Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

„Izmantojiet visas savas iespējas, un ikviens spēs ko tādu sasniegt,” – tā uz Valsts prezidenta posteni izvirzītais Andris Bērziņš otrdien PRO100 TV komentēja Pietiek atklātos faktus par viņa valsts mērogā rekordlielo pensiju. Tikmēr Pietiek ir apkopojis datus par tām iespējām, ko pēdējos 20 gados Bērziņš izmantojis, lai iegūtu savu pašreizējo miljonāra statusu. To pamatā – līdzīgi Bērziņa ilggadējam domubiedram Andrim Šķēlem – veiksmīga „pieslēgšanās” privatizācijas procesiem deviņdesmito gadu sākumā.

„Deviņdesmit trešajā gadā mēs ar [Jāni] Gavaru bijām pilnvaroti pārstāvēt Klubu 21 un tikāmies ar Valmieras grupējumu – no viņu puses bija [Andris] Grūtups, [Edmunds] Krastiņš, [Andris] Ruselis un Andris Bērziņš, kurš tagad ir Unibankā, un vēl daži, kurus vairs neatceros. Mēs runājām par ideju, par valsti, bet viņi savukārt par to, kuru cilvēku kurā vietā vajadzētu ielikt. Nekāda saruna mums neiznāca, norunājām nākamo tikšanos pēc kāda mēneša, bet tās laikā notika tieši tas pats. Mēs ar Gavaru aizgājām un savam klubam pateicām, ka tie cilvēki domā tikai par savām lietām un par savējo ielikšanu vajadzīgos amatos. Droši vien, ka vēlāk viņiem tas izdevās, un tas ir tas, kas šo valsti lielā mērā ir „sačakarējis” un no kurienes nāk „tiesu ķēķi”,” – tā 2007. gada beigās žurnālā Nedēļa atminējās kādreizējais ministrs un Kluba 21 dibinātājs Jānis Krūmiņš.

Kamēr „Valmieras grupējuma” redzamākais pārstāvis Šķēle ar trešo personu un ārzonas kompāniju palīdzību ķērās pie pārtikas rūpniecības uzņēmumu prihvatizācijas, bijušais Augstākās Padomes deputāts Bērziņš sev bija noskatījis citu darbības jomu – Latvijas Bankas nodaļu atdalīšanas un apvienošanas vadīšanu, un rezultātā tieši viņam ar grupējuma biedru atbalstu izdevās kļūt par prezidentu no 21 apvienotās Latvijas Bankas nodaļas izveidotajā Unibankā (Latvijas Universālajā bankā) un aktīvi iesaistīties tās privatizācijā. Banka bija īpaši gards kumoss kaut vai tāpēc, ka valdība bija parūpējusies par tās stabilitāti, Unibankas 25 miljonus latu lielos „sliktos” (t.i. faktiski neatgūstamos) kredītus aizvietojot ar valsts ilgtermiņa parādzīmēm.

Deviņdesmito gadu pirmajā pusē faktiski neviens neuztraucās par to, ka bankas privatizācijas noteikumu izstrāde vilcinās, jo likumdošana vēl neparedzēja privatizāciju ar kapitāla piesaistīšanu: tieši šādu variantu (kādu sev zināmu argumentu dēļ neuztraucoties par tā neatbilstību pastāvošajai likumdošanai) bija izraudzījusies pašas bankas vadība – Bērziņš, Ivars Ķirsons, Edvīns Samulis un Armands Grīnbergs.

Privatizācijas aģentūras pārstāvja Viktora Šadinova skaidrojums bija – ja uzreiz pieņemtu privatizācijas noteikumus, šie pretendenti automātiski tiktu izslēgti, bet tas „nebūtu korekti”. Pat citkārt tik principiālais laikraksts Diena rakstīja: „Noteikumu trūkums līdz šim kavēja Latvijas Universālās bankas privatizāciju, jo viens no pretendentiem (vairāki pašreizējie bankas vadītāji) uz šo banku vēlējās piedalīties privatizācijā, izmantojot tieši šo metodi – ar privātā kapitāla piesaisti. Tā kā nebija pieņemti vajadzīgie noteikumi, Privatizācijas aģentūra nevarēja izstrādāt privatizācijas noteikumus.”

Faktiski nekādas debates neizraisīja fakts, ka 50% iekārojamo bankas akciju tiek pārdotas par sertifikātiem – vienīgie, kas pret šo nodomu kaut cik iebilda, bija Edvīna Kides Tautsaimnieku politiskā apvienība, kā arī Raita Černaja vadītā Valsts kontrole. Plašus protestus neizraisīja arī fakts, ka beigu beigās Unibankas privatizācijas noteikumi tika pieņemti, taču… uz brīdi tika pasludināti par neizpaužamiem.

 Bērziņš un viņa kolēģi zināja, ko dara: 1994. gada 15. novembrī tika pieņemti valdības noteikumi, kas paredzēja kāroto privatizācijas metodi ar privātā kapitāla piesaistīšanu, un līdz ar to konkursā par Unibankas privatizāciju, par kuru bija saņemti četri priekšlikumi, pretendenti, kas piedāvāja valstij acīmredzot daudz „neizdevīgāko” pārdošanas metodi, zaudēja. Arī Hansapank tika „atšūta” un paziņoja, ka vairs neplānojot kļūt par Unibankas stratēģisko investoru.

Beigu beigās bankas vadība panāca variantu, kas paredzēja 14,4% bankas akciju daļēji par sertifikātiem pārdot „bankas darbiniekiem” – reāli šīs akcijas tika tikai 73 darbiniekiem no vadošā un vidējā sastāva, un par to reālo tālaika vērtību liecina kaut vai viens fakts: bankas pārstāvim Edvīnam Samulim viņa nebūt ne vislielākā akciju pakete palīdzēja tikt pie ķieģeļu rūpnīcas Lode kontrolpaketes. Tiesa, tas netraucēja bankas preses sekretārei Helgai Balodei vēl apgalvot, ka šāds variants esot ļāvis ieekonomēt līdzekļus bankas un līdz ar to valsts interesēs. Savukārt visvairāk akciju iegādājās bankas prezidents Bērziņš un viceprezidents Ķirsons.

Papildus tam līdz pat 2003. gadam Unibanka, kurā vairākus gadus noteicošā bija Latvijas valsts ietekme (bankas padomē – valdes algu noteicējā – īsāku vai ilgāku laiku pabija tādi ļaudis kā Andris Grūtups, Edmunds Krastiņš, Andris Šķēle, Aivars Lembergs un Atis Sausnītis), savai vadībai izmaksāja tiem un arī vēlākiem laikiem fantastiskas algas un prēmijas, turklāt paredzot vadības pārstāvjiem izsniegt arī īpašas darbinieku akcijas.

Jau 1994. gada martā bankas valde ar Bērziņu priekšgalā apstiprināja darbinieku akciju izdošanu, un rezultātā divus gadus vēlāk Bērziņš, kā rāda Lursoft dati, bija ticis jau pie nepilniem 86 tūkstošiem bankas akciju. Jau no 1995. gada bankas valdei tika noteikta arī īpaša prēmija – 5 procenti no bankas tīrās peļņas pirms nodokļiem (tātad attiecīgajā gadā – no 3,77 miljoniem latu). Jau 1996. gadā Saeimas deputāts Jānis Ādamsons, izpelnoties toreizējā premjera Šķēles rājienu, paziņoja: līdztekus tam, ka Unibanka pastāvīgi saņem maksājumus no valsts budžeta, Bērziņam un vēl trim valdes locekļiem prēmijās tiek izmaksātas iespaidīgas naudas summas – 1995.gadā tie bijuši 200 000 latu.

Savukārt padomes un it īpaši valdes atalgojums gadu no gada mainījās, taču palika iespaidīgos apmēros. Pietiek jau informējis, ka 1997. gadā, kad Bērziņa vadītā Unibanka neapdomīgi ieguldīja milzīgus līdzekļus Krievijas valsts vērtspapīros, kuru dēļ 1998. gadā cieta tiem laikiem fantastiskus zaudējumus (vismaz 15 miljonus latu) un valsts bankas atlikušo daļu bija spiesta faktiski atdot zviedru Skandinaviska Enskilda Banken, kopējais triju valdes locekļu – tostarp Bērziņa - gada atalgojums bija 652 tūkstoši latu. Tas nozīmē, ka tolaik Bērziņa mēnešalga bija vismaz 18 tūkstoši latu mēnesī.

Taču arī nākamajos gados Bērziņam tika saglabāti izcili labi ienākumi. 1998. gadā atalgojums pieciem bankas valdes locekļiem bija 333 tūkstoši latu, 1999. gadā septiņiem valdes locekļiem – 633 tūkstoši latu, 2000. gadā – 677 tūkstoši latu. 2001. gadā bankas padomei un valdei kopā tika izmaksāts 891 tūkstotis latu, 2002. gadā – 747 tūkstoši latu, 2003. gadā – 536 tūkstoši latu. Pēc Pietiek aprēķiniem, neskaitot prēmijas un dividendes, Bērziņš šajā laikā Unibankā saņēma vairāk nekā 1,2 miljonus latu.

Šīs naudas bija pietiekami, lai Bērziņš 2004. gadā varētu iegādāties apjomīgu būvmateriālu ražotāja Lode akciju paketi. Šis uzņēmums viņam bija izcili labi pazīstams ilgus gadus - kā Unibankas vadītājam viņam par Lodi bija visplašākā informācija, jo jau 1997. gadā Unibankai Lodē piederēja 5,14% akciju. Rezultātā 2004. gada oktobrī Bērziņš bija ieguvis vairāk nekā 22% no Lodes akcijām, un trīs gadus vēlāk viņš savu akciju paketi pārdeva jau par 4,53 miljoniem latu.

Šī ilggadējā „visu iespēju izmantošana” tad arī Bērziņam nodrošinājusi lielāko daļu no pašlaik deklarētajiem īpašumiem – 2,14 miljonu eiro uzkrājumiem, vērtspapīriem nepilnu 330 tūkstošu eiro nominālvērtībā, 687 tūkstošu latu un 405 tūkstošu eiro aizdevumiem, kā arī nepilniem četriem desmitiem nekustamo īpašumu.

Jāpiebilst, ka darījumu attiecības ar „kampēju brālības” pārstāvjiem Bērziņš ir uzturējis arī pēdējos gados. Tā 2007. gadā Bērziņš kopā ar Juri Aizezeru, Ievu Krastiņu un Šķēles bijušo dzīvesbiedri Dzintru Šķēli par 9,8 miljoniem latu no Bērziņa iepriekš vadītās bankas atpirka apmēram trīs ceturtdaļas no 1019 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar piecstāvu ēku Vaļņu ielā 11, bet 2008. gadā daļu no sev piederošajām īpašuma daļām jau par 9,93 miljoniem pārdeva paši sev piederošajai SIA Vaļņu nams 11.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Daži jautājumi Latvijas Afganistānas veterānu cēzaram - Gunāram Rusiņam

FotoSaistībā ar interviju, kuru jūs nesen sniedzāt par Andreja Mediņa  militāro dienestu, es dažus jautājumus vēlos uzdot personīgi Jums.
Lasīt visu...

21

Pandēmija, infodēmija un multilaterālisms: runa ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā

FotoAugsti godātais priekšsēdētāja kungs! Ekselences, cienījamās dāmas un godātie kungi! Vispirms vēlos apsveikt V. Bozkira kungu ar iecelšanu Ģenerālasamblejas 75. sesijas priekšsēdētāja godā. Varu Jums apliecināt, ka Latvija aktīvi līdzdarbosies, lai panāktu, ka nākamo 12 mēnešu garumā šī tik svarīgā organizācija varētu Jūsu vadībā darboties veiksmīgi.
Lasīt visu...

6

Šuplinskas kundze, atkāpieties, jūs dzīvojat citā realitātē

FotoMatemātikas skolotāju trūkuma dēļ pirmo mācību stundu šajā priekšmetā tikai pagājušajā nedēļā aizvadīja Rīgas 40. vidusskolas sesto klašu skolēni. Ziņas nonāca Latvijas televīzijā.
Lasīt visu...

21

Par "Turaidas kvartālu" samaksātā nekustamā īpašuma nodokļa apjoms ir palielinājies, nevis samazinājies

FotoLatvijas televīzijas raidījumā "De Facto" izskanējušais apgalvojums, ka SIA "MC Turaida Property", kam pieder Turaidas kvartāls Jūrmalā, pēc īpašuma statusa maiņas par 40 000 EUR ir samazināts nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN), neatbilst patiesībai.
Lasīt visu...

18

Es negribu lēkt acīs ļoti cienītajam ministram, no kā tik daudz kas ir atkarīgs: lai muzejs paciešas

FotoManā citādi harmoniskajā un priecīgajā dzīvē ir bijušas tikai divas reizes, kad esmu vēlējusies, lai man būtu savs sabiedrisko attiecību konsultants, jo pati nezinu, kā vispareizāk būtu reaģēt publiski nepatīkamā situācijā. Abas šīs reizes ir saistītas ar Brīvdabas muzeju. Tā kā man nav ne konsultanta, ne citu kanālu, es atļaušos izmantot savu privāto Facebook kanālu un iespējami racionāli un vienkārši izskaidrot aktuālo situāciju no sava skatupunkta, jo jūtu, ka tagad tas ir nepieciešams.
Lasīt visu...

21

Sankcijas. Retorika un realitāte

FotoŠī gada 5.septembrī portālā Pietiek.com tika publicēts nezināma autora raksts ar nosaukumu „Kāpēc tika indēts Navaļņijs”. Rakstā citstarp tika pieminētas rietumvalstu līdz šim ieviestās sankcijas pret Krieviju un to efektivitātes trūkums. Ne visam rakstā teiktajam varu piekrist, tomēr attiecībā uz sankciju zemo efektivitāti pilnībā atbalstu autora viedokli. Kāpēc tas tā, par to arī būs runa zemāk.
Lasīt visu...

21

Kad, kurā brīdī, aiz kurām durvīm un kurš apstiprina līdzfinansējumu „tautas sportam”?

Foto"Tautas sports to summu nemaz nevar apēst," sabiedriski nozīmīgu tautas sporta pasākumu atbalstam paredzēto pusmiljonu, kuru Covid-19 seku likvidēšanai apņēmusies iedalīt valsts, man vasarā komentē augstākā ranga ierēdnis. Tādēļ 500 000 eiro konkursa kārtībā tikšot dalīti nevis nozīmīgākajiem pasākumiem pēc principa "nauda seko (tautas sporta) dalībniekam", bet federācijām uz galviņām – un ne vairāk par 50 tūkstošiem uz federāciju.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Lūdzu, uzvedieties tiesiski un nekaitējiet Latvijas kapitāla tirgus reputācijai

Ņemot vērā publiskajā telpā pieejamo informāciju par 22.09.2020. plānotajām AS "Olainfarm" akcionāru sapulcēm un Finanšu un kapitāla...

Foto

Ko tad mēs darīsim, „izejot ielās”?

Man bieži tiek uzdots jautājums – ko tad mēs darīsim, “izejot ielās”? Viens kungs rakstīja, ka viņš katru dienu esot...

Foto

„Ņevinovataja ja...”

Vakardien no plašsaziņas līdzekļiem uzzināju, ka “Saskaņas” valde pieņēma lēmumu izslēgt mani un manu kolēģi Ļubovu Švecovu no partijas. Sakarā ar šo ziņu es...

Foto

Šie biedri mums vairs nav nekādi biedri

SDP "Saskaņa" Rīgas nodaļa nolēmusi no partijas par Statūtu pārkāpumiem izslēgt divus biedrus - Vjačeslavu Dombrovski un Ļubovu Švecovu....

Foto

Notikumi Baltkrievijā - divu sistēmu sadursme

Lai kā mums gribētos domāt, ka notikumi Baltkrievijā ir šīs valsts iekšējā lieta un attiecas tikai uz tās iedzīvotājiem, tie...

Foto

Jāizbeidz apgrūtinošās attiecības ar „plinšu sievām”

Uzskatu, ka ir pārkāptas robežas. Kad viens partijas biedrs par citu saka, ka tas ir "jānovāc" un uzsver, ka "man...

Foto

Kā prokurore Dace Lapinska izpilda “pasūtījumus”

Jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns jau ir paudis kritiskus vārdus par prokuroru kvalifikāciju un iestājas par nepieciešamību paaugstināt prokuroru zināšanu līmeni....

Foto

Vājprāts, kas šobrīd pārņēmis ASV

Džordžs Floids mira, kad policija viņu aizturēja 25.maijā. Kopš tā laika ar viņa vārdu ir notikušas nekārtības vairāk nekā 2000 ASV...

Foto

Es tikai brīnos, līdz kādam līmenim tiks degradēts parlaments

Kā Jums šķiet, kā Saeimas priekšsēdētāja Mūrnieces kundze un Saeimas drošības dienests reaģēja uz šo manu ziņu?...

Foto

Demokrātija

Jau desmitiem gadu dzirdu kvēlas runas par demokrātiju. Ko tik neesmu dzirdējis, sākot no dẽmos – tauta un (κράτος), krátos – vara. Vienkāršojot – par tautas varu....

Foto

Provinces pensionāra apsveikums jaunus laikus alkstošajiem rīdziniekiem

Dārgie rīdzinieki, jums tas ir izdevies! Urā! Daloties sajūsmībā par nīstās varas aizslaucīšanu un jaunās, spožās, visās varavīksnes krāsās...

Foto

Vai ar „Rimi” salātiem es varu dabūt COVID19?

Sestdien kārtējo satraucošu ziņu pavēstīja SPKC – visi sestdien COVID19 reģistrētie gadījumi bijuši Daugavpilī. Pagājušajā nedēļā kopā ar...

Foto

Kāpēc es iešu 10.oktobrī

Kāpēc es iešu 10.oktobrī? Es izstāstīšu, jūs izlasiet un, lūdzu, man vairs nejautājiet! Pat Aldis nezina, kādēļ es iešu. Ceru, ka izlasīs...

Foto

Ir jāatlaiž „sabiedrisko” mediju vadība un NEPLP

Uzņemoties pilnu atbildību un turpinot pildīt deputāta zvērestu, es publiski paziņoju: IR JĀATLAIŽ Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio vadība,...

Foto

Kāpēc tika indēts Navaļnijs

Nule kā nācis klajā Vācijas valdības paziņojums par to, ka pazīstamais Krievijas opozicionārs Aleksejs Navaļnijs, kurš ārstējas slimnīcā Berlīnē, ir ticis saindēts...

Foto

Trīs sivēntiņu sāga Marsa parkā

“Reiz dzīvoja trīs sivēntiņi. Trīs brāļi. Visi vienāda auguma, apaļi, sārti, ar vienādi draiskām astītēm. Pat vārdi viņiem bija līdzīgi. Sivēntiņus...

Foto

Imigranti krievu vietā

Vai jums nešķiet dīvaini, ka mēs aizvadītajos 30 gadus nebijām spējuši iedzīt mietu plašajā krievu kultūras lādē Latvijā, bet tad pēkšņi to izdarīja pēdējos 2-3 gados? Tieši...

Foto

Finanšu ministrijas piedāvājums iznīcinās grāmatniecības nozari

Latvijas Rakstnieku savienība ar neslēptām bažām raugās uz Finanšu ministrijas plāniem no 2021. gada likvidēt autoratlīdzību speciālo režīmu, aizstājot to...

Foto

Atbilde, kāpēc cilvēki netic vēlēšanām, ir meklējama vēlēšanu sistēmā

Atbilde, kāpēc cilvēki netic vēlēšanām, ir meklējama vēlēšanu sistēmā. Proti, šobrīd tur valda naudas vara, nevis tautas...

Foto

Vēstule Selīnai un citiem aktīvistiem

Es dzīvoju Teikā, dzīvoklī kādā no padomju laikos celtajiem Teikas namiem, man ir vīrs un divi bērni, un man nav vienalga,...

Foto

Reiram ir jāatbild par cinisko rīcību Marsa parkā

Koku zāģēšana dienu pēc vēlēšanām Marsa parka teritorijā ir cinisks, nosodāms un politiski gļēvs lēmums, kura tagadējā izpilde,...

Foto

"Marsa parka" izzāģēšana ir "Attīstībai/Par!"/”Progresīvo” melu un liekulības paraugstunda

"Marsa parka" izzāģēšana nākamajā dienā pēc vēlēšanām ir "Attīstībai/Par!"/”Progresīvo” melu un liekulības paraugstunda. Šo politiķu zaļie mērķi...

Foto

Ātras pārdomas par priestera Mediņa "sāgu"

Man ir bijis tas gods viņu satikt. Viennozīmīgi spilgta personība. Viņam ir sava dzīves filozofija, kurai nevaru 100% piekrist, bet...

Foto

Ne jā, ne nē, ne melns, ne balts: paziņojums par Bruknu un priesteri Mediņu

Šā gada 20. augustā medijos izskanējusi informācija par Bruknas muižā esošās kopienas...

Foto

Par kristieti Aldi

Es jau sen gribēju uzrakstīt par to, kā Aldis Gobzems izsaimnieko Dieva doto talantu, bet kaut kā nebija vērtīga iemesla, lai nolasītu viņam...

Foto

Vēstule jaunajam Rīgas domes vadītājam – kā neuzkāpt uz Ušakova grābekļa

Godātie kandidāti, rakstu kā nedaudz skeptisks vēlētājs, kurš raugās uz Rīgas domes vēlēšanām ar tādu...

Foto

Levita lieliskais vēsturisko zemju likumprojekts brīnišķīgi ļaus apzināties latvisko identitāti, tās dziļumu un kultūras saknes

25.augustā Piebalgas apmeklējuma laikā Valsts prezidents Egils Levits Vecpiebalgas Kultūras namā...

Foto

Rīgas domes priekšvēlēšanu debates jārīko pilsētas zaļajā klusajā zonā - Biķernieku mežā

Rīgas domes apstiprinātajā Rīcības plānā vides trokšņa samazināšanai Rīgas aglomerācijā ir 3.2.1.attēls – Akustiskā...

Foto

Dzelzceļa transporta un ostu tranzīta izpostītāji tagad raujas pie varas Rīgā

Jau pēc pāris dienām sāksies iepriekšējā balsošana Rīgas domes vēlēšanās, tālab vēlreiz palūkosimies uz pašiem...

Foto

Gruntmanis ignorēja vides un kultūras kontekstu, bet es neko nevarēju ietekmēt un vispār mazgāju rokas nevainībā

Dr. Uģis Gruntmanis, atgriežoties Amerikā, ir komentējis veselības ministres, Veselības...

Foto

Nekliedziet tie, kas ir kliedzēji un kristīgās reliģijas noliedzēji

Andreju Mediņu personīgi pazīstu kopš 1992 gada, savu 16 gadu vecuma. Biju viens no viņa "nokalpinātajiem pusaudžiem"....

Foto

Kungi (ar smaidu par nopietno)

Pirms daudziem gadiem, 1998. gada 18. novembrī, iznāca laikraksta «Latvietis Latvijā» pirmais numurs. To ievadīja Viļa Plūdoņa dzejolis:...

Foto

Likumdošanas iniciatīva: par valsts un pašvaldības līdzekļu izlietojuma atklātumu

Valsts un pašvaldību, arī to kapitālsabiedrību un nodibinājumu iepirkumi ir melnais caurums, kur bez pēdām tiek zagti...