Alvi Hermani, aizver muti un izdzēs savu nepareizo viedokli!
Anonīmi LTV raidījuma „Kultūršoks” veidotāji10.09.2024.
Komentāri (128)
Iesaki rakstu: 
Bērni, spēlējot kariņu, sadalās grupās – vieni tēlo krievus, otri amerikāņus, nākamajā dienā mainās vietām, jo tā ir spēle. Bērni var viens otru apsaukāt, sakauties, un visi to sapratīs, jo viņi ir bērni, viņiem vēl ir laiks pieaugt. Kad pieaug, tas vairs nav tik vienkārši, sadalīšana frontēs vairs nav spēle, tāpat kā apsaukāšanās, īpaši, ja tas notiek publiski un reāla kara laikā. Pieaugušajiem par saviem vārdiem ir jāuzņemas atbildība.
Tādēļ, Alvja Hermaņa kungs, aicinām Jūs sagādāt pierādījumus savam apgalvojumam pie ieraksta sociālajos medijos par Bazilēviču ģimenes traģēdiju Ļvivā, kurā norādāt, ka zināt, "kurā pusē ir Latvijas Televīzija", vai arī mēs aicinām izdzēst šo sabiedriskos medijus apmelojošo teikumu.
LTV raidījuma "Kultūršoks" komanda apzinās, ka demokrātija nenozīmē vienu viedokli, jo viens pareizais viedoklis ir totalitāras sabiedrības galvenā pazīme. Demokrātijā ne visi viedokļi ir pareizi vai vienlīdz vērtīgi. Taču viens no mediju uzdevumiem ir veicināt dialogu starp atšķirīgiem viedokļiem, lai sabiedrības dažādas grupas spētu cieņpilni sarunāties savā starpā.
Raidījums "Kultūršoks" tā pastāvēšanas desmit gadu laikā vienmēr ir iestājies un rūpējies par viedokļu daudzveidību un devis iespējas tiem izskanēt ēterā.
Mēs aicinām ikvienu iedziļināties saturā, nevis izdarīt virspusējus secinājumus, apvainojot sabiedrisko mediju žurnālistus.
Kara ēnā, kad pasaule ir kļuvusi melnbalta, vai nu to redzat vai neredzat, Jūs dzīvojat divkopienu valstī, kurā daļa iedzīvotāju sarunājas krievu valodā. Viņi nenošāva Bazilēviču ģimeni, un Jūs nezināt viņu pozīciju, jo nesarunājaties ar viņiem, lai gan arī par šo krievvalodīgo nodokļu maksātāju līdzekļiem ir atjaunota Jaunā Rīgas teātra skatuve.
6. septembra raidījums "Kultūršoks" deva iespēju dzirdēt krievvalodīgās kopienas pārstāvju viedokli saistībā ar Rīgas vicemēra Edvarda Ratnieka priekšlikumu no afišām svītrot krievu valodu. Jūs varat skatīties pagātnē, ignorēt un nozākāt šīs sabiedrības daļas viedokli. Varat raudzīties nākotnē, meklējot efektīvākus ceļus, kā saliedēt Latvijas sabiedrību.
Kara ēnā, spēlējot kariņu ar paša izdomātām frontes pusēm, Jūsu un mūsu visu atbildība ir, lai šī spēle nekad nekļūtu par realitāti mūsu valsts pieaugušo pasaulē.
Raidījumu, kura sakarā Alvis Hermanis izteica savu "nepareizo" viedokli, var noskatīties "sabiedriskā" medija mājaslapā:
https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/336572/kultursoks-krievu-valodas-klatbutne-pilsetvide.#mce_temp_url#
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
