Aizturēti vēl vairāki muitnieki, šonedēļ kopā jau vismaz desmit, bet VID vadība klusē
Pietiek lasītājs04.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šonedēļ Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Iekšējās drošības pārvaldes (IDP) darbinieki aizdomās par korupciju ir aizturējuši vēl vairākus muitas darbiniekus. Tādējādi kopējais aizturēto muitnieku skaits šīs nedēļas laikā ir sasniedzis vismaz desmit.
Tikmēr VID vadība turpina klusēt par kārtējiem koruptīvās darbībās pieķertiem darbiniekiem. Jācer, ka tomēr atradīsies kādi mediju pārstāvji, kuri neļaus šo informāciju slēpt. Vienlaikus gaidīsim arī VID Muitas pārvaldes vadītāja Raimonda Zukula un viņa vietnieces Sandras Kārkliņas-Ādmines atbildības vērtējumu.
Kā zināms, līdzšinējā VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme uzskatīja, ka muitā izmaiņas nav nepieciešamas. Varbūt kārtējās daudzskaitlīgās muitnieku aizturēšanas beidzot liks kaut ko mainīt I.Jaunzemes uzraudzītajā par korupcijas perēkli izveidotajā iestādē.
Šonedēļ Pietiek jau informēja, ka VID turpina ieturēt nu jau atstādinātās vadītājas Ievas Jaunzemes un viņas padomnieka komunikācijas jautājumos Andreja Vaivara iedibināto tradīciju pēc iespējas ilgāk slēpt ziņas par korupcijā pieķertiem darbiniekiem.
Jāatceras, ka tieši muitā neveikto reformu dēļ finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) atstādināja I.Jaunzemi no amata. Viņa arī pēc 27 Terehovas muitnieku aizturēšanas uzskatīja, ka muita tās vadītāja Raimonda Zukula un viņa vietnieces Sandras Kārkliņas-Ādmines vadībā strādā lieliski.
Šobrīd, kad korupcijā pieķerti kārtējie muitas darbinieki, daudz kas atkarīgs no VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītājas Indras Kārkliņas - turpināt uzskatīt, ka korupcija muitā ir kaut kas neizbēgams, vai pieņemt stingrus mērus.
Pagaidām fakts, ka I.Kārkliņa ieklausās vairākkārtīgi iepriekšējai VID vadītājai I.Jaunzemei muļķīgus padomus devušajā A.Vaivarā, liek apšaubīt VID vēlmi kaut ko mainīt.
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
