Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Pievienot komentāru

Lapas:    2   1   



Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo

neizpratne

31.05.2022. 15:11

Labs piemērs ir Islande, kur valsts ierēdņi sēž cietumā tik ilgi, kamēr atmaksā valsts kasē nozagto vai prihvatizēto. Labs piemērs ir arī mūsu valstī tiesas lēmums par Bondaru un Co, lai piedzītu 15 miljonus eiro. Tikai slikts piemērs ir tas, ka šis Mārtiņš Bondars, kura darbošanās rezultātā cilvēki zaudēja naudu, joprojām vada Saeimas budžeta komisiju un ir saņēmis ordeni no finanšu ministra Jāņa Reira par lielu ieguldījumu finanšu sistēmas attīstībā. Neiedomājams absurds.

Atbildēt

Sanita

15.08.2020. 12:28

»

Artūrs Malta

LATVIJAS TAUTA...


"Mēs paši" Sinn Féin Īrijā ir labākā opozīcija, kādu esmu redzējusi pēdējo 15 gadu laikā! 👍👍

Atbildēt

Autovadītājs

28.07.2020. 09:35

Jāņem vērā, ka apmēram 50% tiesnešu Latvijā ir stulbi vai nelieši, kas ir viens un tas pats, pārējo priekšā - cepuri nost! Uzstādot piemērotus kritērijus šāda proporcija ir visās jomās,jautājums tikai, kuru rokās ir vara.

Atbildēt

Artūrs Malta

20.06.2020. 00:04

»

Valdis Freimantāls

Neliešu banda pie varas jau 27 gadus. https://tautastribunals.eu/?p 33716


LATVIJAS TAUTA!
Jāparakstās par Saeimas atlaišanu! Nekavējoties!
Krišjāņa Kariņa valdība pandēmijas laikā ir paņēmusi kredītus 4,7 miljardu apmērā.Tas nozīmē, ka kredītprocentos maksāsim apmēram 5,5 miljonus eiro dienā! Saeimas deputāti ir aizmirsuši, kas viņi ir, tā izrādot necieņu un visatļautību pret mums!
Saeima nav kontrolējuši Latvijas Bankas un valdības darbību.
Deputāti ar savu darbību ir radījuši haosu un saputrojumu valsts pārvaldē. Administratīvi teritoriālās reformas nedemokrātiskā un Saeimas kārtības rullim neatbilstošā tās pieņemšanas gaita ir pierādījums tam, ka deputāti ignorē Satversmes 2.,3.,6. un 77.pantu.

Tāpēc jāparakstās un jāgatavojas balsot par Saeimas atlaišanu! Tas jādara obligāti, lai novērstu pašlaik notiekošās nelikumības un pamatlikuma pamatu graušanu.
Darījums ar „airBaltic“, piešķirot tam 250 miljonus valsts budžeta naudas, ir kārtējais piemērs, kā tiek izšeptēta nauda priekš valdošās kliķes „otkatiem“!

Kā glābt Latviju? Ir labi piemēri.

Piemēram, Īrijas tautas kustība „Mēs paši“. Īrijā pašlaik dzīvo daudz mūsu tautiešu, kuri redz, kā tas notiek. Īri deputātu kandidātu sarakstu veido paši, tad izvirza no sava vēlēšanas iecirkņa savu godprātīgu kandidātu, par kuru visi gatavi balsot. Tādā veidā īri tika vaļā no angļu kundzības, un mēs tiksim vaļā no lielās ierēdņu armijas.

Kā atgūt valstī izšķērdētos kredītus un nolaupīto?

Labs piemērs ir Islande, kur valsts ierēdņi sēž cietumā tik ilgi, kamēr atmaksā valsts kasē nozagto vai prihvatizēto. Labs piemērs ir arī mūsu valstī tiesas lēmums par Bondaru un Co, lai piedzītu 15 miljonus eiro. Tikai slikts piemērs ir tas, ka šis Mārtiņš Bondars, kura darbošanās rezultātā cilvēki zaudēja naudu, joprojām vada Saeimas budžeta komisiju un ir saņēmis ordeni no finanšu ministra Jāņa Reira par lielu ieguldījumu finanšu sistēmas attīstībā. Neiedomājams absurds.




Labs tautsaimniecības modelis Latvijā bija līdz 1940. gadam. Lai to atjaunotu, mums ir vajadzīga Latvijas valsts iekārtas atjaunošana.
To var veikt tikai ievēlēta tautas Saeima, kurā nebūs neviena bijušā, ne esošā deputāta. Deputātu kandidātus atbilstoši Satversmei jāizraugās savā pašvaldības sapulcē un jāiesaka sarakstam „Mēs paši“. Pieteikties var arī paši ar 100 galvotāju parakstiem.
Informāciju par programmu un gatavošanos vēlēšanām var saņemt caur biedrības “Varu Latvijas tautai“ (VLT) biroju. Var zvanīt vai rakstīt uz biroja adresi: Daugavas ielā 28, Mārupē, Mārupes novads, LV-2167. E-pasts: [email protected]
Vienīgā iespēja, kā izkļūt no Latvijas valsts bankrota, ir atjaunot Latvijas valsts likumu kopu, kas bija un būs garants tiesiskai valstij un darbības principam „Viens likums – viena taisnība visiem.“
Der atcerēties labus padomus!
Lai saglabātu valsts neatkarību, Žans Žaks Ruso ir teicis:
“Vienīgais veids, kā noturēt valsti neatkarīgā stāvoklī no jebkura, ir lauksaimniecība. Pat, ja jums ir visas pasaules bagātības, bet jums nav ko ēst - jūs esat atkarīgs no citiem ... Tirdzniecība rada bagātību, bet lauksaimniecība nodrošina brīvību. ”

Dr. Kārlis Ulmanis vairākkārt atzīmēja: „Mūsu gruntniecība nav un nedrīkst būt kapitālistisks uzņēmums. Lauku mājas ir zemturu ģimenes mūža un paaudžu mītnes, un tautas dzīvā spēka mūžīgais avots. Tāpēc jāaizkavē gruntniecības, zemes un māju pataisīšana par tirgus preci un spekulācijas priekšmetu”.

Mūsdienās Prof. O. Krastiņš iesaka, lai valdība varētu vadīt valsti ir jāsakārto naudas lietas!

Ievēlot tautas Saeimu atbilstoši Satversmei, mēs atbrīvosimies no noslēpumu valsts, jo tas, kā zog, ir komercnoslēpums, tas, kā apzog mūs, ir valsts noslēpums!


Biedrības „Varu Latvijas tautai“ valdes loceklis Artūrs Malta

Atbildēt

Artūrs

20.06.2020. 00:01

»

Fakts

Māris Ruks: Latvijā korporācijas ir augstprātīgu, alkatīgu, bezjūtīgu ļaužu tīkls


Tie ir boļševiki:

tas ir cilvēkveidīgie bez laika, bez vietas, bez dzimtas, bez ticības , bez dvēseles un sirdsapziņas,
bez Tēvzemes un adreses! Viņu adrese nav iela un māja - viņu adrese Padomju Savienība! ( tulkots no krievu valodas)

Atbildēt

Putra

11.06.2020. 18:45

Meikališa ar Rozenbergu ir visgodīgākās

Atbildēt

Re

11.06.2020. 16:29

»

Oļegs

...


Ja personai nav atbilstošas zinātniskās kvalifikācijas - šajā gadījumā - zinātnisko publikāciju, tad nevajag pretendēt uz amatu, kur ieguvē tas ir būtisks nosacījums. Visi vainīgi, tikai ne paša mazspēja.

Atbildēt

Paija - Oļegam

10.06.2020. 19:40

iespējams, Jums nebija sarunāts "blats" - tā mēdz notikt .


Piemēram, zinu, ka ir mākslinieki, kuri, lai viņu darbus visbargākie kritiķi slavētu un virzītu tālāk uz apordeņošanu - tad dažs labs mākslinieks kritiķus regulāri baro ar kvalitatīvām maltītēm un dzirda ar vīnu - un dabū gan radošo stipendiju, gan radošos braucienus-plenērus uz eksotiskām valstīm , gan dažkārt arī ordeni.

Atbildēt

Gada glezna

10.06.2020. 15:44

»

fc

Tas ka LU ir kļuvisi par bedri, tas ir skaidrs. Ščaplinska mēģināja to midzeni izsvēpēt. Nesanāca. Žēl....Varbīūt radīsies kāds kuram izdosies


Apmetiet vien kažociņu otrādi! Šuplinska cenšas valsts naudu no izglītības novirzīt "saviem cilvēkiem" - vienkārši izputināt jau tā niecīgi izglītībai domāto budžetu, pie reizes pievākt visus tos dāvinājumus, kas tiešā veidā adresēti LU, nevis politiķu orģijām.

Atbildēt

Gada glezna

10.06.2020. 15:36

Saprotams neesmu birokrātiski precīzi studējis attiecīgos dokumentus, kas turklāt ik pa laikam tiek precizēti, mainīti un grozīti.
Neoficiālās sarunās esmu dzirdējusi, ka promocijas darba vienam recenzentam obligāti ir jābūt no iekšienes, un vienam obligāti no ārpuses.
Ja šī informācija ir patiesa, tad raksta autors ir nodarbojies ar lasītāju maldināšanu apgalvojot, ka recenzentiem ir jābūt no ārpuses, un ka recenzenti no iekšpuses ir nelikumīgi.
Ja mēs sāksim skaldīt matus, tad tieši tā autors neraksta, taču lētticīgam lasītājam ir jāsaprot, ka nedrīkst būt iekšējam recenzentam.

Atbildēt

Kā pa notīm

09.06.2020. 01:07

»

Oļegs

LR Izglītības un zinātnes ministrei Ļ.Cien. T.Koķes kundzei...


Bēdīgs stāsts no 10 gadus senas pagātnes. Nav jau pamata noticēt, kas pašsaprotams bezkompromisa tiesiskumā. Minēto padomi veidojošais dāmu klubinš visiem ir labi zināms un nepārsteidz nevienu lēmums. Pārsteigums var būt tikai tradīciju nemainīgums arī turpmākajos gados un personāliju karjeras izaugsme sekojošos gados. Nešaubīgi- vienmēr parteidzoša zeme!

Atbildēt

tami

09.06.2020. 00:49

Demokratijai jau mēdijos nav nekādu robežu un katrs jau var sacensties ar "kvalitatīvas" žurnālistikas ziņām un tenkām dzeltenumā. Ruka kungs te noteikti pamanāms savā naidā, lai gan to pateikt varēja īsāk un kodolīgāk, neliekot lasītājam tik daudz burtinus mocīt. Varbūt vajadzēja kādu elastīgāku pieeju? Ja reiz ļaunā LU, un jo īpaši SZF, neatpazīst tādu talantu, tad vajadzēja pretendēt uz Goda doktora grādu citā augstskolā! Dažas no tām īpaši izceļas ar goda grādu dalīšanu, lai gan var tikt prasīta politiskā lojalitāte kādai partijai. Bezsirži jau ir tā LU, paššaprotami.

Atbildēt

Oļegs

09.06.2020. 00:34


Latvijas Republikas Administratīvajā Tiesā
Baltijas Starptautiskās Akadēmijas
Dr.Psych Oļega Nikiforova
I E S N I E G U M S


Es, Oļegs Nikiforovs – Baltijas Starptautiskās akadēmijas asociētais profesors, 27 februārī 2009.gadā, ar Profesoru padomes lēmumu psiholoģijas apakšnozarē, netiku ievēlēts asociēta profesora amatā. Ņemot vēra zemāk minētos kritērijus, es centos iesniegt komisijai visus nepieciešamus dokumentus, bet diemžēl profesoru padomes lēmums bija sekojošs 4 – pret, 1 – atturas un 1 – par. Padomes lēmumā ir paziņots ka mana kandidatūra pēc formāliem kritērijiem atbilst profesora amata prasībām, bet pēc balsošanas rezultātiem neatbilst. Komisijas sēdes laikā vienīgais neatbilstības kritērijs bija punkts 4.1.1. Komisijas sēdē neviens no komisijas locekļiem neņēma vēra nevienu no pretendenta vērtēšanas kritērijiem, izņemot 4.1.1.
Saskatu ka arī bija procesuālie pārkāpumi:
1. Atvērtajā lekcija nebija sekretāres un lekcija netika protokolēta (Nolīkums par vēlēšanām akadēmiskajos amatos Latvijas Universitātē. Lēmums Nr 262 punkts 3.8)
2. Manas kandidatūras vērtēšana notika kopīgi, manā klātbūtnē, ar padomes priekšsēdētaja viedokļa uzstiepšanu. (MK noteikumi Nr 391 punkts 8. Un Zinātnieka ētikas kodekss Panti 5.2, 5.4., 5.7)
3. Manu CV un vērtēšanas kritērijus (tabulas formā) komisijas locekļi saņēma 30 min pirms sēdes sākuma un izvērtēja manu kandidatūru steiga un pavirši.
Aizrobežu eksperts no Tartu universitātes vērtēja manu kandidatūru tikai pēc manas publikāciju citēšanas aizrobežu darbos, lai gan šīs prasības nav kritēriju sarakstā. Cik man zināms, Igaunijas eksperts vispār nezina par LR Ministru kabineta izvirzītajām prasībām asoc. Profesora amata kandidātam. Komisijas locekļi izskatīja manu CV 30 minūtes pirms sēdes sākuma. CV tika izlasīts steigā un netika smalki izanalizēts. Komisijas locekļi saņēma vērtēšanas tabulu ar kritērijiem arī 30 minūtes pirms sēdēs sākuma. Prof. Sebre ieradās telpā 10 minūtes pirms sēdēs un 10 minūšu laika aizpildīja kritēriju tabulu, norakstot vairākuma vērtējumu no prof. Raščevskas tabulas. Es biju spiests ātri atbildēt uz komisijas jautājumiem un daudzas atbildes komisija pat nedzirdēja. Pie tam visi dokumenti tika izsūtīti mēnesi iepriekš. Pēc mana stāsta par padarīto 6 gadu laikā un par perspektīvām nesekoja neviens jautājums par stāstīto. Tālāk sekoja jautājumi uz kuriem es devu adekvātas atbildes. Daži jautājumi bija vispār nesaprotami. Piemēram, prof. Lasmane jautāja, kādas grāmatas es izmantoju gatavojot publikācijas par Ē.Fromma teoriju. Rakstus pieņēma publikācijai žurnālu un tēžu krājuma redakcijas. Tātad tie jau tika pozitīvi novērtēti. Pēc tam prof. Lasmane jautāja kādu I.Hegeļa grāmatu es izmantoju rakstot rakstu. Es atbildēju – „Gara dialektika”. Es sajutu psiholoģisko „spiedienu” no prof. Raščevskas, prof. Sebres un komisijas priekšsēdētaja prof. Reņģes puses, kuri mēģināja kritizēt gan manas grāmatas, kuras paši rekomendē studentiem, gan manas publikācijas starptautisko konferenču tēžu krājumos. Manu zinātnisko darbu nevērtēja, bet notika „aizstāvēšanās” un „eksaminēšana” apmēram 1 stundas laikā, kurā biju spiests atbildēt uz komisijas visdažādākajiem jautājumiem, kas jaucās ar apgalvojumiem un slēdzieniem. Tika demonstrēta negatīvistiska attieksme un psiholoģiskās manipulācijas, kā rezultātā procedūras beigās nevarēju vispār sakopot domas un parunāt. Sēdē piedalījās arī DU profesors A.Vorobjovs, kurš var apliecināt šo attieksmi.
Stāstot par manu atvērto lekciju «Patības attīstība K.G.Junga analītiskajā psiholoģijā”, kuru apmeklēja prof.Sebre un prof.Raščevska, prof. Sebre atzīmēja, ka „lekcija bija interesanta un informatīva, bet K.G.Junga teorija ir apšaubāma no rietumu zinātnieku viedokļa”. Prof. M.Raščevska sēdēs gaitā teica, ka atklātā lekcija demonstrē līmeni, kā es pārzinu nozari asociētā profesora līmenī. Lekcijas laikā studentiem tika piedāvāta literatūra – 15 grāmatas krievu un latviešu valodā kuras bija publicētas laikā no 1998. līdz 2008. gadam. Vēlos atzīmēt, ka K.G.Jungs kā analītiskās psiholoģijas pamatlicējs ir viens no izcilākajiem pasaules psihologiem. Viņa portretu var redzēt arī LU psiholoģijas fakultātes telpā. Rezultātā lekcija bija vērtēta negatīvi nezināma iemesla dēļ.
Prof. Ā.Karpova sava runā teica, ka 2002. Gadā, kad notika pirmās manas kandidatūras izskatīšana viņas vadīta profesoru padomē, viņai zvanīja LU rektors I.Lācis un tad es biju ievēlēts. I.Lācis viņai zvanīja tā iemesla dēļ, ka viņa bija nespējīga organizēt profesoru padomes sēdi. Pēc rektora zvana viss tika organizēts 3 dienu laikā. Pēc tam Ā.Karpova iesaka ilgu runu par manas veselības stāvokli 2000 gadā, kad es pārcietu 2 insultus un klīnisko nāvi. Manuprāt tas bija rupjš ētikas normu pārkāpums.
Radās iespaids, ka vēlēšanu rezultāts bija paredzēts vēl pirms sēdes sākuma. Mans zinātniskais darbs, organizatoriskā kompetence un pieredze, kā arī akadēmiskā aktivitāte netika adekvāti novērtēta un es jūtos pazemots. Sarunā ar citiem kolēģiem Latvijas Profesionālo psihologu asociācijā es uzzināju, ka es esmu jau sestais pretendents 6 gadu laikā, kuru dotā ekspertu komisija neievēlēja. Zinot situāciju ar Latvijas psihologiem, vērojot ilggadīgo cīņu starp vairākām psihologu profesionālajām asociācijām es secinu, ka notiek rupja LU psiholoģijas fakultātes psihologu savu interešu lobēšana, ar ko es kā zinātnieks, pedagogs un inteliģents nevaru būt apmierināts. Situācija psiholoģijas nozarē ir ļoti neveselīga, jo LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes kolēģi ir vairākkārtēji demonstrējuši savu personīgo attieksmi, nevis zinātnisko kompetenci zinātnisko grantu izskatīšanā, kā arī citu institūciju kolēģu novērtēšanā atbilstoši amatam, tā vietā lai līdzvērtīgi un godprātīgi novērtētu citu zinātnieku ieguldījumu nozares attīstībā.
Ja man būtu kaut nelielas šaubas par manas kandidatūras atbilstību asoc. Prof statusam, es vispār nepretendētu uz statusa saņemšanu.
Pārskatot pēc sēdes savu CV, es mēģināju izanalizēt to saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.391.
Mans viedoklis ir šāds - profesoru padomes locekļi prof. V.Reņģe, prof. M.Raščevska, prof. S.Sebre, prof. Lasmane un prof. Ā.Karpova pilnīgi neņēma vērā LR MK apstiprinātos noteikumus saskaņā ar kuriem jānotiek asociēta profesora kandidatūras vērtēšanai, ka arī pārkāpa Latvijas Zinātnes padomē apstiprinātas zinātnieka ētikas kodeksa normas
1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā nozares profesoru padome novērtē profesora vai asociētā profesora amata pretendenta zinātnisko un pedagoģisko kvalifikāciju.
2. Nozares profesoru padome novērtē profesora vai asociētā profesora amata pretendenta zinātnisko un pedagoģisko kvalifikāciju, pamatojoties uz dokumentiem, kas apliecina atbilstību šo noteikumu 4.punktā minētajiem kritērijiem.
3. Novērtējot pretendenta atbilstību profesora vai asociētā profesora amatam, ņem vērā pēdējo sešu gadu laikā iegūto zinātnisko un pedagoģisko kvalifikāciju. Pedagoģiskās kvalifikācijas sastāvdaļa ir arī organizatoriskā kompetence, kas raksturo personāla vadības pieredzi un spējas.
4. Zinātnisko un pedagoģisko kvalifikāciju, kā arī organizatorisko kompetenci nozares profesoru padome novērtē, ņemot vērā šādus kritērijus:


4.1. zinātniskās kvalifikācijas vērtēšanā:

4.1.1. zinātniskās publikācijas izdevumos, kuri iekļauti Latvijas Zinātnes padomes apstiprinātajā vispāratzīto recenzējamo zinātnisko izdevumu sarakstā (profesoriem - piecas publikācijas, asociētajiem profesoriem - trīs publikācijas) Nav
4.1.2. piedalīšanās starptautiskajās zinātniskajās konferencēs (ar jebkādu referātu) Latvijā un ārvalstīs (profesoriem - piecās konferencēs, asociētajiem profesoriem - trijās konferencēs) 1. Казуометрия – Психология жизненного пути. Киев. Институт социологии Украинской Академии наук. Международная конференция. Киев 2008.г. 22.02.2008-25.02.2008.
2. 21 gadsimtā jaunatne: ģimene, izglītība, karjera. Starptautiskā Zinātniski – praktiskā konference. Rēzekne. 2008.g.
3. III Starptautiskā zinātniskā konference „Teorija praksei mūsdienu sabiedrības izglītībā” Rīga, RPIVA, 2006. g. 6-8 aprīlis.
4. „Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika.” 4. starptautiskā zinātniskā konference 2005.g. 18.-20. maijs. Daugavpils Pedagoģiskajā Universitātē.
5. ATEE starptautiska konference LU 2003.g.
4.1.3. Latvijas Zinātnes padomes un citu valsts pētījumu projektu un programmu vadība vai līdzdalība to īstenošanā Projekta „Profesionālās Karjeras Izvēlēs Valsts Agentūras konsultantu profesionālās kvalifikācijas paaugstināšana.” Nr. VPD1/ESF/NVA/04/NP/3.1.4/0001/0005 Vadošais docētājs 15.10.2006. – 24.01.2007.
4.1.4. starptautiski finansētu pētījumu projektu vadība vai līdzdalība to īstenošanā Projekts „Vizuālā Latvija” 2006. Raidījumu cikla „Etnosi” līdzautors. ES Phare granta līgums nr. 2003/004-979-01-01/1-81/11
4.1.5. zinātnisko līgumdarbu vadība vai līdzdalība to īstenošanā Rīgas Pedagoģijas un Izglītības vadības augstskola psiholoģijas zinātniski – pētnieciskā institūta vadošais pētnieks.
4.1.6. eksperta darbība Latvijas Zinātnes padomes un starptautiskajos projektos un programmās 2003.g. LU PPI Promocijas padomes asociētais loceklis.
4.1.7. starptautisku mākslinieciskās jaunrades un sporta projektu vadība vai līdzdalība to īstenošanā, kā arī līdzdalība izstādēs un konkursos Projekts „Vizuālā Latvija” 2006. Raidījumu cikla „Etnosi” līdzautors. ES Phare granta līgums nr. 2003/004-979-01-01/1-81/11
4.1.8. saņemtie patenti un licences Datorprogramma Ketela personības struktūras tests
Datorprogramma Amthauera Intelekta struktūras tests

4.2. pedagoģiskās kvalifikācijas vērtēšanā:

4.2.1. doktorantu darbu vadība Pašreiz vadu Lilitas Danillānes – Daugavpils Universitātes Psiholoģijas doktorantūras doktorantes promocijas darbu.
4.2.2. maģistrantu darbu vadība Pēdējo 6 gadu laikā - 60 – pedagoģijā un 20 – psiholoģijā
Kopā pa 15 gadu laikā - 100 - pedagoģijā un 80 – psiholoģijā
4.2.3. lekciju un semināru vadība 1) Vispārīgā psiholoģija (Rīgas Katoļu garīgajā Seminārā, Baltijas Starptautiskajā Akadēmijā);
2) Sociālā psiholoģijā (Baltijas Starptautiskajā Akadēmijā, Latvijas Kristīgajā Akadēmijā) ;
3) Personības psiholoģija (Psiholoģijas augstskolā, Latvijas Kristīgajā Akadēmijā).
4) Psihodiagnostika (Psiholoģijas augstskolā);
5) Etnopsiholoģija (Psiholoģijas augstskolā, Ekonomikas un kultūras augstskolā);
6) Augstākās izglītības pedagoģija un psiholoģija (Baltijas Starptautiskajā Akadēmijā, Daugavpils universitātē);
7) Aizrobežu sociālpsiholoģiskas teorijas( Baltijas Starptautiskajā Akadēmijā);
8) Datorpsihodiagnostikā (Psiholoģijas augstskolā);
9) Tiesas psihiatrija (Baltijas Starptautiskajā Akadēmijā);
10) Pedagoģija (Baltijas Starptautiskajā Akadēmijā);
11) Kristīga antropoloģija un psiholoģija (Latvijas Kristīgajā Akadēmijā);
12) Gnozeoloģija (Rīgas Katoļu garīgajā Seminārā).
4.2.4. studiju kursu (priekšmetu) programmu izstrāde 1. Aizrobežu sociālpsiholoģiskas teorijas
2. Etnopsiholoģija
3. Datorpsihodiagnostikā
4. Augstākās izglītības pedagoģija un psiholoģija
5. Kristīga antropoloģija un psiholoģija
4.2.5. studiju programmu izstrāde un vadība Kā RPIVAs izglītības psiholoģijas katedras vadītājs piedalījos psiholoģijas programmas izstrādē, vērtēšanā un vadībā
4.2.6. piedalīšanās ar referātiem akadēmiskajās konferencēs 1. О.Никифоров Знание и вера Балтийский Юридический Журнал Nr.3 2008.71-75 lpp.
2. Никифоров О.В. Категория времени в трудах К.Г.Юнга Казуометрия – Психология жизненного пути. Институт социологии Украинской Академии наук. Международная конференция. Киев 2008.г. 22.02.2008-25.02.2008 стр. 35-41.
3. .Nikiforov Love of God as the highest form of Love. 2nd International Theological Conference „The Challenges for Christian Faith in Latvia and Europe Today” 2007. G.170-179 lpp.
4. Nikiforovs O. Psiholoģijas zinātnes attīstība un tās priekšmets. III Starptautiskā zinātniskā konference „Teorija praksei mūsdienu sabiedrības izglītībā” Rīga, RPIVA, 2006. g. 328-339 lpp.
5. Oleg Nikiforov The theory of Development in Latvia’s and World’s Psychology. Person. Color. Nature. Music. 4 International conference. Daugavpils. 2005.
6. O.Nikiforov THE THEORY OF DEVELOPMENT IN LATVIA’S AND WORLD’S PSYCHOLOGY. INTERNATIONAL CONFERENCE IN MINSK PEDAGOGICAL UNIVERSYTY. MINSK 2005.O.Nikiforovs Attīstības teorija krievu un rietumu psiholoģijā. ATEE konference LU 2003 g. 51-56 lpp.
7. O.Nikiforovs Datorpsihodiagnostikas izmantošana konsultācijas un aplūkošanas gaitā ATEE konference LU 2003 g. 241-245 lpp.
4.2.7. mācību grāmatu un mācību līdzekļu sagatavošana un to nodošana publicēšanai vai izdotie darbi 1. O.Nikiforovs Pedagoģija – psihologam. Izglītības soļi. 2009 g. 255 lpp.
2. O.Nikiforovs Pedagoģijas pamati Baltijas starptautiska akadēmija. 75.lpp 2008.g.
3. O.Nikiforovs Psiholoģija – pedagogam. Izglītības soļi. 2008 g. 255 lpp.
4. Никифоров Психология и педагогика. Рига, ИСМА, 2007. 350 стр.
5. Nikiforovs O. Ketela personības struktūras tests (16PF). Rīga Izglītības soļi. 2005. 105 lpp.
6. Nikiforovs O. Intelekta izpēte skolā un augstskolā. Rīga EVE. 2004. 125lp
4.2.8. kvalifikācijas celšana ārvalstu un Latvijas augstskolās vai zinātniskās pētniecības iestādēs 2006. Ieguvis VELESA akadēmijas sertifikātu par Personālā apmācības speciālista kvalifikāciju Velesa Akadēmijā Jekaterinburgā Krievijā.
2005. Ieguvis VELESA akadēmijas sertifikātu par Psihologa - psihoterapeita kvalifikāciju Velesa Akadēmijā Jekaterinburgā Krievijā.
4.2.9. lekciju lasīšana ārvalstu augstskolās 2008.g. Tallinas Humanitārais institūts „Augstākās izglītības psiholoģija un pedagoģija”16 ak. st. (1 k.p.)
2006.g. Baltkrievijas Valsts pedagoģiskā universitāte Aizrobežu sociālpsiholoģiskas teorijas 32 ak.st. (2 k.p.)

6.3. organizatoriskās kompetences vērtēšanā (saistībā ar akadēmisko un sabiedrisko darbību):

4.3.1. zinātnisko un akadēmisko komisiju vai koleģiālo institūciju vadība vai līdzdalība to darbībā Regulāri piedalās maģistra darbu aizstāvēšanas komisijās.
4.3.2. starptautisko konferenču organizācijas komisijas vadība vai līdzdalība to darbībā III Starptautiskā zinātniskā konference „Teorija praksei mūsdienu sabiedrības izglītībā” Rīga, RPIVA, 2006. g. 6-8 aprīlis. Organizācijas komitejas loceklis
4.3.3. zinātnisko izdevumu redakcijas kolēģijas vadība vai līdzdalība to darbībā 1. III Starptautiskā zinātniskā konference „Teorija praksei mūsdienu sabiedrības izglītībā” Rīga, RPIVA, 2006. g. 6-8 aprīlis. Rakstu krājuma redkolēģijas loceklis
2. Starptautiskās zinātniski praktiskas konferences „Psiholoģija, bizness un sabiedrības sociālā sfēra: mūsdienu aktuālās problēmas” Psiholoģijas augstskola, Rīga 2008.g. Starptautisko zinātnisko darbu krājumā recenzents
4.3.4. augstskolas, fakultātes, institūta, profesoru grupas, katedras, laboratorijas vadība 2004-2008 Rīgas Pedagoģijas un Izglītības Vadības Augstskola, Izglītības psiholoģijas katedras vadītājs
4.3.5. starptautisko zinātnisko, akadēmisko vai mākslas nozaru apvienību vadība vai līdzdalība to darbībā Latvijas Profesionālo psihologu asociācijas valdes loceklis.
Latvijas Kristīgo psihologu asociācijas prezidents.

4.3.6. oficiāli apstiprināts valsts, pašvaldību un citu juridisko vai fizisko personu dibināto uzņēmējsabiedrību konsultants. LR aizsardzības ministrijas rekrutēšanas komisijas konsultants
Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūras konsultants

5. Profesora amata pretendenta darbības atbilstību vērtē vismaz pēc trijiem šo noteikumu 4.1.apakšpunktā minētajiem kritērijiem, asociētā profesora amata pretendenta darbības atbilstību - vismaz pēc diviem kritērijiem.
6. Profesora amata pretendenta darbības atbilstību vērtē vismaz pēc pieciem šo noteikumu 4.2.apakšpunktā minētajiem kritērijiem, asociētā profesora amata pretendenta darbības atbilstību - vismaz pēc četriem kritērijiem, asociētā profesora amata pretendenta profesionālo studiju programmās darbības atbilstību - vismaz pēc diviem kritērijiem.
7. Profesora amata pretendenta darbības atbilstību vērtē vismaz pēc trijiem šo noteikumu 4.3.apakšpunktā minētajiem kritērijiem, asociētā profesora amata pretendenta un asociētā profesora amata pretendenta profesionālo studiju programmās darbības atbilstību - vismaz pēc viena kritērija.
8. Profesora vai asociētā profesora amata pretendenta darbības atbilstību šo noteikumu 4.punktā minētajiem attiecīgajiem kritērijiem katrs nozares profesoru padomes loceklis vērtē ar vienu no šādiem vērtējumiem: "izcili", "ļoti labi", "labi", "apmierinoši" vai "neapmierinoši". Vērtējumu un vērtējuma īsu pamatojumu ieraksta protokolā.
9. Pamatojoties uz protokolā ierakstītajiem individuālajiem vērtējumiem, nozares profesoru padome pieņem kopīgo vērtējumu par profesora vai asociētā profesora amata pretendenta zinātnisko un pedagoģisko kvalifikāciju.

Es iesniedzu apelācijas iesniegumu LU rektoram. 07.04.2009.g. es saņemu rektora vēstuli, kurā viņš man paziņo ka nav konstatēti procesuālie pārkāpumi vēlēšanas procedūrā un viņam nav pamatota iemesla grozīt profesoru padomes lēmumu par to ka es neesmu ievēlēts asociēta profesora amatā.
Lūdzu izskatīt situāciju pēc būtības un pieņemt mērus lai labot situāciju par labu LR psiholoģijas zinātnei.
Ar cieņu - Oļegs Nikiforovs - psiholoģijas doktors. (Talr.29168832)
09.04.2009.g.
Ar cieņu
O.Nikiforovs

Atbildēt

Oļegs

09.06.2020. 00:31

LR Izglītības un zinātnes ministrei Ļ.Cien. T.Koķes kundzei
Vaļņu ielā 2, Rīgā, LV-1050



Oļega NIKIFOROVA
personas kods 070265-14053
Pāles ielā 14/8-123, Rīgā, LV-1024
tālr.29168832


Iesniegums


Vēršos pie Jums pēc palīdzības un atzinuma izveidojusies situācijā.
2009.gada 27.februārī Latvijas Universitātē notika vēlēšanas asociētā profesora amatā.
Ar Latvijas Universitātes Psiholoģijas zinātņu nozares profesoru padomes lēmumu Nr.43/37-01 es, Oļegs Nikoforovs, netiku ievēlēts asociētā profesora amatā psiholoģijas nozares attīstības psiholoģijas apakšnozarē.
Latvijas Universitātes Padomes sēdes protokola Nr.1 pamatojumā ir norādīts, ka Oļegs Nikiforovs pēc formālajiem kritērijiem daļēji atbilst profesora amata prasībām attīstības psiholoģijas apakšnozarē un pēc balsošanas rezultātiem neatbilst.
2009.gada 05.martā par 2009.gada 27.februāra lēmumu Nr. 43/37-01 Latvijas Universitātē tika iesniegta sūdzība. Minēto Latvijas Universitātes lēmumu Nr. 43/37-01 uzskatīju par nelikumīgu un nepamatotu sekojošu apstākļu dēļ:
Pirmkārt, lēmuma pamatojumā tika noteikts, ka Oļegs Nikiforovs pēc formālajiem kritērijiem daļēji atbilst profesora amata prasībām attīstības psiholoģijas apakšnozarē un pēc balsošanas rezultātiem neatbilst, taču netika sniegts norādīto formālo kritēriju pamatojums, nav norādīts, tieši kuram formālajam kritērijam nav atbilstības, kā arī nav sniegti katra padomes locekļa vērtējumi un īss pamatojums.
Ministru kabineta 2001.gada 04.septembra noteikumi Nr.391 „Profesora un asociētā profesora amata pretendenta zinātniskās un pedagoģiskās kvalifikācijas novērtēšanas kārtība” nosaka kārtību, kādā nozares profesoru padome novērtē profesora vai asociētā profesora amata pretendenta zinātnisko un pedagoģisko kvalifikāciju.
Atbilstoši Ministru kabineta 2001.gada 04.septembra noteikumu Nr.391 „Profesora un asociētā profesora amata pretendenta zinātniskās un pedagoģiskās kvalifikācijas novērtēšanas kārtība” 8.punktam, profesora vai asociētā profesora amata pretendenta darbības atbilstību noteikumos minētajiem attiecīgajiem kritērijiem katrs nozares profesoru padomes loceklis vērtē ar vienu no šādiem vērtējumiem: ”izcili”, „ļoti labi”, „labi”, „apmierinoši” vai „neapmierinoši”. Vērtējumu vai vērtējuma īsu pamatojumu ieraksta protokolā.
No augstāk minētā izriet, ka komisijas locekļi ir pārkāpuši Ministru kabineta 2001.gada 04.septembra noteikumos Nr.391 noteikto kārtību, kādā nozares profesoru padome novērtē profesora vai asociētā profesora amata pretendenta zinātnisko un pedagoģisko kvalifikāciju.
Bez tam vēlos norādīt, ka daži no komisijas locekļiem nebija speciālisti šajā zinātņu nozarē. Tādēļ nav vispār saprotams, uz kāda tiesiskā pamata viņi piedalījās Latvijas Universitātes Psiholoģijas zinātņu nozares profesoru padomes vēlēšanās asociētā profesora amatā. Kas attiecas uz manu CV, tad tā vispār tika izlasīta steigā un netika attiecīgi un rūpīgi izanalizēta.
Otrkārt, 2009.gada 27.februāra Latvijas Universitātes Psiholoģijas zinātņu nozares profesoru padomes lēmums Nr.43/37-01 netika noformēts atbilstoši Administratīvā procesa likuma prasībām, jo saskaņā ar Administratīvā likuma 1.panta 3.daļu, minētais lēmums ir administratīvais akts.
Administratīvā procesa likuma 67.pants nosaka administratīvā akta formu un sastāvdaļas.
Savukārt Latvijas Universitātes lēmumā Nr. 43/37-01 netika ietverts piemēroto tiesību uzskaitījums, kā arī norāde, kur un kādā termiņā šo administratīvo aktu var apstrīdēt vai pārsūdzēt.
No Latvijas Universitātes tika saņemta 2009.gada 03.aprīļa atbilde Nr.A23-MA-6012/146 par apelācijas sūdzību. Atbildē Latvijas Universitātes rektors M.Auziņš paziņoja, ka ar Latvijas Universitātes rīkojumu tika izveidota apelācijas komisija, kura izskatīja sūdzību un ar to saistītos dokumentus, kā arī norādīja, ka nav pamatota iemesla grozīt 2009.gada 27.februāra Latvijas Universitātes Psiholoģijas zinātņu nozares profesoru padomes lēmumu Nr.43/37-01.
2009.gada 31.martā Latvijas Universitātes izveidota komisija sniedza rakstisku slēdzienu, ka saskaņā ar normatīvajiem aktiem procesuāli pārkāpumi nav konstatēti.
Ņemot vērā apstākli, ka man netika iesniegts Administratīvā procesa likuma kārtībā izdots administratīvais akts, uz kura pamata netika atcelts Latvijas Universitātes Psiholoģijas zinātņu nozares profesoru padomes 2009.gada 27.februāra lēmums Nr. 43/37-01, es 2009.gada 23.aprīlī Latvijas Universitātē iesniedzu iesniegumu ar lūgumu izsniegt man vismaz apelācijas komisijas sēdes protokola izrakstu.
No Latvijas Universitātes tika saņemta 2009.gada 07.maija atbilde Nr.A23-MA-6012/185 par apelācijas komisijas sēdes protokolu.
Latvijas Universitātes atbildē Nr.A23-MA-6012/185 tika norādīts, ka ar Latvijas Universitātes 17.03.2009. rīkojumu Nr.1/77 tika izveidota apelācijas komisija, kura 2009.gada 24.martā izskatīja 2009.gada 05.marta Oļega Nikiforova apelācijas sūdzību par 2009.gada 27.februāra Latvijas Universitātes Psiholoģijas zinātņu nozares profesoru padomes sēdē notikušo vēlēšanu uz akadēmiskā amata vietu procedūras pārkāpumiem, un savu slēdzienu iesniedza rektoram. Atbildes pielikumā tika pievienota 2009.gada 24.marta apelācijas komisijas sēdes protokola Nr.1 kopija uz 1.lapas.
2009.gada 24.marta apelācijas komisijas sēdes protokolā Nr.1 par O.Nikiforova apelācijas sūdzības izvērtēšanu ir noteikts, ka, vērtējot O.Nikiforova iesniegto apelācijas sūdzību par 2009.gada 27.februāra Latvijas Universitātes Psiholoģijas zinātņu nozares profesoru padomes sēdē notikušo vēlēšanu uz akadēmiskā amata vietu procedūras pārkāpumiem, kā arī ar to saistītos dokumentus, procesuālie pārkāpumi netika konstatēti. Tā rezultātā komisija nolēma, ka nav iemesla grozīt 2009.gada 27.februāra Latvijas Universitātes Psiholoģijas zinātņu nozares profesoru padomes lēmumu Nr.43/37-01 par to, ka O.Nikoforovs nav ievēlēts Baltijas Starptautiskās akadēmijas asociētā profesora amatā psiholoģijas nozares attīstības psiholoģijas apakšnozarē.
Vēlos savukārt norādīt, ka neviens no Latvijas Universitātes dokumentiem netika noformēts atbilstoši Administratīvā procesa likuma prasībām.
Administratīvā procesa likuma 1.panta 3.daļa nosaka administratīvā akta definīciju. Administratīvais akts ir uz āru vērsts tiesību akts, ko iestāde izdod publisko tiesību jomā attiecībā uz individuāli noteiktu personu, nodibinot, grozot, konstatējot vai izbeidzot konkrētas tiesiskās attiecības vai konstatējot faktisko situāciju.
Papildus tam netika ievēroti arī administratīvā akta forma un sastāvdaļas, kas noteikti Administratīvā procesa likuma 67.pantā.
Ņemot vērā augstāk minēto, 2009.gada 09.aprīlī es adresēju iesniegumu Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības valsts inspekcijai par iespējamiem pārkāpumiem Latvijas Universitātes Psiholoģijas zinātņu nozares profesoru padomes darbībā, rīkojot konkursu uz asociētā profesora amatu, ka arī par normatīvo aktu neievērošanu.
No Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības valsts inspekcijas tika saņemta 2009.gada 24.aprīļa atbilde Nr.1-24.2/N-81 par pārbaudes rezultātiem Latvijas Universitātes Psiholoģijas zinātņu nozares profesoru padomē.
Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības valsts inspekcijas atbildē Nr.1-24.2/N-81 ir norādīts, ka pēc pārbaudes veikšanas minētajās profesoru vēlēšanās tika konstatēti vairāki pārkāpumi, līdz ar ko Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības valsts inspekcija uzdeva Latvijas Universitātes Padomes priekšsēdētājam iesniegt inspekcijā paskaidrojumus attiecībā uz 2009.gada 27.februārī notikušajām vēlēšanām asociētā profesora amatā.
Vēlāk no Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības valsts inspekcijas tika saņemta 2009.gada 12.maija atbilde Nr.1-24.2/N-91 par pēcpārbaudes rezultātiem Latvijas Universitātes Psiholoģijas zinātņu nozares profesoru padomē.
Atbildē Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības valsts inspekcija informēja, ka, izvērtējot visus lietas apstākļus, kā arī Latvijas Universitātes Padomes priekšsēdētāja V.Renģes paskaidrojumu, tika konstatēts, ka Latvijas Universitāte ir pieļāvusi procesuālus pārkāpumus šajā vēlēšanu procedūrā, jo Latvijas Universitātes Psiholoģijas zinātņu nozares profesoru padomes 2009.gada 27.februāra lēmums Nr.43/37-01 nav noformēts atbilstoši Administratīvā procesa likuma 67.panta prasībām.
Bez tam Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības valsts inspekcija norādīja, ka pārbaudes laikā, Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības valsts inspekcijai izvērtējot 2009.gada 27.februāra Latvijas Universitātes Padomes sēdes protokola Nr.1 Padomes lēmuma pamatojumu, ka Oļegs Nikiforovs pēc formālajiem kritērijiem daļēji atbilst profesora amata prasībām attīstības psiholoģijas apakšnozarē un pēc balsošanas rezultātiem neatbilst, konstatēja, ka pieļauta kļūda amata nosaukumā, jo Oļegs Nikiforovs pretendēja uz ievēlēšanu asociētā profesora amatā, bet minētajā protokolā norādīts vērtējums „profesora amata prasībām”. Kā arī, sastādot 2009.gada 27.februāra Latvijas Universitātes Padomes sēdes protokola Nr.1 Padomes lēmuma pamatojumu, netika ievērotas Ministru kabineta 2001.gada 04.septembra noteikumu Nr.391 „Profesora un asociētā profesora amata pretendenta zinātniskās un pedagoģiskās kvalifikācijas novērtēšanas kārtība” prasības.
Tāpat Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības valsts inspekcija 2009.gada 12.maija atbildē ir norādījusi, ka pārbaudei uzrādītais Latvijas Universitātes Padomes lēmums Nr.43/37-01 „Par vēlēšanām asociētā profesora amatā” ir administratīvais akts, jo pirmkārt tikai LU Padomei ir tiesības izvērtēt asociētā profesora amata kandidāta psiholoģijas zinātņu nozarē zinātnisko un pedagoģisko kvalifikāciju pieņemt lēmumu, saskaņā ar Augstskolu likuma 33.panta 2.daļā noteikto kārtību. Otrkārt minētais lēmums ir viennozīmīgi uzskatams par administratīvo aktu, jo tas tika pieņemts izglītības tiesību jomā, kas ir publisko tiesību joma.
Papildus tam esmu griezies arī Augstākās Izglītības padomē kā institūcijā, kas, pamatojoties uz Augstskolu likuma 35.pantu, ir nozares profesoru padomes darbības pārraudzības institūcija.
2009.gada 04.jūnijā Augstākās Izglītības padomē notika padomes sēde Nr.12, kur darba kārtības 2.jautājums bija tieši - Par Latvijas Universitātes Psiholoģijas zinātņu nozares profesoru padomes darbību.
2009.gada 6.jūlijā no Augstākās Izglītības padomes tika saņemta 2009.gada 29.jūnija atbilde Nr.41, kur tika norādīts, ka Augstākās Izglītības padomes funkcijās neietilpst profesoru padomju pieņemto lēmumu pārskatīšana un norāda, ka, pamatojoties uz LR Satversmi, ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.
Ņemot vērā augstāk minēto, un pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 184.panta nosacījumiem, 2009.gada 16.jūlijā Administratīvā rajona tiesā tika iesniegts pieteikums par administratīvā akta, proti, Latvijas Universitātes Psiholoģijas zinātņu nozares profesoru padomes 2009.gada 27.februāra lēmuma Nr.43/37-01 atcelšanu.
2009.gada 25.jūlijā no Administratīvās rajona tiesas tika saņemts Administratīvās rajona tiesas tiesneses I.Melderes 2009.gada 22.jūlija lēmums, ar kuru tika nolemts atteikt pieņemt Oļega Nikiforova pieteikumu, lēmumu pamatojot ar to, ka it kā Latvijas Universitātes Psiholoģijas zinātņu nozares profesoru padomes 2009.gada 27.februāra lēmums Nr.43/37-01 nav administratīvais akts un ka lieta nav izskatāma administratīvā procesa kārtībā.
2009.gada 30.jūlijā par minēto Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2009.gada 22.jūlija lēmumu iesniedzu blakus sūdzību.
Blakus sūdzības izskatīšana Administratīvā apgabaltiesā bija nozīmēta uz 2009.gada 02.novembri, skatot to rakstveida procesā.
Savukārt pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 286.panta 4.daļu man nezināmo apstākļu dēļ tiesa pagarināja blakus sūdzības izskatīšanas termiņu līdz 2009.gada 16.novembrim.
2009.gada 17.novembrī tika saņemts Administratīvās apgabaltiesas 2009.gada 16.novembra lēmums, ar kuru Administratīvā apgabaltiesa nolēma atstāt negrozītu Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2009.gada 22.jūlija lēmumu, bet Oļega Nikiforova blakus sūdzību noraidīt. Tiesas lēmumā vispār netika norādīta blakus sūdzības noraidīšanas motivācija, tiesa vienkārši pievienojās zemākās instances tiesas nolēmumam.
2009.gada 26.novembrī par minēto Administratīvās apgabaltiesas lēmumu tika iesniegta blakus sūdzība LR Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam.
Tāpat kā Administratīvā apgabaltiesa LR Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments pagarināja blakus sūdzības izskatīšanas termiņu no 2010.gada 07.janvāra līdz 2010.gada 21.janvārim.
2010.gada 21.janvārī tika saņemts LR Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2010.gada 21.janvāra lēmums, ar kuru Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments nolēma Administratīvās apgabaltiesas 2009.gada 16.novembra lēmumu atstāt negrozītu, bet Oļega Nikiforova blakus sūdzību noraidīt, tāpat kā Administratīvā apgabaltiesa, neizvērtējot blakus sūdzībā norādītos argumentus un nenorādot blakus sūdzības noraidīšanas motivāciju, vienkārši pievienojās zemākas instances tiesas lēmuma motivācijai, šinī gadījumā pirmās instances tiesas tiesneses lēmumā ietvertai motivācijai.
Tā kā Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības valsts inspekcija 2009.gada 12.maija atbildē norādīja, ka Latvijas Universitātes Padomes lēmums Nr.43/37-01 „Par vēlēšanām asociētā profesora amatā” viennozīmīgi ir administratīvais akts, man vispār nav saprotami Administratīvās rajona tiesas, Administratīvās apgabaltiesas un LR Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta izdarītie secinājumi bez jebkādiem tiesiskiem pamatojumiem un argumentiem, ka minētais lēmums nav administratīvais akts, es pamatojoties uz Izglītības likuma 20.panta nosacījumiem, adresēju Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības valsts dienestam iesniegumu ar lūgumu izvērtēt un sniegt savu atzinumu par izveidojusies situāciju, kā arī norādīt kurā institūcijā var apstrīdēt vai kurā tiesu instancē var pārsūdzēt Latvijas Universitātes Psiholoģijas zinātņu nozares profesoru padomes 2009.gada 27.februārī pieņemto lēmumu Nr.43/37-01.
Tāpat es adresēju iesniegumu arī Augstākās Izglītības padomei, kā institūcijai, kura Augstskolu likuma 35.pantā noteiktajā kārtībā pārrauga Nozares profesoru padomes darbību, ar lūgumu sniegt savu atzinumu par izveidojusies situāciju, kā arī norādīt kurā institūcijā var apstrīdēt vai kurā tiesu instancē var pārsūdzēt Augstākās Izglītības padomes pārraudzībā esošās padomes, proti, Latvijas Universitātes Psiholoģijas zinātņu nozares profesoru padomes 2009.gada 27.februārī pieņemto lēmumu Nr.43/37-01.
2010.gada 24.februārī no Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības valsts dienesta tika saņemta atbilde Nr.1-24.2/Ņ-3, kurā norādīja, ka attiecībā uz mana iesniegumā norādītajiem apstākļiem, konkrētajā gadījumā, ievērojot
apstākli, ka profesūras institūts, tai skaitā profesoru vēlēšanas, nav normatīvajos aktos pietiekami detalizēti noregulēts, tad tiesu nolēmumiem (judikatūrai) ir būtiska nozīme strīdu risināšanā un vienveidīgas prakses veidošanā. Tādējādi izriet, ka šinī gadījumā nenosakot profesoru padomes lēmumu par administratīvo aktu, ir radīta situācija, kurā jautājuma izšķiršana ir atstājama tiesu ieskatam, kurām jālemj, vai lēmums izdots privāto vai publisko tiesību jomā.
Tomēr Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības valsts dienesta skatījumā, atstājot profesoru padomes lēmuma pieņemšanas procedūru bez administratīvas kontroles, nav vēlams, jo tiesiskā regulējuma piemērošanas sākumposmā tas procesā iesaistītajiem subjektiem rada neskaidrību par lietas piekritību, kas var būt par pamatu pretrunīgiem tiesu nolēmumiem un var apdraudēt vienveidīgas prakses izveidi.
Tāpat Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības valsts dienests sniegtajā atbildē norādīja, ka dienesta skatījumā profesoru padomes lēmums būtībā ir administratīvais akts, kas pats par sevi nerada jaunas tiesības un pienākumus, bet gan konstatē personas atbilstību noteiktajiem kritērijiem vai arī konstatē faktu, ka konkursā uzvarējusi noteikta persona, atstājot līguma slēgšanas izvēli iestādes (rektora) kompetencei.
Līdz ar minēto vispār nav saprotams Administratīvās rajona tiesas, Administratīvās apgabaltiesas un LR Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta izdarītais secinājums par to, ka it kā Latvijas Universitātes Psiholoģijas zinātņu nozares profesoru padomes 2009.gada 27.februāra lēmums Nr.43/37-01 nav administratīvais akts un ka lieta nav izskatāma administratīvā procesa kārtībā, tāpat norādot, ka tā nav publisko tiesību joma, bet gan privāto tiesību joma.
Vēlos norādīt, ka es nepretendēju uz darba attiecībām ar Latvijas Universitāti, līdz ar ko nav saprotams, ka Administratīvā rajona tiesa, Administratīvā apgabaltiesa un LR Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments izdarīja secinājumu uzskatot manas attiecības ar Latvijas Universitātes Psiholoģijas zinātņu nozares profesoru padomi par privātām.
Saskaņā ar Augstskolu likuma 33.panta 2.daļā noteikto kārtību, tikai LU Padomei ir tiesības izvērtēt asociētā profesora amata kandidāta psiholoģijas zinātņu nozarē zinātnisko un pedagoģisko kvalifikāciju pieņemt lēmumu. Tādējādi ir secināms, ka minētais profesoru padomes lēmums tiek pieņemts izglītības tiesību jomā, kas ir publisko tiesību joma. Un tādējādi Latvijas Universitātes Psiholoģijas zinātņu nozares profesoru padomes 2009.gada 27.februāra lēmums Nr.43/37-01 viennozīmīgi ir administratīvais akts.
No visā iepriekš teiktā var izdarīt tikai vienu secinājumu, ka normatīvajos aktos nav pietiekami noregulēts profesūras institūts, kā arī kārtība, kādā notiek profesoru vēlēšanas.
Tāpat vēlos norādīt, ka uz vēlēšanu notikšanas brīdi Latvijas Universitātes Psiholoģijas zinātņu nozares profesoru padome nebija leģitīma, jo tā nebija reģistrēta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, kā arī tās darbībā tika konstatēti vairāki normatīvo aktu pārkāpumi.
Ņemot vērā augstāk norādītos apstākļus, lūdzu Jūs izvērtēt iesniegumā norādītos apstākļus, sniegt savu atzinumu par izveidojusies situāciju, kā arī norādīt kurā institūcijā var apstrīdēt vai kurā tiesu instancē var pārsūdzēt Latvijas Universitātes Psiholoģijas zinātņu nozares profesoru padomes 2009.gada 27.februārī pieņemto lēmumu Nr.43/37-01, jo minētais lēmums aizskar manas tiesības un likumiskās intereses.
Lūdzu atbildi sniegt pēc iespējas īsākā laikā. Nepieciešamības gadījumā varu iesniegt papildus nepieciešamu informāciju un dokumentus.

Pielikumā:
- LU Psiholoģijas zinātņu nozares profesoru padomes 2009.gada 27.februāra lēmums Nr.43/37-01;
- pieteikums par administratīvā akta atcelšanu;
- LR Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2010.gada 21.janvāra lēmuma kopija;
- Administratīvās apgabaltiesas 2009.gada 16.novembra lēmuma kopija;
- Administratīvās rajona tiesas 2009.gada 22.jūlija lēmuma kopija;
- 27.01.2010. iesniegums Augstākās Izglītības padomei;
- 27.01.2010. iesniegums Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības valsts dienestam;
- Augstākās Izglītības padomes atbildes Nr.04.02.2010. Nr.5 kopija;
- Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības valsts dienesta atbildes Nr.22.02.2010. Nr.1-24.2/Ņ-3.

2010.gada 26.februārī
Ar cieņu,
Oļegs Nikiforovs







Atbildēt

fc

08.06.2020. 22:17

Tas ka LU ir kļuvisi par bedri, tas ir skaidrs. Ščaplinska mēģināja to midzeni izsvēpēt. Nesanāca. Žēl....Varbīūt radīsies kāds kuram izdosies..

Atbildēt

baro vilku kā gribi tāpat skatās uz mežu

08.06.2020. 20:33

»

Venta

Fakti nav nepieciešami! Ka tikai ir iespēja demagogam Mārim Rukam laist klajā savu kārtējo paskvilu. Pats 20 gadus bija kārtīgs korporelis. Vienīgā cepure, ko valkāja, ziemu un vasaru, bija korporeļa cepure. Pēkšņi ne no šā, ne no tā aizmirsās, ka dzerti neskaitāmi alus kausi korporeļu saietos, dziedātas...


Korporācijas savās runās atbalsta dažādas diskusijas, bet uz doto brīdi tās par nožēlu pašām sev ir pārvērtušās tikai par patriotiskās audzināšanas pulciņiem - vēsturiskām kopijām senajām korporācijām, kur katra studenta personība un individualitāte netiek uzskatīta par vērtību un tā netiek atbalstīta. Patīk tev tas vai nē, bet Rukam ir sava pieredze(un ilga) korporācijā - un ja tu joprojām atrodies korporāciju rindās, tad tev diez vai ir tād brīvība apspriest korporāciju lietas, īpaši ar tiem, kas nav korporācijās.

Latvijas korporāciju unikums ir tas, ka dažiem filistriem sākotnēji bija iespēja piedalīties korporāciju atjaunošanā, pat tad ja ciņi vairs nestudēja, bet viņi, viņu domām un viņu naudai nevajag būt jelkādai ietekmei studentu organizācijā, jo viņi jau sen nestudē ;)

Neatceros precīzi, bet ir pastāsts par Krišjāni Baronu, kuram jaunībā muižnieks iedeva naudu, lai šim būtu iespējams studēt un šis to naudu uzreiz nodzēra. Mūsdienās Ruks ir tuvāks Krišjānim Baronam, nekā jebkurš korporācijas students.

Atbildēt

baro vilku kā gribi tāpat skatās uz mežu

08.06.2020. 20:12

»

Venta

Fakti nav nepieciešami! Ka tikai ir iespēja demagogam Mārim Rukam laist klajā savu kārtējo paskvilu. Pats 20 gadus bija kārtīgs korporelis. Vienīgā cepure, ko valkāja, ziemu un vasaru, bija korporeļa cepure. Pēkšņi ne no šā, ne no tā aizmirsās, ka dzerti neskaitāmi alus kausi korporeļu saietos, dziedātas...


Pirmās republikas laikā korporācijas un citas studentu biedrības bija paredzēts likvidēt un apvienot vienā milzīgā studentu organizācijā. Nevajag iedomāties, ka tas ko neizdarīja Kārlis Ulmanis ir neiespējams ar esošo ES komjauniešu(jaunā mērcē) palīdzību, kur Šuplinska to jau dara ar universitātēm. Tām korporāciju problēmām, uz kurām ir norādījis Ruks nav atbalsta sabiedrībā, bet šo problēmu morālā nozīme nav mazāka pat tad ja vairākumā sabiedrībā šīs problēmas neinteresē, tāpat kā sabiedrībai nav atbalsta arī korporācijām kā tādām, bet tas nenozīmē ka korporācijām noliekot malā šīs problēmas tās pazudīs. Lietām virzoties tā kā tās notiek tagad korporācijas piedzīvos to pašu likteni, kādu pieredzēja līdzīgas organizācijas rietumos un pat 100 gadus seni grēki tiks pieminēti un celti gaismā - tikai to diez vai darīs latvieši.

Uz doto brīdi neizskatās, ka Latvija strādā efektīvi(varbūt tam par iemeslu ir līdzīgai rīcībai, kā korporācijas skatās uz savām problēmām) - cilvēki joprojām brauc prom, joprojām ir milzīga nevienlīdzība ienākumu ziņā, joprojām vismazāko nodokļu daļu no ienākumiem maksā tie kas visvairāk saņem - arī tie kas ieņem vairākus amatus uiniversitātēs - arī šeit pie vainas ir tas, ka sabiedrība klusē, bet ne no mazāka svara ir tas, ka sabiedrība ir atdevusi daudzas tiesības lemt par tās likteni citiem.

Varbūt universitātes vispār nav tik nepieciešamas un to loma ir pārspīlēta, jo tāpat šos jaunos speciālistus ir jāapmāca kā viduslaikos mācekļus.
Raugoties uz esošo tendenci - universitātes arvien mazāk spēlē lomu kā izglītības iestādes - tās vairāk ir socializācijas vietas. Un tā kā mūsdienās jau ir iespējams iegūt izglītību tiešsaistē, par ko tieši sabiedrībai ir jāizgāž milzīgā nauda uzturot šīs neefektīvās institūcijas? Izglītības standarti pasaules universitātēs arī ir pamatīgi kritušies - tam par iemeslu ir maksas studentu piesaistīšana.

Piemēram, pat šie studenti, kuri ir mācījušies universitātēs ārzemēs un uzdrukājuši pamfletu Šuplinskas atbalstam(https://ir.lv/2020/06/05/laiks-atvadities-no-budzeta-vietam/), ir vai nu stulbi vai arī noklusējuši, ka arī tajās valstīs kurās šie ir studējuši ir iespējams mācīties par valsts budžetu un vienīgās studentu izmaksas ir studenta kredīts kas nosedz dzīvošanas izmaksas, lai šajā laikā varētu veltīt savu laiku tikai studijām. Varbūt ir vērts pārdomāt kāpēc Latvijai Latvijas studenti nav nepieciešami, bet šie paši studenti var iestāties un studēt ārpus Latvijas ar un bez maksas.

Rukam var pārmest par to, ka šis nespēj sadalīt pa gabaliem mērķus, bet uz doto brīdi tam nav absolūti nekādas nozīmes - ar vienu problēmu tiekot galā nav iespējams izlabot visu sistēmu un nav iespējams tikt galā ar vienu problēmu, ja netiek labota visa sistēma. Labāk ir vai nu pielāgoties, bet ja tas nav iespējams - sagatavoties ar pacietību un veidot jaunu no pašiem pamatiem, nekā reanimēt mironi, kur Latvija ir tikai maza pasaules problēmu sastāvdaļa.

Atbildēt

RTU goda doktors 2014

08.06.2020. 18:32

Bet pie mums viss ir likumīgi sakārtots.

Atbildēt

Bernadeta

08.06.2020. 16:36

Bēdīgi, ka autors prot lietot tikai zārkājošu valodu un miglainus mājienus konkrētu faktu vietā. Tā jau spēj jebkurš, un it sevišķi tie, kas lamā valdību, ka viss ir slikti, savu atbildības daļu ignorējot. Manuprāt, publicēt rakstus bez konkrētiem faktiem ir cilvēku apmelošana. Vēl vairāk, viņu radinieku piesaukšana ir zemiska rīcība. Un Ruks jau tā klusiņām cenšas noslēpt, ka, pirmkārt, ir personīgi ieinteresēts un aizvainots, ka SZF par pļāpu gabaliem gluži tomēr "grādus" nedod, un, otrkārt, izvēlas tikai konkrētus personāžus, kuriem SZF uzbraukt, bet dažus laimīgi aizmirst.

Atbildēt

iksi un igreki

08.06.2020. 13:50

nu jo te lieki šūmējas vai tad nevar ļaut igrekstenam izslaucīt sili un szf`am sekmīgi noiet pa burbuli beidzot. Cik tad var agonēt.Tik labi taču sāka dekanēšanu un tik attālināti.... no visiem un paša sevis palicis tikai zvanu centrs

Atbildēt

Dullā Paulīne

08.06.2020. 13:22

Piekrītu, tas notiek vairākās fakultātēs-jau vairāk kā 20 gadus. Neviens varas pārstāvis jau (nemāk, nav izdevigi, jānoturas) vairs nespēj šo mašinēriju apturēt.

Atbildēt

Juris

08.06.2020. 12:17

tā sauktajā lauķenē, lauksaimniecības universitātē, ir smirdīga šļura pat ar maģistra grādu iešķepēšanu tumšos koridoros, nemaz narunājot par tiem, kas ar doktora grādiem apgādājas. Ja tādi LLU izstrādājumi kā šobrīd "Silavā" grābstās ap projektiem zem nosaukuma Dr.silv., tad oi, oi, oi mūsu tēvu zemītei!!!

Atbildēt

lauķis

08.06.2020. 12:00

»

Jopcik

Demokrātija - tā ir katru dienu vajadzība aizstāvēt to. Jo tie kas izmanto tās "caurumus" arī to dara katru dienu...


Tu visupirms paskaidro kas ir demokrātija tavā izpratnē.
Manā izpratnē patreiz valda partijnieku-augļotāju diktatūra,modernā verdzība.

Atbildēt

diemžēl

08.06.2020. 11:13

»

Jopcik

Demokrātija - tā ir katru dienu vajadzība aizstāvēt to. Jo tie kas izmanto tās "caurumus" arī to dara katru dienu...


Paldies par padomu. Muti ciet - tādi mutes aizbāzēji jau ir diezgan redzēti. Visādos veidos.

Atbildēt

Jopcik

08.06.2020. 10:54

»

diemžēl

taisnība būs A.Priedītim par mūslaiku inteliģenci. Demokrātijā vajadzētu būt viedokļu dažādībai, iespējai debatēt...


Demokrātija - tā ir katru dienu vajadzība aizstāvēt to. Jo tie kas izmanto tās "caurumus" arī to dara katru dienu.
Vai nu cīnies par demokrātiju un visām tās dotām iespējām, katru dienu, Vai pakļaujies un turi muti ciet. Tava izvēle.
Vajadzētu / nevajadzētu ir maza bērna domāšana par tiks sarežģītu un tomēr kopumā paskatoties vienkāršu lietu.

Atbildēt

ES

08.06.2020. 10:50

Ja jums ir kaut cik pierādāmi fakti vai pamatotu aizdomu apkopojums par ES naudas izkrāpšanu, uzrakstiet vēstuli ar šo faktu un aizdomu aprakstu ES finansējuma izsniedzējiem. Ne šejienes - protams. Bet tur - Briselē. Un vairākiem. Un dažādiem. Tiem birokrātija ir svarīga. Un "nodaļa" "ne-nodaļa" vairs nebūs tik būtiski kad tie ķersies pie kapeiku uzskaites. Ieteicams aprakstīt kāpēc dokumentos viss ir kārtībā, bet realitātē ....

Atbildēt

diemžēl

08.06.2020. 09:46

taisnība būs A.Priedītim par mūslaiku inteliģenci. Demokrātijā vajadzētu būt viedokļu dažādībai, iespējai debatēt.
Un mūsdienu bagātās baibas - dzīvojot pilīs, negribas saskatīt, ka citai cilvēku daļai nav pat savu būdiņu? Paskatieties ss.com, cik daudz ir brīvu dzīvokļu. Uz kā rēķina? Uz aizbraukušo un bezpajumtnieku traģēdijām. Kaut kas ar šo valsti un šo sistēmu noteikti nav kārtībā. Un ko par to saka inteliģence?

Atbildēt

Valdis Freimantāls

08.06.2020. 09:13

Neliešu banda pie varas jau 27 gadus. https://tautastribunals.eu/?p 33716

Atbildēt

Hm

08.06.2020. 08:55

»

Venta

Fakti nav nepieciešami! Ka tikai ir iespēja demagogam Mārim Rukam laist klajā savu kārtējo paskvilu. Pats 20 gadus bija kārtīgs korporelis. Vienīgā cepure, ko valkāja, ziemu un vasaru, bija korporeļa cepure. Pēkšņi ne no šā, ne no tā aizmirsās, ka dzerti neskaitāmi alus kausi korporeļu saietos, dziedātas...


Var piekrist, ka pēdējā grāmata tiešām liekas kā kaut kas uzrakstīts rakstīšanas pēc, cik dzird no izvilkumeim. Tādēļ arī diemžēl tiek apšaubīts viss autora portfolio. Bet domāju, ka, kas attiecas uz iepriekšējiem darbiem, lielākā daļa ir tiešām realitāte. Konkrēts politisks domāšanas veids nerodas tukšā vietā. Šo ietvaru formē kultūrvide, kurā atrodies. Latvijas gadījumā šo ideju vidi veidojušas korporāciju un masonu formācijas, attiecīgi redzam arī augļus sociālekonomiskajā situācijā. Kremļa formācija līdz galam nav tik augstos ešelonos tikusi, kaut protams dēļ lustrācijas trūkuma arī tās ietekme kaut kādā mērā nav izpalikusi.

Atbildēt

Pierādījumus

08.06.2020. 08:42

»

tas tiesa

produktu LVU ražo sliktu, juristus pat noziedzīgus


Konkrētus vārdus!

Atbildēt

Venta

08.06.2020. 08:41

»

wow

Neviena konkrēta fakta. Atklāti tendenciozs savārstījums ar grafomānijas piedevu


Fakti nav nepieciešami! Ka tikai ir iespēja demagogam Mārim Rukam laist klajā savu kārtējo paskvilu. Pats 20 gadus bija kārtīgs korporelis. Vienīgā cepure, ko valkāja, ziemu un vasaru, bija korporeļa cepure. Pēkšņi ne no šā, ne no tā aizmirsās, ka dzerti neskaitāmi alus kausi korporeļu saietos, dziedātas dziesmas, izmantotas turīgāko filistru finanses, un, bladac, korporācijām Ruks sadod pa galvu! Kas pasūtīja un finansēja viņa ražojumu? Tas, ko Ruks ražo, ir apšaubāma prece, diegta ar baltiem diegiem. Baumas, pļāpas, pieņēmumi, bez skaidriem faktiem. Tikai lai sētu aizdomas, ka tā varētu būt...

Atbildēt

Pierādījumus

08.06.2020. 08:31

»

Mārs

Pārdod ne tikai bakalaura darbus,diplomus..Pilna valsts visādu nelikumību un pilna juristu,kuri to visu redz,bet neko nemaina. Kur Broka-tur noziedzība,daudziem tas ir skaidrs


Pierādījumus, kurš, kad, kādu diplomu ir nopircis!!! Riebjas, ka tā uzdrošinās te komentāros... Kāpēc komentētājs neiet uz prokuratūru ar skaidriem pierādījumiem???

Atbildēt

Realit

08.06.2020. 08:24

Man ir radies priekštats, ka sakarīgi žurnālisti radušies filozofijas, vēsturnieku, filologu rindās, tikai ne žurnālistos, kas pārvērtusies par liberāļu smadzeņu izskalojošo katedru. Ne jau velti tikko izskanējušā LR1 diskusiju raidījumā par viendzimuma attiecībām žurnāliste izjuta savu pienākumu piemetināt savas subjektivās frāzes tikko kā kaut kas neatbilda viņas priekštatiem. Arī lsm pie viendzimumu rakstiem parādās subjektīvais "diemžēl" šis attiecību modelis nav likumiski iedzīvināts. Pazūdodot neitralitātei mums pazūd arī sabiedriskie mēdiji kā kopējas sabiedrības nevis kādu politisku interešu vārdā sabiedrības domu diktējošs spēks.

Atbildēt

wow

08.06.2020. 07:58

Neviena konkrēta fakta. Atklāti tendenciozs savārstījums ar grafomānijas piedevu.

Atbildēt

Mārs

08.06.2020. 06:44

Pārdod ne tikai bakalaura darbus,diplomus..Pilna valsts visādu nelikumību un pilna juristu,kuri to visu redz,bet neko nemaina. Kur Broka-tur noziedzība,daudziem tas ir skaidrs.

Atbildēt

tas tiesa

08.06.2020. 03:08

produktu LVU ražo sliktu, juristus pat noziedzīgus

Atbildēt

k

08.06.2020. 00:58

»

Rižiks

Rozenberga un Meikališa privatizējušas visu dakyltāti, un arî advokātu padomes šefu tur zem tupekes


Ģimenes biznes! Ar to brīdi, kas ļoti viduvēja ģenerāle ar vel viduvējāku meitu tika pie teikšanas, LU zaudēja savu seju.

Atbildēt

Ieva Ķelpe

08.06.2020. 00:23

Kā SZF absolventei man ir diezgan svaigs priekšstats par šo iestādi. Negribu neko sacīt par komunikatoriem, jo to izcelsme ir cita, bet politologi un sociologi radās no Vēstures un filozofijas fakultātes pasniedzēju kadriem. Lielākā daļa bija absolvējuši filozofijas nodaļu 70 un 80 gados, arī savas disertācijas, šie tipāži, bija aizstāvējuši PSRS stagnācijas un sabrukšanas periodā apkalpojot tā laika totalitārās ideoloģijas vajadzības. Cik noprotu joprojām studentu smadzenes indē "profesori" Tīsenkofs, Zepa, Zobena, Rozenvalds, Tabūns (par laimi esot pensionējies?). Mana māmiņa, kura VVF absolvēja 80-gadu vidū, stāstīja Prof. Laizāns esot ironizējis, ka tie kuri neko nespēja filozofijā, pārtapa par sociologiem. Viduvējs intelektuāls līmenis, korporatīva naudas dalīšana savējiem caur visiem tiem zinātnes fondiem un grantiem. Vēl jau arī pretīga, korporācijā neiesaistīto, kolēģu apmelošana lekicjās un šauro saietos. Ja tie "profesori" zinātu cik pasaule ir maza un cik ātri viņu sacītais izplatās.:) Ciniska bodīte bez jebkāda zinātniska satura un jēgas. Nekādas akadēmiskās politoloģijas vai socioloģijas Latvijā vispār nav. Ir gan firmas, kas veic empīriskus pētījumus dažādiem pasūtītājiem, bet tā nav socioloģija zinātniskā izpratnē. Ir publiski zināmie, bijušie politologi Ījābs un Rajevskis. Abi pārdevās. Nu Ījābs ir deputāts, Rajevskis lēts, varbūt dārgs, politehnologs. Kāda te politikas zinātne.:) Nezinu, kas ir Ruks, bet viņa haotiskais teksts nav nekāds murgs. Mazliet apskaužu mammu, jo viņa bija dzirdējusi to pasniedzēju lekcija, kas nu jau aizsaulē vai pametuši LU . Nešaubos, ka bodīte turpinās strādāt un apgūt naudu, bet nebūs spējīga garantēt to, ka tās absolventi būs spējīgi pareizā latviešu valodā uzrakstīt kaut vienu oriģinālu domu.

Atbildēt

Fakts

07.06.2020. 22:43

Māris Ruks: Latvijā korporācijas ir augstprātīgu, alkatīgu, bezjūtīgu ļaužu tīkls

Atbildēt

Kāda Tauta-tāda valdība

07.06.2020. 22:23

Bandiiti,briivajaa latatejaa,nevar buut!

Atbildēt

ar sveicienu

07.06.2020. 22:01

savā personīgajā valstī un valdījumā es daru ko gribu, ja kādam nepatīk, lai aizvācas no manas valstības un manas mājas, es esmu kungs un noteicējs savās mājās, pie manis viss ir komercnoslēpums un mājas valstības noslēpums

Atbildēt

Lapas:    2   1   

Jūsu vārds:

Komentāra teksts:

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...