
“Allāhs, svētī Latviju”, jeb kā progresīvie vēlas apsveikt musulmaņus Ziemassvētkos
Haralds Brauns10.12.2025.
Komentāri (42)
Nāk Ziemassvētki, kas mums, latviešiem ir Jēzus dzimšanas diena vai citādi svinīgs notikums. Jau desmito gadu Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) uz svētkiem aicina neaizsargātiem bērniem sagādāt dāvanas.[1] Tikai viena nianse – nav runa ne par latviešu bērniem un bāreņiem, pat ne par Ukrainas bēgļiem. SIF aicina sagādāt dāvanas patvēruma meklētāju bērniem!
SIF mājaslapā rakstīts: “Dāvanās bērni visvairāk priecājas saņemt grāmatas, galda un attīstošās spēles, rotaļlietas, lelles, mīkstās mantas, radošās un sporta lietas, saldumus un mazus pārsteigumus.”[2]
Ko mēs zinām par šiem bērniem? Pirmkārt, viņi ir lielākoties 15-17 gadus veci.[3] Otrkārt, PMLP mājaslapa liecina, ka patvēruma meklētāju galvenās izcelsmes valstis 2024. gadā bija Tadžikistāna, Afganistāna, Indija, Bangladeša, Krievija.[4] Treškārt, SIF vēlas apdāvināt vismaz 100 patvēruma meklētājus šādā veidā.
Pirms diviem gadiem tika lūgtas 150 dāvanas: Afganistānas, Baltkrievijas, Irākas, Krievijas, Sīrijas, Turcijas, Nigērijas un Kongo bērniem.[5]
SIF mājaslapā ir lasāma šķebinoša informācija: “Daudzi no šiem bērniem jau apmeklē Latvijas skolas un bērnudārzus, sāk apgūt latviešu valodu, iegūst draugus un pakāpeniski veido piederības sajūtu šeit, taču svētku laikā viņi īpaši izjūt ilgas pēc mājām.”[6]
Tātad latviešu bērni ir spiesti būt vienās bērnudārza grupiņās un skolas klasēs ar trešo pasaules valstu patvēruma meklētājiem.
Kas vēl ir interesanti, par kristiešu valsti no šīm 2024. gada minētājām piecām varbūt var nosaukt tikai Krieviju (kurā arī līdz 2050. gadam trešdaļa iedzīvotāju būs musulmaņi). 97,5% Tadžikistānas iedzīvotāji ir musulmaņi; Bangladešā 91% ir musulmaņi, un vēl 8% ir hinduisti; Indijā 80% ir hinduisti un 14% musulmaņi; Afganistānā gandrīz 100% visi ir musulmaņi.
Tā kā šajās valstīs Ziemassvētkus pārsvarā nesvin (izņemot pagaidām Krieviju), interesanta ir SIF interese par šo bērnu apdāvināšanu šajos kristiešu svētkos. Ko par Ziemassvētkiem saka islāms?
Musulmaņi nedrīkst svinēt Ziemassvētkus, jo tā ir neticīgo imitēšana.[7] Mājas izdekorēšana Ziemassvētku laikā ir pievienošanās neticīgajiem viņu svētku svinēšanā. Musulmanis šajās dienās nedrīkst svinēt, dekorēt vai ēst īpašus ēdienus, citādi viņš būs pievienojies neticīgo svinībām, kas, bez šaubām, ir haram jeb aizliegts.
Daļa klasisko un mūsdienu salafītu autoritāšu, piemēram, Ibn Tajmīja un Ibn Usajmīns, uzsver vienu pamata principu: musulmanim nav pieļaujama jebkāda līdzdalība ne-musulmaņu reliģiskajos svētkos. Argumentācija balstās hadīsā “Kas atdarina kādu tautu, tas kļūst par vienu no viņiem.”[8]
“Noteikumi, reliģija, ko pieņem Allāhs, ir tikai islāmam — pilnīgai sevis nodošanai Allāham.” (Al-Imran 19)
“Ak, jūs, kas ticat! Neņemiet par draugiem jūdus un kristiešus; viņi ir draugi tikai viens otram. Un tas no jums, kas vēršas pie viņiem (draudzībā), ir viens no viņiem.” (Surah al-Ma’idah, 5:51)
No iepriekš minētajiem citātiem ir skaidrs, ka musulmaņiem nav atļauts uzturēt tādu kontaktu ar neticīgajiem, kas novestu pie kompromisiem reliģiskajās pārliecībās.
Ziemassvētki ir musulmanim parasta, neatzīmējama diena. Dalība svētkos pat sociālā spiediena vai draudzības dēļ ir raksturojama kā atbalsts kristīgajai ticībai.
“Tie, kas dara kādu no šīm lietām, grēko, neatkarīgi no tā, vai viņi to dara, lai sekotu viņiem, vai lai būtu draudzīgi pret viņiem, vai tāpēc, ka viņi jūtas pārāk kautrīgi (lai atteiktos piedalīties), vai jebkura cita iemesla dēļ, jo tas ir sava veida Allāha reliģijas kompromitēšana, lai iepriecinātu citus, un tas paceļ neticīgo garu un padara viņus lepnus par savu reliģiju. (Fatawa Ibn ‘Uthaymin, 3/44)
Musulmanis nedrīkst pat piedalīties svētku sagatavošanā, piemēram, palīdzēšanā kādam izdekorēt māju vai dāvanu un dekoru tirgošana. Ja musulmaņa bērnam patīk izrotāta eglīte, bet ne paši svētki, tāda egle tāpat atrasties musulmaņa mājā nedrīkst![9] Pat, ja netiek svinēti svētki, egles uzstādīšana ir cieņas izrādīšana ne-musulmaņu reliģiskajiem simboliem, kas ir aizliegta.
Pats labākais – SIF iniciatīva ir savā būtība haram, jo īstens musulmanis nedrīkst Ziemassvētkos ne dāvināt, ne saņemt dāvanas.[10]
Piemēram, Londonā vārds “Ziemassvētki” ir kļuvis par lamuvārdu. Vārds “Ziemassvētki” ir dažādības un iekļautības vārdā nomainīts uz “svētki”, “svētku maģija”, “ziemas kopā sanākšana” utt.[11] Atsevišķi Ziemassvētku tirdziņa pārdevēji Londonā pat izsakās, ka viņiem ir norādīts neizmantot vārdu “Ziemassvētki”.
Ja tirdziņš tiktu nosaukts par “Ziemassvētku tirdziņu”, tad cik cilvēku to nevarētu apmeklēt? Londonā tikai trešdaļa iedzīvotāju ir baltādainie briti. Britu sabiedrības nodevējs, Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers publiski izvairījās atbildēt uz jautājumu, vai Lielbritānija joprojām ir kristiešu nācija.[12]
Diez ko uz šo jautājumu atbildētu mūsu pašu svētceļniece Siliņa, kura tikko satikās ar pāvestu? LSM pavisam nesen aptaujāja 100 Saeimas deputātus, un pēc rezultātiem var secināt, ka JV ideoloģiski ir tikpat kreisa kā Progresīvie.[13] Nebūtu pārsteigts dzirdēt no Siliņas: “Būsim iekļaujoši, lai dzīvo dažādība un vispār, Allāhs, svētī Latviju!”.
Nobeigumā
Domu eksperiments: kas notiktu, ja kāds reliģiozs kristietis nolemtu patvēruma meklētājiem uzdāvināt krustus vai krucifiksus? Vai kādu foršu t-kreklu ar uzrakstu “Jēzus ir Kungs”? Ceptas cūkādiņas?
Man nav skaidrs, kāpēc ir jāapdāvina latviešiem un eiropiešiem kopumā naidīgas ideoloģijas (reliģijas) pārstāvji, kuru ideālā cilvēka tēls ir pravietis Muhameds – psihopāts, izvarotājs, pedofils, mizogīnists, terorists, masu slepkava, narciss, patoloģisks melis, turklāt vēl epileptiķis, kurš savu lēkmju murgus uzdod par Allāha vārdiem. Un visu šo procesu atbalsta, manuprāt, pretvalstiskais grupējums “Gribu palīdzēt bēgļiem”.
Šo visu varētu norakstīt uz mēģinājumu integrēt bēgļus Latvijas kultūrā un tradīcijās. Bet vai tas ir dažādīgi un iekļaujoši likt musulmanim piedalīties jebkādā Z-svētku svinēšanā, ja pats Allāhs ir teicis pravietim: “Kas atdarina kādu tautu, tas kļūst par vienu no viņiem”?
Kas beigās uzvarēs? Progresīvo vēlme būt dažādiem un iekļaujošiem, vai SIF vēlme afgāņus, eritrejiešus, turkus un citus pārveidot par latviešiem?
P.S. Paldies Lato Lapsam, kurš pievērsa šim uzmanību ar savu Youtube kanālu.
P.P.S. Pietiek.com autoram “Neticīgajam” – mēs visi būtu ļoti priecīgi, ja uz Ziemassvētkiem Tu mums dāvātu skaistu, detalizētu rakstu par to, kas ir Ziemassvētki islāmā.





Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.