Aktuālas problēmas tieslietās – stratēģiska tiesvedība medija aizvēršanai
Gatis Madžiņš*07.11.2023.
Komentāri (34)
Iesaki rakstu: 
Lasot ziņas no Krievijas par to, kā opozicionāriem tiek pasludināti cietumsodi izdomātās lietās vai viņu advokāti netiek pielaisti tiesas sēdēm vai pat paši apcietināti, parasti nodomājam – kas tāds iespējams vien Krievijā.
Ņemot vērā, ka trešdien, 8.novembrī Ekonomisko lietu tiesā paredzēts izskatīt lietu pret līdzšinējo laikraksta "Diena" un vēl vairāku izdevumu izdevēju "Izdevniecība Dienas Mediji" par it kā parāda piedziņu, gribētu padalīties ar šīs tiesvedības mums neizprotamākajām un "krāšņākajām" detaļām.
Patiesībā pēc mērķa, veida, formas un satura šī tiesvedība īsti ne ar ko neatšķiras no ziņām no Krievijas tieslietu sistēmas. Un laikam taču īpaši simboliska ir sakritība, ka lieta pret "Dienas Medijiem" tiek izskatīta vienā nedēļā ar Latvijas Mediju ētiku padomes rīkoto pasākumu par stratēģiskām tiesvedībām pret medijiem, mēģinot tos apklusināt.
Tātad kāpēc tiesu pret līdzšinējo "Dienas" izdevēju uzskatām par nesaprotamu un dīvainu. Pirmkārt, lieta pret "Dienas Medijiem" ir iesniegta Ekonomisko lietu tiesā, kurai tā vispār nemaz nav piekritīga. Tomēr tas netraucē tiesnesim Kasparam Vecozolam lēmumu par civillietas ierosināšanu pieņemt nepilnu diennakti pēc pieteikuma saņemšanas. Pēc tam tiek noteikts nesamērīgi īss termiņš paskaidrojumu sniegšanai, bet tiesas sēde nozīmēta piecas darba dienas pēc pavēstes nosūtīšanas.
Tiesas sēdē bez "Dienas Mediju" pārstāvjiem, kuri aizņemti citās, sen plānotās tiesas sēdēs, tiesnesis Vecozols ignorē lūgumu par iztiesāšanas atlikšanu saistībā ar pušu izlīguma sarunām un iet vēl tālāk – bez "Dienas Mediju" viedokļa uzklausīšanas izlēmis būtiskus procesuālus jautājumus, protams, par sliktu "Dienas Medijiem". Nozīmējot nākamās tiesas sēdes, tiesnesis veselas 4 (!) reizes pēc kārtas ignorējis advokātu noslodzes kalendāru, lietas izskatīšanu nozīmējot datumos, kad advokāti aizņemti.
Tiesnesis savlaicīgi neizskata lūgumu par lietas izskatīšanu slēgtā tiesas sēdē, savukārt komercnoslēpumu saturoši materiāli tiek nopludināti medijos. Un galu galā ķirsis uz kūkas - tiesnesis tik ļoti aizraujas izlemt lietu bez lietas dalībniekiem, ka lietas mapē ievieto rokrakstā jau uz priekšu izdarītus nolēmumus, kas liecina, ka lietā nozīmīgie lūgumi jau ir izlemti iepriekš. Šeit nu ar vaļā mutēm paliek pat pieredzējuši advokāti.
Kad par šo farsu tiesu sistēmā – tās jaunpienācējā Ekonomisko lietu tiesā – tiek iesniegta sūdzība tieslietu ministrei, tā tiek pilnībā noraidīta. Izrādās, ka tiesnesis Vecozols pavisam nesen vēl bijis Tieslietu ministrijas darbinieks – jādomā, ka no neaizskaramo un nesodāmo ierēdņu kastas.
Procesuālā oponenta pārstāvis Mārtiņš Kvēps nespēj valdīt sajūsmu par notiekošo un palielās par šādu pašu lietu par labu Oļega Osinovska kompānijai, ko Kvēps ir vinnējis pie paša Ekonomisko lietu tiesas priekšsēdētāja. Sak, uzvara jau kabatā, jo arī "Dienas Mediju" lietā patiesais procesuālais oponents ir Osinovska sabiedrotā Anastasija Udalova, kura Vecrīgas ielās jau stāstot, ka lieta esot uzvarēta un mediju koncentrēšana viņas rokās esot daļa no kāda "lielā plāna". Tādēļ šī ir stratēģiska tiesvedība medija ietekmēšanai, kam tiesa un valsts nenodrošina pienācīgu aizsardzību.
Teiksiet par daudz emociju no iesaistītās personas? Iespējams. Taču agri vai vēlu mēs, šīs valsts iedzīvotāji, varam nonākt situācijā, kad kādu strīdu mums var nākties izšķirt un savu taisnību pierādīt tiesā.
Kas visiem pārējiem no tā, ka „Diena” ar Ekonomisko lietu tiesas tiesnešu rokām var tikt aizvērta? Nekas īpašs, viens vai 15 preses izdevumi un pāris portāli mazāk, galvenais, ka pašam ir ko likt vēderā un vilkt mugurā.
Taču ikvienam no mums personiski var nākties saskarties šādu tiesu sistēmu, kas var nozīmēt apķīlātu mantu, iesaldētus kontus, aizvērtu biznesu, tāpēc svarīgi ir apzināties un saprast, ka tiesnešus ieceļ uz mūžu un viņi ir neatkarīgi (lasi – dara, kā grib un ko grib). Un tādēļ par tiesām šaubām nevajadzētu būt. Bet šoreiz diemžēl ir. Tāpēc stāsts nav tikai par šo konkrēto, visnotaļ komplicēto tiesvedību, bet mums visiem.
Seko mums 
Apvienotā saraksta (AS) Saeimas frakcijas deputāti vērsušies ar pieprasījumu pie iekšlietu ministra Riharda Kozlovska, prasot skaidrot ministra rīcību un atbildību par telefonkrāpniecības apkarošanu. Saskaņā ar pētījumu aģentūras «Norstat» 2025. gadā veikto aptauju 71% Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar telefonkrāpniecību. Savukārt Valsts policijas dati liecina, ka 2025. gadā krāpnieki Latvijas iedzīvotājiem izkrāpuši vismaz 23,7 miljonus eiro, salīdzinot ar 16 miljoniem eiro 2024. gadā.
Tuvojas Krievijas uzsāktā pilna mēroga kara pret Ukrainu ceturtā gadadiena. Nemainīgs ir fakts, ka šis ir masīvākais un intensīvākais bruņotais konflikts Eiropā kopš 1945. gada. Krievijas agresiju raksturo bezprecedenta kara vešanas un okupācijas nosacījumu pārkāpumi Ukrainā, kuru dēļ masveidā cieš civiliedzīvotāji, civilā infrastruktūra un Ukrainas tautas vēsturiskais mantojums. Jāpieņem, ka uz jautājumu, vai šo karu varēja izbeigt ātrāk un vai to var izbeigt drīzumā, atbildes būs atšķirīgas politikas, militāro, ekonomikas un dažādu citu ekspertu vidū.
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
