Iesaki rakstu: 
Ārlietu ministrija (ĀM) tā arī nespēj pamatot, tieši kādas kompetences bijušas kādreizējā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera Jura Maklakova iecelšanas vispirms padomnieka amatā ar specializāciju Centrālāzijas valstīs, īpaši Kazahstānā, bet pēc tam vēstnieka amatā Kazahstānā pamatā. Savā skaidrojumā ministrija norāda uz „līdzšinējo pieredzi”, lai gan oficiāli publiski pieejamā J.Maklakova biogrāfija nerāda, ka viņam jelkad bijusi kāda pieredze saistībā ar Āziju vai Kazahstānu.
Savu karjeru Ārlietu ministrijā Juris Maklakovs sāka pēc tam, kad beidzās viņa pilnvaru termiņš NBS komandiera amatā un viņam netika piedāvāts pagarināt pilnvaru laiku uz vēl vienu termiņu. Pērnā gada augustā viņu ērtā padomnieka krēslā iekārtoja toreizējais ārlietu ministrs Aivis Ronis, kurš dienu pirms ministra posteņa pamešanas parūpējās, lai bijušajam armijas komandierim arī turpmāk algu maksātu Ārlietu ministrija. 1.novembrī J.Maklakovs tika iecelts par ĀM Ekonomisko un divpusējo attiecību direkcijas padomnieku ar specializāciju Centrālāzijas valstīs, īpaši Kazahstānā.
Ārlietu ministrija nav papūlējusies sniegt izsmeļošas atbildes uz Pietiek jautājumiem, kādas Jura Maklakova kompetences bijušas pamatā viņa nozīmēšanai šajā amatā. Tāpat ĀM neatbildēja uz jautājumu, kādas attiecīgā reģiona valodas un kādā līmenī pārzina Juris Maklakovs, kādus pētnieciskos darbus par attiecīgo reģionu ir veicis un kāda ir viņa pieredze un kontakti attiecīgajā reģionā.
Tā vietā ĀM skrupulozi paskaidrojusi, kādas procedūras tiek veiktas, lai ieceltu par vēstnieku. 7.janvārī J.Maklakovs saņēma akreditācijas vēstuli no Valsts prezidenta un ar 24.janvāri iecelts Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka amatā Kazahstānas Republikā. „Saskaņā ar Diplomātiskā un konsulārā dienesta likuma 10.pantu Latvijas Republikas ārkārtējos un pilnvarotos vēstniekus pēc ārlietu ministra un Saeimas Ārlietu komisijas kopēja saskaņota priekšlikuma amatā ieceļ un no amata atlaiž Valsts prezidents. Valsts prezidenta pilnvaras šajā jautājumā neierobežo Valsts civildienesta likums,” normatīvos aktus citē Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis un papildina: „Izvirzot J.Maklakovu vēstnieka amatam, tika izvērtēta viņa līdzšinējā pieredze, un papildus jau esošajām zināšanām un pieredzēm J.Maklakovs ir apguvis ar diplomātiskā un konsulārā dienesta specifiku saistītus jautājumus.”
Tā kā Ārlietu ministrija neprecizē, tieši kāda līdzšinējā pieredze derējusi vēstnieka amata iegūšanai, Pietiek ieskatījās, kādas ziņas par to pieejamas bijušā NBS komandiera oficiāli un publiski pieejamajā biogrāfijā. Izrādās, ka par Āzijas valstīm vai īpašām zināšanām saistībā ar Kazahstānu biogrāfijā nav ne vārda. „Ģenerālmajors J.Maklakovs 1992.gadā absolvējis Žukovska Gaisa spēku kara inženieru akadēmiju. Pēc tam uzsācis dienestu Nacionālajā aizsardzības akadēmijā (NAA). No 1997. līdz 2001.gadam bijis NAA prorektors mācību darbā, bet no 2001.gada jūlija - akadēmijas rektors. Par Gaisa spēku komandieri ģenerālmajors J.Maklakovs kļuva 2004.gadā. Savukārt no 2006.gada līdz šā gada jūlijam viņš bija NBS komandieris. Ģenerālmajors J.Maklakovs militāro izglītību ieguvis arī ASV Armijas kara koledžā. Viņš ir Viestura ordeņa Lielkrusta komandieris un ir apbalvots ar vairākiem Latvijas un ārvalstu apbalvojumiem.”
Kurā no šiem karjeras posmiem viņš kļuvis par Centrālāzijas valstu un Kazahstānas lietu pārzinātāju, joprojām nav skaidrs.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
