Anna Potapova numur divi: jaunā „Olmafarm” vadītāja Milana Beļeviča savulaik bijusi Ludmila Breče
Pietiek lasītājs10.01.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kā izrādās, Juta Strīķe nav vienīgā publiski zināmā persona, kas ir mainījusi ne tikai uzvārdu, bet – neskaidros apstākļos – arī vārdu: Lursoft datu bāzes rāda, ka arī advokāte Milana Beļeviča, kas nule kļuvusi par koncerna Olainfarm lielākā akcionāra – SIA Olmafarm valdes locekli, savulaik ir saukusies pilnīgi citādi – Ludmila Breče.
Kā rāda publiskie dati, pašlaik 1977. gadā dzimusī Milana Beļeviča ir valdes locekle SIA Antik4Unik un SIA b2b konsultants (abās viņa ir arī vienīgais īpašnieks), kā arī amatpersona nodibinājumos BB Fonds un Kopīgā nākotne.
Taču ievērības cienīgs ir jau diezgan sen – 2005. gadā Milanas Beļevičas (tolaik vēl Brečes) un 1965. gadā dzimušā Aleksandra Beļeviča noslēgtais laulību līgums, saskaņā ar kuru faktiski visa manta kļuvusi tikai un vienīgi dzīvesbiedres īpašums.
Piecus gadus pēc kāzām slēgtajā laulību līgumā abi laulātie vienojušies, ka tikai un vienīgi sievas īpašums ir pieci nekustamie īpašumi Mārupē un Rīgā, kā arī kapitāldaļas uzņēmumā Doļina Sladostej, Pēc visa spriežot, runa ir par kādā ārvalstī reģistrētu uzņēmumu, jo Latvijā tāds nav oficiāli reģistrēts.
Ļoti iespējams, ka šāds līgums noslēgts, lai laulātā pāra īpašumus paglābtu no vīra saimnieciskās darbības radītām problēmām. Kā rāda Lursoft datu bāze, gadu gaitā ir tikuši likvidēti visi Aleksandra Beļeviča uzņēmumi, no kuriem pēdējais bijis Uzņēmums PĀRTIKAS GRUPA "LATVIJAS DZIRNAVNIEKS”, - šī SIA likvidēta pagājušā gada martā, lai gan Valsts ieņēmumu dienests tās darbu apturējis jau sen.
Līdz ar to pašlaik Beļeviču laulātais pāris joprojām kopā darbojas tikai abos nodibinājumos, no kuriem, piemēram, biedrība Kopīgā nākotne uzrādījusi tādus mērķus kā ES valstu sadarbības veicināšana kultūras jomā, Eiropas Savienības valstu kultūras vērtību popularizēšana, pilsoniskas sabiedrības stiprināšana un sociālās atstumtības mazināšana
Taču, iespējams, visinteresantākais ir tas, ka gluži kā leģendārā Juta-Anna Strīķe-Potapova arī tagadējā Milana Beļeviča ir pilnībā mainījusi identitāti. Precīzais identitātes mainīšanas laiks nav zināms, taču Uzņēmumu reģistrs rāda, ka tieši ar tādu pašu personas kodu kā Milanai Beļevičai savulaik ir bijusi reģistrēta Ludmila Breče.
Par Beļeviču Breče ir kļuvusi pēc laulībām 2000. gadā, savukārt, kāpēc un kad Ludmilai bijis nepieciešams pārdēvēties par Milanu, - par to ziņu nav.
Foto no la.lv
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
