Aizstāvot Vilku, Kalniete vēstulē "Vienotības" valdei brīdina no pārtapšanas par "TP-2"

Ja premjera partijai nebūtu jānoliek pie malas blakus lietas, lai koncentrētos uz valsts budžeta pieņemšanu Saeimā, finanšu ministra Andra Vilka (Vienotība) nepiekāpība partijas spicei par VID ģenerāldirektora kandidatūru, iespējams, jau būtu uzspridzinājusi ilgstoši samilzušās attiecības starp Vilku un daļu partijā ietekmīgu ļaužu.

1. oktobrī bija jau kārtējā valdības sēde, kuras darbakārtībā netika iekļauts jautājums par VID ģenerāldirektora apstiprināšanu, lai gan finanšu ministrs jau paziņojis, ka amatam virzīs pašreizējo pienākumu izpildītāju Ināru Pētersoni. Iemesls - Vilks šo kandidatūru nav saskaņojis ar paša partiju, kurā spārns, ko varētu dēvēt par "saimnieciski domājošu", VID vadībā vēlētos nevis Pētersoni, bet Finanšu policijas priekšnieku Kasparu Čerņecki. Partijas iekšējās diskusijās kā Čerņecka kandidatūras aizstāvji iezīmējušies Vienotības līdere Solvita Āboltiņa, viņai pietuvinātie deputāti Dzintars Zaķis un Jānis Reirs.

Savukārt koalīcijas partneri - Nacionālā apvienība un Reformu partija - pauduši atbalstu Vilka izvēlētajai kandidātei uz VID vadību. Tieši nevēlēšanās vēl vairāk saasināt jau tā budžeta sarunu nokaitētās attiecības un atklāt nevienprātību pašā Vienotībā esot iemesls, kādēļ premjers Valdis Dombrovskis vismaz līdz budžeta pieņemšanai neplānojot virzīt valdībā jautājumu par VID ģenerāldirektora apstiprināšanu.

Avoti VID un Finanšu policijā Pietiek kā personu, kas nolūkojusi VID šefa amatam tieši Čerņecki, jo "ar viņu būtu vieglāk strādāt", norādījuši finanšu ministra birojā jau kopš Einara Repšes laikiem palikušo padomnieku Jāni Dambīti. Kopš Edgara Jaunupa nostumšanas no partijas finanšu jautājumiem tieši Dambītis esot kļuvis pietuvināts Āboltiņai.

"Uzsākt viņa [Vilka] publisku kaunināšanu par neatskaitīšanos politiskās partijas valdei jautājumos, kas saskaņā ar likumu ir ministra un valdības (nevis partiju) kompetencē, būtu kārtējais pierādījums "Vienotības pārtapšanai par Tautas partiju - 2"," partijas valdei 10. jūlijā rakstījusi Sandra Kalniete. Viņa Pietiek nevēlējās plašāk komentēt vēstules kontekstu un centās mazināt tās nozīmi.

No vēstules redzams, ka tā tapusi kā pretreakcija Vienotības Ētikas komisijas locekļa Didža Šēnberga uzrakstītajai, bet tā arī nepubliskotajai kritikai par Vilku. Arī Šēnbergs neatklāj, par ko gribējis kritizēt savas partijas finanšu ministru, sakot: "Par konkrētiem faktiem neko nedrīstēšu paust, jo tā bija iekšēja diskusija, man nav morālu tiesību to nest publiski, nav arī pierādījumu."

Pietiek zināms, ka tobrīd partijā bija vismaz divi neapmierinātības iemesli par Vilku. Viens, kura iespaidā pēc avotu stāstītā tapusi Šēnberga kritika, saistīts ar ugunsgrēku Rīgas pilī un neapmierinātību ar aģentūras Valsts nekustamie īpašumi vadības darbību seku likvidēšanā. Aģentūras valsts kapitāldaļu turētāja ir Finanšu ministrija (FM), un Vienotībā bijis viedoklis, ka Vilkam jāvēršas pret tās vadību, iespējams, to nomainot.

Pēc citas - reālākas versijas īstais iemesls neapmierinātībai ar Vilku tobrīd bijusi viņa nepiekāpība FM iepirkumā par eiro ieviešanas kampaņas īstenotājiem, un skandāls ap Rīgas pili bijis veids, kā ar publiski pieņemamāku ieganstu kritikai pret ministru uzkurināt mazāk informētus Vienotības biedrus. Lēmumu, ka eiro kampaņu par 284,8 tūkstošiem latu izstrādās Ērika Stendzenieka aģentūra MOOZ, Iepirkumu uzraudzības birojs pieņēma 26. jūlijā, bet jau pāris nedēļas pirms tam publiskajā telpā par to parādījās informācija, kad iebildes par konkursa norisi pauda otrs pretendents - aģentūra MRS grupa.

Tieši to atsevišķi Vienotības biedri bija noskatījuši kā konkursa uzvarētāju, uzskatot, ka tas būtu labs sākums partijas sadarbībai ar šo aģentūru pēc tam, kad Vienotība zaudēja savu ilglaicīgo vēlēšanu kampaņu veidotāju Aināru Ščipčinski. MRS grupa vadītājs Māris Mednis Pietiek šādas runas noliedz, lai gan esot tiesa, ka viņam ir draudzība ar Vienotības frakcijas vadītāju Dzintaru Zaķi, ar kuru šaurā kompānijā mēdz makšķerēt.

Novērtē šo rakstu: