Aktuālas problēmas tieslietās – stratēģiska tiesvedība medija aizvēršanai
Gatis Madžiņš*07.11.2023.
Komentāri (34)
Iesaki rakstu: 
Lasot ziņas no Krievijas par to, kā opozicionāriem tiek pasludināti cietumsodi izdomātās lietās vai viņu advokāti netiek pielaisti tiesas sēdēm vai pat paši apcietināti, parasti nodomājam – kas tāds iespējams vien Krievijā.
Ņemot vērā, ka trešdien, 8.novembrī Ekonomisko lietu tiesā paredzēts izskatīt lietu pret līdzšinējo laikraksta "Diena" un vēl vairāku izdevumu izdevēju "Izdevniecība Dienas Mediji" par it kā parāda piedziņu, gribētu padalīties ar šīs tiesvedības mums neizprotamākajām un "krāšņākajām" detaļām.
Patiesībā pēc mērķa, veida, formas un satura šī tiesvedība īsti ne ar ko neatšķiras no ziņām no Krievijas tieslietu sistēmas. Un laikam taču īpaši simboliska ir sakritība, ka lieta pret "Dienas Medijiem" tiek izskatīta vienā nedēļā ar Latvijas Mediju ētiku padomes rīkoto pasākumu par stratēģiskām tiesvedībām pret medijiem, mēģinot tos apklusināt.
Tātad kāpēc tiesu pret līdzšinējo "Dienas" izdevēju uzskatām par nesaprotamu un dīvainu. Pirmkārt, lieta pret "Dienas Medijiem" ir iesniegta Ekonomisko lietu tiesā, kurai tā vispār nemaz nav piekritīga. Tomēr tas netraucē tiesnesim Kasparam Vecozolam lēmumu par civillietas ierosināšanu pieņemt nepilnu diennakti pēc pieteikuma saņemšanas. Pēc tam tiek noteikts nesamērīgi īss termiņš paskaidrojumu sniegšanai, bet tiesas sēde nozīmēta piecas darba dienas pēc pavēstes nosūtīšanas.
Tiesas sēdē bez "Dienas Mediju" pārstāvjiem, kuri aizņemti citās, sen plānotās tiesas sēdēs, tiesnesis Vecozols ignorē lūgumu par iztiesāšanas atlikšanu saistībā ar pušu izlīguma sarunām un iet vēl tālāk – bez "Dienas Mediju" viedokļa uzklausīšanas izlēmis būtiskus procesuālus jautājumus, protams, par sliktu "Dienas Medijiem". Nozīmējot nākamās tiesas sēdes, tiesnesis veselas 4 (!) reizes pēc kārtas ignorējis advokātu noslodzes kalendāru, lietas izskatīšanu nozīmējot datumos, kad advokāti aizņemti.
Tiesnesis savlaicīgi neizskata lūgumu par lietas izskatīšanu slēgtā tiesas sēdē, savukārt komercnoslēpumu saturoši materiāli tiek nopludināti medijos. Un galu galā ķirsis uz kūkas - tiesnesis tik ļoti aizraujas izlemt lietu bez lietas dalībniekiem, ka lietas mapē ievieto rokrakstā jau uz priekšu izdarītus nolēmumus, kas liecina, ka lietā nozīmīgie lūgumi jau ir izlemti iepriekš. Šeit nu ar vaļā mutēm paliek pat pieredzējuši advokāti.
Kad par šo farsu tiesu sistēmā – tās jaunpienācējā Ekonomisko lietu tiesā – tiek iesniegta sūdzība tieslietu ministrei, tā tiek pilnībā noraidīta. Izrādās, ka tiesnesis Vecozols pavisam nesen vēl bijis Tieslietu ministrijas darbinieks – jādomā, ka no neaizskaramo un nesodāmo ierēdņu kastas.
Procesuālā oponenta pārstāvis Mārtiņš Kvēps nespēj valdīt sajūsmu par notiekošo un palielās par šādu pašu lietu par labu Oļega Osinovska kompānijai, ko Kvēps ir vinnējis pie paša Ekonomisko lietu tiesas priekšsēdētāja. Sak, uzvara jau kabatā, jo arī "Dienas Mediju" lietā patiesais procesuālais oponents ir Osinovska sabiedrotā Anastasija Udalova, kura Vecrīgas ielās jau stāstot, ka lieta esot uzvarēta un mediju koncentrēšana viņas rokās esot daļa no kāda "lielā plāna". Tādēļ šī ir stratēģiska tiesvedība medija ietekmēšanai, kam tiesa un valsts nenodrošina pienācīgu aizsardzību.
Teiksiet par daudz emociju no iesaistītās personas? Iespējams. Taču agri vai vēlu mēs, šīs valsts iedzīvotāji, varam nonākt situācijā, kad kādu strīdu mums var nākties izšķirt un savu taisnību pierādīt tiesā.
Kas visiem pārējiem no tā, ka „Diena” ar Ekonomisko lietu tiesas tiesnešu rokām var tikt aizvērta? Nekas īpašs, viens vai 15 preses izdevumi un pāris portāli mazāk, galvenais, ka pašam ir ko likt vēderā un vilkt mugurā.
Taču ikvienam no mums personiski var nākties saskarties šādu tiesu sistēmu, kas var nozīmēt apķīlātu mantu, iesaldētus kontus, aizvērtu biznesu, tāpēc svarīgi ir apzināties un saprast, ka tiesnešus ieceļ uz mūžu un viņi ir neatkarīgi (lasi – dara, kā grib un ko grib). Un tādēļ par tiesām šaubām nevajadzētu būt. Bet šoreiz diemžēl ir. Tāpēc stāsts nav tikai par šo konkrēto, visnotaļ komplicēto tiesvedību, bet mums visiem.
Seko mums 
Nesen Eiropas Komisija prezentēja "ReArm Europe" aizsardzības finansējuma plānu līdz 2030. gadam. Kā tas ir ierasts ES publisko attiecību specifikā, ir svarīgi izlasīt ne tikai preses relīzes, bet arī pavadošos dokumentu projektus un noskaidrot, ko tieši paredz šie plāni, vai tie patiešām būtiski veicinās Eiropas kopējās drošības stiprināšanu un vai to nevarētu izdarīt labāk.
Latvija ir guvusi starptautisku atpazīstamību, pateicoties animācijas filmai "Flow", kas ieguvusi Oskaru un citas balvas. Šī filma stāsta par kaķi, kurš pēc pasaules plūdiem cenšas izdzīvot. Šis stāsts simbolizē izturību un dzīvnieka cīņu par izdzīvošanu, un tā ir aizkustinājusi skatītājus visā pasaulē.
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
