Iesaki rakstu: 
Alūksnes novada iedzīvotāji ir neizpratnē par īpatno veidu, kā dome dala papildu līdzekļus: lai gan Alūksnes Valsts ģimnāzijai jau piešķirta ievērojama summa būvdarbiem, kuri vēl nav sākti, tai papildus piešķirti vēl 15 tūkstoši eiro... remontdarbiem.
Kāds Pietiek lasītājs no Alūksnes ir sašutis par principiem, pēc kādiem novada vadība tērē vietējos nodokļus. “Konkrēti vēršu uzmanību uz [Alūksnes Valsts] ģimnāziju, kur iepirkumā paredzētā summa ir 80 tūkstoši [eiro]. Bet vēl celtniecība nav sākusies, jau papildus piešķir mistiskus 15 688 eiro. Rodas jautājums, kas notiks, kad tiks uzsākta celtniecība? Cik tad vajadzēs piešķirt?!” neizpratnē par dāsnumu pret skolu ir lasītājs.
Tāpat viņš ir sašutis par papildu finansējuma piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Alūksnes izrotāšanai Ziemassvētkos, par ko Pietiek jau rakstīja, kurpretī Liepnas pagasta lūgums pēc papildu 3189 eiro bruģa ielikšanas pabeigšanai pie tautas nama ir noraidīts. Viņš pievienojas deputāta Laimoņa Sīpola paustajam, ka “Alūksnē priecāsies par izrotātu pilsētu Ziemassvētkos, bet Liepnā pie tautas nama bridīs pa dubļiem".
Alūksnes novada pašvaldība savukārt Pietiek skaidro, ka pašvaldības budžetā laika posmā no 2014. līdz 2017. gadam esot izveidota īpaša mērķprogramma "pagastu teritoriālo vienību infrastruktūras un vides kvalitātes uzlabošanai". Kopumā šim mērķim četru gadu posmā atvēlēti 600 tūkstoši eiro, kas katru gadu veido 160 tūkstošus eiro lielu summu.
“Katrs pagasts šai periodā no mērķprogrammas var saņemt līdz 40 tūkstošiem eiro, ko izlietot savai teritorijai, pēc izvēles – vienam vai vairākiem projektiem, īstenojot to vienā gadā vai vairākos,” skaidro domes sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Aploka.
Pēc viņas sniegtās informācijas, Liepnas pagasta pārvalde jau 2014.gadā no Alūksnes novada pagastu teritoriālo vienību infrastruktūras un vides kvalitātes uzlabošanas mērķprogrammas veica Liepnas vidusskolas zāles renovāciju un iegādājās akustisko sistēmu, kam kopumā izlietoti 25 933 eiro.
Liepnas pagasta pārvaldes šogad plānotajā projektā “Vides pieejamības uzlabošana Liepnas tautas namam”, kurā paredzēta laukuma bruģēšana, jauna sliekšņa izbūve un uzbrauktuves izveide pie tautas nama ēkas, kopējā līguma summa ir 16 794 eiro. No pagastu infrastruktūras mērķprogrammas Liepnai bija piešķirti atlikušie 14 174 eiro. Pagasta pārvalde lūdza domi trūkstošo finansējumu - 3188,72 eiro - piešķirt tai papildus.
“Ņemot vērā to, ka arī citos līdzīgos gadījumos, kad projektam piešķirtā summa bijusi par mazu, vairākas pagastu pārvaldes trūkstošos līdzekļus nav lūgušas domei, bet meklējušas pašas savā budžetā, deputāti oktobra domes sēdē nepiešķīra Liepnas pagasta pārvaldei prasīto finansējumu,” naudas atteikumu pamato dome.
Savukārt, atbildot uz jautājumu par papildu finansējuma piešķiršanu ģimnāzijai, dome apgalvo, ka nekādi 80 tūkstoši celtniecības darbiem nemaz neesot atvēlēti.
“Vispirms vēlamies precizēt, ka Alūksnes novada dome 2015.gada 24.septembra sēdē pieņēma lēmumu atbalstīt Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas 7. - 9. klašu ēkas jumta seguma remonta veikšanu un rezervēt pašvaldības šī gada pamatbudžetā finansējumu līdz 18 000 eiro (nevis 80 tūkstošus, kā norādīts jautājumā). Ar šo lēmumu iestādes direktorei tika uzdots veikt iepirkumu un pēc piedāvājuma izvēles informēt domi par nepieciešamā finansējuma apmēru,” informē Aploka.
Pēc domes sniegtās informācijas, iepirkuma procedūra tikusi veikta, un saskaņā ar to minētajiem darbiem nepieciešamā summa ir 15 688 eiro, kas arī piešķirta ģimnāzijai ar Alūksnes novada domes 29.oktobra sēdes lēmumu. “Līdz ar to vēlamies precizēt arī to, ka šie līdzekļi nav papildu piešķīrums minētajam mērķim. Tieši otrādi – jumta maiņai faktiskais nepieciešamo līdzekļu apjoms ir mazāks nekā sākotnēji paredzētais,” uzsver novada pašvaldība.
Kā jau ziņots, Alūksne ir pilsēta, kur par neparedzamu gadījumu tiek uzskatīti... Ziemassvētki, jo pilsētas rotāšanai tiem par godu papildu finansējums piešķirts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Pati Alūksnes dome gan uzskata, ka ir pilnīgi normāli līdzekļus tik ekstremālam pasākumam kā pilsētas izdaiļošana Ziemassvētkiem piešķirt no novada iedzīvotāju nodokļu sarūpētās budžeta daļas, kas paredzēta krīzes situācijām.
Līdzekļus no neparedzētiem gadījumiem paredzētā budžeta esot nācies piešķirt tādēļ, ka ar pērn budžetā piešķirto finansējumu gluži vienkārši neesot pieticis izstrādātās koncepcijas pilsētvides noformējumam Ziemassvētkos realizēšanai. Alūksnes domes Vides dizaina padomei ļoti patikusi Alūksnes Kultūras centra mākslinieka Gintara Čerbikova koncepcija šāgada Ziemassvētku noformējumam, un tā to akceptējusi, lai gan bijis skaidrs, ka ar piešķirto naudu nepietiks.
Uz jautājumu, kādēļ Alūksnē nav iespējams paredzēt, kad būs Ziemassvētki, ja jau reiz rotāšanai tiem par godu jāpiešķir finansējums no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, Alūksnes pašvaldība Pietiek atbildēt nespēja.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
