Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2018. gada 30. augustā Apvienoto Nāciju Organizācijas Rasu diskriminācijas izskaušanas komiteja publicēja savus noslēguma secinājumus par Latvijas Republikas kārtējo ziņojumu par ANO 1965. gada Konvencijas par visu veidu rasu diskriminācijas izskaušanu izpildi Latvijas Republikā laikposmā no 2008. gada līdz 2016. gadam, kuru Komiteja izskatīja šī gada 8. un 9. augustā.

Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Rasu diskriminācijas izskaušanas komitejas (komiteja) eksperti ir atzinīgi novērtējuši atklāto un konstruktīvo dialogu ar Latvijas delegāciju Ziņojuma izskatīšanas gaitā.

Tāpat Komiteja atzinīgi novērtē, ka Latvija ir pievienojusies daudziem starptautisko tiesību instrumentiem cilvēktiesību jomā, kā arī diskriminācijas izskaušanas jomā pieņemtos tiesību aktus un politikas iniciatīvas.

Komiteja uzteic Latvijas paveikto naturalizācijas veicināšanā, cīņā pret naida noziegumiem, aizspriedumu mazināšanā pret romu tautības cilvēkiem un Tiesībsarga biroja budžeta pieaugumu.

Tajā pašā laikā Komiteja savos secinājumos arī aicina Latvijas iestādes vairāk uzmanības veltīt atsevišķiem diskriminācijas izskaušanas jautājumiem. Komiteja paudusi bažas par statistikas datu trūkumu sadalījumā pēc dzimuma, vecuma, tautības par ekonomisko un sociālo tiesību īstenošanu un aicina pilnveidot datu vākšanu, lai tie varētu kalpot par pamatu politikas plānošanas dokumentiem mazāk aizsargāto personu tiesību nodrošināšanai.

Komiteja aicina palielināt Tiesībsarga biroja budžetu un atjaunot romu konsultanta darbību birojā. Komiteja, atzīstot, ka visaptverošs diskriminācijas aizliegums ir iekļauts Satversmes 91. pantā, tomēr pauda bažas par to, ka citos normatīvajos aktos iekļautās diskriminācijas aizlieguma normas ir tikušas piemērotas reti, kas Komitejas ieskatā varētu liecināt par nepietiekamām zināšanām un prasmēm šo normu piemērošanai. Tādēļ Komiteja ierosināja pieņemt visaptverošu diskriminācijas izskaušanas likumu.

Tāpat Komiteju uztrauc mazais reģistrēto naida noziegumu skaits. Latvija tiek aicināta pēc iespējas precīzāk uzskaitīt un analizēt naida runas gadījumus, un rīkoties, lai izmeklētu un sodītu naida runu, it īpaši naida runu internetā un politisko kampaņu laikā.

Komiteja arī aicināja Latviju nodrošināt, ka tās īstenotā valsts valodas politika nerada tiešu vai netiešu diskrimināciju un nerada mazākumtautībām nepamatotus ierobežojumus izglītībā, nodarbinātībā, sabiedriskajā un politiskajā dzīvē. Šajā saistībā Komiteja iesaka izvērtēt, vai ir nepieciešami grozījumi Izglītības likumā, kas maina mazākumtautību valodas lietošanas proporciju mācību procesā, kā arī grozījumi Civilprocesa likumā par valsts nodrošinātu tulku pakalpojumiem civilprocesā.

Pievēršoties jautājumam par nepilsoņiem, Komiteja norāda uz joprojām lielo nepilsoņu skaitu Latvijā un aicina veicināt naturalizācijas procesu, jo īpaši censties nodrošināt automātisku pilsonības piešķiršanu visiem Latvijā dzimušajiem nepilsoņu bērniem.

Komiteja arī iesaka Latvijai veicināt romu iekļaušanu sabiedriskajā un politiskajā dzīvē, vairāk iesaistot romu sabiedriskās organizācijas politikas plānošanas procesā. Visbeidzot Komiteja aicina Latviju nodrošināt, ka apcietinājums nepilngadīgajiem patvēruma meklētājiem tiek piemērots tikai izņēmuma gadījumos, kā arī aicina Latviju pievienoties vēl virknei starptautisko tiesību instrumentu.

Ārlietu ministrijas ieskatā atsevišķi Komitejas secinājumi un ieteikumi diemžēl neatspoguļo Ziņojumā un tā izskatīšanas gaitā sniegto informāciju. Tā neskatoties uz Latvijas delegācijas sniegto informāciju gan mutiski, gan rakstveidā par to, ka starp ieslodzītajiem latvieši ir lielākā grupa, Komiteja pauž bažas par lielo mazākumtautību pārstāvju, it īpaši krievu un romu skaitu Latvijas ieslodzījuma vietās.

Arī Komitejas aicinājums pakāpeniski atteikties no nepilsoņu statusa kā atsevišķas juridiskās kategorijas nevar tik vērtēts viennozīmīgi. Nepilsoņu statuss kā pagaidu statuss tika ieviests, lai precizētu okupācijas periodā Latvijā ieceļojušo personu statusu, jo valsts turpināšanās doktrīnas izpratnē šīs personas neietilpa atjaunotajā Latvijas pilsoņu kopumā, un lai nepieļautu, ka daudzi Latvijā dzīvojošie kļūst par bezvalstniekiem. Tika izstrādāti naturalizācijas nosacījumi, lai personas, kam tika piešķirts šis pagaidu statuss, varētu iegūt Latvijas pilsonību. Gadu gaitā naturalizācijas prasības tikušas vairākkārt atvieglotas, tomēr nepilsoņu skaita samazinājums nenotiek tik ātri kā iecerēts.

Savos noslēguma secinājumos Komiteja lūdz Latviju gada laikā iesniegt papildu informāciju par paveikto, lai īstenotu Komitejas ieteikumus par Tiesībsarga biroja darbu un par paveikto nepilsoņu skaita samazināšanai. Kārtējais ziņojums par Konvencijas par visu veidu rasu diskriminācijas izskaušanu normu ieviešanu Latvijai jāiesniedz 2021. gadā.

Komitejas noslēguma secinājumu pilns teksts angļu valodā pieejams Komitejas tiešsaistes vietnē. Komitejas noslēguma secinājumi arī tiks tulkoti un izplatīti latviešu valodā.

Latvija ir ANO 1965. gada Konvencijas par visu veidu rasu diskriminācijas izskaušanu dalībvalsts kopš 1992. gada. Konvencija nosaka dalībvalsts pienākumus rasu diskriminācijas izskaušanas jomā. Lai uzraudzītu, kā valsts izpilda starptautiskās saistības, tai ir pienākums regulāri iesniegt ziņojumu par paveikto Konvencijas normu ieviešanā. Kārtējais ziņojums par Konvencijas normu ieviešanu Latvijā tika apstiprināts Ministru kabinetā un iesniegts ANO 2017. gada oktobrī. Iepriekšējais ziņojums par Konvencijas normu ieviešanu Komitejā tika izskatīts 2003. gadā.

* Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās

Novērtē šo rakstu:

8
42

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Es visu ko pieprasu un norādu, un lūdzu iedot man varu

FotoLevit, Kariņ, Pavļut, Raivi Dzintar ar saviem prievīšu varavīksnes draugiem un pārējie pie varas esošie ar Rinkēviču ložā. Nākamnedēļ ir jābūt atceltām maskām, 2 metriem, groziņiem un visam pārējam sviestam! Es to nelūdzu, es to pieprasu un norādu Jums, ka tas ir jāizdara nekavējoties. Ja pašiem bail pieņemt lēmumu, piezvaniet uz Briseli vai vēstniecību. Jums dos atļauju. Nākamnedēļ lai būtu lēmums.
Lasīt visu...

21

Ventspils paradokss: vēlētāji nomaina nevis Lembergu, bet gan... domes opozīciju

FotoPašvaldību vēlēšanas Ventspilī beigušās ar zināmu pārsteigumu: ne tajā, ka uzvaru svinēja “Latvijai un Ventspilij”, iegūstot vairāk balsu nekā visi pārējie saraksti kopā, — interesantais šoreiz redzams opozīcijas kampaņošanā un rezultātos.
Lasīt visu...

21

Drošības līdzeklis nedrīkst tikt izvēlēts kā iebiedēšanas vai iepriekšējas sodīšanas paņēmiens

FotoAtbilstīgi Kriminālprocesa likumam tiesībsargājošām instancēm ir pienākums vērtēt drošības līdzekļa piemērošanu saistībā ar cilvēktiesību normām. Personai piemērojams tāds drošības līdzeklis, kas pēc iespējas mazāk aizskar personas pamattiesības un ir samērīgs.
Lasīt visu...

21

Man vislabāk spēs palīdzēt Selma Levrence, jo viņa ir jauna, gudra, pieredzējusi un zina daudzas valodas

FotoPēc ilgām pārdomām par to, kas varētu kļūt par manu palīgu Saeimā, esmu izlēmis, ka tā būs Selma Levrence, un man ir liels prieks, ka viņa ir tam piekritusi.
Lasīt visu...

21

„Sargsuns” pazemīgi lūdz atlikt nodokļu reformu

FotoLatvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA) aicina valdošo koalīciju atlikt nodokļu reformas uzsākšanu no 2021. gada 1. jūnija. LPIA uzskata, ka valsts pārvalde nav pietiekami informējusi sabiedrību, it sevišķi to sabiedrības daļu, kuru reforma skars tieši, ietekmējot tās finansiālo labklājību. Vēl nesen vēstulē vērsāmies pie jums ar bažām un problēmjautājumu uzskaitījumu, lai novērstu reformas negatīvo ietekmi uz mūsu nozari.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Viss sākās ar Šleseru!

Tvnet var lasīt Re:Baltica sagatavotu propagandas rakstu, kurā skaidri tiek pateikts, ka Latvijā baznīcas nedrīkst aizstāvēt kristīgās vērtības! Esmu pārsteigts, ar kādu naidu pret Baznīcām,...

Foto

Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris Aivars Ozoliņš grauj Latvijas informācijas telpas kvalitāti

Pašlaik – Lielās dezinformācijas laikmetā – viens no svarīgiem uzdevumiem visiem, kuri darbojas informatīvajā telpā,...

Foto

Nākotnes vīzija par neiespējamo... (Turpinājums rakstam „Cilvēks tomēr nav saprātīga būtne”)

Nesen par to runāju un pat rakstīju. Šo var uzskatīt gan par turpinājumu jau teiktajam,...

Foto

Ceļā uz ļaužu ganāmpulku

Sākotnēji biju iecerējis rakstu ar konkrētām personālijām un pierādījumu bāzi zem katras tēzes, taču tad uzaustu milzu palagu. Turklāt  patiesība ir acu...

Foto

Vīlands piedāvā neētisku lobismu?

Ralfs Vīlands neapšaubāmi ir viens no sabiedrisko attiecību jeb tā dēvētās PR nozares dinozauriem, pamatlicējiem Latvijā. Neapšaubāmi ļoti ietekmīgs....

Foto

Cilvēks tomēr nav saprātīga būtne

Taisnība ir apgalvojumam, ka cilvēks ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē, bet par saprātu zinātnieki vēl strīdas. Es neesmu nedz...

Foto

Īpatnais pasažieru pārvadājumu iepirkums KNAB neinteresē

Labdien, vērsos KNAB ar iesniegumu sakarā ar NRA publikāciju, no kuras izriet, ka oligarhi dabūjuši valsts dotācijas pasažieru pārvadājumiem 500...

Foto

Dažas piezīmes uz vēlēšanu biļetena malām

1. Grand Prix par pašvaldību vēlēšanu komentāru es piešķirtu Gatim Eglītim. Ja ir kas tāds, kas var patikt JKP, tad...

Foto

Pirms bijušā kolaboranta, tagadējā politologa Skudras intervēšanas pārliecinieties, vai viņš nav paspējis piedzerties

Šajos laikos par politologu sauktā, okupācijas laikos par Komunistiskās partijas Centrālās komitejas Propagandas...

Foto

Absolūta saskarsmes impotence

Te mazs secinājums, izrietošs no vērojumiem. Pirms nedēļas ievietoju savā sejasgrāmatas profilā "pašiņu" ar atkailinātu plecu, kam pielipināta izdruka, kas apliecina "Teātra Vēstneša"...

Foto

Mīļā miera labad

Bieži no patriotiskām aprindām, īpaši tiem patriotiem, kuri dzīvo devīžu un dogmu varā, dzirdu, ka Latvijā ir jārunā tikai latviski, ka vienmēr un...

Foto

Jaunā iekšlietu ministre – sodīta par pretkorupcijas likumdošanas pārkāpumu, prioritātes nav saistītas ar iekšlietu nozares problemātiku

Valdība ir pārskatījusi ministru portfeļu sadalījumu, mainot par nozari atbildīgos...

Foto

Interesantas lietas Ventspilī gaidāmo pašvaldības vēlēšanu sakarā

Manās rokās patrāpījās laikraksta “Latvijas Avīze” šā gada 25. maija numurs, kur Māras Libekas rakstā “Gatavojas Ventspils “atbrīvošanai”” lasu,...

Foto

Kā nav kauna kandidēt uz domi un turklāt vēl Ventspilī: kandidāta atbildes uz jautājumiem

Katram, kurš sadomā kandidēt uz Ventspils domi, jānonāk starp Skillu un Haribdu:...

Foto

Demokrātijas caurais jumts

Mēdz teikt, ka kompromiss ir labs lietussargs, bet slikts jumts. Saeimas pieņemtais risinājums Varakļānu piederības jautājumā ļaus kaut kā, formāli saglābt situāciju pašvaldību...

Foto

Ar ko Garkalnes novada domes deputāts Mārtiņš Bērziņš atšķiras no bijušā domes priekšsēdētāja Mārtiņa Gunāra Bauzes-Krastiņa

Ja Garkalnes kritušais „karalis” Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš kampj un...

Foto

Kāpēc jūs man neticat, ka vakcinācija nav obligāta, tā ir brīvprātīga un neierobežo mūsu tiesības un brīvības

Covid-19 cilvēkus nešķiro - slimo visdažādākie cilvēki neatkarīgi no vecuma,...

Foto

Paldies, ka esam gatavi iestāties par tiesībām domāt arī ar savu galvu

Paldies Matīsam Kaļānam par iniciatīvu un visiem pārējiem par to, ka esam gatavi iestāties...

Foto

Uz vēlēšanām jāiet!

Mazais vēlētāju skaits iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās liecina par nepatiku pret esošo varu un sabiedrības neprasmi reizi četros gados lietderīgāk izlietot savu instrumentu –...

Foto

Jāmaina nevis citas valsts karogi, bet kas cits

Visi ir pieauguši cilvēki. Gribi - vakcinējies, gribi - nē. Svarīgāk ir - vajag atcelt ierobežojumus, un katrs...

Foto

Jānis Reirs ir sliktāks par izbijušu čekistu

Ja jūs jautātu - kāpēc esmu sācis tik ļoti neuzticēties "Vienotības" kartelim? Tāpēc, ka viņi ar Krišjāni Kariņu priekšgalā,...