Alūksnes novada dome, neskatoties uz iedzīvotāju iebildumiem, reformē skolas
Edgars Ungurs06.04.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vakar, 6. aprīlī Alūksnes novada domes ārkārtas sēdē deputāti lēma par to, kāds turpmāk būs skolu tīkls Alūksnes novadā. Alūksnes domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers (attēlā) iepriekš, tiekoties ar iedzīvotājiem un reaģējot uz sabiedrības neapmierinātību pie Alūksnes domes piketa laikā, kā arī publiskajā diskusijā 28. martā, norādīja, ka lēmums par skolu nākotni novadā tiks pieņemts līdz 1.jūlijam, tādējādi dodot cerību neapmierinātajiem vecākiem un pedagogiem nonākt pie racionāla un plašākai sabiedrības daļai pieņemama rezultāta.
Taču šonedēļ, otrdienas rītā tika izsludināta domes ārkārtas sēde, kurā tika nolemts, ka novada lielāko lauku skolu Strautiņos, kurā mācās aptuveni 100 bērnu, reorganizēs un saglabās mācības skolēniem tikai no 1. līdz 3. klasei, turpmāk organizējot mācības tām nepiemērotajā bērnudārza ēkā kopā ar pirmskolas vecuma bērniem. Tas nozīmē, ka 4. - 9. klašu skolēniem turpmāk būs jābrauc uz 10 kilometrus tālo Alūksnes pilsētu, lai arī iedzīvotāji novada lielākajā – Alsviķu pagastā, kurā atrodas Strautiņu skola, kategoriski ir pret skolas slēgšanu.
Skolu reforma, kura pamatota ar nerentabilitāti, paredz arī to, ka pirmās latviešu valodā tulkotās Bībeles tulkotāja vārdā nosauktajā un Ernsta Glika Alūksnes valsts ģimnāzijā turpmāk īstenos tikai 10. līdz 12. klašu izglītības programmas. Tas skolai paredz tuvākajā laikā zaudēt ģimnāzijas statusu nepietiekama skolēnu skaita dēļ. Reformas paredz arī to, ka līdz šim izglītības līmenī viszemākā Alūksnes novada vidusskola, kuras akreditācija brīnumainā kārtā ziņojumā netika pievienota, turpmāk kļūs par novada lielāko skolu, apvienojot to ar Alūksnes pilsētas sākumskolu.
Darba grupā, kura izstrādāja ziņojumu par skolu reformām, bet kurā netika pieaicināti visu skolu pārstāvji, to virzīja Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietniece, deputāte Līga Langrate, kā arī deputāte un cita starpā Alūksnes vidusskolas direktore Ilze Līviņa. Lai arī skolu reformu ziņojuma un priekšlikumu autores šajā balsojumā bija ieinteresētās personas, tas netraucēja abām balsot “PAR” šī lēmuma pieņemšanu. Ņemot vērā, ka šī lēmuma projekta variantu nolēma atbalstīt vairākums deputātu ar 8 PAR, bet 6 PRET, turpmāk Ilze Līviņa kļūs par Alūksnes novada lielākās skolas direktori.
Šāds skolu reformu rezultāts ir izdevīgs arī Alūksnes novada domes priekšsēdētājam Dzintaram Adleram, kurš pēdējos gados veikli, maskējoties aiz attīstības un tūrisma saukļiem, iemantojis uzticama sadarbības partnera slavu kā pie budžeta dalītājiem, tā vietējos celtniecības uzņēmumos, piesaistot finansējumu apjomīgajiem attīstības projektiem Alūksnē. Var tikai minēt, kā Adlera kungam izdodas panākt tik liela finansējuma piesaisti Alūksnes novadam, īstenojot finansiāli neizdevīgus un ekonomiski nepamatotus projektus. Pavisam nesen tika atcelta daudzmiljonu SPA kompleksa celtniecība Alūksnē, bet centrā jau tiek būvēts vairāku miljonu sporta komplekss, kā arī attīstības plāni paredz vēl citus liela mēroga projektus. Tāpēc var tikai minēt, cik ilgs laiks paies, kad Alūksnē blakus pusmiljonu vērtajam Alūksnes bānīša stacijas šķūnim tiks celta jauna gaismas pils, skola par vairākiem desmitiem miljonu.
Alūksnes novada iedzīvotāji var tikai cerēt, ka saistībā ar izglītības sistēmas optimizāciju Alūksnes novadā būs daudz jaunu, pārdomātu un ekonomiski pamatotu projektu, kādi ir, piemēram, Alūksnes novada Veclaicenes dabas mājas, kur par 1,5 miljoniem eiro tika uzbūvēti pieci atpūtas namiņi, kuros nav labierīcību un elektrības.
Seko mums 
Kurš
Laikā, kad tik daudz emociju un spraigu cīņu uz ledus, sāncensības gars pēkšņi pārņēmis arī gluži negaidīti saformējušos komandu – Latvijas psihiatrus. Lai arī patīkamāk noteikti būtu svinēt Latvijas svarīgāko uzvaru, diemžēl nāksies brīdi uzkavēties arī šajā publiskās diskusijas laukumā, īsi atvairot izdarītos metienus pa maniem vārtiem.
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
Kas notiek, kad civilā vara netiek galā ar tiem, kuru rokās ir ieroči? Sākas haoss, un taisnība ir tam, kurš stiprāks.
Pēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?
“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.
Grūti pateikt, kāpēc tieši Saeimas kontekstā Latvijas valsts prezidents Egils Levits ieraudzīja kaut ko tādu, ko nosauca par prokremlisku – proti, nedraudzīgu mūsu kopējam stāstam. Kāpēc neko tādu mēs no viņa nedzirdējām iepriekšējos četrus gadus, lai gan utaino šovinistu grūpijas un virsvadītāji tāpat darīja savu darbu. Un – ne tikai Saeimas namā.
Latvijā virmo diskusijas par vēsturi un tās mācīšanu skolās. Pēc jaunās Skola 2030 programas ieviešanas Latvijas skolās vēsture netiks mācīta atsevišķi no citām disciplīnām/zinātnēm. Arī atsevišķa Latvijas vēsture ne, bet tā tiks mācīta pasaules vēstures kontekstā. Lai plašākai publikai palīdzētu saprast diskusiju, vēlētos dalīties ar to, kas ir vēsture, kāpēc tā jāmāca un kādu vēsturi vajadzētu mācīt mūsu skolās.
Personīgi man nešķiet būtiski, lai valsts prezidents vaļējā automašīnā trauktos pa valsti un sveiktu ceļmalā stāvošos zemniekus vai teiktu iedvesmojošas runas meijām greznotos tautas namos. Pats galvenais ir, lai nākamais prezidents būtu spējīgs vadīt Latviju iespējamā Trešā pasaules kara apstākļos. Lai viņam būtu izveidoti labi personiskie kontakti ar visiem Eiropas, ASV un NATO līderiem un lai viņam vienmēr būtu iespēja ar tiem sazināties un paust savas bažas par Eiropā un pasaulē notiekošo. Un arī lai ārvalstu partneri savukārt cienītu mūsu prezidentu un zinātu, ka viņa domās ir vērts ieklausīties.
