nemēģiniet piesegties ar organizācijas “Uzņēmēji Mieram” paveikto līdz šim!
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
