Aleksandrs Kiršteins melo. Partijas vai padomju varas uzdevumā?

»

Tiešām briesmīgi,neesat sapratis ka vara ir globāla.

Atbildēt

Es ilgi domāju - kāpēc ar VDK saistītie cilvēki turpina melot un klusēt. Ne jau visi ir devuši klusēšanas zvērestu (to deva VDK štata darbinieki). Un tikai tagad pēkšņi sapratu. Šie cilvēki patiesībā no visas sirds gaida nākamo Krievijas veikto Latvijas okupāciju un nekāda patriotisma viņos nav. Tas skan drausmīgi, bet šķiet, ka patiesi.

Atbildēt

»

Jā, paskaidro gan kā tas "atdošanas akts 1944. gadā kara apstākļos" notika un kāds tam bija likumiskais pamats.1944.gadā tāda Latvijas Republika kas kaut ko varēja atdot, vairs neeksistēja.
Un nemaz neizliecies tu, vecā komunistu atrauga, ka nekā nezini par Latvijas -PSRS iepriekš noslēgto robežlīgumu, kur PSRS atzīst šīs robežas par negrozāmām.

Atbildēt

»

Krievija neaizmirst savus varoņus!

Atbildēt

»

Boļševiki sagrāva Krievijas impērijas armiju no iekšienes. Iepriekš nebija nekādu pazīmju, ka Krievijas impērija ar sabiedrotajiem neuzvarēs Vāciešus. Caru nodeva viņa ģenerāļi. Armijai vairs nebija komandieru, kaut tā vēl cīnijās, kā Latviešu strēlnieki, par pārrāva vācu fronti, bet nebija, neviena aizmugurē, kas turpinātu panākumu. Beigās nekas neatlika, kā atkāpties Pēterburgas virzienā, lai nebūtu jāpadodas ienaidniekam. Krievu armijas vienībās bija savādāk, tur 70% virsnieku bija vācu izcelsmes, kuri labprāt padevās saviem tautiešiem. Pēc krievu ierindnieki(no mužiku kārtas) tika nomocīti ieslodzīto nometnēs---pat radnieciskajā Bulgārijā. Latvieši, kaut bija ierauti Krievijas pilsoņu karā(16 000.sarkanie, no 8 līdz 10 000. baltajos) tomēr, lielākais vairākums, atgriezās dzīvi.

Atbildēt

Grīnblata vienīgais "nopelns" ir latviešu tautas nacionālo ideālu nodevība un Pilsoņu kongresa sašķelšana. Vēlākos gadus viņš snauduļojot un klusām sev zem deguna kaut ko murmuļojot pavadīja sēžot Saeimas solā. Cik zināms, tad viņš par savām "pūlēm" ir labi atalgots.

Atbildēt

»

Nav jau skaistumkonkurss,labāk stāsti ko domā.

Atbildēt

To kāpēc 6 Abrenes apriņķa pagastu statusa maiņai nebija nepieciešams nekāds referendums ļoti precīzi pateica Satversmes tiesas spriedums. (Bet tā kā Alkšņa kungs sevi acīmredzot ieskata par visugudrāko ekspertu, tad viņam protams gan Satversme, gan Satversmes tiesa ir pilnīgi pie kājas).
Bet būtiskākais ir tas, ka ne par kādu "atdošanu" jau vispār nebija jārunā. Atdošanas akts notika 1944. gadā kara apstākļos. Tādejādi vienīgais veids, kā atgūt (nevis atdot) minētos pagastus bija (un teorētiski arī ir tagad) pieteikt karu Krievijai. Citu variantu nav. Vēl jau Alkšņa kungs varētu uzrākstīt žēlabu ANO. Bet zināms arī uz kurieni viņš tiktu pasūtīts.
Un jebkurā gadījumā, jelkāda robežu pārskatīšana, kā precedents, ļoti iegāztu mūsu draugus un sabiedrotos Lietuvā, Ukrainā un vēl šur tur.
Bet tas jau nekas, ja jūties kā pasaules naba.

P.S. Tautas gudrība māca, ka ir ļoti veselīgi, ja ambīciju daudzums atbilst munīcijas daudzumam.

Atbildēt

Mēs varam laipot un staigāt pa riņķi cik gribam un joprojām tika atražoti meli. Kamēr tiks slēpti autentiski dokumenti, kuros ir patiesība par to, kas notika okupācijas laikā, nekas nemainīsies. Būs tikai meli, meli un atkal meli. Pirms čekas maisu atvēršanas bija jāpublicē "VDK novēroto personu reģistra žurnāls". Bet izrādās, ka tas ir tik bīstams, ka pat šī žurnāla nosaukums ne reizi masu medijos nav minēts.

Atbildēt

ja spiežot mīnusu,izlec pluss?

Atbildēt

Kas un kāpēc jāzina par Brestļitovskas (Brestas) miera līgumu
3. marts, 2018, 7:21
Vēsture

Autori: Jānis Šiliņš (Vēstures doktors)

1918. gada 3. martā Brestļitovskas (mūsdienās Brestas pilsēta Baltkrievijā) cietoksnī Krievija parakstīja miera līgumu ar Centrālajām lielvalstīm: Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Osmaņu impēriju. Līdz ar to karadarbība 1. pasaules kara austrumu frontē bija noslēgusies un Krievija kļuva par pirmo valsti, kas izstājās no kara kā zaudētāja.
Grūtās sarunas

#LV99plus
Šī publikācija ir daļa no seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917.,1918. un 1919. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Projekta diskusijas platforma ir "Facebook" grupa "Dzīvā vēsture". 
Miera sarunas Brestļitovskā bija sākušās jau 1918. gada decembrī, tomēr tās ātri vien nonāca strupceļā. Abām karojošajām pusēm nespējot vienoties par miera noteikumiem, Krievijas delegācija sāka vilkt laiku. Padomju valdība cerēja uz drīzu revolūciju Vācijā un Austrijā, kas liegtu pretiniekam turpināt karu.
Saprotot, ka Krievijas rīcībā vairs nav kaujasspējīgas armijas, padomju delegācijas vadītājs Ļevs Trockis izvirzīja principu
“ne karu, ne mieru: karu pārtraucam, armiju demobilizējam, bet mieru neparakstām!”
Vācu uzbrukums
Ukrainas Centrālā rada, kura faktiski atradās kara stāvoklī ar lielinieku valdību Krievijā un viņu atbalstīto marionešu režīmu Harkovā, noslēdza mieru ar Centrālajām lielvalstīm jau 1918. gada 9. februārī.
18. februārī Vācija atjaunoja karadarbību austrumu frontē, lai piespiestu Krieviju pieņemt Vācijas diktētos noteikumus. 21. februārī vācieši ieņēma Minsku, 25. februārī Tallinu, 28. februārī visu Latvijas teritoriju un 1. martā Kijevu.

Kapitulācija
Lielinieku valdība latviešu strēlnieku sevišķās rotas apsardzībā bēg uz Maskavu. No Petrogradas uz Kazaņu aizved arī Krievijas zelta rezervi, lai tā nenonāktu vācu rokās. Mēģinājumi no demobilizētās Krievijas armijas īsā laikā radīt kaujasspējīgu Sarkano armiju, kas varētu apturēt vācu armiju, izgāzās.
Krievija bija spiesta noslēgt miera līgumu uz Vācijas noteikumiem, atsakoties no plašām teritorijām agrākās impērijas rietumu daļā. Faktiski tā bija Krievijas kapitulācija. Miers bija tik pazemojošs, ka ilgi nācās meklēt delegācijas locekļus, kas to parakstītu. Ārlietu tautas komisārs Ļevs Trockis, protestējot pret līguma noslēgšanu, demisionēja.

Miera līguma sekas
Brestļitovskas miera līgums paredzēja Krievijas atteikšanos no Polijas un Baltijas teritorijām, Ukrainas neatkarības atzīšanu, armijas un flotes pilnīgu demobilizāciju un milzīgu reparāciju izmaksāšanu. Antantes valstis, protams, nosodīja separāto miera līgumu starp Krieviju un Centrālajām lielvalstīm.
Tāpat pret miera līgumu asi vērsās Latviešu Pagaidu nacionālā padome, kura nevēlējās pieļaut Kurzemes un vēlāk arī Vidzemes un Latgales pievienošanu Vācijai.
Krievijai 1. pasaules karš noslēdzās ar katastrofālu sakāvi. Zaudēti bija vairāk nekā miljons kritušo, miljoniem cilvēku bija devušies bēgļu gaitas, bet pretinieks bija okupējis Poliju, daļu Baltijas, Baltkrievijas un Ukrainas. Karš sagrāva impēriju, cars atteicās no troņa un Krievija iegrima sociālo nemieru un politisko cīņu purvā.
Lielākā daļa impērijas perifēriju apdzīvojošās tautas pauda pašnoteikšanās prasību un sāka īstenot neatkarības centienus. Brestļitovskas miera līgums noslēdza Krievijas  cīņas pasaules karā, bet kļuva par vienu no galvenajiem Krievijas Pilsoņu kara cēloņiem, kas plosīja valsti vēl četrus gadus.

Atbildēt

lasm. lv Kas un kāpēc jāzina par Brestļitovskas (Brestas) miera līgumu.

Lietuvas mūsdienu vēsturnieka atklājumi ASV un Krievijas arhīvos. Detaļas saskan ar 2018. g. Latvijas vēsturnieku informāciju.

https://youtu.be/MhD5yuMVS5Q

Ko tas nozīmē?

Ka Abreni žīdi aņēma Latvijai un atdeva Krievijai.

Atbildēt

Latvijas žīdu un Lietuvas žīdu valstis.

https://youtu.be/MhD5yuMVS5Q

Arī Lietuvas žīdu cionistu valsts ne ar ko neatšķiras no Latvijas, bet cionistu ebreju garīgais kodols pirms Izraēlas valsts dibināšanas 1947. gadā Eiropā bija Viļņā, kas gribēs, uzzinās, ka žīdi pat bija izveidojuši Litbalt valsti - Baltkrievijas un Lietuvas valsti ar līgumu Maskavā, žīdu Maskavā, tas viss ir Maskavas KGB arhīvos un Vašingtonas un Ņujorkas žīdu organizācijas B” nai B” rith arhīvā. Tie arī uzzinās, kāpēc Trockis un Ļeņins par PSRS galvaspilsētu izvēlējās Maskavu, nevis Viļņu

Ja iepazīsies ar visiem materiāliem, uzzinās, kā žīdi izveidoja Lietuvas Republiku, par ASV, Vācijas, Anglijas un Francijas ietekmi uz procesiem un ka PSRS okupācijas armiju tās žīdu vadītāji sagaidīja ar ziediem.

Un vēl - Lietuvas, Latvijas, Igaunijas valstu robežas kartē pirmoreiz žīdi ievilka ASV prezidenta Vilsona kabinetā 5. janvārī 1918. gadā, bet ar šo karti Brestas miera sarunās, kurā ir šīs robežas, Lietuvā, Latvijā, Igaunijā ieradās žīds Ļevs Trockis.

Brestas līguma sekas bija Krievijas atteikšanās no Baltijas teritorijas. 1918. gada 3. martā Brestļitovskas (mūsdienās Brestas pilsēta Baltkrievijā) cietoksnī Krievija parakstīja miera līgumu ar Centrālajām lielvalstīm: Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Osmaņu impēriju. (lam.lv Kas un kāpēc jāzina par Brestļitovskas miera līgumu).


Šodien Lietuvā cionistu žīdi ir arī LT likumdošanā iekļāvuši kriminālatbildību, ja noliedz LT okupāciju no PSRS.

Cionisti arī Vācijā līdzīgi kā citās valstīs izveidojuši likumdošanu par kriminālatbildību, ja noliedz holokaustu.

Latvijas vēsturniekam, profesoram Ronim tas viss bija zināms. Tāpēc viņu žīdu Mossad slepkavas nogalināja.

Kas bija pamatā lietuviešu tautas atzīšanai? Tas, ka lietuvieši bija strādīga, pakalpīga un godīga tauta, pretēji ebreju spekulācijām un nekrietnumam.

Lietuvā plauka nabadzība, bet Latvijas bagātību 20. gados radīja Ulmaņa valdības ekonomikas ministrs Valdmanis, 6. Saeimas deputāta G. Valdmaņa tēvs, kuru cionisti Kanādā nogalināja, jo viņš atteicās ar tiem sadarboties.

Cionistu rokasgrāmatas citāti 6. Saeimai, ko 6. Saeimā izplatīja I. Kreituse, ir 6. Saeimas deputāta G. Valdmaņa grāmatā Starp dzirnakmeņiem. Katrs var izlasīt.

Žīdu cionisti Rotšildi ar Vatikāna morālo atbalstu gatavo inkluzīvo kapitālismu - jaunkomunistu bandītu kā LV Levits, Kariņš, Bordāns, Jurašs, Gobzems.. apvērsumu Eiropā Pasaules Bankas naudas aizdevumu neatdošanas gadījumā, ko veido ar “pandēmijas” lokdaunu. Lai īpašumu ekspropriācijas notiktu veiksmīgi, ir jau izveidota likumdošana “senlietu kontekstā” un izveidota Ekonomikas lietu tiesa. Inkluzīvais kapitālisms neparedz īpašumtiesības.

Beidzoties “ārkārtas situācijai”, jau ir sagatavots plāns pilna lokdauna ieviešanai saskaņā ar Pasaules Bankas stratēģiju 2020-2025.g. Pilnu lokdaunu, manipulējot ar datiem, var ieviest pat vasaras vidū, kā tas jau bijis Spānijā, Itālijā, Francijā.

Atbildēt