Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts amatpersonu lēnīguma un atklātas nolaidības dēļ Latvijā jau divarpus gadus nav spēkā esoša Civilās aizsardzības plāna, un atbildība par to vienlīdz jāuzņemas kā Māra Kučinska, tā arī Krišjāņa Kariņa valdībai.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta interneta mājas lapas sadaļā „Tiesību akti” ir atrodama saite ar nosaukumu „Civilās aizsardzības plāns”, kā arī norādes uz diviem likumiem – līdz 2016. gada 1. oktobrim spēkā bijušo Civilās aizsardzības likumu un šajā datumā spēkā stājušos jauno Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumu.

Taču, kā izrādās, ne Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadība ar ģenerāli Oskaru Āboliņu priekšgalā, ne Iekšlietu ministrija, kuras padotībā ir dienests, ne Jāņa Citskovska vadītā Valsts kanceleja, kurai būtu jāuzrauga likumu izpilde arī attiecībā uz likumos paredzētu noteikumu izstrādi, nav nodrošinājušas, lai tiktu ievērots gan likums, gan valsts intereses un likumā noteiktajā termiņā tiktu izstrādāts jauns Civilās aizsardzības plāns, jo vecais līdz ar likumu maiņu vairs nav spēkā.

Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma pārejas noteikumu 4.punkts skaidri nosaka, ka “Valsts civilās aizsardzības plāns, kas apstiprināts līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, ir spēkā līdz 2017. gada 1. augustam”. Tas nozīmē, ka gada laikā pēc likuma stāšanās spēkā Ministru kabinetam vajadzēja izstrādāt un apstiprināt jaunu Civilās aizsardzības plānu.

Taču, kā izrādās, toreizējā M. Kučinska valdība šo plānu neizstrādāja un nepieņēma ne likumā noteiktajā termiņā, ne līdz sava darba beigām 2019. gada janvārī. Arī vietā nākusī K. Kariņa valdība spēkā esoša Civilās aizsardzības plāna neesamību ir pieļāvusi līdz šim brīdim. Lai gan visu šo laiku, jau kopš 2017. gada aprīļa, Valsts kanceleju vadīja viena un tā pati persona – J. Citskovskis, arī šī iestāde pieļāva likuma pārkāpumu un plāna neesamību.

Tiesa, 2017. gada 7. novembrī M. Kučinska Ministru kabinets gan ir izdevis noteikumus Nr.658 “Noteikumi par civilās aizsardzības plānu struktūru un tajos iekļaujamo informāciju”, bet tie ir tikai noteikumi par plāna struktūru un tajā iekļaujamo informāciju, - pats plāns nav izstrādāts ne tad, ne līdz pat šim brīdim.

Pašreizējais Ministru prezidents K. Kariņš izvairās no skaidras atbildes uz jautājumu – kāpēc atbilstoši Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumam vēl joprojām nav pieņemts Civilās aizsardzības plāns (CAP) un kas par to ir atbildīgs. Tā vietā viņa preses sekretārs tikai norāda, ka „jaunais Civilās aizsardzības plāns šobrīd atrodas starpinstitūciju saskaņošanas procesā, par ko atbildīga ir Iekšlietu ministrija”, un apraksta pašreizējo krīzes vadības mehānismu.

Arī iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens uz aicinājumu minēt iestādi, kas atbildīga par šī plāna izstrādāšanu un pieņemšanu, skaidru atbildi nesniedz. Var saprast tikai to, ka personisku atbildību par to, ka arī viņa pilnvaru laikā – jau ilgāk nekā gadu – plāns nav pieņemts, ministrs noliedz: „Ja jūs uzskatāt, ka esmu personīgi atbildīgs par CAP izstrādes procesu līdz 2019. gada 23. janvārim, tās ir jūsu tiesības. Tādā gadījumā uzreiz rakstiet negatīva rakstura rakstu. Ja jūs neapmierina, ka aktīvi prasu CAP virzību un pieņemšanu, ko es jums varu līdzēt.”

Savukārt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) vadībai ir vesels saraksts ar iemesliem, kuru dēļ ir pārkāpts likums un Latvijai pašlaik krīzes situācijā nav spēkā esoša Civilās aizsardzības plāna.

Pirmkārt, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumprojekta virzība bijusi „smagnēja”, un, virzot likumprojektu Saeimas 3. lasījumā, ticis lūgts pārejas noteikumos ietvert garāku izpildes termiņu. Taču plāna ieviešanas un apstiprināšanas termiņš neesot ticis pagarināts, - tas noteikts „tikai” viena gada ilgumā.

Otrkārt, kā skaidro VUGD, tikai 2017. gada beigās tikuši apstiprināti visi Ministru kabineta noteikumi, kas izriet no Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma, tajā skaitā jau pieminētie Ministru kabineta 2017. gada 7. novembra noteikumi Nr.658 “Noteikumi par civilās aizsardzības plānu struktūru un tajos iekļaujamo informāciju”.

Pēc šo noteikumu pieņemšanas VUGD bijuši vajadzīgi „tikai” astoņi mēneši, lai izstrādātu „katastrofu riska novērtēšanas rekomendācijas, lai analizētos riskus varētu salīdzināt vienotā matricā”.

Kad nu iestājusies skaidrība gan ar rekomendācijām, gan ar „vienoto matricu”, vēl gads un četri mēneši bijuši vajadzīgi, lai saņemtu un apkopotu ministru iesniegto informāciju par riska novērtējumiem, katastrofas pārvaldīšanas pasākumiem un citu informāciju, kā arī valsts sekretāru sapulcē izsludinātu Civilās aizsardzības plāna projektu.

Savukārt pašlaik, kad kopš brīža, kad saskaņā ar likumu jaunam Civilās aizsardzības plānam bija jābūt izstrādātam, pagājuši jau divarpus gadi, VUGD esot „saņēmis visu ministriju un citu institūciju atzinumus (iebildumus un priekšlikumus)” par plāna projektu. Līdz marta beigām tas atkārtoti tikšot nosūtīts saskaņošanai visām ministrijām un ieinteresētajām institūcijām.

Novērtē šo rakstu:

34
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Farss ar baltkrievu IT kompāniju „uzņemšanu”

Foto"Kapitālā remonta" sakarā pirmais mani tā pamatīgi sasmīdināja premjers KK. Viņš bija "norijis" LIAA jaunā vadoņa naivi izmesto "ēsmu" par 12 baltkrievu IT kompāniju uzņemšanu LV, nepamanot, ka tajā slēpjas arī āķis.
Lasīt visu...

21

Ja jums gadījumā bija kādas šaubas, Latvijas finanšu sistēmas sakārtošana ir bijusi veiksmīga

FotoEs pievienojos šodienas konferences vienai no galvenajām tēzēm, ka banku kā finanšu institūciju loma un funkcija mūsdienu ekonomikā ir būtiski paplašinājusies. Bankas pilda funkcijas, kas ir svarīgas ne tikai tautsaimniecības ilgtspējīgai attīstībai, bet banku biznesa modeļu ilgtspēja, tai skaitā kreditējot mazos un vidējos uzņēmumus gan Rīgā, gan reģionos, var būt veiksmes pamats Latvijas ekonomikas un finanšu sektora attīstībai arī nākotnē.
Lasīt visu...

21

Putina vakcīna ir instruments sabiedrības iegrožošanai

FotoKoronavīrusa (Covid-19, C-19 – sauciet, kā gribas) pandēmija pasaulē cilvēkus ir padarījusi ļoti uzmanīgus, pat nedaudz bailīgus. Ikdienas dzīve, kādu mēs bijām pieraduši dzīvot, pirms vīruss skāra mūs pašus, tuviniekus, paziņas, tuvākajā laikā neatgriezīsies. Daudziem no mums ir pilnībā mainījušās darba gaitas. Liela daļa ir sākusi strādāt no mājām, taču arī tas nav viegli. Sabiedrība deviņu mēnešu laikā ir nogurusi, un ziņas no kaimiņvalstīm, kur atkal ir augsti saslimšanas radītāji, liek bažīties, vai vispār mēs atgriezīsimies pie tās dzīves, kas bija pirms vīrusa izraisītās pandēmijas.
Lasīt visu...

21

Reira autoratlīdzību ierosinājumi faktiski ir kaitniecība pret grāmatniecības nozari, valodu un kultūru

FotoLatvijas Grāmatizdevēju asociācija Finanšu ministrijas piedāvātos ierosinājumus izmaiņām autoratlīdzību aplikšanai ar nodokļiem uzskata par nepārdomātiem un kaitīgiem kultūras un grāmatniecības nozarēm.
Lasīt visu...

21

Lai visai pasaulei varētu parādīt „noderīgāku realitāti”

FotoVēl viens notikums ar Holivudas blokbasteram līdzīgu sižetu nesen izvērsās vienā no Minskas ielām. Daudzi no mums redzēja video, kurā jauns vīrietis (tālāk “mūsu varonis”) ar it kā nejauša taksista palīdzību veiksmīgi aizbēg no OMONa. Apskatīsim tuvāk, kāpēc šis notikums atgādina Holivudas filmu ne tikai savā sižetā, bet arī pēc specefektiem.
Lasīt visu...

18

Vecuma ierobežojumi kreditēšanas jomā, jeb vai banka var senioriem atteikt piešķirt kredītu

FotoVērojot tendences kreditēšanas tirgū Eiropā, secināms, ka liela daļa kredītiestāžu, lai iespējami izvairītos no finansiāliem zaudējumiem, kas var rasties, ja klients pilnībā vai daļēji neizpilda savas kredītsaistības ilgākā termiņā, nosaka vecuma limitu kreditēšanas pakalpojumiem, jo vecumu saskata kā būtisku riska faktoru.
Lasīt visu...

15

Mūsu galvās bija šīs vēsturiskās zemes, un šis likumprojekts tagad piedāvā to konkretizēt, lai latvietība nebūtu plakana

FotoŠodien es iesniedzu izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Latviešu vēsturisko zemju likums”, un tā mērķis ir stiprināt iedzīvotāju piederību vietējām kopienām un latviešu vēsturiskajām zemēm – Kurzemei, Latgalei, Sēlijai, Zemgalei un Vidzemei. Tajā ir arī runa par četrām reģistrētajām kultūrtelpām – suiti, Rucava, Lībiešu krasts, kultūrtelpa “Upīte”, bet ne tikai par jau reģistrētajām kultūrtelpām.
Lasīt visu...

6

Daži jautājumi Latvijas Afganistānas veterānu cēzaram - Gunāram Rusiņam

FotoSaistībā ar interviju, kuru jūs nesen sniedzāt par Andreja Mediņa  militāro dienestu, es dažus jautājumus vēlos uzdot personīgi Jums.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pandēmija, infodēmija un multilaterālisms: runa ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Ekselences, cienījamās dāmas un godātie kungi! Vispirms vēlos apsveikt V. Bozkira kungu...

Foto

Šuplinskas kundze, atkāpieties, jūs dzīvojat citā realitātē

Matemātikas skolotāju trūkuma dēļ pirmo mācību stundu šajā priekšmetā tikai pagājušajā nedēļā aizvadīja Rīgas 40. vidusskolas sesto klašu skolēni....

Foto

Par "Turaidas kvartālu" samaksātā nekustamā īpašuma nodokļa apjoms ir palielinājies, nevis samazinājies

Latvijas televīzijas raidījumā "De Facto" izskanējušais apgalvojums, ka SIA "MC Turaida Property", kam pieder...

Foto

Es negribu lēkt acīs ļoti cienītajam ministram, no kā tik daudz kas ir atkarīgs: lai muzejs paciešas

Manā citādi harmoniskajā un priecīgajā dzīvē ir bijušas tikai...

Foto

Sankcijas. Retorika un realitāte

Šī gada 5.septembrī portālā Pietiek.com tika publicēts nezināma autora raksts ar nosaukumu „Kāpēc tika indēts Navaļņijs”. Rakstā citstarp tika pieminētas rietumvalstu līdz...

Foto

Kad, kurā brīdī, aiz kurām durvīm un kurš apstiprina līdzfinansējumu „tautas sportam”?

"Tautas sports to summu nemaz nevar apēst," sabiedriski nozīmīgu tautas sporta pasākumu atbalstam paredzēto...

Foto

Lūdzu, uzvedieties tiesiski un nekaitējiet Latvijas kapitāla tirgus reputācijai

Ņemot vērā publiskajā telpā pieejamo informāciju par 22.09.2020. plānotajām AS "Olainfarm" akcionāru sapulcēm un Finanšu un kapitāla...

Foto

Ko tad mēs darīsim, „izejot ielās”?

Man bieži tiek uzdots jautājums – ko tad mēs darīsim, “izejot ielās”? Viens kungs rakstīja, ka viņš katru dienu esot...

Foto

„Ņevinovataja ja...”

Vakardien no plašsaziņas līdzekļiem uzzināju, ka “Saskaņas” valde pieņēma lēmumu izslēgt mani un manu kolēģi Ļubovu Švecovu no partijas. Sakarā ar šo ziņu es...

Foto

Šie biedri mums vairs nav nekādi biedri

SDP "Saskaņa" Rīgas nodaļa nolēmusi no partijas par Statūtu pārkāpumiem izslēgt divus biedrus - Vjačeslavu Dombrovski un Ļubovu Švecovu....

Foto

Notikumi Baltkrievijā - divu sistēmu sadursme

Lai kā mums gribētos domāt, ka notikumi Baltkrievijā ir šīs valsts iekšējā lieta un attiecas tikai uz tās iedzīvotājiem, tie...

Foto

Jāizbeidz apgrūtinošās attiecības ar „plinšu sievām”

Uzskatu, ka ir pārkāptas robežas. Kad viens partijas biedrs par citu saka, ka tas ir "jānovāc" un uzsver, ka "man...

Foto

Kā prokurore Dace Lapinska izpilda “pasūtījumus”

Jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns jau ir paudis kritiskus vārdus par prokuroru kvalifikāciju un iestājas par nepieciešamību paaugstināt prokuroru zināšanu līmeni....

Foto

Vājprāts, kas šobrīd pārņēmis ASV

Džordžs Floids mira, kad policija viņu aizturēja 25.maijā. Kopš tā laika ar viņa vārdu ir notikušas nekārtības vairāk nekā 2000 ASV...

Foto

Es tikai brīnos, līdz kādam līmenim tiks degradēts parlaments

Kā Jums šķiet, kā Saeimas priekšsēdētāja Mūrnieces kundze un Saeimas drošības dienests reaģēja uz šo manu ziņu?...