Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Ak, tauta, kā tu krāpta tiec

Jānis Miezītis
04.01.2021.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vai kāds vēl šaubās par to, ka mēs dzīvojam pavisam jaunā - tolerances, politkorektuma un kompromisu laikmetā? Zinu jau, zinu – pesimisti un skeptiķi man teiks, ka melu, izlikšanās un blēdību vēl nekad Latvijā nav bijis tik daudz kā šodien. Un es nevaru viņiem nepiekrist.

Interesants jau ir pats “politkorektuma” jēdziens un tas, kādēļ šāds jēdziens vispār ir izgudrots. Ar jēdzienu “korekts”, mēs saprotam kaut ko tādu, kas ir pareizs, atbilstošs, brīvs no kļūdām. Piemēram, apgalvojums, ka Zeme riņķo ap Sauli, ir korekts un zinātniski pierādīts. Teikt, ka Saule riņķo ap Zemi, ir aplami, kļūdaini, jeb nekorekti. Viss šeit zinātnes atziņās ir skaidrs un saprotams. Tad kādēļ politikā arī nevar būt šāda skaidrība jeb korektums? Kādēļ šeit ir jābūt kaut kādam īpašam “politkorektumam”?

Īstenībā “politkorektums” ir tāds ļoti viltīgs jēdziens. Tas korektumu kā atbilstību īstenībai un patiesībai pārveido par atbilstību subjektīvām cilvēku izjūtām, nevis patiesībai. Šeit kā svarīgākais kritērijs tiek izvirzīta nevis patiesība, bet kāda cilvēka, cilvēku grupas, rases vai seksuālās orientācijas pārstāvju jūtu neaizvainošana.

Tātad, ja kāds jums apgalvo, ka Saule riņķo ap zemi, “politkorekti” būs viņam par to neaizrādīt, neteikt, ka viņš kļūdās, runā aplamības vai ir muļķis. Tā mēs aizskārtu viņa jūtas, un tas būtu “politnekorekti”. Politkorekti būs izlikties, ka arī šāds muļķīgs viedoklis ir vērā ņemams un varbūt pat zināmā mērā atbalstāms.

Ko šāds “politkorektums” dod negodīgiem politiķiem un valstsvīriem? Ļoti daudz! Var nesodīti pieņemt prettautiskus lēmumus, var nesodīti muļķot un aplaupīt tautu un panākt, ka tas viss tiek “politkorekti” noklusēts. Var panākt, ka “politkorekti” žurnālisti visam tam “politkorekti” piemeklē attaisnojošus un pat cildinošus epitetus. Bet tauta šāda “politkorektuma” apmulsināta kļūst bezpalīdzīga, ļauj sevi izmantot un aplaupīt.

Korektuma jēdziens jau ne tuvu nav pirmais, kam mūsu “dvēseļu inženieri” cilvēku prātos cenšas piešķirt pilnīgi pretēju nozīmi. Piemēram, demokrātija no vairākuma uzskatu pārstāvniecības faktiski ir pārvērsta par mazākuma uzskatu un vajadzību diktatūru. Nacionālā jēdziens ir tik tālu “paplašināts”, ka tas tagad ir kļuvis internacionāls, kosmopolītisks un multikulturāls. Kā tajā latviešu sakāmvārdā: “Jo dziļāk mežā, jo vairāk malkas.”

Jo vairāk tiek izkropļoti pamatjēdzieni, jo vairāk aplamības cilvēku prātos. Mums tagad ir multikulturāla nacionālā kultūra, internacionāla nacionāla valsts, demokrātiska minoritāšu tiesību diktatūra, godājami negodīgi valstsvīri, svešu varu intereses pārstāvoša nacionālo interešu aizsardzība… Un viss ir tik “politkorekti”, tik “politpareizi”…, ka uzdzen riebumu. Un riebumu tas uzdzen tādēļ, ka cilvēki jūt - nekas šeit nav pareizi. Mūsu apziņā pamatjēdzieniem ļaunprātīgi tiek izmainīts saturs, šādā veidā atņemot mums spēju saprast notiekošo un loģiski spriest.

Līdzīgi ir ar tiem izslavētajiem “kompromisiem”. To, ka “politika esot kompromisu māksla”, mūsu politiķi atkārto tik bieži, ka daļa tautas tam jau sākusi ticēt. Taču kompromiss var būt tikai interešu sfērā, nevis jautājumos par veidiem, metodēm un to pielietošanu.

Mēģināšu paskaidrot. Iedomāsimies divus kaimiņus (tās var būt arī valstis), kas nevar savā starpā sadalīt zemes īpašumu. Katram no viņiem interesē iegūt vairāk zemes. Un tad viņi starp šīm savām interesēm atrod kompromisu, nospraužot kopēju robežu.

Savstarpēju kompromisu var atrast arī divas partijas, kuru interesēs ir iespējami vairāk pakampt no kopējās valsts siles. Tās sarīko neformālu tikšanos un atrod kompromisu pēc principa “ja jūs mums atļausiet no valsts nozagt šo, tad mēs pievērsim acis un atbalstīsim, ka jūs no valsts nozogat to”. Tā ar kompromisu palīdzību partiju vidū tiek dalīti valsts amati un ietekmes sfēras.

Taču kompromiss nevar būt, piemēram, starp diviem lidmašīnu projektiem, kurus izstrādājuši divi atsevišķi konstruktoru biroji. Kurš no jums gribēs doties lidojumā ar lidmašīnu, kura sastāv no kompromisa ceļā kopā samontētām, dažādām lidmašīnām piederošām detaļām. Un vai šāds lidaparāts vispār spēs pacelties gaisā?

Bet tieši ar šādiem “kompromisiem” pilna ir mūsdienu politika. Šāds “kompromiss” ir jau iestrādāts pašos pamatos mūsu valsts parlamentā izveidotajā pozīcijas – opozīcijas sistēmā. Ja tautas vēlētie priekšstāvji kā patrioti ir uzņēmušies darboties valsts pārvaldē, tad kāda viņu starpā var būt opozīcija? Kam opozīcija? Kā opozīcija savas zemes un valsts patriotiem var būt tikai tie, kas ienīst šo zemi un valsti. Valstiskumam opozīcijā var būt tikai valstiskuma ienaidnieki.

Vai var būt kompromiss starp tiem, kuri grib saglabāt un kuri grib iznīcināt šo valsti? Un kāds tad būtu šis kompromiss? Atstāt valsts nosaukumu, karogu un himnu, bet likvidēt visu, kas nodrošina valstiskumu? Kad tika spriests par Latvijas deokupāciju un dekolonizāciju, arī tikai atrasts “kompromiss”. Deokupācija un dekolonizācija netika veikta, bet šeit sabraukušajām PSRS militārpersonām, viņu ģimenes locekļiem un citiem civilokupantiem tika piešķirts nepilsoņa statuss, kas deva viņiem iespējas brīvi dzīvot šai valstī un baudīt visas valsts sociālās garantijas. Vai viņi par to ir pateicīgi? Tieši otrādi, viņi nikni brēc par savu cilvēktiesību ierobežošanu, apspiešanu, diskriminēšanu un uzstāda arvien lielākas un kategoriskākas prasības.

Ir jāsaprot, ka jebkurš kompromiss starp labo un ļauno degradē labo. Jebkurš kompromiss starp kulturālo un nekulturālo degradē kulturālo. Jebkurš kompromiss starp tikumisko un netikumisko degradē tikumisko. Jebkurš kompromiss starp tiem, kuri aizstāv latviešu tautas tiesības brīvi dzīvot savā zemē, un tiem, kuri šīs tiesības latviešiem grib atņemt, nenovēršami noved latviešu tautu pie šo tiesību zaudēšanas. Tieši tāpēc mums ir vajadzīga nacionāla valsts. Tieši tāpēc mums ir nepieciešama nacionāla valsts pārvalde, ko īsteno savas tautas patrioti, nevis sevi par partijām nodēvējušu ekonomisko grupējumu ielikteņi.

Novērtē šo rakstu:

147
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...