Andris Sprūds un Aizsardzības ministrija: solījumi pret realitāti – vai valsts drošība ir apdraudēta?

Šoreiz vēlos atgādināt par dažām Sprūda darbībām, AM iepirkumu praksi, budžeta problēmām, obligātā militārā dienesta (VAD) vājumu, pretrunīgi vērtēto Krievijas “Shahed” drona incidentu un daudz ko citu. Par to varēsiet padiskutēt komentāru sadaļā.  

Tikai retais valsts administrācijā (izņemot Eviku Siliņu, protams) nešaubās par to, ka AM iepirkumi ir kļuvuši nu jau pavisam necaursīdīgi un Andri Sprūdu ikdienas gaitās nu jau kādu laiku pavada ne tikai tā ēna, kas krīt no saules apspīduma, bet arī vecā labā lobēšanas un korupcijas ēna. To Jums apstiprinās simpātiskā Elīna Egle-Ločmele, zaļais Viesturs Silenieks, viltīgais Elmārs Pļaviņš un naivais Artis Pabriks, kuri uz AM pie Sprūda nāk kā uz baznīcu pēc svētības, proti, lobēdami viena otra uzņēmēja intereses.  

Aizsardzības ministrijas iepirkumi jau gadiem ir bijuši kritikas objekts, un Sprūda vadībā situācija nav uzlabojusies, pat strauji pasliktinājusies. Slēgtie iepirkumu līgumi, kas bieži vien tiek pamatoti ar nacionālās drošības apsvērumiem, rada aizdomas par to caurspīdīgumu. Jau labu laiku atpakaļ par to tika runāts un aizrādīts, bet KNAB un VK ir svarīgākas lietas darāmas, piemēram, kaut vai saskaņā ar Transparency International 2015. gada ziņojumu, lai gan Latvijas aizsardzības sektors kopumā tiek vērtēts kā zema korupcijas riska (B kategorija), tiek norādīts, ka problēmas saglabājas iepirkumu plānošanā un uzraudzībā.  

Daudzi jau sen ir aizmirsuši par pārspīlēti dārgo 183 000 eiro vērto “militāro skulptūru” pie Ādažu militārās bāzes, par ko ne ministrs Sprūds, ne Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš neesot bijuši informēti. Paradokss, AM viss ir kļuvis tik necaurspīdīgs, ka pat pats Sprūds vairs neko neredz. Šajā sakarā bijušais ne mazāk aklais aizsardzības ministrs Artis Pabriks ir norādījis, ka šāda neuzraudzība hierarhiskā sistēmā ir maz ticama, liekot domāt par apzinātu uzmanības novirzīšanu no citiem skandāliem. Respektīvi, kā tai dziesmā tiek dziedāts, “Ko tu darīsi, kad tev atnāks pakaļ... Tēlošu muļķi”!  

Turklāt sabiedrībā izskan pamatotas bažas par atsevišķu uzņēmēju un interešu grupu lobēšanu. Tiek ziņots, ka Sprūda kabinetā regulāri viesojas tādas personas kā Elīna Egle-Ločmele un bijušais ministrs Artis Pabriks, kuri, kā apgalvo kritiķi, lobē noteiktu bruņojuma ražotāju intereses. Lai gan konkrēti pierādījumi par nelikumīgu lobēšanu nav publiskoti, šādas tikšanās rada jautājumus par iepirkumu lēmumu objektivitāti, it īpaši, ja līgumi ir dārgi un slēgti. Var jau būt, ka šie tur dzer kafiju un tērzē par dzīvi kā seni paziņas, bet to, ka šie personāži ir Sprūda bieži viesi, noliegt nevar neviens. Turklāt šāda prakse neatbilst partijas “Progresīvie” solījumiem par caurspīdīgu un sabiedrības interesēs balstītu pārvaldību.  

Nākamā lieta, par ko Sprūds publiski mēdz plātīties, ir aizsardzības budžets, respektīvi par tā plānoto palielināšanu, un tas nekas, ka tas neatbilst realitātei.  

Sprūds ir publiski solījis palielināt aizsardzības budžetu līdz 4% no IKP 2026. gadā un pat līdz 5% turpmākajos gados, uzsverot, ka tiks investēts pretgaisa aizsardzībā, krasta aizsardzībā un dronu tehnoloģijās. Tomēr realitāte liecina par budžeta plānošanas problēmām, jo nav jau naudas, procenti neko nelīdz, ja vienkārši nav naudas! 2025. gada aizsardzības budžets ir apstiprināts 1,56 miljardu eiro apmērā (3,65% no IKP), kas ir ievērojams pieaugums, taču joprojām tas atpaliek no solītajiem 4%, kur nu vēl līdz piecītim aizstiepties.   

Un tagad mazliet par svarīgo, redziet, kā tiek norādīts, liela daļa budžeta (42%) tiek novirzīta militāro spēju attīstībai, bet sabiedrībai trūkst skaidrības par to, kā šie līdzekļi tiek izmantoti konkrētos projektos, piemēram, pretgaisa aizsardzības sistēmu vai artilērijas, kaut vai siltās apakšveļas iepirkumos.  

Budžeta plānošanas neefektivitāti pastiprina fakts, ka daudzi solītie projekti, piemēram, dronu ražošanas attīstība vai “Baltic Drone Wall”, joprojām ir tikai agrīnās izstrādes stadijās, vēl jātiek galā ar virkni birokrātisko šķēršļu. Neviens lāgā nezina, cik līdzekļu jau ir iztērēts, bet solītie rezultāti joprojām ir tikai uz papīra. Kur ir reālie uzlabojumi armijas kaujas spējās? Kā Latvijas armija spēs pretoties “Shahedu” uzbrukumam? Ar “Sprūda zobiem” uz robežas?  

Ja mēs runājam par Valsts aizsardzības dienestu (VAD), visu cieņu jauniešiem, kas uz to ir parakstījušies, bet man kļūst kauns par Latvijas armiju, redzot, kā nekompetence un apzināta sabotāža tiek pasniegta kā gadsimta sasniegums. Vieni vienīgi apkaunojoši zemi skaitļi un brīvprātīgo trūkums.  

VAD, kas tika atjaunots jau 2023. gadā, ir viens no Sprūda pārraudzītajiem projektiem, kas saskan ar “Progresīvo” programmas uzsvaru uz visaptverošu aizsardzību. Tomēr realitāte ir tālu no solījumiem. Lai gan pirmajos divos iesaukumos NBS izdevās piesaistīt pietiekami daudz brīvprātīgo, lai izvairītos no obligātas iesaukšanas, kopējie skaitļi ir apkaunojoši zemi. 2023. gadā VAD apmācībās piedalījās tikai aptuveni 600–800 jauniešu, kas ir niecīga daļa no mērķa – ik gadu apmācīt vismaz 4000 karavīru.  

Tāpēc nabaga Sprūds ir rosinājis diskusiju par sieviešu iesaukšanu līdz 2028. gadam, taču atkal bez skaidra plāna un sabiedrības atbalsta šis ierosinājums šķiet vairāk kā uzmanības novirzīšana no esošajām problēmām. Zems brīvprātīgo skaits un nepietiekama sabiedrības iesaiste liecina par komunikācijas un motivācijas trūkumiem, kas neatbilst “Progresīvo” solījumiem veidot saliedētu sabiedrību.   

Tikko kā mediju uzmanība bija novirzījusies no Sprūda aktivitātēm, viss likās pat ļoti labi, Latvijas teritorijā ielido Krievijas “Shahed” drons ar labiem nodomiem. Sprūda un Kalniņa komunikācia ar sabiedrību šajā sakarā bija ļoti amizanta, kas liecina par attiecīgo personāžu nekompetenci un pilnīgu nolaidību, bet šī ir Latvija, viss beidzās labi!  

Atgādināšu, ka 2024. gada 7. septembrī Latvijas gaisa telpā ielidoja Krievijas “Shahed” tipa drons, kas nokrita Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā. Šis incidents atklāja nopietnas vājās vietas Latvijas pretgaisa aizsardzībā. Sprūds apgalvoja, ka drons tika novērots un situācija kontrolēta, taču bijušais NBS komandieris Juris Maklakovs un bijušais ministrs Artis Pabriks norāda, ka šāda informācija, iespējams, tika apzināti sagrozīta, lai uzturētu naratīvu par Latvijas spējām.  

Sabiedrības skepticisms pieauga, uzzinot, ka Valsts robežsardzei trūkst resursu un pilnvaru šādu incidentu uzraudzībai, bet NBS nespēja dronu neitralizēt. Kā tad tā, kur tad palikuši visi necaurspīdīgie iepirkumi, kas veikti saskaņā ar entajiem aizsardzības un krīzes vadības plātiem, acīmredzot tie visi ir aizkrāsoti ar melnu darvu, lai ienaidnieks noslēpumus neuzzina. Tad Sprūds aicināja NATO stiprināt Latvijas gaisa telpas aizsardzību, taču šis solis ir reaktīvs, nevis proaktīvs. Incidents raisa jautājumus par to, vai Sprūda vadībā tiek pienācīgi risinātas pretgaisa aizsardzības problēmas vai arī “labie nodomi” kalpo kā aizsegs neefektivitātei.  

Kāpēc tādi cilvēki kā Sprūds tiek iecelti tik svarīgos amatos? Jā, ļoti pat iespējams, ka ar gudru Kremļa ziņu, jo narcisa Sprūda vadības stils un viņa vēlme būt tik slavenam, cik vien iespējams, lieti noder Latvijas armijas kaujas spēju graušanā.  

Sprūda publiskā tēla veidošana, kas koncentrējas uz pozitīviem paziņojumiem, nereti neatbilst realitātei. Viņš bieži uzsver personīgos “sasniegumus”, piemēram, dronu koalīcijas vai Patria bruņumašīnu projekta nopelnus viņš uzskata par saviem personīgiem, kaut arī patiesībā tie ir citu resora darbinieku vai iepriekšējo ministru nopelni. Sabiedrībā izskan apgalvojumi par Sprūda narcistiskajām iezīmēm, tostarp manipulāciju un mikromenedžmentu, kas rada neuzticēšanos padotajos un kolēģos. Lai gan šie apgalvojumi ir subjektīvi, tie saskan ar kritiku par viņa vadības stilu, kas neatbilst “Progresīvo” uzsvērtajam caurspīdīgumam un sabiedrības iesaistei.  

Nu, ko lai saka... Sprūda vadībā AM sola ambiciozus mērķus – no budžeta palielināšanas līdz modernām aizsardzības tehnoloģijām, taču realitāte liecina par plaisu starp vārdiem un darbiem. Necaursīdīgi iepirkumi, dārgi slēgtie līgumi un lobēšanas aizdomas rada šaubas par resora pārvaldību. VAD zemie skaitļi un “Shahed” drona incidents atklāj vājās vietas armijas kaujas spējās, kamēr Sprūda pārspīlētā komunikācija vairo sabiedrības neuzticēšanos. Lai gan daļa Sprūda iniciatīvu saskan ar “Progresīvo” programmu, trūkst taustāmu rezultātu, kas apliecinātu efektīvu valsts drošības stiprināšanu. Vai Sprūds spēs pārvarēt kritiku un īstenot solīto, vai arī viņa vadība turpinās būt “labo nodomu” ēnā? To rādīs laiks, taču sabiedrība, it sevišķi tā daļa, kas ik dienu strādā aizsardzības resorā, gaida skaidrību un reālus rezultātus.  

P.S. Tautai būtu jāzina, kas tagad notiek ar žogu un Sprūda zobiem Latgales pierobežā, jo jau šobrīd šajā projektā izniekotā, proti, nozagtā nauda tiek norakstīta uz lietavu rēķina... redz, kā atkal paveicās!   

Avoti:   

Transparency International, Latvia’s Government Defence Anti-Corruption Index, 2015.   

Baltic News Network, “They missed it”. Did Latvian Minister of Defence intentionally hide the truth?, 2024.   

Baltic News Network, 183 thousand euros for a “composition”, 2024.   

Aizsardzības ministrija, Defence budget, 2025.   

Wikipedia, Latvian National Armed Forces, 2023.   

Aizsardzības ministrija, Defence Minister Andris Sprūds calls on NATO, 2024.  

Novērtē šo rakstu: