Aizturēšanas brīdī izraidītais Džamaldajevs ticies ar Ventspils miljonāru Berķi
PIETIEK14.08.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēdējais, ar kuru pirms aizturēšanas un izraidīšanas no Latvijas 3. augustā ap pulksten 12 dienā ticies Bislanam Abdulmuslimovam pietuvinātais Timurs Džamaldajevs, ir Ventspils miljonārs Olafs Berķis. Uzskatot, ka 26. jūlijā pieņemtais lēmums par viņa un vēl vienas Bislanam pietuvinātas personas izraidīšanu ir saistīts ar ekonomiskās un politisās ietekmes pārdali, Džamaldajevs bez sekmēm vēlējies izmantot Berķa sakarus tiesībsargājošajās iestādēs un politiskajā vidē, tostarp Vienotībā, lai to novērstu.
Dažas dienas pēc izraidīšanas par Berķa drošībnieku uzskatītais apsardzes firmas TM security īpašnieks Mārtiņš Tenbergs uzrunājis vairākus sev personiski pazīstamus partiju sponsorus, caur viņiem cenšoties ietekmēt politiķus, lai tie neiesaistās iespējamā diskusijā par izraidīšanas pamatotību un patiesajiem iemesliem, Pietiek zināms no informētiem avotiem.
Džamaldajevs un Berķis satikušies piektdien, 3. augustā ap pulksten 12 tirdzniecības centra Sky&More pirmā stāva kafejnīcā Cup&Cino. Abu saruna nav bijusi ilga, jo jau pēc dažām minūtēm aizturēt Džamaldajevu ieradušies vairāki Valsts robežsardzes darbinieki un privātās drēbēs ģērbti drošības dienestu darbinieki. Pārbaudot šo informāciju Pietiek runāja ar vairākiem aizturēšanas aculieciniekiem, tostarp kafejnīcas darbiniekiem, kuri apstiprināja, ka aizturēšanas brīdī Džamaldajevam bijusi tikšanās ar kādu latviešu kungu, kurš pēc apraksta varētu atbilst Ventspils miljonāra izskatam. Berķis uz tikšanos ieradies savā BMW markas automšīnā ar numura zīmi NJ7.
Berķis skaidru atbildi uz Pietiek jautājumu, vai apstiprina tikšanos un, kāds bijis tās mērķis, nesniedza. Sev ierastajā ironiskajā manierē, ko mēdz izmantot, lai atsistu neērtus jautājumus, Berķis atjokoja, ka ar Džamaldajevu “apspriedām nelegālu marsiešu bēgļu tranzītu uz Čečeniju caur Ventspils ostu”. Lai arī Berķis cenšas radīt iespaidu, ka viņa sasaistīšana ar izraidīto Džamaldajevu ir absurda, patiesībā abu satikšanos nav grūti izskaidrot.
Pietiek no informētiem avotiem ir zināms, ka Berķi un Džamaldajevu nesenā pagātnē saista vismaz viens darījums, par kura veiksmīgu atrisināšanu viņš “Bislana cilvēkam” varētu justies pateicīgs. Pirms aptuveni viena diviem gadiem Džamaldajevs palīdzējis Berķim atgūt kādu parādu bijušās PSRS valstu teritorijā.
Parādu piedziņas pakalpojumi saskaņā ar Lursoft datubāzē pieejamo informāciju ir oficiālais bizness, ar ko nodarbojusies Džamaldajeva un otra izraidītā - Sergeja Novožilova - vadītā firma Bars Security Inkasso. SIA Bars Security Inkasso ietilpst Bislana Abdulmuslimova AB Holding, arī tā juridiskā adrese ir turpat kur holdingam – Duntes ielā 11.
Tas, kāpēc Berķis šīs problēmas risināšanai vērsies pie Džamaldajeva, nevis izmantojis par savu drošībnieku uzskatītā Mārtiņa Tenberga apsardzes firmas TM security pakalpojumus, tiek skaidrots ar faktu, ka Bislana grupējuma cilvēkiem ir labāki sakari un iespējas postpadomju valstīs. TM security pirmo reizi plašāk izskanēja 2010. gada ziemā, kad Ventspilī izvērsās karš par a/s Ventbunkers fizisku pārņemšanu Berķa kontrolē. Šoziem decembrī notika incidents lidostā Rīga, kad Jūrmalā dzīvojošais čečenu izcelsmes uzņēmējs Arbi Indorbajevs it kā izteica draudus Krājbankas bijušā īpašnieka Vladimira Antonova tēvam, kura vizīti Latvijā organizēja Bislans Abdulmuslimovs. Pēc tam Indorbajeva apsardzi nodrošināja TM security.
Tā dēvētās Repšes biedrības, kurai dots nosaukums Latvijas attīstībai, mājaslapā Berķis tiek pieteikts kā uzņēmējs un mecenāts, akciju sabiedrības Ventbunkers padomes priekšsēdētājs, kuš šobrīd pārvalda vairākus desmitus Latvijas uzņēmumu. Iepriekš saistīts ar ietekmi Vienotībā, Berķis šoziem formāli attālinājās no partijas kopā ar vairākiem citiem miljonāriem nodibinot biedrību, kura pēc prognozēm varētu pārtapt partijā un startēt nākamajās Saeimas vēlēšanās. Šāds Berķa solis tiek saistīts arī ar neapmierinātību, ka viņa kontaktpersonām Vienotībā, piemēram, bijušajam ekonomikas ministram Artim Kamparam, kura laikā Ekonomikas ministrija pieņēma ventspilnieka vēja enerģijas biznesam labvēlīgus lēmumus, vairs nav reālas ietekmes uz saimniecisko lēmumu pieņemšanu.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
