Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2018. gada 30. augustā Apvienoto Nāciju Organizācijas Rasu diskriminācijas izskaušanas komiteja publicēja savus noslēguma secinājumus par Latvijas Republikas kārtējo ziņojumu par ANO 1965. gada Konvencijas par visu veidu rasu diskriminācijas izskaušanu izpildi Latvijas Republikā laikposmā no 2008. gada līdz 2016. gadam, kuru Komiteja izskatīja šī gada 8. un 9. augustā.

Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Rasu diskriminācijas izskaušanas komitejas (komiteja) eksperti ir atzinīgi novērtējuši atklāto un konstruktīvo dialogu ar Latvijas delegāciju Ziņojuma izskatīšanas gaitā.

Tāpat Komiteja atzinīgi novērtē, ka Latvija ir pievienojusies daudziem starptautisko tiesību instrumentiem cilvēktiesību jomā, kā arī diskriminācijas izskaušanas jomā pieņemtos tiesību aktus un politikas iniciatīvas.

Komiteja uzteic Latvijas paveikto naturalizācijas veicināšanā, cīņā pret naida noziegumiem, aizspriedumu mazināšanā pret romu tautības cilvēkiem un Tiesībsarga biroja budžeta pieaugumu.

Tajā pašā laikā Komiteja savos secinājumos arī aicina Latvijas iestādes vairāk uzmanības veltīt atsevišķiem diskriminācijas izskaušanas jautājumiem. Komiteja paudusi bažas par statistikas datu trūkumu sadalījumā pēc dzimuma, vecuma, tautības par ekonomisko un sociālo tiesību īstenošanu un aicina pilnveidot datu vākšanu, lai tie varētu kalpot par pamatu politikas plānošanas dokumentiem mazāk aizsargāto personu tiesību nodrošināšanai.

Komiteja aicina palielināt Tiesībsarga biroja budžetu un atjaunot romu konsultanta darbību birojā. Komiteja, atzīstot, ka visaptverošs diskriminācijas aizliegums ir iekļauts Satversmes 91. pantā, tomēr pauda bažas par to, ka citos normatīvajos aktos iekļautās diskriminācijas aizlieguma normas ir tikušas piemērotas reti, kas Komitejas ieskatā varētu liecināt par nepietiekamām zināšanām un prasmēm šo normu piemērošanai. Tādēļ Komiteja ierosināja pieņemt visaptverošu diskriminācijas izskaušanas likumu.

Tāpat Komiteju uztrauc mazais reģistrēto naida noziegumu skaits. Latvija tiek aicināta pēc iespējas precīzāk uzskaitīt un analizēt naida runas gadījumus, un rīkoties, lai izmeklētu un sodītu naida runu, it īpaši naida runu internetā un politisko kampaņu laikā.

Komiteja arī aicināja Latviju nodrošināt, ka tās īstenotā valsts valodas politika nerada tiešu vai netiešu diskrimināciju un nerada mazākumtautībām nepamatotus ierobežojumus izglītībā, nodarbinātībā, sabiedriskajā un politiskajā dzīvē. Šajā saistībā Komiteja iesaka izvērtēt, vai ir nepieciešami grozījumi Izglītības likumā, kas maina mazākumtautību valodas lietošanas proporciju mācību procesā, kā arī grozījumi Civilprocesa likumā par valsts nodrošinātu tulku pakalpojumiem civilprocesā.

Pievēršoties jautājumam par nepilsoņiem, Komiteja norāda uz joprojām lielo nepilsoņu skaitu Latvijā un aicina veicināt naturalizācijas procesu, jo īpaši censties nodrošināt automātisku pilsonības piešķiršanu visiem Latvijā dzimušajiem nepilsoņu bērniem.

Komiteja arī iesaka Latvijai veicināt romu iekļaušanu sabiedriskajā un politiskajā dzīvē, vairāk iesaistot romu sabiedriskās organizācijas politikas plānošanas procesā. Visbeidzot Komiteja aicina Latviju nodrošināt, ka apcietinājums nepilngadīgajiem patvēruma meklētājiem tiek piemērots tikai izņēmuma gadījumos, kā arī aicina Latviju pievienoties vēl virknei starptautisko tiesību instrumentu.

Ārlietu ministrijas ieskatā atsevišķi Komitejas secinājumi un ieteikumi diemžēl neatspoguļo Ziņojumā un tā izskatīšanas gaitā sniegto informāciju. Tā neskatoties uz Latvijas delegācijas sniegto informāciju gan mutiski, gan rakstveidā par to, ka starp ieslodzītajiem latvieši ir lielākā grupa, Komiteja pauž bažas par lielo mazākumtautību pārstāvju, it īpaši krievu un romu skaitu Latvijas ieslodzījuma vietās.

Arī Komitejas aicinājums pakāpeniski atteikties no nepilsoņu statusa kā atsevišķas juridiskās kategorijas nevar tik vērtēts viennozīmīgi. Nepilsoņu statuss kā pagaidu statuss tika ieviests, lai precizētu okupācijas periodā Latvijā ieceļojušo personu statusu, jo valsts turpināšanās doktrīnas izpratnē šīs personas neietilpa atjaunotajā Latvijas pilsoņu kopumā, un lai nepieļautu, ka daudzi Latvijā dzīvojošie kļūst par bezvalstniekiem. Tika izstrādāti naturalizācijas nosacījumi, lai personas, kam tika piešķirts šis pagaidu statuss, varētu iegūt Latvijas pilsonību. Gadu gaitā naturalizācijas prasības tikušas vairākkārt atvieglotas, tomēr nepilsoņu skaita samazinājums nenotiek tik ātri kā iecerēts.

Savos noslēguma secinājumos Komiteja lūdz Latviju gada laikā iesniegt papildu informāciju par paveikto, lai īstenotu Komitejas ieteikumus par Tiesībsarga biroja darbu un par paveikto nepilsoņu skaita samazināšanai. Kārtējais ziņojums par Konvencijas par visu veidu rasu diskriminācijas izskaušanu normu ieviešanu Latvijai jāiesniedz 2021. gadā.

Komitejas noslēguma secinājumu pilns teksts angļu valodā pieejams Komitejas tiešsaistes vietnē. Komitejas noslēguma secinājumi arī tiks tulkoti un izplatīti latviešu valodā.

Latvija ir ANO 1965. gada Konvencijas par visu veidu rasu diskriminācijas izskaušanu dalībvalsts kopš 1992. gada. Konvencija nosaka dalībvalsts pienākumus rasu diskriminācijas izskaušanas jomā. Lai uzraudzītu, kā valsts izpilda starptautiskās saistības, tai ir pienākums regulāri iesniegt ziņojumu par paveikto Konvencijas normu ieviešanā. Kārtējais ziņojums par Konvencijas normu ieviešanu Latvijā tika apstiprināts Ministru kabinetā un iesniegts ANO 2017. gada oktobrī. Iepriekšējais ziņojums par Konvencijas normu ieviešanu Komitejā tika izskatīts 2003. gadā.

* Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās

Novērtē šo rakstu:

8
42

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Valsts sabiedrisko attiecību mazspēja un katastrofa

FotoSakarā ar zemiem Latvijas vakcinācijas skaitļiem un attiecīgu risku, ka atkal būs ierobežojumi un ka mācības atkal notiks attālināti uc, atļaušos izteikt arī savas neprofesionālas pārdomas.
Lasīt visu...

10

Savāds laiks

FotoNo aizmirstības putekļiem mediju starmešos atkal parādījies tas pats vīrs, kurš reiz solījās visus oligarhus apkarot un Latvijā taisnību atjaunot.
Lasīt visu...

21

Vainīguma prezumpcija jāatceļ, citādi – kapitālais remonts beidzies, bet ēka nav apdzīvojama

FotoNeviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā. Nevienam nav jāpierāda savs nevainīgums. Šie ir jebkuras demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipi. Nevainīguma prezumpcija ir nostiprināta arī Latvijas likumdošanā. Izņemot vienu virzienu – banku sektoru.
Lasīt visu...

6

Ultimāts valsts prezidentam Egilam Levitam

FotoMēs ierosināsim valsts prezidenta Egila Levita pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, ja mūsu prasības netiks izpildītas divu nedēļu laikā, Jums tiks atņemta prezidenta pensija, dzīvoklis un mašīna. Latvijas Republikā nevar būt prezidents, kas neievēro Satversmi un Tautas gribu. Tādēļ tiks ierosināts Likums par prezidenta pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, liedzot Jums visas privilēģijas.
Lasīt visu...

21

Daudz ko var paveikt īsā laikā, tikai – bez viņiem

FotoJa esošais ministrs un valdība nezina, kā, un nemāk panākt 60 - 70 procentu vakcinēto skaitu, lai paiet malā. Garantējot brīvprātīgu pieeju vakcinācijas procesam, noņemot totāli neveiksmīgo „vakcinācijas ministru” un izvirzot vakcināciju par līdzekli, nevis mērķi, šis skaitlis ir reāli panākams īsā laikā, jo vakcīnu ir pietiekami.
Lasīt visu...

15

Es esmu vienīgā īstā opozīcija, nevis kaut kāds tur Šlesers!

FotoSvētdien veltīju nedaudz laika un papētīju publisko informāciju par Aināra Šlesera organizēto pasākumu pie Rīgas pils nākamo sestdien. Galu galā Šlesers aicināja man tam pievienoties. Secinājumi šādi.
Lasīt visu...

12

Ticiet ekspertiem, un viss būs tikpat labi kā līdz šim

FotoCovid-19 vakcīnas trešās devas ievadīšana ir aktuāls jautājums ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Lēmumi par šī procesa uzsākšanu nereti vairāk tiek argumentēti ar lokāliem pieņēmumiem, nevis zinātniski pamatotiem faktiem. 
Lasīt visu...

21

Nē cūku un vistu slepkavošanai vēdera baudai!

FotoKatru gadu Latvijā tiek noslepkavoti 700 tūkstoši cūku un vairāk nekā 21 miljons vistu, lai piepildītu iedzīvotāju kāri apmierināt savu garšas kārpiņu prasības un piepildīt vēderu.
Lasīt visu...

12

Tagad Latvijas Ārstu biedrība paudīs tikai „pareizo” viedokli: ja nomirst saskaņā ar Covid-19 vadlīnijām, tad OK

FotoDomas kavējas pie Latvijas Ārstu biedrības prezidentes ārstes Ilzes Aizsilnieces atklātās vēstules, precīzāk, pretreakcijas no jaunizveidotās darba grupas, kura norobežojas no vēstulē paustās patiesības.
Lasīt visu...

21

VID atņem cilvēku sociālās iemaksas, lai segtu svešu uzņēmumu parādus

FotoValsts ieņēmumu dienests (VID) ir vērsies pret visiem SIA Tokyo City darbiniekiem, kopumā atņemot viņiem sociālās iemaksas 130 000 eiro apmērā, lai tādejādi kompensētu trešo pušu uzņēmumu nodokļu parādus.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Hermanis Rāzens, Putņa sāga

Kas nav ar mums, tas ir pret mums, tas Putnis ir viens pārpratums, viņš visur saskata tik slikto, un tāpēc valdei sāka likties, ka partijā viņš...

Foto

Reālajā dzīvē, kuru, iespējams, no Rīgas pils logiem grūtāk saskatīt, problēmas ir gluži citas

Rudens sesiju atklājot, valsts prezidents Egils Levits informēja Saeimu, ka ar Latvijas...

Foto

Mazais Gobzems gāž lielo vezumu

Uzreiz jāpiebilst, ka autors nav skandalozā deputāta Alda Gobzema cienītājs. Skaļo dīvainīti var uzlūkot ar žēlumu un līdzjūtību. Taču jāatzīst, ka...

Foto

Pateicamies par uzticēšanos valsts prezidenta institūcijai, bet ko tad mēs, mēs jau neko

Cienījamā Rozenbergas kundze! Valsts prezidenta kancelejā 2021. gada 19. jūlijā saņemts valsts prezidentam...

Foto

Vadoņu konstruēšana

Divi pašieceltie un, jāatzīst, daudzu atbalstītie varoņi Latvijā jau ir, jo Saeimas vēlēšanu kampaņa jau ņipri sākusies. Līdz vēlēšanām gan vēl gads ar mazu...

Foto

Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru

Īsi un kodolīgi par to, kur slēpjas problēma un kā to risināt. Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru - cilvēki ilgstoši ir...

Foto

Ar īpašu minoritāšu politiku uzkrāsim antivielas pret nacionālismu!

“Cilvēkiem jābūt mūsu politikas pašā centrā. Tāpēc es vēlos, lai visi eiropieši aktīvi piedalītos konferencē par Eiropas nākotni...

Foto

Protestētāji neslimo ar kroņa vīrusu

Šobrīd visā pasaulē globālo kungu vietējie pakalpiņi baida ļaudis, ka protesta saietu dēļ pieaugs saslimstība ar koronavīrusu. Taču nekas tamlīdzīgs nenotiek....

Foto

Kā mēs visi vēlamies dzīvot pēc tam, kad šis viss būs beidzies

Pēdējo nedēļu laikā ļoti maz esmu apmeklējis vietējo plašsaziņas mediju kanālus. Tas tāpēc, ka...

Foto

Izziņa kā garīga vērtība

Pirms aptuveni divarpus gadsimtiem vairāki raksti sākās ar paskaidrojumu, kam tie paredzēti – skolniekiem vai skolotājiem. Skolnieku vajadzībām bija jāraksta viegli saprotami...

Foto

Gobzems Latvijā vislabāk slauka dibenu un visu, ko vien spējam iedomāties

"Žurku skrējiens" pēc varas šoreiz sācies agrāk nekā parasti. Draņķīgākie politiķi steidz manipulēt ar masu...

Foto

Vai Kariņa valdību varētu izmest kā mīkstās rotaļlietas?

„Un ko ar tām (mīkstajām mantiņām – E.V.) vajadzēja darīt? Kariņam nest uz mājām un sasēdināt uz viesistabas...