Alvi Hermani, aizver muti un izdzēs savu nepareizo viedokli!
Anonīmi LTV raidījuma „Kultūršoks” veidotāji10.09.2024.
Komentāri (128)
Iesaki rakstu: 
Bērni, spēlējot kariņu, sadalās grupās – vieni tēlo krievus, otri amerikāņus, nākamajā dienā mainās vietām, jo tā ir spēle. Bērni var viens otru apsaukāt, sakauties, un visi to sapratīs, jo viņi ir bērni, viņiem vēl ir laiks pieaugt. Kad pieaug, tas vairs nav tik vienkārši, sadalīšana frontēs vairs nav spēle, tāpat kā apsaukāšanās, īpaši, ja tas notiek publiski un reāla kara laikā. Pieaugušajiem par saviem vārdiem ir jāuzņemas atbildība.
Tādēļ, Alvja Hermaņa kungs, aicinām Jūs sagādāt pierādījumus savam apgalvojumam pie ieraksta sociālajos medijos par Bazilēviču ģimenes traģēdiju Ļvivā, kurā norādāt, ka zināt, "kurā pusē ir Latvijas Televīzija", vai arī mēs aicinām izdzēst šo sabiedriskos medijus apmelojošo teikumu.
LTV raidījuma "Kultūršoks" komanda apzinās, ka demokrātija nenozīmē vienu viedokli, jo viens pareizais viedoklis ir totalitāras sabiedrības galvenā pazīme. Demokrātijā ne visi viedokļi ir pareizi vai vienlīdz vērtīgi. Taču viens no mediju uzdevumiem ir veicināt dialogu starp atšķirīgiem viedokļiem, lai sabiedrības dažādas grupas spētu cieņpilni sarunāties savā starpā.
Raidījums "Kultūršoks" tā pastāvēšanas desmit gadu laikā vienmēr ir iestājies un rūpējies par viedokļu daudzveidību un devis iespējas tiem izskanēt ēterā.
Mēs aicinām ikvienu iedziļināties saturā, nevis izdarīt virspusējus secinājumus, apvainojot sabiedrisko mediju žurnālistus.
Kara ēnā, kad pasaule ir kļuvusi melnbalta, vai nu to redzat vai neredzat, Jūs dzīvojat divkopienu valstī, kurā daļa iedzīvotāju sarunājas krievu valodā. Viņi nenošāva Bazilēviču ģimeni, un Jūs nezināt viņu pozīciju, jo nesarunājaties ar viņiem, lai gan arī par šo krievvalodīgo nodokļu maksātāju līdzekļiem ir atjaunota Jaunā Rīgas teātra skatuve.
6. septembra raidījums "Kultūršoks" deva iespēju dzirdēt krievvalodīgās kopienas pārstāvju viedokli saistībā ar Rīgas vicemēra Edvarda Ratnieka priekšlikumu no afišām svītrot krievu valodu. Jūs varat skatīties pagātnē, ignorēt un nozākāt šīs sabiedrības daļas viedokli. Varat raudzīties nākotnē, meklējot efektīvākus ceļus, kā saliedēt Latvijas sabiedrību.
Kara ēnā, spēlējot kariņu ar paša izdomātām frontes pusēm, Jūsu un mūsu visu atbildība ir, lai šī spēle nekad nekļūtu par realitāti mūsu valsts pieaugušo pasaulē.
Raidījumu, kura sakarā Alvis Hermanis izteica savu "nepareizo" viedokli, var noskatīties "sabiedriskā" medija mājaslapā:
https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/336572/kultursoks-krievu-valodas-klatbutne-pilsetvide.#mce_temp_url#
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
