Amerika lobētās „Ekodoktrīnas” interesēs vēl viens Getliņu konkurss
PIETIEK13.03.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rīgas domes un Stopiņu novada atkritumu izgāztuves apsaimniekotājs Getliņi Eko nupat izsludinājis jaunu konkursu, par kura uzvarētāju, visticamākais, atkal kļūs Rīgas vicemēra Andra Amerika lobētais un savulaik ar Tautas partijas dibinātāju Andri Šķēli saistītais uzņēmums Ekodoktrīna. Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, Getliņi Eko izsludinājis konkursu par atkritumu sagatavošanu noglabāšanai un, ņemot vērā konkursā izvirzītās prasības, par tā vienīgo uzvarētāju varētu kļūt Ekodoktrīna.
No konkursa nolikuma izriet, ka faktiski vienīgais pretendents, kuram ir pa spēkam piedāvāt lētāko cenu, ir tieši Ekodoktrīna. Tas tā ir, jo iepirkuma dokumentācijā minēts, ka atkritumi jāved uz Getliņiem, tad tur jāsver un tad jāved uz šķirošanas vietu, savukārt no turienes biodegradablie atkritumi jāved atpakaļ uz Getliņiem. Vislielākās izredzes uzvarēt šajā iepirkumā ir uzņēmumam, kurš atrodas Getliņu teritorijā, jo tad transportēšanas izmaksas būs tuvas nullei, kamēr pārējiem pretendentiem pārvadāšana prasītu papildu izmaksas.
Vienīgais uzņēmums, kas spējīgs darboties Getliņu teritorijā, ir Ekodoktrīna, jo, kā Pietiek jau rakstījis, Getliņi Eko pērnā gada novembrī 1,7 hektārus zemes izgāztuves teritorijā klusi un nemanāmi par „sviestmaizes cenu” – 1000 latiem gadā - iznomājis uzņēmumam Ekodoktrīna.
Ar sūdzībām Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) par jauno Getliņu konkursu vērsušies uzņēmumi SIA L&T un AS Kredo Tonika. IUB lēmumu par abu firmu sūdzību plānojis pieņemt 27.martā.
Tikmēr atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma Eko Baltija valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs Pietiek uzsvēra, ka nozare vēlētos, lai Getliņi Eko konkursā viss notiktu godīgi un visiem spēlētājiem būtu vienādas iespējas, „lai tik tiešām uzņēmumi sacenstos ar labākajiem piedāvājumiem, nevis formāli tiktu sarīkots konkurss, kurā jau tāpat ir zināms, ka uzvara paredzēta savējiem”.
Pietiek rakstīja, ka pēc tam, kad Valsts kontrole pērn vasarā liedza Getliņi Eko bez konkursa darboties tandēmā ar, iespējams, Šķēles ģimenei piederošo Ekodoktrīna, tika mēģināts sludināt konkursu par atkritumu šķirošanas rūpnīcas būvi, nolikumā iestrādājot virkni priekšrocību tieši Ekodoktrīna. Ar to faktiski tika liegta iespēja konkursā piedalīties pārējām Latvijā strādājošām atkritumu apsaimniekošanas kompānijām.
Kad šādu konkursu aizliedza IUB, Getliņi Eko nolēma rūpnīcas būvei paredzēto zemi iznomāt Ekodoktrīnai, kura līdz ar to sāka kārtot dokumentus Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda finansējuma piesaistei jaunas atkritumu šķirošanas rūpnīcas būvniecībai. Ekodoktrīnas jaunās atkritumu šķirošanas rūpnīcas celtniecības izmaksas veido ap 9,5 miljoniem latu. Pusi šīs summas uzņēmums vēlas segt ar ES fonda gādību. Ekodoktrīnas iecerētās jaunās atkritumu šķirošanas rūpnīcas projekta dokumenti nozares ekspertiem rada bažas par „uzpūstām” tāmēm, lai būvniecību faktiski paveiktu par ES fondu naudu.
Atsevišķi nozares eksperti norāda - nav saprotams, kādēļ atkritumu šķirošanas rūpnīcu nebūvē paši Getliņi Eko, jo tad visi ienākumi no sašķiroto atkritumu tālākpārdošanas paliktu izgāztuves rīcībā un tā būtu iespēja pazemināt atkritumu izvešanas tarifus. Taču Getliņi Eko izvēlējušies šo pakalpojumu pirkt un vēl dāvanā klāt pielikt visu vērtīgo, kas atkritumos ir.
Ekodotrīnas patiesie īpašnieki tiek saistīti ar Saeimas vēlēšanās caurkritušajiem oligarhiem – Šķēli un Aināra Šleseru. Noprotams, ka Šlesera intereses, lobējot Ekodoktrīnas uzvaras Getliņu konkursos, pārstāv Rīgas vicemērs Ameriks.
Oficiāli Ekodoktrīna saskaņā ar Lursoft datiem pieder SIA Eksetekss (39,9%), SIA Tehnoinvest (35%) un SIA Wheaton Parks (25,1%). To oficiālie īpašnieki ir attiecīgi Anatolijs Jerumanis, AS BAO kopā ar City Energy un Kiprā reģistrētā Frostray Limited.
Seko mums 
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
