Akcīzes celšana smagi skars arī labklājības ministres ģimenes „alko outletu”
Lato Lapsa09.01.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Publiski skaļi iestājoties pret plānoto akcīzes nodokļa pieaugumu alkoholiskajiem dzērieniem, kas iedragāšot valsts tautsaimniecību, 13. Saeimas deputāte un labklājības ministre Ramona Petraviča ir „aizmirsusi” pieminēt, ka atrodas klaja interešu konflikta situācijā: lai gan viņas vadītajai ministrijai jāpiedalās alkoholisma ierobežošanā valstī, viņai netīkamā akcīzes nodokļa paaugstināšana, kas sadārdzinātu un padarītu mazāk pieejamas reibinošās dziras, iedragās arī viņas ģimenes ienākumu avotu un personisko labklājību.
Daudzus „RīgaTV
“Ceļot akcīzi, pirmais, ko mēs zaudēsim, būs pierobežu uzņēmumi. Tie tirgo apmēram 20 procentus no kopējā alkohola, līdz ar to akcīzes nodoklis ir ap 20 procentiem, kas tiek iekasēti tieši no pārrobežu tirdzniecības. Tie būs zaudējumi budžetam. Mēs būsim nekonkurētspējīgi gan kā tirgotāji, gan kā ražotāji,” TV raidījumā pavēstīja ministre R. Petraviča.
Ja tiks palielināta akcīze, izzudīs pierobežu tirdzniecība, būs zaudējumi ne tikai akcīzes nodokļos, bet arī pievienotās vērtības nodokļos, zudīs darba vietas un līdz ar to samazināsies gan sociālā nodokļa ieņēmumi, iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi un uzņēmuma ienākuma nodokļi, būs bezdarbs un bezdarbnieki būs papildu slogs valsts budžetam, TV raidījumā klāstīja R. Petraviča.
Tas, ko labklājības ministre TV skatītājiem noklusēja, - par nekonkurētspējību visvairāk satraukto uzņēmumu vidū ir arī viņas vīram Aleksandram Petravičam piederošā SIA „Monēta”, kura cita starpā nodarbojas arī ar specializēto alkoholisko dzērienu tirdzniecību Lietuvas pierobežā – Ezerē.
Līdz šim Petraviču laulātā pāra uzņēmums „Monēta”, kurā tagadējā ministre vēl 2018. gadā bijusi finanšu vadītāja un saņēmusi algu, bija publiski zināms tikai saistībā ar nopietnajām aizdomām par aplokšņu algu maksāšanu. Taču citādi tas vienmēr medijos ir ticis pieminēts tikai kā skaitā nedaudzu pārtikas un rūpniecības preču tirdzniecības veikalu īpašnieks un uzturētājs Saldus novadā.
Taču patiesībā SIA „Monēta” nodarbojas arī tieši ar alkoholisko dzērienu tirdzniecību: Lietuvas pierobežā – Ezerē tam pieder ne tikai „Elvi” veikals, bet arī specializētā alkoholisko dzērienu tirdzniecības vieta „Alko outlets”.
Tas nozīmē, ka Petraviču ģimenes uzņēmuma biznesu tieši ietekmēs akcīzes pieaugums un ka, labklājības ministrei publiski runājot par to, kā paaugstinātā alkohola akcīze radīs situāciju, kad „mēs būsim nekonkurētspējīgi gan kā tirgotāji, gan kā ražotāji”, viņas teiktais attiecināms arī uz nevēlamo triecienu pašas ģimenes labklājībai, zūdot nozīmīgam ienākumu avotam.
R. Petraviča trešdien nevēlējās sniegt atbildi uz jautājumu – kādus tieši ienākumus SIA „Monēta” pērn ir guvusi no alkoholisko dzērienu tirdzniecības, tai skaitā no pārrobežu alkohola tirdzniecības, un kādus zaudējumus šim viņas ģimenes uzņēmumam nodarīs alkohola akcīzes paaugstināšana, pret ko viņa publiski iestājusies.
Tā vietā ministrijas preses pārstāve pavēstīja labklājības ministres norādi – „sabiedrība ar ierobežotu atbildību nav kopīpašums” un „visa informācija par jebkuru uzņēmumu peļņu ir publiski pieejama „Lursoft” datu bāzē”. Taču versija par to, ka uz vīra vārda reģistrētā SIA ir tikai viņa īpašums, šajā gadījumā neatbilst patiesībai.
Oficiāli gan vienīgais SIA „Monēta” īpašnieks un vadītājs ir ministres vīrs Aleksandrs Petravičs. Taču viņš un R. Petraviča, kā rāda „Lursoft” datu bāze, nav noslēguši līgumu par mantas šķirtību, kas nozīmē, ka uzņēmums ir abu laulāto kopēja manta tāpat kā viss pārējais, kas iegūts un radīts laulības laikā.
Turklāt nevienā no publiskajām datu bāzēm nav atrodama informācija, ka labklājības ministre būtu deklarējusi no sava vīra atsevišķu, nodalītu saimniecību, un tas, kā apliecināja vairāki juristi, gan juridiski, gan praktiski nozīmē – Petraviču ģimene kopā gūst labumu no savas kopmantas (122 tūkstošu eiro peļņu 2018. gadā), un gaidāmā akcīzes nodokļa celšana, pret ko tik asi iestājusies labklājības ministre, šo labumu un viņas ģimenes labklājību var būtiski samazināt.
Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa preses pārstāvis, paužot premjera viedokli, trešdien norādīja, ka iespējamās interešu konflikta situācijas ir jāvērtē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam atbilstoši tā kompetencei, bet jautājums par iespējamām akcīzes nodokļa likmes izmaiņām alkoholiskiem dzērieniem pašlaik neesot valdības dienas kārtībā.
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.
Seko mums 
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
