Akadēmiskās korporācijas spēka avoti

Kulturologam A.P. - jēdziena,,kulturoloģija"autors V.Ostvalds saņēma
Nobela prēmiju, bet viņš bija vācietis. Anna Buša ir vienīgā latviete 2005.g. Nobela Miera prēmijas laureāte (grupā). Nemaziniet latviešu panākumus!Jūs sakāt,ka mazas tautas esot ambiciozas, bet nav jau mazas vai lielas tautas - ir tikai tautas, Lielas vai mazas ir tikat valstis...

Atbildēt

Kaut ko jau Priedītis zina, taču viss raksts diemžēl ir fragmentārs. Viss ir pateikts aplinkus un aizkaitināta cilvēka toņkārtā, kas lai arī saprotama, tomēr teksta saistībā ar akadēmiskām pretenzijām nav atvainojama.
Teksts pat nav atmaskojošs, tas ir vienkārši dekonstruktīvs.

Atbildēt

Tādiem kā Priedītis te darbs līdz mūža beigām, kas būs drīz.Arī Pietiek darbs līdz baltvēderaino izmiršanai. Latvieši viņiem darbu piegādās vienmēr. Katru dienu ir ko teikt. Bet nepietiek un nekad nepietiks. Priedītis un Pietiek var pārplēsties, bet neko vienalga ar šo tautu nepanāks. Kamps vienmēr. Drosmīgi vīri. Noteikti visdrosmīgākie, kamēr citiem bikses dreb. Bet citiem ir arī vienalga. Nav žēl, ka kampj ja prot kampt.Tāda tauta. Paldies drosmīgajiem zēniem, bet neviens jau to atklāti neteiks. Bail pat tas ir bail -pateikties par drosmi Pietiek un tam Priedītim no Talsiem.

Atbildēt

par ko stāsts?

Atbildēt

No Artura Priedīša šodienas ieraksta blogā: XX gadsimtā zinātne kļuva par masu parādību. Tā tas ir noticis Rietumu civilizācijā. Arī pie mums pēckara gados zinātnisko darbinieku skaits sasniedza daudzus tūkstošus. Partija un valdība pat lepojās ar zinātnieku prāvo skaitu. Salīdzināja savus statistiskos datus ar Rietumu valstu statistiku. Arī pēcpadomju barbarisma visatļautības gados, kad daudzi latviešu mežoņi par savas dzīves galveno jēgu uzskata zinātnes iznīcināšanu, laiku pa laikam kāds žēlojās par zinātnieku skaita samazināšanos, it kā no tā būtu atkarīga mūsu zinātnes reālā attīstība. Masu parādībai piemīt sava specifika. Tāpēc nav jābrīnās par dažādiem paradoksiem zinātnes pasaulē. Piemēram, par to, ka zinātne tagad sastāv no divām daļām – 1) zinātnes kā patiesības meklētājas un 2) pseidozinātnes, parazinātnes, zinātnes imitācijas. Zinātne šodien ir viens no sociālās organizācijas veidiem/institūtiem, kas daudziem cilvēkiem paver iespēju iegūt dzīves labumus un dzīves panākumus. Zinātnē ir radies balasts, kas patiesībā apgrūtina un apzināti kavē zinātnes attīstību. Kā zināms, masu parādības realizētāji var būt tikai masu cilvēki. Tātad tas cilvēku tips, kura pārstāvji naidīgi izturās pret radošo garu, kreativitāti, talantu. Masu cilvēku-parazinātnieku lielākais ienaidnieks noteikti ir īsts zinātnieks – radošs, gudrs un talantīgs cilvēks. Masu cilvēku-parazinātnieku iespējas speciāli traucēt un iznīdēt radošu, gudru un talantīgu zinātnieku darbību ir milzīgas. Turklāt masu cilvēki-parazinātnieki organizatoriski apvienojās visdažādākajās struktūrās savas galvenās “misijas” realizācijai. Savās destruktīvajās izdarībās viņi ir ļoti konsolidēti un solidāri.

Atbildēt

»

Ja buutu zinaams testeetaaja vards un uzvaards, vareetu izdariit secinaajumu, bet shajaa gadiijumaa nee:)))

Atbildēt

»

Nu lūk - šeit arī parādās rakstā vairākkārt aizīmētie izglītības sistēmas augļi - šis "auglis" labākā gadījumā noziedojis xx summu augstskolai yy par laika atsēdēšanu un drukāšanas izmaksu segšanu diploma zz zinībās iegūšanai.

Atbildēt

Es tikai nesaprotu, kāpēc visi raud, ka mums viss ir katastrofa un nekā nav. Gudri un izglītoti cilvēki ir. Jā, ir daudz muļķu saražots, bet tas tikai tāpēc, ka, lūk, dēļ spiedīgiem mantiskiem apstākļiem universitātes ļāva mācīties katram, kurš var samaksāt, + saradās n-tās "privātās" augstkolas ar vienu mērķi - nopelnīt. Zinātnieki ir. Vairāk nekā Latvijas valsts var (grib) pabarot. Pēc visiem objektīviem rādītājiem mēs zinātnei tērējam salīdzinoši mazāku līdzekļu daļu, kā "rietumos", tādēļ brīnīties, ka nav pētījumu pietiekamā skaitā ir nevietā. Bet no tā niecīgā naudas daudzuma, kas tomēr ir piešķirts, rezultāti tiek sasniegti.

Atbildēt

ĶĪLIS bija vien 1990-1993.g godmaņlaiku izglītības ministra, tagad arī Bilderbergu kluba biedra un eirodarboņa, ANDRA PIEBALGA uzsāktās Latvijas izglītības sistēmas neoliberalizācijas BĒDĪGI SLAVENĀKAIS TURPINĀTĀJS.
Patīkami, ka izglītības sistēmā ir vēl psiholoģiski pilnvērtīgi cilvēki ar veselu saprātu, kuri pretojas skolēnu un studentu padarīšanai par neoliberālisma produktiem CĪSIŅDOMĀTĀJIEM ar attiecīgi (ĶĪĻA)izreformētas izglītības palīdzību.

Atbildēt

To rakstu kaut kāds daunis sarakstījis .....

Atbildēt

Ko veelas panaakt Priediitis? Taisniibu? Tas ir relatiivs jeedziens. Kaads uzskata, ka Kjiilis neko nav dariijis? Manaa uztveree ir, jo vismaz ir izkustinaats uudens piilju diikjii, par ko arii liecina pastaaviigie uzbraucieni!

Atbildēt

es izlasiju to penteri , ja bijusi prieksa vardnica un vajadziba un ja par to maksa tadu murgu var raksyit.

Atbildēt

Ķīlis un Priedītis abi kā brāļu kaudzīšu Pituka Krustiņš - kaut kur kaut ko apgrābsījuši zinībās un pašiem liekās "lieli vīri".
Tikai naivais un jūsmīgais Pietuks gribēja latvijai labu. bet šie kungi paši nezin ko grib. Ja nu vienīgi apmierināt savus korporatīvos murgu spēkus.

Atbildēt

tas vīrs, kas rakstīja, nav no pavārgrāmatas, tas ir īsts ''ķertais profesors'', tikai bez sasniegumiem vai izgudrojumiem. Viņš vienā augstskolā, lekciju lasot, bija pagriezies un tā vienkārši pusē kursa aizjoņojis pār pagalmu, uz zvaniem vai citiem vēlākiem kontaktu mēģinājumiem nereaģējot. Tad nu baltijas krievu institūts un kaut kas daugavpilī viņu drusku nodarbina. Studentiem neko sakarīgs nešķietot.

Atbildēt

Autors atrada svešvārdu vārdnīcu, bet to pārrakstot īsti lāga sacerējums nesanāks. Varbūt citreiz pavārgrāmata var nākt talkā ;)

Atbildēt

Profesors varēja komentēt ministra un citu mūsu gudrinieku izteikumus par publikācijām. Mūsējo pieeja vienpusīga, neko nesaprotoša. Viens, kas paši neko nav spējīgi uzrakstīt. Pavisam kas cits, kad tādi vīri kā Perelmanis jāpadzen no darba, jo nav publikācijas vispār. Mūsējo murgi par publikācijām recenzētos izdevumos, svešvalodās, ārzemēs arī ir pelnījuši to, ko ir pelnījuši. Ķīļa kungs arī par to daudz aplami izteicās. Izteicās postmodernistiski kā tas pieņemts šodien pseidointelektuālās kopās.

Atbildēt