„Alkatībai/Jā” astoņkājis, jeb „es esmu pretkorupcijas eksperts”
Korado Katani31.10.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vēl pavisam nesen visas partijas aktīvi reklamējās masu medijos un sociālajos tīklos, sarakstu līderi uz ielas sveicināja katru pretimnākošo tanti un bija gatavi ikvienu aiz rokas ieraut iekšā savā priekšvēlēšanu teltī, lai tikai nozvejotu pēc iespējas vairāk balsu 14.Saeimas vēlēšanām. Sevišķi ar šādām aktivitātēm izcēlās caurkritusī partija Alkatībai/Jā, kuras emisāri burtiski bija apsēduši sabiedriskos masu medijus un pēkšņi izrādīja nedabīgu interesi par vēlētāju dzīvi provincē.
Bija zināma intriga, bet beigu beigās Latvijas vēlētājs ierādīja viņiem īsto vietu Latvijas politikas mēslainē. Blakus tādiem politiskajiem līķiem kā Latvijas ceļš, Tautas partija un citi līdzīgi veidojumi. Šoreiz nepalīdzēja pat izlēmīgākais premjera kandidāts, cīņa ar korupciju un valsts drošības pacelšana vēl nebijušā līmenī.
Lai man piedod Latvijas vēsturē izlēmīgākais premjera kandidāts, šoreiz neanalizēšu viņa skaistās frizūras ietekmi uz vēlēšanu rezultātiem, bet lielāku uzmanību pievērsīšu pretkorupcijas jautājumiem, jo cīņa ar korupciju ir ļoti svarīga un aktuāla problēma visiem tautiešiem.
Partijas Alkatībai/Jā vēlēšanu sarakstos bija atrodami vairāki biedri, kuri sevi publiski dēvē par pretkorupcijas ekspertiem, kuru līdzšinējā darbība mani nepārliecināja un es, dodoties balsot, neieliku plusiņu partijas Alkatībai/Jā biedriem Inesei Voikai un Jānim Veidei. Vēl vairāk, es pat nenobalsoju par šo sarakstu, bet, atnākot mājās, noliku lapiņu pie plīts iekuriem. Vismaz būs kāds labums.
Šī tēma par korupciju un tās atpazinējiem Alkatībai/Jā vienotajās rindās man būtu garām paslīdējusi, ja ne vairāki notikumi pēdējās nedēļas laikā. Latgales mēroga skandāls Līvānos ar Eiropas naudas apgūšanu, kur galvenās varoņlomas tēlotājs ir partijas Alkatībai/Jā biedrs Līvānu mērs Andris Vaivods.
Pirms vēlēšanām neformālās sarunās viņš mēdza bravūrīgi uzsvērt, savu ciešo draudzību un idejisko tuvību ar Juri, Edgaru un Tomu. Novembra sākumā Jūrmalas tiesa atsāks skatīt banķiera Ilmāra Rimševica un uzņēmēja Māra Martinsona korupcijas lietu. Par minētā uzņēmēja ciešajām saitēm ar Alkatībai/Jā varas virsotni publika ir pietiekoši informēta.
Sociālajos tīkos vēl joprojām atrodama deputātu kandidātu Jāņa Veides un Ineses Voikas aicinājumi ielikt viņiem plusiņus Saeimas vēlēšanās. Piemēram, Jānis Veide raksta, ka ir pretkorupcijas eksperts, viens no Trauksmes celšanas likuma un ziņošanas sistēmas autoriem. Vairāk nekā 10 gadus aktīvi strādājis dažādos politikas līmeņos, konsultējot lēmumu pieņēmējus Latvija un Eiropā.
Internetā ir pieejama informācija, ka abi ir sabiedrības par atklātību Delna bijušie darbinieki, Inese Voikas kundze pat ir bijusi šīs organizācijas vadītāja. Nav noslēpums, ka jau labu laiku iepriekš publiski izskanēja informācija, ka Līvānu novadā ir bijuši gadījumi, kad tika celta trauksme par nelikumībām dažādos projektos. Par šo visu bija arī raksti masu medijos un pat sižets TV, bet tas netraucēja partijai savās rindās aicināt Līvānu mēru Andri Vaivodu.
Iespējams, ka abi pretkorupcijas eksperti - klasiķi izvērtēja un secināja, ka Andris Vaivods ir atbilstošs partijas garam un burtam, lai startētu vēlēšanās no Alkatībai/Jā saraksta. Vai arī abi pretkorupcijas eksperti izvēlējās strausa taktiku un iebāzuši galvas smiltīs, izlikās, ka neko neredz un nedzird, jo partijas vadošais kodols bija izrēķinājis, ka cīņā par vēlētāju balsīm Latgalē šis provinciālais politiķis var atnest pietiekami daudz balsu partijai.
Es gan sliecos uz otro variantu, jo, pētot visu internetā pieejamo informāciju par Līvāniem un iespējamo korupciju Līvānos, uzdūros uz informāciju, ka šī gada sarunu festivālā LAMPA bija tēma “Kādas ziepes savārīja 13.Saeima?”. Viens no šīs tēmas apakšpunktiem bija par trauksmes celšanu, kur piedalījās arī pretkorupcijas cīņas klasiķe un Saeimas deputāte Inese Voika un kāds bijušais Līvānu domes darbinieks, kurš bija cēlis trauksmi par iespējamām nelikumībām vairākos projektos.
Voikas kundze diskusijā stāstīja, ka par nelikumībām ir jāziņo, ka ir izstrādāts mehānisms, kā tiek pasargāts ziņotājs un cik labi darbojas visa izstrādātā sistēma. Uzklausot reāla trauksmes cēlēja pieredzi, bija dzirdams, ka reāli tas nedarbojas, nav nekādas aizsardzības, informācija no attiecīgām iestādēm tiek nopludināta un vērsta pret pašu trauksmes cēlēju.
Noteikti šis jauneklis, sēžot blakus Voikas kundzei, kura ir pretkorupcijas eksperte, neapjauta, kāds astoņkājis ir apvijies ap viņu un ka muļķīgi ir cerēt uz taisnīgu iznākumu, jo vārna vārnai acī neknābs. Arī KNAB neaiztiks varas partiju, jo visiem KNAB darbiniekiem ir vēlēšanās strādāt un saņemt labu atalgojumu.
Sazinoties ar šo bijušo Līvānu novada domes darbinieku, viņš apliecināja, ka ne sarunu festivāla laikā, ne pēc neviens no partijas Alkatībai/Jā pretkorupcijas ekspertiem nav interesējies par viņa lietu. No kā izriet, ka Voikas kundze ir izvēlējusies strausa politiku un labāk izvēlās ignorēt problēmu un klusēt, lai tikai nebojātu partijas reitingus.
Pēc šādas klajas izlikšanās būtu tikai godīgi, ja Inese Voika, kas ir Alkatībai/Jā biedre, turpmāk savā CV norādītu, ka ir tikai partijas biedre, nevis pretkorupcijas eksperte. Tieši tāpat varētu rīkoties arī Jānis Veide, jo ar saviem ierakstiem viņš maldina sabiedrību.
Izskatās, ka Voikas kundze un Veides kungs ir daļa no Alkatībai/Jā astoņkāja, nevis godprātīgi nozares eksperti, kurš pie katras iespējas, publiski spodrinot savas spalvas, piesprauž pie krūtīm pretkorupcijas eksperta titulu.
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
