Anna Potapova numur divi: jaunā „Olmafarm” vadītāja Milana Beļeviča savulaik bijusi Ludmila Breče
Pietiek lasītājs10.01.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kā izrādās, Juta Strīķe nav vienīgā publiski zināmā persona, kas ir mainījusi ne tikai uzvārdu, bet – neskaidros apstākļos – arī vārdu: Lursoft datu bāzes rāda, ka arī advokāte Milana Beļeviča, kas nule kļuvusi par koncerna Olainfarm lielākā akcionāra – SIA Olmafarm valdes locekli, savulaik ir saukusies pilnīgi citādi – Ludmila Breče.
Kā rāda publiskie dati, pašlaik 1977. gadā dzimusī Milana Beļeviča ir valdes locekle SIA Antik4Unik un SIA b2b konsultants (abās viņa ir arī vienīgais īpašnieks), kā arī amatpersona nodibinājumos BB Fonds un Kopīgā nākotne.
Taču ievērības cienīgs ir jau diezgan sen – 2005. gadā Milanas Beļevičas (tolaik vēl Brečes) un 1965. gadā dzimušā Aleksandra Beļeviča noslēgtais laulību līgums, saskaņā ar kuru faktiski visa manta kļuvusi tikai un vienīgi dzīvesbiedres īpašums.
Piecus gadus pēc kāzām slēgtajā laulību līgumā abi laulātie vienojušies, ka tikai un vienīgi sievas īpašums ir pieci nekustamie īpašumi Mārupē un Rīgā, kā arī kapitāldaļas uzņēmumā Doļina Sladostej, Pēc visa spriežot, runa ir par kādā ārvalstī reģistrētu uzņēmumu, jo Latvijā tāds nav oficiāli reģistrēts.
Ļoti iespējams, ka šāds līgums noslēgts, lai laulātā pāra īpašumus paglābtu no vīra saimnieciskās darbības radītām problēmām. Kā rāda Lursoft datu bāze, gadu gaitā ir tikuši likvidēti visi Aleksandra Beļeviča uzņēmumi, no kuriem pēdējais bijis Uzņēmums PĀRTIKAS GRUPA "LATVIJAS DZIRNAVNIEKS”, - šī SIA likvidēta pagājušā gada martā, lai gan Valsts ieņēmumu dienests tās darbu apturējis jau sen.
Līdz ar to pašlaik Beļeviču laulātais pāris joprojām kopā darbojas tikai abos nodibinājumos, no kuriem, piemēram, biedrība Kopīgā nākotne uzrādījusi tādus mērķus kā ES valstu sadarbības veicināšana kultūras jomā, Eiropas Savienības valstu kultūras vērtību popularizēšana, pilsoniskas sabiedrības stiprināšana un sociālās atstumtības mazināšana
Taču, iespējams, visinteresantākais ir tas, ka gluži kā leģendārā Juta-Anna Strīķe-Potapova arī tagadējā Milana Beļeviča ir pilnībā mainījusi identitāti. Precīzais identitātes mainīšanas laiks nav zināms, taču Uzņēmumu reģistrs rāda, ka tieši ar tādu pašu personas kodu kā Milanai Beļevičai savulaik ir bijusi reģistrēta Ludmila Breče.
Par Beļeviču Breče ir kļuvusi pēc laulībām 2000. gadā, savukārt, kāpēc un kad Ludmilai bijis nepieciešams pārdēvēties par Milanu, - par to ziņu nav.
Foto no la.lv
Seko mums 
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
Cienījamā Latvijas Republikas valdība! Ņemot vērā pašreizējo stāvokli valsts izglītības sistēmā, mēs, Rīgas Stradiņa universitātes studenti, lūdzam Jūs izskatīt mūsu priekšlikumus. Mēs ierosinām:
Visu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pastāvēšanas laiku tikai divi politiķi ir saņēmuši reālus sodus. 2007. gadā "Jūrmalgeitas" izmeklēšanas rezultātā Juris Hlevickis tika ieslodzīts uz pieciem gadiem, taču pilnu sodu viņš tā arī nenosēdēja. Pagājušajā gadā Ķekavas vicemērs tika notiesāts par izspiešanu un saņēma četrus gadus.
Demogrāfija mūsdienu pasaulē Latvijai ir svarīga problēma. Latvijas iedzīvotāji pārstāj dzemdēt bērnus, un valdībai vēl nav bijis laika skaidri formulēt šīs problēmas risināšanas iespējas. Tajā pašā laikā valsti pārpludina arābu imigranti. Šī situācija, protams, negatīvi ietekmē latviešu tautu.
