Amatpersona, kas dzīvē it visu saņēmusi no valsts, aicina iedzīvotājus “neko negaidīt no valsts”
N. Andersons15.01.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts prezidents Egils Levits, kurš visu mūžu saņēmis lieliskas algas, pagodinājumus un izglītības iespējas no valsts, nosodījis cilvēku vēlmi sagaidīt atbalstu no valsts.
“Valdība un Saeima, Saeimas vairākums, ir atbildīgi par politisko situāciju valstī, bet visiem ir jāzina un jāaptver arī tas, ka valsts nevar visu regulēt un visas problēmas atrisināt. Tā ir senā padomju domāšana, ka valsts visu nokārtos. Te ir jautājums, ko valsts var un ko mēs varam prasīt no valsts, tas ir, valdības?” — TV24 ēterā sacījis E. Levits.
Kā lasāms E. Levita biogrāfijā, viņš pēc ģimenes došanās uz Rietumiem absolvējis Minsteres Latviešu ģimnāziju (Vācijas nodokļu maksātāju uzturēta mazākumtautību skola), tālāk studējis Hamburgas Universitātē, atgriezies Minsterē jau kā skolotājs, pēc otras augstākās izglītības iegūšanas strādājis Ķīles prokuratūrā un Zemestiesas civillietu nodaļā, pēc tam pildīja Plēnes pilsētas juridiskā referenta pienākumus, strādāja advokātu birojā Bonnā, kādā rūpniecības lobijā Ķelnē un Bundestāga Zinātniskajā dienestā. Praktizējis kā zvērināts tulks pie Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes apgabaltiesas. Praktizējis kā jurists un veicis zinātniskā referenta darbu Vācijas un Austrumeiropas pētniecības institūtā Getingenē. Tātad gandrīz pilnībā guvis ienākumus tikai un vienīgi no valsts darba Vācijā.
Tālāk lasām Wikipēdijā: “Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Levits bija LR AP padomnieks līdz 1992. gadam, tad Latvijas vēstnieks Vācijā un Šveicē no 1992. līdz 1993. gadam, kad 5. Saeimas vēlēšanās ievēlēts Saeimā no "Latvijas Ceļa" saraksta; bija deputāts no 1993. līdz 1994. gadam. Vienlaikus Ministru prezidenta Valda Birkava biedrs no 1993. līdz 1994. gadam un tieslietu ministrs no 1993. līdz 1994. gadam. Vēlāk no 1994. līdz 1995. gadam bija Latvijas vēstnieks Austrijā, Ungārijā un Šveicē.” Tātad algu deputātam, ministram un vēstniekam E. Levitam maksāja valsts — tā pati Latvijas Republika, no kuras tagad prezidents E. Levits iesaka cilvēkiem neko neprasīt.
1995. gadā Latvija virzīja Levitu uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesneša amatu, ko E. Levits ieņēma līdz 2004. gadam. Vienlaikus EDSO Samierināšanas un arbitrāžas tiesas darbinieks, Starptautiskās Arbitrāžas tiesas tiesnesis. No 2004. gada — Eiropas Kopienu Tiesas, vēlāk — Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis, par ko nostrādāja līdz ievēlēšanai pašreizējā amatā. Tātad atkal amati, kuros E. Levitam algu maksā nodokļu maksātāji, kurus E. Levits mudina negaidīt palīdzību no valsts.
Pat E. Levita grāmatu “Valstsgriba. Idejas un domas Latvijai 1985-2018” izdeva valsts SIA “Latvijas Vēstnesis”, nevis kāda no neskaitāmajām īstajām izdevniecībām, kas darbojas uz komerciāliem pamatiem.
Rezumējot: valsts augstākā amatpersona, kas aicina cilvēkus negaidīt palīdzību no valsts un sauc to par “padomju palieku”, pati visu mūžu ir saņēmusi augstākās algas, naudu, dienesta dzīvokļus un citus labumus no valsts.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
