Aizvainota narcisa greizā pasaules uztvere rada jaunu histērisku melu gūzmu par „Rīgas namu pārvaldnieku”
Ronalds Neimanis*26.05.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kārtējais, pārspīlētais apmelojumu savārstījums ar nosaukumu “Informācija par būtiskiem pārkāpumiem SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) darbībā”, kuras autors ir “anonīms” Pietiek.com lasītājs, - ir laiks atsijāt graudus no pelavām.
Nu jau vairāk nekā 9 mēnešus viens no bijušajiem RNP darbiniekiem, kura pievienotā vērtība savu tiešo pienākumu veikšanā bija ar negatīvu zīmi, pēc iemīļotā amata zaudēšanas RNP izmisīgi cenšas apliecināt savu neaizvietojamību, noķengājot savu bijušo darbavietu. Lai sasniegtu savu necilo mērķi, tiek nomelnots katrs un ikviens, kurš uzskata, ka RNP ir perspektīvs uzņēmums, kas var saviem klientiem nodrošināt augstvērtīgu pakalpojumu.
Viens no tiem pašvaldības uzņēmumiem, kuri, neraugoties uz sarežģīto vēsturi, ko raksturoja pārāk bieža vadības maiņa, kā arī mērķtiecīga uzņēmuma reputācijas graušana politisku mērķu sasniegšanai, ir transformācijas ceļā uz efektīvu pārvaldību un sasniegs izvirzītos mērķus, kā rezultātā ieguvēji būs visi uzņēmuma klienti un arī īpašnieks - Rīgas pašvaldība.
Frāzes par “būtiskiem” pārkāpumiem, kas mērķtiecīgi tiek izplatītas jau nepilnu gadu, ir bijušā darbinieka klasisks gājiens. Kvalifikācijas trūkuma dēļ, aizvainojumā apmiglots, viņš sūtīja iesniegumus par neesošiem pārkāpumiem tiesībsargājošajām iestādēm, Iepirkumu uzraudzības birojam, pašvaldības deputātiem, medijiem. Viņš sasniedza arī savas 15 slavas minūtes, apmelojot savu bijušo darbavietu vienā no nedēļas nogales analītiskajiem raidījumiem, maldīgi nodēvēts kā trauksmes cēlājs, kas viņš noteikti nav, jo “cīņa” ir merkantila - vēlme atgūt savu amatu un ienākumus.
Tomēr laiks ir nepielūdzams, un neviens no “būtiskajiem” pārkāpumiem nevienā institūcijā nav apstiprinājies. Neviens! Nepilnu gadu aizvainots cilvēks, kurš man neskaidru iemeslu dēļ bija nonācis amatā bez nepieciešamās kvalifikācijas un profesionālajām iemaņām, mēģina graut uzņēmuma reputāciju, pompozi postulējot apgalvojumus, kuru analīzei pat teorētiski nekad nav bijis kompetents. Tā teikt, kaimiņu strīdu mediators, kuram šķiet, ka spēj bez aizķeršanās šķetināt starpvalstu savienību līgumus.
Ar šodienas pieredzi, distancējoties un atskatoties uz šiem notikumiem, jāsaka, ka vairs pat nejūtu nepieciešamību analizēt visu šo melu gūzmu. Meli ir un paliek meli neatkarīgi no iemesla, kāpēc tie radīti. Sākotnējā nesapratne par to, kā un kāpēc šādam cilvēkam bijis uzticēts amats ar iespēju ietekmēt gandrīz katru RNP darbinieku, pārgāja, līdz ar izpratni par to, ka acīmredzot iepriekšējai uzņēmuma vadībai bija citi mērķi, veidojot RNP Iekšējās kontroles nodaļu. Acīmredzami tieši nesaistīti ar amata aprakstā uzskaitītajiem. Citādi nevar pamatot nekompetentu cilvēku iekārtošanu amatos ar augstu atbildības un varas līmeni.
Te gan jāsaka, ka mainīt tik lielu uzņēmumu kā RNP nav viegls uzdevums. Ne tikai tā lieluma dēļ. Arī tāpēc, ka gadu gaitā uzņēmumā dažādos amatos nonākuši tostarp nekompetenti cilvēki vai cilvēki, kuru intereses nesaskan ar uzņēmuma vai tā klientu interesēm. Uzņēmuma darbības maiņa tāpat kā kadru maiņa, piesaistot atbilstoši kvalificētus, efektīvus cilvēkus, šādos uzņēmumos ir laikietilpīga.
Vienīgais, kas jālūdz “objektīvajam” autoram, ir vismaz mēģināt izprast procesus un to norisi, lai nav jāmeklē jauni vainīgie. Piemēram, ja kāds bezkaislīgi vēlas noskaidrot patiesību par izdomātiem pārkāpumiem, tad nepieciešams vērsties pie tā, kura kompetencē ir konkrētā joma. Ja jautājumi skar sirdsdarbību, tad jautājumus uzdot kardiologam, ja elpošanas sistēmu, tad jāvēršas pie pulmonologa, bet, ja redzi – okulistam utt.
Ar to vēlējos teikt – ceru, ka padomju laika ieradums mņe nado k samomu boļšomu načalņiku ir pagājis, tāpēc, salīdzinošajās kategorijās runājot, slimnīcas galvenajam ārstam nav jāatbild par to, ka slimnīcas apsargam žetons piesprausts šķībi. Tā ir viņa tiešā vadītāja atbildība. RNP padomes atbilde uz deputāta jautājumiem bija tieši par jautājumiem, kas ir padomes kompetencē. Padome arī precīzi norādīja, kura kompetencē ir pārējie jautājumi. Atlika vien pajautāt, nevis mēģināt radīt kārtējo sazvērestības teoriju.
Interesanti, ka, neapstiprinoties ziņām par “būtiskiem pārkāpumiem”, tiek izdomāti jauni pārkāpumi. RNP ir pārmaiņu procesā – uzdevums ir būtiski uzlabot pārvaldīšanas pakalpojumu. Tas ir izaicinājums, īpaši apstākļos, kad globāli trūkst darbinieku. Analizējot visus iespējamos attīstības scenārijus, ir skaidrs, ka reālākais attīstības ceļš ir modernu tehnoloģiju ieviešana. Pasaules praksē iepazīšanās ar tehnoloģijām, risinājumiem, līdzekļiem vienviet, taupot laiku, parasti notiek izstādēs, ko apmeklē tie, kuriem šīs tehnoloģijas ir nepieciešamas – tūkstošiem uzņēmumu pārstāvju, kuri izstādes dažās dienās noiet desmitiem kilometru pa neskaitāmiem paviljoniem, lai iegūtu nepieciešamo informāciju.
Tieši tik banālu iemeslu dēļ RNP devās uz šā gada lielāko un vienīgo specializēto izstādi Interclean 2022, kuru apmeklēja arī mūsu tiešo konkurentu darbinieki. Jāpiebilst, ka arī bažas par uzņēmuma vadīšanas atstāšanu novārtā ir uzspēlētas un nepamatotas. Covid-19 laikā esam iemācījušies efektīvi strādāt, arī neesot darba kabinetā. Izstādes apmeklējuma laikā ar kolēģiem Latvijā tika aizvadītas sapulces, arī valdes sēde, kurā piedalījies plašs darbinieku loks.
Traģiski, ka katra “būtiskā pārkāpuma” izvērtēšanā dažādās institūcijās bijuši iesaistīti desmitiem cilvēku. Ja mēs aprēķinātu, cik ir izmaksājusi uzņēmuma bijušā darbinieka melīgā atriebes kampaņa pēc amata zaudēšanas, tās būtu simtiem darba stundu un tūkstošiem eiro, kas ir tikušas bezjēdzīgi izlietotas, tā vietā, lai koncentrētos uz pamatotām pārbaudēm. Šobrīd, atskatoties uz “trauksmes cēlāja” iniciēto, varu teikt, ka šis bezjēdzīgais darbs, tikai lai apmierinātu kāda cilvēka kroplo ego, ir liela apjoma nepamatota līdzekļu šķērdēšana.
Noslēgumā vēlos teikt, ka RNP ir uzņēmums ar potenciālu kotēties biržā, ko realizēs šī uzņēmuma patrioti. Cilvēki, kuru sirdīs mājo RNP. Tādi ir vairums, par ko viņiem vēlos izteikt pateicību. Līdz tam mēs turpināsim atvadīties no darbiniekiem, kuri savu darbu RNP izmanto savtīgos nolūkos, nevis, lai strādātu klientu labā, bet, piemēram, izmantotu darba vajadzībām pieejamo informāciju, lai RNP klientu mājas aizvestu pie konkurentiem. Arī aizvadītajā nedēļā tika identificēts šāds darbinieks, kurš vairs nestrādā uzņēmumā.
Savukārt par cilvēkiem, kuri apzināti apmelo mūsu uzņēmumu un tā darbiniekus, esmu vērsies Valsts policijā ar iesniegumu par iespējamu administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, tas ir ļaunprātīgu trauksmes celšanas institūta izmantošanu, sniedzot apzināti nepatiesas ziņas. Saprotu, ka šī informācija izraisīs jaunu histērisku melu gūzmu, kas laikam ir neizbēgami, ja runājam par personīgi aizvainota narcisa greizo pasaules uztveri.
* SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” valdes priekšsēdētājs
Seko mums 
Kurš
Laikā, kad tik daudz emociju un spraigu cīņu uz ledus, sāncensības gars pēkšņi pārņēmis arī gluži negaidīti saformējušos komandu – Latvijas psihiatrus. Lai arī patīkamāk noteikti būtu svinēt Latvijas svarīgāko uzvaru, diemžēl nāksies brīdi uzkavēties arī šajā publiskās diskusijas laukumā, īsi atvairot izdarītos metienus pa maniem vārtiem.
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
Kas notiek, kad civilā vara netiek galā ar tiem, kuru rokās ir ieroči? Sākas haoss, un taisnība ir tam, kurš stiprāks.
Pēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?
“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.
Grūti pateikt, kāpēc tieši Saeimas kontekstā Latvijas valsts prezidents Egils Levits ieraudzīja kaut ko tādu, ko nosauca par prokremlisku – proti, nedraudzīgu mūsu kopējam stāstam. Kāpēc neko tādu mēs no viņa nedzirdējām iepriekšējos četrus gadus, lai gan utaino šovinistu grūpijas un virsvadītāji tāpat darīja savu darbu. Un – ne tikai Saeimas namā.
Latvijā virmo diskusijas par vēsturi un tās mācīšanu skolās. Pēc jaunās Skola 2030 programas ieviešanas Latvijas skolās vēsture netiks mācīta atsevišķi no citām disciplīnām/zinātnēm. Arī atsevišķa Latvijas vēsture ne, bet tā tiks mācīta pasaules vēstures kontekstā. Lai plašākai publikai palīdzētu saprast diskusiju, vēlētos dalīties ar to, kas ir vēsture, kāpēc tā jāmāca un kādu vēsturi vajadzētu mācīt mūsu skolās.
Personīgi man nešķiet būtiski, lai valsts prezidents vaļējā automašīnā trauktos pa valsti un sveiktu ceļmalā stāvošos zemniekus vai teiktu iedvesmojošas runas meijām greznotos tautas namos. Pats galvenais ir, lai nākamais prezidents būtu spējīgs vadīt Latviju iespējamā Trešā pasaules kara apstākļos. Lai viņam būtu izveidoti labi personiskie kontakti ar visiem Eiropas, ASV un NATO līderiem un lai viņam vienmēr būtu iespēja ar tiem sazināties un paust savas bažas par Eiropā un pasaulē notiekošo. Un arī lai ārvalstu partneri savukārt cienītu mūsu prezidentu un zinātu, ka viņa domās ir vērts ieklausīties.
