Aizturēts vēl viens VID izmeklētājs, ģenerālis Podiņš „drošības pēc” saslimis
Pietiek lasītājs15.09.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ar katru dienu situācija Valsts ieņēmumu dienesta Muitas un nodokļu policijā kļūst aizvien saspringtāka, - droši avoti informē, ka esot aizturēts izmeklētājs Kaspars Revins, kura brālis Edgars Revins ir nodaļas vadītājs šajā struktūrā, savukārt pats Muitas un nodokļu policijas pārvaldes direktors, ģenerālis Kaspars Podiņš „drošības pēc” saslimis.
Tikmēr situācija gan Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadībā kopumā, gan jo īpaši Muitas un nodokļu policijā kļūst aizvien saspringtāka, - koruptīvās shēmas, kas dienesta līdzšinējās vadītājas Ievas Jaunzemes paspārnē ir plaukušas un zēlušas gadiem ilgi, tagad nāk dienas gaismā.
Ir skaidrs, ka apcietinātie Intars Štālbergs un Inita Lūre ir tikai salīdzinoši „mazas zivis”, aiz kurām stāv īstie „lietu bīdītāji” un organizētāji ar aizmuguri jau politiskajās aprindās – pirmām kārtām „Vienotībā”, kas gadiem ilgi kontrolējusi gan Finanšu ministriju, gan arī VID.
Ticis pie atkārtotas apstiprināšanas amatā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jēkabs Straume jūtas daudz drošāk, un tieši ar to arī skaidrojamas biroja pēdējā laika aktivitātes attiecībā uz Muitas un nodokļu policijas „astoņkāja” taustekļiem.
Tāpat ar jaunu sparu sākuši darboties VID iekšējās drošības pārvaldes darbinieki, kas šajās dienās ir „ciemojušies” pie Muitas un nodokļu policijas izmeklētājiem, kuri ir bēdīgi slavenās Kristīnes Prusakas-Brinkmanes pakļautībā. Tā ka turpinājums sekos jau vistuvākajā laikā.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
