Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jautājums: vai tādā humānā sfērā kā izglītība ir iespējams sadisms – nenormāla tieksme uz cietsirdību un tīksmināšanās par citu ciešanām? Atbilde: jā, ir iespējams! Rietumu civilizācijā no aizvadītā gadsimta 80.gadiem, bet Latvijā no 90.gadiem ir sastopams sadisms izglītībā. Sadisms skar vispārējo izglītību un augstāko izglītību.

Jautājums: kas notika aizvadītā gadsimta 80.gados?

Atbilde: šajā laikā turpinājās 70.gados aizsāktā Rietumu civilizācijas pārkārtošanās (transformācija) atbilstoši demogrāfiskās pārejas nosacījumiem, un 80.gados tas sāka strauji izpausties izglītībā un zinātnē. Tika veikti speciāli unikāli pasākumi. No 80.gadiem Rietumu civilizācijā izglītība un zinātne pamatīgi izmainījās. 90.gados, kad beidzot bijām laimīgi „atgriezušies Eiropā” un sākām enerģiski baudīt Eiropas gardumus, Rietumos aprobētā izglītības un zinātnes politika tika ievazāta arī Latvijā. Pēc iestāšanās ES 2004.gadā šī politika kļuva obligāta prasība, kuru Vaļņu ielā un citās valdības mājās paklausīgi un bezdomīgi ņēma vērā.

Lai turpinātu skaidrojumu par izmaiņām izglītībā un zinātnē, vispirms jāatgādina par galveno cilvēku dzīvē. Ikdienišķās apziņas un zinātniskās apziņas risinājumos parasti netiek fiksēts galvenais; proti, tas, ka cilvēku dzīvē visu izšķir 1) demogrāfija, 2) kultūra un 3) mentalitāte.

Tie ir trīs pīlāri, uz kuriem balstās cilvēku esamība. Homo sapiens dzīvē tie ir galvenie pīlāri, no kuriem ir atkarīgs burtiski katrs cilvēku solis. Demogrāfija ir cilvēku skaits, kas ietekmē cilvēku dzīvi. Kultūra ir cilvēku dzīves vide – otrā daba. Tajā ietilpst izglītība un zinātne, kas mūs šajā esejā interesē visvairāk. Mentalitāte ir cilvēku prāta, gara un dvēseles stāvoklis, kas atsaucas uz cilvēku jebkuru darbību, uzvedību un komunikāciju. Cilvēku skaits nosaka kultūru, bet kultūra nosaka cilvēku mentalitāti. Minētie pilāri ir savstarpēji saistīti. Starp tiem pastāv mijiedarbība.

70.gados par demogrāfisko pāreju (1960-2050) zināja ne tikai Romas kluba intelektuāļi – planētas globālo problēmu fani. Tolaik vispārzināms fakts bija dzimstības ļoti straujais kāpums Āfrikā, Āzijā. Tāpat vispārzināms fakts bija „balto” cilvēku dzimstības samazināšanās. Ja atceramies galvenos pilārus, tad nav grūti izprast nepieciešamību pieskaņot kultūru (izglītību un zinātni) jaunajām demogrāfiskajām tendencēm. Savukārt izmaiņas kultūrā stimulēs izmaiņas mentalitātē. Starp citu, Latvijā sistemātiski notiek pieskaņošanās iedzīvotāju skaita drausmīgajam kritumam. Tā tas ir ne tikai izglītībā un zinātnē, bet arī citos kultūras segmentos. Piemēram, paliek pāri nauda, kuru tūlīt piesavinās valdošā kliķe savu algu, prēmiju, pabalstu palielināšanai.

„Balto” cilvēku novecošana un izmiršana Rietumu civilizācijā saasināja eksistenciālās intereses. Kapitālismā tādas intereses ir peļņas palielināšana. Demogrāfiskās pārejas specifika lika Rietumu elitei respektēt drūmas perspektīvas. Nākotnē nevarēs cerēt uz peļņas palielināšanu savās mājās un nāksies biznesu izvērst citās civilizācijās. Lai tas netraucēti notiktu, bija nepieciešams biznesu atbrīvot no nacionālās valsts regulējošās varas. To izdarīja reiganomikas un tečerisma tirgus ekonomikas liberālā likumdošana. 80.gados sākās transnacionālo korporāciju un t.s. finanšu kapitālisma ziedu laiki. Elitē (inteliģencē) ieviesās kosmopolītisks skatījums (mentalitātes iezīme) uz pasauli. Savas valsts intereses nonāca žogmalē. Valstiskā suverenitāte un ekonomiskā neatkarība vairs nebija vērtība un patriotiskas aizstāvēšanas objekts.

Vajadzēja izmainīt ne tikai kārtību rūpnieciskās ražošanas biznesā un finanšu biznesā. Vajadzēja adekvāti izmainīt kārtību arī izglītībā un zinātnē.

Agrāko kārtību izglītībā un zinātnē pirmie  grandiozi izmainīja amerikāņi. 1980.gadā ASV pieņēma neparastu likumu. Tas atļāva universitātēm būt īpašniekiem zinātniskajiem pētījumiem, kas veikti par valsts budžeta naudu. Agrāk tā nebija. Agrāk par valsts budžeta naudu veikto pētījumu īpašnieks bija valsts. Jaunais likums atļāva universitātēm tirgoties ar pētījumiem, gūt peļņu un ar to rīkoties pēc saviem ieskatiem. Universitātes kļuva tirgus sastāvdaļa, piegādājot tirgum dārgu produkciju. Tā bija vēsturiski jauna pieeja izglītībai un zinātnei.

Gadu tūkstošiem valdīja cita, pilnīgi pretēja, pieeja; proti, izglītība un zinātne sniedz cilvēkiem labumu, izglītībai un zinātnei nevar būt komerciāla vērtība, izglītība un zinātne nevar būt bizness. Tāds uzskats bija ne tikai sociālisma zemēs, bet arī Rietumu zemēs.

Neparastais likums pavēra fundamentāli jaunas iespējas universitātēm un radikāli izmainīja zinātnes statusu. Lakoniski sakot, likums cementēja izglītības un zinātnes komercializāciju. Izglītība un zinātne ieguva komerciālu formu. Izglītība un zinātne tika apzināti sašķelta divās daļās – komerciāli izdevīgā zinātnē un komerciāli neizdevīgā zinātnē.

Divās daļās tika sašķelts arī akadēmiskais personāls. Vienā daļā tagad ietilpst profesori, kuri pelna naudu. Otrā daļā ietilpst profesori, kuriem nav iespējams pelnīt naudu. Naudu pelna lietišķo pētījumu kadri. Naudu nepelna humanitāro, sociālo zinātņu kadri, kā arī t.s. fundamentālo pētījumu kadri.

ASV paraugam operatīvi sekoja daudzas valstis, pieņemot analoģisku likumu. Uz Zemes sākās akadēmiskā kapitālisma ēra. Akadēmiskā kapitālisma pamatā ir komercializācija.

No akadēmiskā kapitālisma sekām vispirms jāmin morālās sekas. Universitātēs ieviesās nelabs kritērijs: lūkoties uz zinātnieku no viņa pētnieciskās darbības komerciālā potenciāla viedokļa. Sākās nevērīga izturēšanās pret zinātniekiem, kuru pētījumu rezultāti nevar kļūt intelektuālais īpašums. Savā laikā viens no LU gaišajiem rektoriem (Ivars Lācis) pamatīgi izgāzās, sadistiski vervelējot par humanitārajām zinātnēm.

Akadēmiskais kapitālisms veicina sadismu – pelnošo profesoru (profesoru-miljonāru) vairāk vai mazāk atklātu cietsirdīgo tīksmināšanos par nepelnošo profesoru trūcīgo materiālo stāvokli. Tāds sadisms ir arī pie mums. Esmu to izjutis. Taču pie mums viskošāk zaigo sadisma lokālā īpatnība. LR ir nacionāli reakcionāra un krimināli oligarhiska valsts ar noziegumu brīvību. Mūsu akadēmiskajā stallī sadisti ir rektori ar savām milzīgajām algām, pabalstiem, prēmijām, grantiem. LR rektoru mafijas nelietīgais morālais līmenis ir vispārzināms fakts.

Jaunā kārtība uzkurbulēja neveselīgu stāvokli augstākajā izglītībā. Radās „pasaules līmeņa” universitātes un 2.-3.-4.-5. šķiras universitātes. „Pasaules līmeņa” universitātes spēj pelnīt naudu, piesaistīt naudu pelnošos zinātniekus – akadēmiskos kapitālistus. „Pasaules līmeņa” universitātes diktē noteikumus publikāciju noformēšanā un pārvalda publicēšanās iespējas. Visi planētas jaunieši vēlas studēt „pasaules līmeņa” universitātēs. Tādu māniju sekmē izmaiņas universitāšu finansēšanā. Ja agrāk valsts nosacīja un finansēja studentu vietu skaitu, tad tagad naudu dod pašiem studentiem, kuri var izvēlēties universitāti. Protams, viņi izvēlas „pasaules līmeņa” universitāti.

Stāvoklis augstākajā izglītībā ir ne tikai neveselīgs, bet arī absurds. Par 2.-3.-4.-5. šķiras universitātēm ir kļuvušas mācību iestādes, kuras balstās uz nacionālās kultūras tradīcijām izglītībā, zinātnē un studijas notiek nevis angļu valodā, bet savas tautas valodā. Zemāko šķiru grupā nonāk pasaules senākās universitātes Francijā, Itālijā, jo šajās zemēs studijas ir dzimtajā valodā. Jo vairāk universitāte balstās uz nacionālajām tradīcijām un nacionālo valodu, jo tā vairāk zaudē konkurencē ar anglosakšu angļu valodā strādājošajām augstskolām.

Latvijā 2018.gada 24.maijā internetā publicēja Latvijas Jauno zinātnieku apvienības atklāto vēstuli, citēju: „par prasībām akadēmiskā personāla valodu zināšanām”. Citēju tāpēc, ka jaunie zinātnieki neprot latviešu valodu. Vēstules nosaukums ir gramatiski un stilistiski kropls. Pēc vēstules izlasīšanas jāsaka asāk: latviešu jaunajiem zinātniekiem (vēstules autoriem) neinteresē latviešu valoda. Viņi nevēlas nostiprināt un saglabāt latviešu valodu augstākajā izglītībā. Viņus neapmierina politiskās varas atsacīšanās Latvijas augstākajā izglītībā ielaist ārzemju kadrus bez latviešu valodas zināšanām. Latviešu jauno zinātnieku atklātā vēstule ir nacionāli nodevīgs akts un nekādi neatbilst latviešu tautas interesēm izglītībā un zinātnē. Turklāt latviešu jaunie zinātnieki jocīgi orientējas izglītības un zinātnes metafizikā – būtiskākajos jautājumos.

Par akadēmisko personālu vēstulē teikts: „Latvijas Augstākās izglītības (AI) sistēma ir maza (!?), vietējo kandidātu skaits nekad nebūs liels (!?), un vienīgais ceļš (!?) konkurences paaugstināšanai ir konkursa atvēršana ārvalstu kandidātiem. No tā sagaidāmi acīmredzami ieguvumi: konkurences pieaugums motivēs vietējos kandidātus pilnveidoties (!?) un, pieaugot izglītības kvalitātei (!?), arī Latvijas iedzīvotāji vairāk izvēlēsies studēt tepat, nevis dažādās ārvalstu augstskolās.”

Mūsu augstākās izglītības sistēma ir tāda, kāda ir vajadzīga Latvijas iedzīvotāju skaitam (1.pilāram – demogrāfijai). Dumji ir žēloties par tās mazo apjomu. Augstākās izglītības sistēmas apjoms nekad nav galvenais. Labi ir zināma universāla likumsakarība: jo mazāks apjoms, jo augstāku kvalitāti var panākt. Tas attiecas arī uz izglītību un zinātni. Dumji ir žēloties par vietējo kandidātu skaita niecīgumu. Žēloties ir jēga tikai par viņu kvalitātes niecīgumu. Idiotija ir apgalvojums par ārvalstu kandidātu lomu kā „vienīgo ceļu” konkurences paaugstināšanā. Superidiotija ir apgalvojums par vietējo kandidātu pilnveidošanās motīvu – it kā ārzemnieki liks vietējiem kolēģiem nopietnāk pievērsties zinātnei. Naivi ir cerēt paaugstināt izglītības kvalitāti, piesaistot ārzemju kadrus. Tāda rīcība būtu relatīvi pozitīva tikai tad, ja Latvijai būtu stabila un cienījama reputācija izglītībā un zinātnē. Mūsdienu pasaule lieliski zina, ko „perestroika” skaisti izdarīja ar izglītību un zinātni Latvijā. Pie mums negribēs kandidēt uz akadēmiskajiem amatiem kāds akadēmiskais kapitālists un vispār nopietns zinātnieks. Vai tik tiešām to ir tik grūti saprast? Turklāt vēstules autori ar tik kroplu skatījumu paši atbaida īstus zinātniekus. Mums jau ir rūgta pieredze ar ārzemju kadriem. Piemēram, Rīgā Visvalža ielā spāņu valodu māca savā zemē acīmredzot nederīgi kubieši bez elementāras zinātniskās kvalifikācijas un neprotot literāro spāņu valodu.

Izglītības un zinātnes kropļošana jau ilgst 30 gadus. Mums ir paaudze ar tipiski rietumniecisku idejisko attieksmi un mentalitāti. Tā ir norietošas civilizācijas idejiskā attieksme un mentalitāte. Tajā smird degradācija, deģenerācija, nacionālā nodevība.

Nacionāli nodevīga ir ne tikai Jauno zinātnieku apvienības atklātā vēstule. Tajā pašā dienā (2018.gada 24.maijā) nacionāli nodevīgu atklāto vēstuli izplatīja „33 Latvijas zinātnieki un pētnieki”, aicinot ratificēt Stambulas konvenciju. Atkal tiekamies ar nekorektu valodu. Nav īsti skaidrs, kāda atšķirība vēstules autoru smadzenēs ir starp „zinātnieku” un „pētnieku”. Noteikti vajadzēja teikt „33 Latvijas zinātnieki un šarlatāni”. Vēstules autoru vidū ir tādi slaveni šarlatāni kā Kārlis Vērdiņš, Ivars Neiders, Klāvs Sedlenieks. Katrā ziņā latviešu varas inteliģences degradācijas, deģenerācijas un nacionālās nodevības vietējie paraugi ir visi 33 hominīdi.

Latvijas izglītību un zinātni pēc PSRS sagraušanas sāka diriģēt rietumnieciskās idejiskās attieksmes un mentalitātes apdullinātie prātvēderi. Šīs idejiskās attieksmes un mentalitātes simbolisko formu (valodu) ļoti amizanti atveido skolotājs A.Upenieks rakstā par Vaļņu ielas ākstībām „kompetenču izglītībā”: "Lasot “kompetenču” tekstus, pārņem nelāgas sajūtas. Kompetenču pieeja aprakstīta pārgudrā, samežģītā un muļķīgā, latviešu mēlei nesaprotamā hibrīdvalodā, kur mudžēt mudž no patvarīgi darinātiem vai slikti pārtulkotiem jēdzieniem. Piemēram – cieņpilns, jēgpilns, drošumspēja, iedevums, atdevums, lietpratība, pratība, izpratība, caurvijas, modulis, summatīvs, formatīvs, kognitīvs, meta kognitīvs… Lērumu vārdu veltīgi meklēt vārdnīcās, to semantiskās nozīmes tikai aptuveni jaušamas, dažādi tulkojamas un staipāmas kā košļājamā gumija. Izskatās un izklausās pēc kaut kādas dziedniecības ar apvārdotu ūdeni, pūšļošanas, šarlatānisma vai vienkārši muļķības.”

Ar izglītību patiesi dziļi saistītiem un domājošiem cilvēkiem (ne tikai Latvijā) jau sen ir alerģija pret „kompetencēs balstīto izglītību”. Tikai garīgi nepilnīgas būtnes var uzskatīt, ka cilvēces vēsturē ir bijusi nekompetencē balstīta izglītība. Izglītība bez kompetences ir nonsenss. Jebkura izglītība ir visdažādākās kompetences avots. Ja tas tā nav, tad tā nav izglītība, bet tā ir antiizglītība, par kuru cilvēces vēsture klusē. Uz planētas nav bijusi antiizglītība kā kompetences noliedzēja un iznīcinātāja. Tāpēc salikums „kompetencēs balstīta izglītība” ir dumja ākstība. To izplata pedagoģijas un izglītības pseidoteorētiķi, par kuru trūkumu neoliberālā un postmodernistiskā Eiropas Savienība nevar žēloties. LR nav un nevēlas būt patstāvīga valsts. Pie mums izglītības politiku nosaka Brisele. Konfederācijas kopējā smirdoņa ir jūtama arī Latvijā. Vissmirdīgākā vieta ir Vaļņu ielā Nr.2.

Ākstīšanās ar „kompetenču izglītību” ir sava veida sociālais sadisms. To samērā atklāti demonstrē Rietumu tehnokrātiskā liberālisma fani, nevēloties tautas masām dot labu izglītību; faktiski - tērēt naudu izglītībai. Reiganomika un tečerisms maksimāli samazināja sociālās programmas. Izglītība tika uzkrauta uz cilvēku finansiālajiem pleciem. Sabiedrībai tika uzspiesta izglītības jauna definīcija.

Jaunā „kompetences” retorika akcentē nepieciešamību iemācīt cilvēkam apgūt jaunas zināšanas un paskaidrot cilvēkam, kādā veidā viņš var nepieciešamības gadījumā paplašināt savu profesionālo bagāžu. Tādējādi par izglītības galveno funkciju tiek pasludināts mērķis cilvēkos formēt kreatīvu pieeju izglītībai.

Jautājums: bet ko tas praktiski nozīmē?

Atbilde: praktiski tas nozīmē, ka cilvēki tiek psiholoģiski pieradināti regulārai darba zaudēšanai, nepieciešamībai regulāri meklēt jaunu darbu un tāpēc nemitīgi mainīt profesiju. Mūsdienu cilvēkam ir zudusi iespēja visu mūžu nostrādāt vienā darba vietā un visu mūžu palikt speciālistam jaunībā izvēlētajā un viņa prātam, un garam atbilstošajā profesijā.

Rietumu civilizācijā modīgais plurālisms „piarē” nevērīgu izturēšanos pret visiem cilvēkiem kopīgiem zināšanu pamatiem. No plurālisma viedokļa katram cilvēkam ir jābūt atšķirīgai izglītībai. Tamlīdzīgas normas sludinātāji acīmredzot nav spējīgi saprast, pie kā tas novedīs. Un tas novedīs pie tā, ka cilvēkiem vairs nebūs kopīgas vērtības, kopīga cieņa pret vēsturi un garīgās kultūras mantojumu. Homēru, Kantu, Raini, Tolstoju būs lasījuši tikai sociuma viena daļa. Piemēram, tikai latviešu atsevišķi indivīdi zinās, kad ir radusies latviešu tauta un ko tai ir devušas tādas personības kā Krišjānis Valdemārs, Kārlis Zāle, Gustavs Klucis, Voldemārs Matvejs. Protams, ka tas ir viens no mūsu laikmeta paradoksiem: laikā, kad planētas iedzīvotāju skaits strauji palielinās, bet atsevišķām rasēm (īpaši „baltajai” rasei) vajadzētu maksimāli konsolidēties, Rietumu cilvēku apziņa ir nodarbināta ar plurālisma ideoloģiju un šīs bezjēdzīgās ideoloģijas realizēšanu dzīvē.

Ja agrāk kapitālisma un sociālisma zemēs izglītībā par galveno atzina uzdevumu sniegt cilvēka garīgās pasaules attīstībai nepieciešamas zināšanas un tādējādi dominēja antropoloģiski humānistiskais izglītības modelis (cilvēka garīgā pilnveidošana), tad no 80.gadiem Rietumos ātri kļuva populārs cits modelis. Proti, izglītība ir tikai līdzeklis karjerai un sevis piedāvāšanai darba tirgū, garantija panākumiem amatu hierarhijā un augstāka sociālā statusa iegūšanā. Rietumos pret izglītību sāka vulgāri izturēties kā pret vienu no pakalpojumu veidiem. Tāpat kā pret veļas mazgātavu, apavu darbnīcu, modes ateljē, pirti, universālveikalu, tūrisma aģentūru, naktsklubu, prieka māju. Acīmredzot pašlaik tikai izglītības filosofi un izglītības vēsturnieki atceras, ka izglītība agrāk vienmēr kalpoja cilvēkam. Gan kapitālistiskās, gan sociālistiskās valsts izglītības uzdevums bija cilvēka garīgā pilnveidošana. Valsts galvenā rūpe bija garīgi bagāts un garīgi pilnvērtīgs pilsonis. Tātad agrāk izglītība bija mērķis. Tagad izglītība vairs nav mērķis. Tagad izglītība ir līdzeklis citu mērķu sasniegšanai. Atšķirība ir milzīga. Citi mērķi visbiežāk nav cilvēciski cēli un morāli pilnvērtīgi.

*Šī eseja bija sagatavota pirms 2018.gada 31.maija, kad internetā publicēja 28 vecāku parakstītu paziņojumu „Par grozījumiem Vispārējās izglītības likumā un Izglītības likumā”. Tajā teikts: „Kā vecāki vēlamies izteikt atbalstu Valsts izglītības satura centra īstenotā ESF projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” jeb Skola2030 vispārējās izglītības mācību satura un pieejas pilnveides projektam, kas paredz, ka Latvijas izglītības sistēmas centrā jau no šī gada 1. septembra beidzot būs Latvijas bērnu intereses.” Vaļņu ielā acīmredzot ir zināma panika, ja atcerējās izmantot padomju laika tipisku paņēmienu – „darbaļaužu vēstules”. „Kompetenču” murgojums tautā negūst atbalstu. To nosoda skolotāji. Cerēsim, ka Latvijas jaunās paaudzes garīgās kropļošanas centieni tiks likvidēti.

Novērtē šo rakstu:

87
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Muļķim būt

FotoMaz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo.
Lasīt visu...

12

Rietumu civilizācijas krīze

FotoIevērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai civilizācijas kontekstā.[1] Tāpēc ikvienam no mums ir būtiski izprast Rietumu civilizācijas būtību, tās vēsturi un šodienu. Manuprāt, Rietumu civilizāciju šodien raksturo viens vārds – krīze. Un tā vistiešākajā veidā attiecas uz mums.
Lasīt visu...

21

Divi vienā

FotoLasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu par visu, kas man šķiet svarīgs.
Lasīt visu...

21

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

Foto1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams arī kolektīvā līmenī kā sociuma kādas daļas (piem., inteliģences) apziņas pazīme. Tā tas ir tajos gadījumos, kad patiesībai ir kolektīvs raksturs. Tādās reizēs patiesība attiecas uz daudziem cilvēkiem, kā arī var attiekties uz visu tautu.
Lasīt visu...

21

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

FotoKādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man – šajās pāris stundās no sirds varēju uz savas ādas izbaudīt to, par ko beidzamajā laikā žēlojas šoferīši – un viņus var labi saprast! – par absolūti sabrukušajām Rīgas ielām.
Lasīt visu...

6

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

FotoIzglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika nostiprināts “uz papīra”, kad Ministru kabinets 2018.gada 15.janvārī izdeva rīkojumu Nr.17 “Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018.gada 1.septembra līdz 2022.gada 31.decembrim” (https://likumi.lv/ta/id/296460-par-pedagogu-darba-samaksas-pieauguma-grafiku-laikposmam-no-2018-gada-1-septembra-lidz-2022-gada-31-decembrim).
Lasīt visu...

18

Kam mēs esam pret

FotoKPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde - to visu Artuss Kaimiņš un Co. ir paveikuši pāris nedēļu laikā:
Lasīt visu...

21

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

FotoOtrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To sola rīkot taksisti un citi pārvadātāji, kam dzīvi apgrūtina nelegāli strādājošie un nodokļus nemaksājošie – vai citām valstīm maksājošie – konkurenti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...

Foto

Precedents

Jau rakstīju par negaidītajiem pavērsieniem Armēnijā, par Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana atstumšanu no varas, par Armēnijas «Samta» revolūciju, kā arī par vēlēšanām, kurās Armēnijā...

Foto

Nodrāztais tiesiskums Bordāna stilā: paši beidzām, dosim citiem

Pēdējo gadu laikā par vienu no iemīļotākajiem dažādu partiju pārstāvju vārdiem ir kļuvis vārds “tiesiskums”. Tas tiek locīts...

Foto

Vai tiešām Rozenvalds nesaprot, ka ir kļuvis par noderīgo idiotu Kremļa propagandas ķetnās?

Uzzināju, ka piektdien, 01.02.2019. "masu medija" Sputnik lapā ir intervija ar "Latvijas Universitātes sociālo un...

Foto

Rūpējoties par Baltijas valstu izaugsmi un saviem klientiem, no darba atlaidīsim 800 darbinieku

2019. gada laikā Luminor vienkāršos savu darbības modeli, tostarp samazinot darbinieku skaitu visos...

Foto

Latvistikas politiskā seja un etnopolitoloģija

Šis teksts ir veltīts latviešu tautas mentalitātes vienotībai ar politiku. Mentalitāte, demogrāfija un kultūra ir trīs pīlāri, uz kuriem balstās burtiski...

Foto

Es redzēju sapnī, kā…

“Neviens nav pārāk liels cietumam. Neviena persona vai uzņēmums, kas kaitē ASV ekonomikai, nav ārpus likuma. Tas attiecas arī uz lielajiem uzņēmumiem,”...

Foto

Kailcirte: kaimiņa skatījums

Skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē lielāks vai (cerams) mazāks kailciršu īpatsvars Latvijas mežos ir neizbēgams. Jā, kailcirtēm nav nekāda ekoloģiska attaisnojuma, un sabiedrībai tās...

Foto

Obskurantisma aprobācija

2019.gada 28.janvārī internetā varēja izlasīt: “Līdz ar tiesnešu neatkarības palielināšanos būtiski jāpalielinās arī tiesnešu atbildības apmēram, un par šo divu aspektu samērīgumu iestāsies arī...

Foto

Ir tikai divas izvēles iespējas

Mēs visi vērojam un vērtējam pasauli, kurā dzīvojam. Atbilstoši savam vērtējumam mēs izdarām savu izvēli, un šī izvēle nosaka mūsu praktisko...

Foto

Ja Jurašs ir tik tīrs, ko tad šis tā baidās no tiesas un ko tad “bezkompromisa tiesiskuma” ieviesēji tā raustās no tiesiskuma?

Visticamākais, Juris Jurašs ir...

Foto

Nacionālā apvienība visu laiku pūš Kremļa taurē, tikai neviens to negrib redzēt

Sveicināti, mīlīši, Latvijas nacionālpatriotiski noskaņotie pilsoņi un pilsones, sveiciens arī tev, skaistā Dace Kalniņa,...

Foto

Liberālā agonija jeb ideāli, kas ātri var izzust

Sākšu ar to, ka pats pēc politiskās pārliecības vairāk tiecos būt liberāls dažādos jautājumos, kas būtu kaut vai...

Foto

„Normāla cilvēka” viedoklis un himēriskuma anatomija

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām sākās valdības veidošanas šarāde. Tajā figurēja demogrāfiskā aina. Mūsu slavenie “naciķi” neatlaidīgi iesacīja organizēt “demogrāfijas ministriju”. Momentā...

Foto

Ideoloģija un mūsdienas: sabiedrisko organizāciju pilnvaru uzplaukums “čekas maisu” paēnā

Laikraksta “Diena” 15.janvāra numura ievadrakstā tika uzdots retorisks jautājums, proti, kas notika ar personām, kuras savulaik...

Foto

Vara barikādēs

Ikdienišķos notikumos varas attieksme pret sabiedrību ir standartizēta un iepriekš paredzama. Emocionālās piesātinātības brīžos arī dažus varas pārstāvjus pārņem sabiedrībā valdošās noskaņas un viņi...

Foto

Svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā

Vēlos sniegt informāciju saistībā ar publikāciju „Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta...

Foto

Kas gaidāms

2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš...

Foto

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

Artus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu...

Foto

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

Mūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību,...

Foto

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

Gadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu]...

Foto

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau...

Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...