Alkohola lietošanas signāli Latvijas politiskajā elitē: juridiski filozofiska analīze un reformu priekšlikumi
Vilors Eihmanis16.09.2025.
Komentāri (46)
Iesaki rakstu: 
Pēdējā gada laikā Latvijā publiski izskanējuši trīs spilgti signāli par alkohola lietošanas problēmām augsta līmeņa amatpersonu vidū: bijušais tiesībsargs Juris Jansons atzina pārmērīgu alkohola lietošanu; par KNAB priekšnieku Jēkabu Straumi publiskos dokumentos izteiktas bažas par nolaidīgu alkohola ieradumu; savukārt bijušais tieslietu un iekšlietu ministrs Mareks Segliņš nonācis kriminālvajāšanā par atteikšanos veikt alkohola pārbaudi. Šie trīs gadījumi izgaismo ne tikai personisko atbildību, bet arī institucionālo vājumu: kā valsts spēj vai nespēj nodrošināt, ka amatpersonas ir sabiedrības uzticības cienīgas.
Ievads
Latvija ir viena no pirmajām valstīm Eiropas Savienībā alkohola patēriņa rādītājos uz vienu iedzīvotāju (ap 12 litriem tīrā spirta gadā), kas šos gadījumus padara īpaši simboliskus un bīstamus.
1. Juris Jansons – bijušais Tiesībsargs
Latvijas juridiskais konteksts
Tiesībsarga atbrīvošana iespējama ar Saeimas lēmumu, pamatojoties uz Satversmes 65. pantu un Tiesībsarga likumu.
Jansons publiski atzina pārmērīgu alkohola lietošanu un nespēju pienācīgi pildīt pienākumus, kas noveda pie uzticamības zuduma un Saeimas lēmuma viņu atbrīvot (2025. gada jūnijā).
Starptautiskā prakse
Vācijā federālā ombuda atbrīvošanai nepieciešams konstitucionāls pamats – smags pārkāpums vai nespēja pildīt pienākumus.
Zviedrijā amatpersonu reputācija juridiski tiek aizsargāta, un sabiedrības uzticība tiek vērtēta tikpat augstu kā faktiskā darba kvalitāte.
2. Jēkabs Straume – KNAB priekšnieks
Latvijas juridiskais konteksts
KNAB priekšnieku var atbrīvot ar Ministru kabineta lēmumu.
Iesniegumā dokumentētas aizdomas par alkohola lietošanu, kas grauj iestādes reputāciju, taču līdz šim nav ierosināta formāla izmeklēšana.
Starptautiskā prakse
Lielbritānijā amatpersona var tikt atstādināta, ja tiek ierosināta izmeklēšana par reputācijas zaudējumu.
Francijā valsts dienesta kodeksi paredz, ka reputācijas apdraudējums pats par sevi ir pamats disciplinārai rīcībai.
3. Mareks Segliņš – bijušais tieslietu un iekšlietu ministrs
Latvijas juridiskais konteksts
Krimināllikuma 274.1 pants: atteikšanās no alkohola pārbaudes pielīdzināma braukšanai reibumā.
Sods: līdz 1 gada brīvības atņemšanai, probācijas uzraudzība un vadīšanas tiesību atņemšana līdz 5 gadiem.
Starptautiskā prakse
Igaunijā atteikšanās no pārbaudes = sods kā par braukšanu reibumā.
Somijā atteikšanās tiek uzskatīta par pierādījumu vainai.
Vācijā atteikšanās automātiski nozīmē tiesību zaudēšanu un obligātu psiholoģisko ekspertīzi (MPU).
Politiskās kultūras un ētikas dimensija
Latvijā trūkst ētikas institūciju, kas sistemātiski izvērtētu amatpersonu reputāciju un uzvedību.
Skandināvijas valstīs darbojas ētikas padomes, kas var ierosināt amatpersonas atstādināšanu, ja tiek konstatēta nesavienojamība ar sabiedrības vērtībām.
ES līmenī tiek izstrādātas rekomendācijas alkohola lietošanas ierobežošanai politiskajā vidē, taču īstenošana ir dalībvalstu kompetencē.
Reformu priekšlikumi Latvijai
1. Amatpersonu ētikas padome – neatkarīga institūcija, kas izvērtē reputācijas riskus un rekomendē atstādināšanu.
2. Regulāri veselības un uzvedības novērtējumi – augsta līmeņa amatpersonām, lai savlaicīgi identificētu atkarības riskus.
3. Publiska caurskatāmība – sabiedrībai pieejami dati par amatpersonu disciplinārajām lietām.
4. SPKC un Tieslietu ministrijas sadarbība – kampaņas par alkohola kaitīgumu, īpaši mērķējot uz politiķiem un valsts dienestu.
Latvijas valsts amatpersonu ētikas kodeksa projekts (izvilkums)
1. Sabiedriskās uzticības princips – amatpersona nedrīkst rīkoties tā, kas grauj institūcijas reputāciju, pat ja nav noticis juridisks pārkāpums.
2. Atturība no alkohola amata pienākumu izpildes laikā – jebkāda alkohola lietošana darbalaikā ir aizliegta; atkārtots pārkāpums = atstādināšana.
3. Reputācijas atbildība – sabiedrībā pamatotas aizdomas par atkarības problēmām ir pamats neatkarīgai izvērtēšanai.
4. Pienākums sadarboties pārbaudes gadījumos – atteikšanās no pārbaudes tiek uzskatīta par apzinātu likuma apiešanu.
5. Sabiedrības paraugs – amatpersonai ir jāuzvedas tā, lai kalpotu par pozitīvu piemēru sabiedrībai.
Noslēgums
Trīs signāli – Jansona, Straumes un Segliņa gadījumi – atgādina, ka alkohola lietošana politiskās elites vidū nav tikai privāts jautājums. Tā ir juridiska un filozofiska problēma, kas skar sabiedrības uzticību, valsts pārvaldes kvalitāti un tiesiskuma kultūru. Latvijai nepieciešams stiprināt gan formālos juridiskos mehānismus, gan ētikas institūcijas, lai publiskie amati patiesi kalpotu kā sabiedrības uzticības simbols, nevis tās vājuma spogulis.
Seko mums 
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
