Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Atbilstoši KL 61.panta pirmajai daļai personu, kas, notiesāta ar brīvības atņemšanu, var nosacīti pirms termiņa atbrīvot no pamatsoda izciešanas, ja ir pamats uzskatīt, ka tā pēc atbrīvošanas spēs iekļauties sabiedrībā, neizdarot noziedzīgu nodarījumu. Esmu absolūti pārliecināts, ka A.A.Bērziņš ir nekavējoties atbrīvojams no turpmākas sodas izciešanas, no soda izciešanas, ko patiesībā viņš nemaz nekad nebija pelnījis.

Vēlos uzsvērt, ka šī nav parasta pirmstermiņa atbrīvošanas lieta. Šī ir politiska lieta. Ar savu principiālo sabiedriski politisko nostāju A.A.Bērziņš ir kļuvis par simbolu varas opozīcijai, iemantodams patiesu cieņu ievērojamā mūsu sabiedrības daļā!

Šī ir vienreizēja iespēja tiesai mazināt to lielo netaisnību, kāda līdz šim pret A.A.Bērziņu ir veikta. Citas iespējas mīkstināt šo netaisnību nebūs!

Kā A.A.Bērziņš norādījis intervijā žurnālam „Rīgas Laiks”, tad viņam par izveidojušos situāciju ir „baigais riebums”. Godātā tiesa, neveicināsim turpmāku riebuma attīstību, bet ļausim A.A.Bērziņam atgriezties pilnvērtīgā sabiedrības dzīvē!

Atbilstoši Augstākās tiesas 2014.gada 23.decembra spriedumam un Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2015.gada 25.novembra lēmumam A.A.Bērziņam piespriests brīvības atņemšanas sods uz 20 mēnešiem.

Atbilstoši Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas (tiesas sēdes priekšsēdētāja D.Ķeire) 2018.gada 22.maija lēmumam (lieta Nr.4.1-1/0117-18/6) A.A.Bērziņa soda termiņā ieskaitīts laiks, kuru A.A.Bērziņš pavadījis apcietinājumā Čehijas Republikā no 2017.gada 31.marta līdz 2018.gada 23.martam. Šis lēmums ir stājies spēkā 2018.gada 12.jūnijā.

Kopš 2018.gada 23.marta līdz pat šodienai, 2018.gada 16.jūlijam A.A.Bērziņš izcieš sodu Rīgas Centrālcietumā. Tādējādi kopumā A.A.Bērziņš jau ir izcietis 1 gadu 3 mēnešus (kopā 15 mēnešus) un 16 dienas. Uz šo brīdi neizciestā soda daļa ir 4 mēneši un 14 dienas.

Lemjot un vērtējot par A.A.Bērziņa nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda, svarīgs ir jautājums, vai jau tagad ir sasniegts KL 35.panta otrajā daļā noteiktais soda mērķis? Vai ir pilnīga pārliecība par to, ka A.A.Bērziņš, atrodoties brīvībā, spēs izciest atlikušo sodu, neizdarot kādu nodarījumu. Esmu pārliecināts, ja A.A.Bērziņš šodien tiks atbrīvots no turpmākas soda izciešanas, tad nekādus noziedzīgus nodarījumus viņš nākotnē neizdarīs.

2018.gada 30.jūnijā apritēja 3/4 no 20 mēnešu soda termiņa, tādēļ A.A.Bērziņš tiesā iesniedzis lūgumu par nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu bez elektroniskās uzraudzības.

Lietā atrodas Valsts probācijas dienesta 2018.gada 20.jūnija izvērtēšanas ziņojums par A.A.Bērziņu, kura atziņas, izmantojamas arī lemjot par pirmstermiņa atbrīvošanu no soda bez elektroniskās uzraudzības.

Aizstāvībai nav šaubu, ka A.A.Bērziņš neizdarīs noziedzīgus nodarījumus un veiksmīgi iekļausies sabiedrībā, ja šodien tiks atbrīvots no cietuma važām.

1. A.A.Bērziņa personība

A.A.Bērziņš nav noziedznieks, viņa rīcība 2009.gada 13.janvārī nav pelnījusi tādu krimināltiesiski represīvu nosodījumu, kādu viņam ir sniegusi tieslietu sistēma. Bez apsūdzības pēc KL 225.panta, A.A.Bērziņš nekad iepriekš nav saukts pie kriminālatbildības, viņam nav nekādu iepriekšējo sodāmību. Tas tikai apliecina, ka iztiesātajam kriminālprocesam pret A.A.Bērziņu ir bijis izteikti gadījuma raksturs.

Nav pilnīgi nekāda pamata pieņēmumiem, ka nākotnē A.A.Bērziņš varētu tikt saukts pie kriminālatbildības, jo viņš ir likumpaklausīgs cilvēks, kurš līdz aizturēšanai un apcietināšanai ir dzīvojis ļoti aktīvu sabiedrisko un sociālo dzīvi.

A.A.Bērziņš ir zinātniskā grāda pretendents. Pirms soda izciešanas viņš vadīja savu zemnieku saimniecību, vadīja folkloras kopu, audzināja savus trīs nepilngadīgos bērnus, kā arī aktīvi piedalījās dažādās sabiedriskajās aktivitātēs.

Pieņemot lēmumu par A.A.Bērziņa pirmstermiņa atbrīvošanu, tiktu sperts pirmais solis, lai censtos amortizēt tos nepamatotos lēmumus, kurus līdz šim par A.A.Bērziņu ir pieņēmušas dažādas institūcijas un iestādes.

Uzsveru, ka A.A.Bērziņš ir dažādi juridiski interpretējamu tiesību normu ķīlnieks. No visiem lietas materiāliem viennozīmīgi izriet, ka A.A.Bērziņš ir likumpaklausīgs cilvēks, kuram nav jāatrodas izolācijā no sabiedrības un nav jāturpina izciest sodu ieslodzījumā.

A.A.Bērziņš iepriekš vairākkārtīgi ir administratīvi sodīts pirms ilga laika (automašīnas novietošana neatļautā vietā u.tml.), taču tas tiešā veidā nav saistāms ar viņam piespriesto sodu. Uzsveru, ka Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta savā 2014.gada 23.decembra spriedumā (skat. sprieduma 34.lpp. 2.rindkopu no augšas) konstatēja: „[..] No noziedzīgā nodarījuma ir pagājuši gandrīz seši gadi. Ne pirms šī noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas, ne arī šo gandrīz sešu gadu laikā A.A.Bērziņš nav izdarījis nekādus likumpārkāpumus.”

Proti, A.A.Bērziņš ne pirms, ne pēc 2009.gada 13.janvāra nav veicis kādus likumpārkāpumus, tādējādi A.A.Bērziņš viennozīmīgi atzīstams par likumpaklausīgu personu.

Arī no Valsts probācijas dienesta 2018.gada 20.jūnija izvērtēšanas ziņojuma kopsavilkuma par A.A.Bērziņu, izriet, ka nekas „neliecina par A.A.Bērziņam piemītošām kriminogēnu uzvedību veicinošām problēmām”.

Probācijas dienesta ziņojuma kopsavilkumā norādīts, ka „A.A.Bērziņam ir pietiekamas zināšanas un prasmes, kas viņam ļauj veiksmīgi iekļauties darba tirgū un gūt iztikas līdzekļus tiesiskā ceļā. Dienesta rīcībā esošā informācija, kas iegūta no paša A.A.Bērziņa, liecina, ka viņam ir konkrēts nodarbinātības plāns – darbošanās savā zemnieku saimniecībā, līdz ar to var pieņemt, ka A.A.Bērziņam būs iespējas tiesiskā ceļā gūt iztikas līdzekļus.”

Rīgas Centrālcietuma 2018.gada 27.jūnija izziņā (lietas lapa 16) par notiesātā A.A.Bērziņa soda izpildes gaitu norādīts, ka atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas risks ir zems, noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas riska pakāpe nav mainījusies; dinamika neitrāla (skat. 4.8., 4.9.punktu).

Šajā izziņā ir vairākas būtiskas kļūdas. 4.2.3.2.punktā norādīts, ka A.A.Bērziņš netika iesaistīts darbā bez darba samaksas, lai gan patiesībā A.A.Bērziņš citiem ieslodzītajiem vienu reizi nedēļā pasniedza angļu valodu.

4.3.punktā norādīts, ka A.A.Bērziņš nav piedalījies garīgās aprūpes pasākumos, lai gan patiesībā viņš tādos pasākumos pat vairākkārt ir ņēmis dalību.

Jāuzsver, ka lietā esošās ziņas par A.A.Bērziņu ir novecojušas, jo Valsts probācijas dienests savu izvērtējumu pabeidza 2018.gada 20.jūnijā, savukārt Rīgas Centrālcietums izziņu sagatavoja 2018.gada 27.jūnijā. No 2018.gada jūlija mēneša sākuma A.A.Bērziņš ir iesaistījies resocializācijas programmā, proti, profesionālās pilnveides izglītības programmā „Apdares darbi un telpu remonts”.

A.A.Bērziņš visu ieslodzījuma laiku ir uzturējis ciešas attiecības ar savu ģimeni – vecākiem, bērniem un draudzeni, ar kuru kopā plānota kopdzīve. Ģimene pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma turpinās sniegt atbalstu A.A.Bērziņam, kā arī A.A.Bērziņš varēs rūpēties par savu ģimeni. Tas izriet no Valsts probācijas dienesta izvērtēšanas ziņojuma.

A.A.Bērziņš ar savu taisnības cīnītāja piemēru un principiālo nostāju ir ieguvis plašas Latvijas sabiedrības simpātijas. Internetā izveidotajā vietnē, kurā varēja parakstīt petīciju, lai atceltu netaisnīgo cietumsodu A.A.Bērziņam, līdz 2018.gada 01.jūlijam bija parakstījušas 5118 fiziskas personas.

2. Nosacītā brīvības atņemšanas soda nelikumīga aizstāšana ar reālu brīvības atņemšanas sodu

Šodien nevēlos tiesu noslogot ar ziņām par visiem pieļautajiem procesuālajiem pārkāpumiem pret A.A.Bērziņu, šeit minēšu tikai vienu, kam ir būtiska nozīme, vērtējot nepieciešamību A.A.Bērziņa pirmstermiņa atbrīvošanai.

Valsts probācijas dienests 2015.gadā lūdza tiesu A.A.Bērziņam aizstāt nosacīto brīvības atņemšanas sodu ar reālo brīvības atņemšanas sodu, jo A.A.Bērziņš neierādās Valsts probācijas dienestā uz tikšanos ar šī dienesta pārstāvi. Tas patiesībā bija formāls iegansts, lai turpinātu paraugprāvu pret A.A.Bērziņu.

Valsts probācijas dienesta iesniegumu par spriedumā noteiktā soda izpildīšanu izskatīja tiesa nelikumīgā sastāvā, jo tika būtiski pārkāpta lietas izskatīšanas piekritība. A.A.Bērziņa deklarētā dzīvesvieta kopš 2015.gada 29.jūlija ir „Lielie Būmaņi”, Būmaņi, Rudzātu pagasts, Līvānu novads, LV-5328, kur, starp citu, A.A.Bērziņš dzīvos arī pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma. Tādējādi lieta atbilstoši teritoriālajai piekritībai bija jāskata Preiļu rajona tiesai (pēc 2016.gada 1.februāra – Daugavpils tiesai Preiļos). Taču lietu 2015.gada 25.novembrī izskatīja Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa. Šo rupjo kļūdu nenovērsa Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija, lai gan apelācijas instances pienākums bija nekavējoties nosūtīt lietu atkārtotai izskatīšanai pēc piekritības uz Daugavpils tiesu Preiļos.

Turklāt tiesa, kura aizstāja nosacītu brīvības atņemšanas sodu ar reālu brīvības atņemšanas sodu (Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2015.gada 25.novembra lēmums, Rīgas apgabaltiesas 2016.gada 08.februāra lēmums), tīši pārkāpa Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas 2014.gada 23.decembra spriedumā noteikto un saistošo, ka „A.A.Bērziņam nav nepieciešams noteikt Krimināllikuma 55.panta sestajā daļā paredzētos pienākumus” (skat. Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas 2014.gada 23.decembra sprieduma 34.lpp. 3.rindkopa no augšas).

Krimināllikuma 55.panta sestā daļa (redakcija līdz 2015.gada 31.janvarim) paredzēja, ka tiesa, nosacīti notiesātajam, varēja uzlikt par pienākumu:

noteiktā termiņā novērst radīto kaitējumu;

nemainīt dzīvesvietu bez Valsts probācijas dienesta piekrišanas;

piedalīties probācijas programmās saskaņā ar Valsts probācijas dienesta norādījumiem;

neapmeklēt noteiktas vietas;

noteiktā laikā atrasties savā dzīvesvietā;

ievērot citus nosacījumus, kurus tiesa atzīst par nepieciešamiem soda mērķa sasniegšanai.

Neviens no minētajiem pienākumiem A.A.Bērziņam ar tiesas spriedumu piemērots netika.

Vērtējot, vai sods ir necilvēcīgs un cilvēka cieņu degradējošs, ir jāņem vērā konkrētā soda veida samērīgums ar sodītās personas rīcību. A.A.Bērziņam tika piemērots neadekvāts – reāls brīvības atņemšanas sods. Faktiski A.A.Bērziņam reālu brīvības atņemšanas sodu noteica probācijas dienesta ierēdņi, kas ir pretrunā gan samērīgam principam, gan Augstākās tiesas spriedumam.

Uzsveru, ka Augstākās tiesas trīs tiesnešiem bija pārliecība, ka A.A.Bērziņš nekādus likumpārkāpumus neizdarīs. Un, redzams, ka A.A.Bērziņš ir pilnībā attaisnojis viņam doto uzticību un nekādus likumpārkāpumus nebija veicis.

Soda izpildes – reālas brīvības atņemšanas – mērķis nav sagādāt personai fiziskas ciešanas vai pazemot cilvēka cieņu, vai izstumt viņu no sabiedrības. Kriminālsodu politikas mērķis pēc būtības ir nodrošināt efektīvu valsts reakciju uz noziedzīgiem nodarījumiem, nodrošināt atbilstību starp valsts vārdā piemērojamo represiju, valsts un indivīdu interesēm, kā arī sekmēt personu tiesisku uzvedību un noziedzīgu nodarījumu novēršanu. Vienaldzīga un formāla soda piemērošana, kā tas noticis A.A.Bērziņa lietā, neatbilst valsts un sabiedrības interesēm, kā arī demokrātiskām Eiropas civilizācijas pamatvērtībām, kā arī nesasniedz soda mērķi un nenoregulē taisnīgas krimināltiesiskās attiecības.

3. A.A.Bērziņam piespriestais sods nav bijis samērīgs

Tiesa kopumā A.A.Bērziņa lietā nemaz nav piemērojusi samērīguma principu, proti, noteiktajam sodam bija jābūt samērīgam ar izdarīto. Samērīguma princips izriet no Satversmes 1.pantā noteiktā tiesiskas valsts jēdziena. Tas arī ir cieši saistīts ar Satversmes 92.pantā iekļauto taisnīguma principu, no kura izriet, ka katrai personai ir konstitucionālas tiesības prasīt taisnīgumu, bet tiesai pienākums katru lietu izskatīt taisnīgi. Nav iespējams personai par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu noteikt samērīgu sodu, ja tas nav taisnīgs un likumīgs.

Krimināltiesībās samērīguma princips izriet no KL 46.panta otrās un trešās daļas, proti, piespriestajam sodam jābūt samērīgam ar nodarījumu. Par samērīgu var atzīt tikai tādu sodīšanas veidu, kuru, piemērojot, labums, ko iegūs sabiedrība, būs lielāks par indivīda tiesībām. A.A.Bērziņa gadījumā ir noticis tieši pretējais – sabiedrība A.A.Bērziņa cietumsoda dēļ ļoti daudz ko ir zaudējusi, daudzi A.A.Bērziņa attīstītie projekti ir apstājušies vai pazuduši nebūtībā, nav dzimuši pēcnācēji, nav pabeigta doktora disertācija, nav īstenoti vairāki muzikālie projekti, sagandēta fiziskā un garīgā veselība u.t.t.

Arī Liecinieki Vilnis Baltiņš un Valdis Jurkovskis šodien tiesā pauda savu sašutumu, ka A.A.Bērziņam piemērotais sods nav bijis samērīgs un notikušais ar viņu ir liela netaisnība.

Sodam jābūt noteiktam individualizēti, lai tas nebūtu pārāk bargs un pārāk lielā mērā neierobežotu personas pamattiesības, ņemot vērā, kādu pārkāpumu ir veikusi konkrētā persona.

Sods nedrīkst degradēt nedz sodāmo personu, nedz sabiedrību. Taču A.A.Bērziņa gadījumā tieši tā ir noticis, jo nesamērīgā soda dēļ, pretēji soda jēgai, A.A.Bērziņš un arī sabiedrība kopumā ir ilgstoši bijusi pakļauta totālai degradācijai. Ja sabiedrība neciestu no šīs netaisnības, tad, piemēram, par A.A.Bērziņa lietu nebūtu absolūti nekādas intereses no plašsaziņas līdzekļu puses, tad viņu cietumā neintervētu, piemēram, žurnāls „Rīgas Laiks” un citi.

Esmu pārliecināts, ka par divu sniega piku, tukšas plastmasas pudeles un divu akmeņu iemešanu pa valsts iestādes ēkas fasādi, kā rezultātā, iespējams, tika izsista viena loga rūts (nodarījuma zaudējumi aptuveni 30-40 euro) 20 mēnešus ilgs cietumsods ir klaji un uzkrītoši nesamērīgs. Turklāt citiem apsūdzētajiem pēc tā paša KL 225.panta tika piemēroti vairākas reizes mīkstāki sodi, galvenokārt, piespiedu darba soda veidā.

Turklāt kopš 2009.gada 13.janvāra ir pagājuši vairāk kā 9,5 gadi, kuru gaitā A.A.Bērziņš ir dzīvojis likumam paklausīgu dzīvi.

4. A.A.Bērziņš jau ir izcietis trīs ceturtdaļas no viņam piespriestā soda

A.A.Bērziņš kopš 2017.gada 31.marta ir izolēts no sabiedrības, kad tika aizturēts Čehijas Republikā, un faktiski sāka izciest sodu ieslodzījumā. Uz Latviju A.A.Bērziņš tika pārvests 2018.gada 23.martā un viņš joprojām turpina izciest brīvības atņemšanas sodu Rīgas Centrālcietumā.

Izciestais sods (15 mēneši un 16 dienas) vairākkārt pārsniedz samērīga soda apmērus. Tādēļ šodien tiesas pienākums būtu nešaubīgi atbrīvot A.A.Bērziņu pirms termiņa, tādējādi vismaz daļēji mīkstinot esošo soda nesamērīgumu un radīto netaisnīgumu.

Piemēram, lietā Nr.xxx (krimināllietas Nr.xxx), kurā Jelgavas tiesa 2017.gada 18.janvārī izskatīja notiesātā Sergeja K. nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda, tiesa atbrīvoja notiesāto S.K. no atlikušā soda (3 gadi 2 mēneši 21 diena) izciešanas nosacīti pirms termiņa. Būtiski norādīt, ka S.K. tika sodīts par slepkavību un citiem sevišķi smagiem noziegumiem, kā arī bija pieļāvis 17 režīma pārkāpumus.

Kā norādīts Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā lietā „Harakčijevs un Tolumovs pret Bulgāriju”[1] „nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas mērķim ir jābūt tādam, kas palīdz ieslodzītajiem pāriet no dzīves ieslodzījumā uz likumam pakļāvīgu dzīvi sabiedrībā saskaņā ar atbrīvošanas nosacījumiem, un veicināt to, lai šīs beigas sekmē sabiedrības drošību un noziegumu samazināšanos sabiedrībā”.

Jāsecina, ka, atbrīvojot A.A.Bērziņu nosacīti pirmstermiņa, tiktu sekmēta sabiedrības drošība.

5. Iespējamais „pārkāpums” cietumā

Lietas materiāli satur ziņas, ka A.A.Bērziņš 2018.gada 18.maijā ir sodīts ar aizliegumu vienu mēnesi (līdz 2018.gada 18.jūnijam) pirkt pārtikas produktus un tabakas izstrādājumus brīvības atņemšanas iestādes veikalā. A.A.Bērziņš šo administratīvo sodu jau ir izcietis un tādēļ šis apstāklis tiesai atkārtoti nebūtu jāvērtē, lemjot jautājumu par pirmstermiņa atbrīvošanu.

Par minēto Rīgas Centrālcietuma priekšnieka lēmumu ir iesniegta gan A.A.Bērziņa, gan mana sūdzība, kuru virzība uz doto brīdi vēl nav skaidra.

KL 61.panta otrās daļas 4.punktā noteikts, ka nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda var noteikt, ja ir pagājis kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā noteiktais laiks pēc sodu piemērošanas par sodu izciešanas režīma pārkāpumu un nav spēkā sodu par brīvības atņemšanas soda izpildes laikā izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem.

Pirmkārt, likumdevējs šajā normā nav identificējis par kādu „kriminālsodu izpildi reglamentējošo likumu” konkrēti ir teikts, tādējādi nav iespējams precīzi pārliecināties par tieši kāda likuma noteiktajiem termiņiem ir runa.

Otrkārt, sodu par iespējamo režīma pārkāpumu piemēroja bez lietas apstākļu noskaidrošanas, bez izmeklēšanas, par notikušo netika veikta pārbaude.

Treškārt, uzreiz pēc „pārkāpuma” A.A.Bērziņš savā paskaidrojumā norādīja, ka pieļauj, ka notikušais ir tīša provokācija.

Ceturtkārt, A.A.Bērziņš par „pārkāpumu” tika sodīts nākamajā dienā. Tas pierāda, ka pret A.A.Bērziņu tika īstenota tīša provokācija ar mērķi viņu nekavējoties sodīt par nenotikušu pārkāpumu.

Piektkārt, lietas materiāli nesatur nekādus pierādījumus, nekādas ziņas par faktiem, ka A.A.Bērziņš būtu saistāms ar „konstatēto pārkāpumu”. Fakts, ka kāds priekšmets atradās A.A.Bērziņa mantās pašsaprotami nepierāda, ka tieši A.A.Bērziņš būtu šo priekšmetu šajās mantās licis un zinājis par tā esamību viņa mantās. Lietā nav pierādījumu, ka A.A.Bērziņš būtu izmantojis izņemto priekšmetu. Nav pierādījumu, ka uz priekšmeta būtu izņemtas kādas A.A.Bērziņa pēdas (piemēram, pirkstu nospiedumi vai DNS materiāls).

Sestkārt, Rīgas Centrālcietuma 2018.gada 27.jūnija izziņā par A.A.Bērziņa soda izpildes gaitu secinājumā ir norādīts, ka A.A.Bērziņš neatbilst Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.3 panta 4.daļas nosacījumiem, jo nav pagājuši 6 mēneši pēc disciplinārsoda piemērošanas. Šāds cietuma secinājums nav pareizs, jo:

A.A.Bērziņam nav piemērots disciplinārsods, bet gan režīma pārkāpums. Tie ir divi dažādi juridiski jēdzieni ar atšķirīgu nozīmi un tiesiskajām sekām;

Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.3 panta 4.daļa attiecas uz sodu izpildes režīma noteikšanu, jo Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.3 panta nosaukums ir „Soda izpildes režīma noteikšana”;

Latvijas Sodu izpildes kodeksa 79.1 panta pirmajā daļā noteiktais ir pilnā apmērā ievērots, jo uz 2/3 soda izciešanas brīdi (2018.gada 10.maijā) A.A.Bērziņam nebija nekādu režīma pārkāpumu vai administratīvo sodu.

Jāsecina, ka nav pamatota atsaukšanās uz KL 61.panta otrās daļas 4.punkta neizpildi, jo juridiski nav stājies spēkā tāds Ieslodzījuma vietu pārvaldes lēmums vai tiesas spriedums, kurš apstiprinātu, ka Rīgas Centrālcietuma priekšnieka lēmums par „pārkāpumu” būtu bijis objektīvs un pamatots. Tādēļ, ievērojot Satversmes 92.pantā nostiprināto nevainīguma prezumpciju, A.A.Bērziņš juridiski un formāli ir atzīstams par nesodītu saistībā ar šajā lietā figurējošo „pārkāpumu”.

6. Ierobežotās izglītības iespējas

Lai gan vārdos cietuma vadība deklarē, ka ikvienam ieslodzījumā ir tiesības uz izglītību, A.A.Bērziņa gadījumā notiek tieši pretējais, liedzot resocializācijas un izglītības iespējas. Kā izriet no Latvijas Universitātes 2018.gada 31.maija izziņas Nr.SD-S20/66 A.A.Bērziņš ir doktora grāda pretendents un ir tiesīgs iesniegt promocijas darbu augstskolā.

A.A.Bērziņš turpina darbu pie doktora disertācijas, taču cietuma vadības dēļ viņam tiek liegtas konstitucionālās tiesības uz izglītību.

Es jau 2018.gada 04.jūnijā ar iesniegumu vērsos Rīgas Centrālcietumā ar lūgumu ļaut A.A.Bērziņam izmantot datoru doktora darba izstrādei un pētniecībai. Atbilde uz šo manu iesniegumu nav sniegta līdz pat šim brīdim.

Arī pats A.A.Bērziņš 2018.gada 26.jūnijā vērsās ar sūdzību Ieslodzījuma vietu pārvaldē, apstrīdot Rīgas Centrālcietuma administrācijas lēmumu, ar kuru atteikts izmantot skaitļotāju doktora disertācijas izstrādei.

Ieslodzījuma vietu pārvaldes 2018.gada 04.jūlija atbilde Nr.1/12-B/2409 uzskatāmi demonstrē diskriminējošu attieksmi pret A.A.Bērziņu, liedzot viņam izmantot atbilstošu datortehniku un programmatūru sava doktora darba izstrādei. Tas ir klajš A.A.Bērziņa cilvēktiesību pārkāpums! Liedzot veikt pētījumus zinātnē, faktiski cieš visa sabiedrība kopumā, jo sabiedrībai tiek liegta iespēja attīstīties un pilnveidoties no A.A.Bērziņa gūtajām zinātniskajām atziņām.

7. A.A.Bērziņa veselības problēmas

Nesamērīgais un netaisnīgais ieslodzījums ir nodarījis arī būtisku kaitējumu A.A.Bērziņa veselības stāvoklim. A.A.Bērziņam 2018.gada 19.februārī brutāli uzbruka Čehijas Republikas Litomeržices cietumā ieslodzījuma vietas apsargi. Par šo lietu ir uzsākts kriminālprocess, kurā A.A.Bērziņam ir cietušā statuss. Apsargu uzbrukuma rezultātā ļoti smagi cieta A.A.Bērziņa labās kājas celis. Čehu ārsti nesniedza nepieciešamo medicīnisko palīdzību.

Lietai pievienots izraksts par A.A.Bērziņa veselības stāvokli (lietas lapa 23-24), kas objektīvi apliecina pastāvošās veselības problēmas.

Ieslodzījumā ir ļoti ierobežotas iespējas veikt nepieciešamās medicīniskās pārbaudes. Tāpat ieslodzījumā ir ļoti ierobežotas iespējas veikt nepieciešamo apjomīgo, ilgstošo un komplekso rehabilitāciju, kādu A.A.Bērziņam ir noteikuši profesionāli speciālisti.

Kā izriet no SIA „Baltijas Fizioterapija” 2018.gada 14.maija izraksta ambulatorā pacienta medicīniskās kartes, tad A.A.Bērziņam ir nepieciešama šāda rehabilitācija:

Magnētterpija (ir izieta). Tas ir vienīgais no pieciem punktiem, kurš ir izpildīts.

Ārstnieciskā vingrošana kājas kustību atjaunošanai un disbalansa samazināšanai, kas ir jāveic katru dienu. Cietuma apstākļos ārstnieciskā vingrošana pēc fizioterapeita norādījumiem nav iespējama. Rīgas Centrālcietuma administrācija A.A.Bērziņam pat atteikuši izsniegt viņam pa pastu atsūtīto vingrošanas paklājiņu. Tādējādi nav iespējams veikt ārstnieciskās vingrošanas vingrinājumus un īstenot nepieciešamo rehabilitāciju.

Velotrenažieris katru dienu no 40 minūtēm līdz 1 stundai. Netiek nodrošināts. Lai gan A.A.Bērziņš vairākkārt ir prasījis nodrošināt velotrenažieri, viņa lūgums vienmēr ir bijis noraidīts.

Baseina apmeklējums 2 reizes nedēļā. Netiek nodrošināts, lai gan es jau 2018.gada 15.jūnijā ar iesniegumu vērsos Rīgas Centrālcietumā ar lūgumu apmeklēt A.A.Bērziņam peldbaseinu, kurš no A.A.Bērziņa tuvinieku puses jau bija apmaksāts. Atbilde uz šo manu iesniegumu nav sniegta līdz pat šim brīdim.

Atkārtota konsultācija dinamikas izvērtēšanai pēc 4 nedēļām (proti, uz 14.06.2018.). Nav veikta.

Arī Rīgas Centrālcietuma 2018.gada 26.aprīļa izrakstā no ambulatorā pacienta medicīniskās kartes norādīts, ka A.A.Bērziņa rehabilitācijas kursu ieslodzījuma vietās nav iespējams veikt.

8. A.A.Bērziņa vecāku veselības problēmas

A.A.Bērziņa vecākiem – Uldim Bērziņam un Jeļenai Staburovai ir ļoti nopietnas veselības problēmas. To apliecina arī lietas materiāliem pievienotie izraksti no medicīnas iestādēm. [..] Konstatējams, ka vecākiem nepieciešama ievērojama palīdzība, kuru A.A.Bērziņš var sniegt, tikai atrazdamies brīvībā.

9. Atbalsts bērniem

A.A.Bērziņš ir ļoti nepieciešams saviem trīs nepilngadīgajiem bērniem. Situācija ar A.A.Bērziņa ieslodzījumu bērnus ir nopietni traumējusi, vienai no meitām ir bijusi nepieciešama psihologa palīdzība. A.A.Bērziņa pirmstermiņa atbrīvošana vasaras brīvlaikā būtiski palielinātu bērnu psiholoģiskās atkopšanās iespējas pirms jaunā mācību gada uzsākšanas.

10. Nepieciešamība saimniekot laukos

A.A.Bērziņam pieder lauku saimniecība, kurā ir steidzami jāveic ļoti daudzi saimnieciski darbi. Tagad ir visaktīvākais saimniekošanas laiks. A.A.Bērziņam priekšā ir ļoti daudz smaga darba, lai atjaunotu ieslodzījuma dēļ nekopto saimniecību. Ja tagad A.A.Bērziņš nevarēs iesaistīties saimniecības darbos, tad viņa saimniecība būs faktiski izpostīta, kas var atstāt negatīvu ietekmi uz trešajā personām, kaimiņu saimniecībām.

A.A.Bērziņam ir reģistrētas 40 bišu saimes, par kurām jārūpējas, kā arī jāveic citi dārzkopības un saimniecības darbi, ir līgumiskas saistības ar Lauku atbalsta dienestu līdz 2020.gadam.

11. Secinājumi

Pārkāpēju izolācija no sabiedrības nav primārs kriminālsodīšanas mērķis. Brīvības atņemšana vairāk ir līdzeklis, nekā rezultāts Temīdas rokās. Nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana no soda atbilst tādam krimināltiesību principam kā represijas ekonomija. Ierobežojot likumpārkāpēja tiesības, ir jāizvēlas minimālā represija, ar kuru var sasniegt sodīšanas mērķus. Tas ļauj individualizēt kriminālsoda izpildi un piemērot brīvības ierobežošanu tik ilgi, cik tas ir nepieciešams.

Objektīvi konstatējams, ka A.A.Bērziņš ir sasniedzis pietiekamus resocializācijas rezultātus, kas būtu par pamatu viņa atbrīvošanai no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa.

Tas vai neizciestais sods nākotnē reāli būs jāizcieš ir pilnā mērā atkarīgs no paša A.A.Bērziņa. Ja A.A.Bērziņš neizdarīs kādus noziedzīgus nodarījumus, administratīvos pārkāpumus un pildīs uzliktos pienākumus, tad nebūs nekāda pamata skatīt jautājumu par neizciestā soda izpildi.

Rezumējot iepriekš teikto, lūdzu tiesu nekavējoties atbrīvot A.A.Bērziņu no turpmākas soda izciešanas nosacīti pirms termiņa.


[1] http://at.gov.lv/lv/judikatura/ect-nolemumu-arhivs/eiropas-cilvektiesibu-un-pamatbrivibu-aizsardzibas-konvencija/pec-pantiem?list=2349&etclaw=true&page=2, spriedums 2014.gada 08.jūlijā.

Novērtē šo rakstu:

74
19

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Rīgas domes darbība ir ne tikai nelikumīga, bet arī neatbilstoša sabiedrības interesēm

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izstrādāts likumprojekts par Rīgas domes (RD) atlaišanu. Jaunās RD vēlēšanu datums likumprojektā noteikts 2020.gada 29.februārī, bet atkarībā no Saeimas lēmuma tas var tikt precizēts. Līdz jaunā domes sasaukuma pirmajai sēdei likumprojekts paredz RD iecelt pagaidu administrāciju.
Lasīt visu...

21

Atraktīvā politiskā hronika: novembra beigas

Foto25.novembrī Rīgas medijos bija lasāma atraktīva (piesaistoša, pievilcīga, vilinoša) ziņa: “Valsts prezidentam Egilam Levitam ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu būtu jāvienojas par Latvijas izdevumu aizsardzībai samazināšanu, lai nodrošinātu finansējumu mediķu atalgojumam, aģentūrai LETA norādīja partijas “Saskaņa” līderis Jānis Urbanovičs.
Lasīt visu...

21

Svētā inkvizīcija

FotoAttieksmi pret Svēto inkvizīciju šis rakstiņš lasītāja uzskatos var mainīt tikai tad, ja godīgi atbildēsi uz manu jautājumu: vai tici maģijai? Vai tici, ka maģija reāli darbojas?
Lasīt visu...

21

Jāsaprot, ka pārsvarā visas runas par 3A varu ir tukša vāvuļošana

FotoŠķēle, kā varam nojaust, pēc Sorosam kalpojošo mediju domām, ir visuvarens, visuresošs un visuredzošs. Kā tik Sorosa varzai kādā amatā jāiebīda savējais, kāds, piemēram, bija un ir Rimšēvičs, kurš nu ir pilnībā atklājis savu patieso seju, kas nerunā par labu sorosīdiem, tā uzreiz nevēlamiem kandidātiem noteikti atrodas saiknes ar Šķēli vai Šķēles sievasmāti, vai, ja galīgi nekas nesanāk, ar Šķēles izbijuša kaimiņa, brāļa sievas māsas brālēna drauga brūti.
Lasīt visu...

21

Vai ir vērts vākt parakstus 13. Saeimas atlaišanas ierosināšanai?

FotoUz šo jautājumu ir jāatbild katram Latvijas vēlētājam pašam. 13. Saeimā tika ievēlēti vairāk nekā 60 jaunu, līdz šim politikā vairākumā nepazīstamu cilvēku, kuri solīja uzsākt jaunu politiku, nepieļaujot valsts pārvaldē finanšu mahinācijas, politiķu savtīgumu, vienkāršojot un efektivizējot valsts pārvaldi, nodrošinot lēmumu pieņemšanas atklātumu, par konkrētām summām palielinot finansējumus dažādām valsts vajadzībām, ieskaitot iedzīvotāju veselības aprūpi.
Lasīt visu...

21

Ticība rituāla spēkam

Foto«Tuksnesī parādījās Jānis Kristītājs un sludināja kristību par apliecinājumu grēku nožēlai, kas ļauj saņemt grēku piedošanu. Tad pie viņa iznāca visa Jūdeja un visi Jeruzālemes iedzīvotāji, tie atklāti atzina savus grēkus, un viņš tos kristīja Jordānas upē.
Lasīt visu...

10

Rīgas administratīvajā teritorijā neviens nav atcēlis veco labo principu, ka demokrātija ir kompromisu māksla

Foto29.novembrī atkal notika otra lielākā valsts politiskā kuģa pašūpināšana, izvēloties otro Rīgas vicemēru – Druvi Kleinu.
Lasīt visu...

21

Demogrāfijas bums un tumsonības bums

FotoRietumu civilizācijā tēma par demogrāfijas straujo kāpumu un tumsonības straujo kāpumu ir ļoti svarīga. Abi bumi ļoti pamatīgi atsaucas uz Rietumu civilizācijas likteni līdz pat šobaltdienai. Arī uz Latvijas un latviešu likteni. Tajā skaitā uz “kultūrtautas” jaunāko emocionālo orkānu - pirms piecām minūtēm pašu ievēlētās 13.Saeimas atlaišanu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Runājiet bez bufera

Šā gada 20. novembrī LTV Panorāmā bija īsa intervija ar mūsu amatpersonu Eiropas Komisijā....

Foto

Nacionālā apvienība ir latviešu nacionālisti šī vārda labākajā nozīmē

Nacionālā apvienība (NA) ir kā dadzis acīs daudziem. Gan tiem, kas vēlētos Latvijā ievest lēto darbaspēku un...

Foto

Nevajag mācīt un apstulbot

Nevajag mani mācīt, cik amorāli ir atlaiJst Saeimu! Neuzķeršos! Tas, ka manu viedokli valkā arī kāds gramatiku vāji zinošs savādnieks, tautvaldību neizprotošs...

Foto

Sašutuma ventīlis “Atlajst Sajmu!”

Es arī esmu sašutis. Mūsu sabiedriski politiskās (elites) barvežu bezkaunības un alkatības kokteilis tiešām spridzina, un neredzēti straujā parakstu vākšana par iniciatīvu Saeimas atlaišanai...

Foto

Ierēdņi demonstrē augstāko pilotāžu, kā NEVAJADZĒTU rakstīt likumu grozījumus

Situācijas neizpratne, slinkums, vienaldzība vai lobijs? To rādīs laiks. Neievērojot elementārākos juridiskās tehnikas principus, Veterinārmedicīnas likumā faktiski tiek...

Foto

Gļēvulības anatomija. Tārpi zupā. Latvijas politiķu bezkaunības un cinisma virsotnes

Pirms divpadsmit gadiem - 2007. gada 16. novembrī, tieši pirms svētkiem, politoloģe Vita Matīsa rakstīja par...

Foto

Sistēma un opozīcija

Cilvēku dzīvē ļoti svarīga loma ir prasmei lietas un parādības interpretēt sistēmiski. Ne katram cilvēkam mēdz būt tāda prasme. Ne katra cilvēka prāts...

Foto

Levita jaunvārdi un to tulkojums

Levita “jaunvārdi” jeb īpašie termini, ar kuriem “spīd” gluži vai pašpasludinātais “nācijas tēvs”- valstsgriba, turpinātība, likteņkopība, vienvērtība, atjaunotne, brīvtelpa, kopējais labums,...

Foto

Kāpēc medaļa tikai Bondaram? Lavents, Zaharjins, Gerčikovs un Meroni arī pelnījuši

Sakarā ar Krājbankas bijušā vadītāja Mārtiņa Bondara apbalvošanu ar Finanšu ministrijas goda zīmi, kā pamatojumu uzrādot “nozīmīgu...

Foto

Varbūt visi „stupid people” nemaz nav „stupid people”, bet tikai daļa, un ar tiem citiem es solidarizēšos

Zinu, ka tūlīt sāksies kārtējais ķengu vilnis, tādēļ uzreiz...

Foto

Atlajst sajmu?

Es ar visām četrām iestājos par brīvību. Piemēram, mūsu valsts iedzīvotājiem ir brīvība rosināt Saeimas atsaukšanu. Taču, manuprāt, brīvu izvēli var izdarīt tikai tas,...

Foto

Kaspars Dimiters: Mātes Latvijas vēstule

Kur esi, dēls? Jau viesnīcā vai teltī? Vai arābus lūgt, lai man druvas zeltī? Te nu tik vientuļi. Mirst ūdens, akai vinda. Neviena kaimiņa....

Foto

Vienvērtīgs ir katrs cilvēks (lai ko tas arī nozīmētu): runa pie Brīvības pieminekļa 2019. gada 18. novembrī

Mīļie latvieši! Latvijas cilvēki Rīgā, Latgalē, Vidzemē, Zemgalē, Kurzemē...

Foto

Valstsgribas valstsnegribas ēstgriba

Saruna par reālo “valstsgribu” un “valstsgribas” iluzoriskumu ir aktuāla visu laiku. Taču 18. novembra kontekstā tāda saruna ir īpaši aktuāla, atsedzot patiesību un...

Foto

Mucā

Padomju valstī dzīvojušie izstrādāja tikai šim režīmam atbilstošu «dzīvesziņu». Šodien mēs to dēvētu par «Kā labāk dzīvot». Kā labāk, kā gudrāk, kā pareizāk, kā izdevīgāk...

Foto

Politiskai intrigai – birokrātisks restarts

Citur Latvijā šo ziņu pat nepamanīja, taču jūrmalniekus tā nervozē: oktobra sākumā ģenerālprokuratūra atjaunoja apsūdzību Gatim Truksnim par Zaļo un zemnieku...

Foto

Gribētos zināt, kuram gan šādai nelietībai pacēlās roka

Padsmit gadus nostrādājot PR jomā un daļēji tieši tādēļ no tās aizejot, šādas metodes (skat. zemāk), protams, nepārsteidz....

Foto

Var gadīties, ka vienu rītu Šveices advokāts būs "pārdozējis" viagru un viņam blakām gauži raudās skaists puisītis

Nav tālu tā dieniņa, kad visiem „arestētās mantas afēras”...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: novembra sākums

1.novembrī “nācija” varēja priecāties par “nācijas tēva” kancelejas vadītāja Teikmaņa atraktīvo sprēgāšanu. Citāts no teksta par Valsts prezidenta budžeta palielināšanu 2020.gadā: ""Tad,...

Foto

Ko varbūt teiktu Olivers Kromvels par “liberālo” Latviju

Karavadoņa un politiķa, tālākā Lorda protektora Olivera Kromvela runas, 1653.gada 20.aprīlī padzenot parlamentu, lokalizējums. Neļausim Latvijas “demokrātijai” nonākt...

Foto

Kas ir Latvijas Universitāte - Muižnieka brigādes dzīres vai augstskolas izcilība?

Jau drīzumā tiesai būs jālemj, vai bēdīgi slavenās Latvijas Universitātes (LU) pagaidu rektora Indriķa Muižnieka...

Foto

Populistu rotaļas: uz kārts likta Latvijas nākotne

Ceturtdien pie Saeimas notika vieni no lielākajiem protestiem pēdējo gadu laikā, kuros piedalījās vairāki tūkstoši mediķu un viņu atbalstītāju....

Foto

Kas notiks, kad visi sāks visu vērtēt pēc komerciālās atdeves?

Reti kurš nepamanīja Latvijas Radio darbinieku skaļo sacelšanos par zemajām algām. Tā ir tikai aisberga redzamā...

Foto

Lembergs pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu

2019.gadā esmu vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības...

Foto

LNT Ziņu dienesta kolektīvā vēstule

1.decembris būs pēdējā diena, kad ēterā iziesim mēs - LNT Ziņu dienesta komanda, un pēc tam beigs pastāvēt LNT Ziņu dienests...

Foto

Unikālais izaicinājums

Vai pie mums visi saprot, ka fotogrāfijā ir fiksēts izaicinājums? Vai tie cilvēki, kuri fotogrāfijā saskata izaicinājumu, savā mūžā ir sastapušies ar vēl lielāku...

Foto

Vai tieslietu ministrs apšauba tiesu varas autoritāti

Latvijas Tiesnešu biedrība vairākkārt paudusi nostāju par Ekonomisko lietu tiesas izveidi, kas kopumā atbilst Tieslietu padomes viedoklim - jaunas...

Foto

Cilvēkiem šobrīd tiek atņemtas fundamentālas tiesības uz taisnīgu un objektīvu tiesu bez korupcijas

Otrdien, 5. novembrī, Ministru kabineta sēdē tika skatīts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu...

Foto

Sabiedrībai ir radīts nepareizs priekšstats, mūsu tiesu sistēma darbojas labi: uzruna Latvijas tiesnešu ikgadējā konferencē

Mūsu sabiedrības un kopējās identitātes pamats ir kopīgu vērtību kopums, kas...

Foto

Mazais brālis ir apjucis

Kā jau ierasts, uzreiz pēc “Saskaņas” kongresa savu kongresu rīkoja arī “Gods kalpot Rīgai”. Līdz šim šī partija bija “Saskaņas” mazais brālis,...

Foto

Kāpēc Krievijas mūziķim Grigorijam Ļepsam sen bija jāaizliedz iebraukt Latvijā?

Ir gana daudz iemeslu. Viņš pats nekad nav noliedzis senas un tuvas draudzīgas pazīšanās ar Krievijas...

Foto

Pārdomas par nāvi

Par eitanāziju, medicīniski asistētu pašnāvību un tiesībām uz cieņpilnu nāvi diskutē politiķi, prese, sabiedrība un mediķi, turklāt diskutē laiku pa laikam. Šīs diskusijas...

Foto

Garkalnes domes priekšsēdētājam steidzami jāsniedz paskaidrojumi par Valsts kontroles pārbaudē atklātajiem pārkāpumiem

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!) pieprasa Garkalnes domes priekšsēdētājam Mārtiņam...

Foto

Humānisma sagraušana

2019.gada 29.oktobrī medijos parādījās informācija: “Tiesībsargs Juris Jansons vērsies Satversmes tiesā, apstrīdot kā pamatlikumam neatbilstošus valdības noteikumus par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu...

Foto

Iespējams, ka koalīcija ir pārpratusi slaveno pirmsvēlēšanu saukli “Valstij jāsāk ar sevi”

Aicinām finansējuma partijām no valsts budžeta būtisko pieaugumu atlikt kā minimums līdz nākamās Saeimas...

Foto

Padomju spiegi Bulgārijā un tepat Latvijā – „quo vadis Europa”?

No neilgās padomju bērnības man atmiņā ir palikušas tikai pāris lietas – ta,s kā nesu pirmās...

Foto

Nauda veselības aprūpei ir, bet nav politiskās gribas

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir veikusi padziļinātu Latvijas un kaimiņvalstu budžetu analīzi un secinājusi, ka ir iespējams nodrošināt...

Foto

Aizkustinošas pieticības ekselence

Tautas paruna neder. Vējonis nav vilks, bet Levits nav lācis. Tas, no kā bēga “nācija”, īstenībā nav vilks, un “nācija” īstenībā neuzskrēja lācim,...

Foto

“Saskaņa” izvēlas stagnāciju

Sestdien notikušajā kongresā “Saskaņa” neizmantoja iespēju jaunam restartam un izlēma saglabāt esošo situāciju, izvēloties stagnāciju. Par “Saskaņas” jauno līderi tika ievēlēts smagsvars un...

Foto

VARAM „neapbižo(t)” Zemgali

Šobrīd nozīmīgākās un ilgtermiņā lielāko ietekmi uz Latviju kā valsti nesošās pārmaiņas ir administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Reformai būtu jāsaved kārtībā valsts reģioni,...

Foto

Teātris nav „Rimčiks”: atklātā vēstule teātra sabiedrībai

Visos Latvijas medijos tagad katru dienu bez apstājas tiek "pilināta" ideja, ka mākslinieciskā vadītāja funkcija ir vecmodīga ideja, no...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: "animal symbolicum"

Cilvēku par „animal symbolicum” ieteica dēvēt izcilais vācu filosofs Ernsts Kasīrers (1874- 1945). Viņa ieskatā tradicionālais cilvēka apzīmējums „animal rationale” neatbilst...

Foto

Privāto automobili no 2021. gada nevarēs atļauties iegādāties ļoti liela iedzīvotāju daļa

Latvijas Transportlīdzekļu tirgotāju asociācija (LATTA) aicina Latvijas sabiedrību pievērst uzmanību un iestāties pret valdībā...

Foto

Vai tiek bruģēts ceļš uz kārtējo Satversmes tiesas spriedumu?

2019. gada 11. oktobrī Valsts kanceleja publicējusi jauno valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības likumprojektu “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu...

Foto

Apdraudēta daudzu pamatskolu pastāvēšana

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījusi vēstuli visām Saeimas frakcijām, paužot bažas par apdraudējumu bērnu tiesībām apmeklēt pamatskolu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un...