Iesaki rakstu: 
Kādreizējā Valda Zatlera partijas biedre Inga Antāne, kas pēc viņa politiskās karjeras un radītās partijas kraha atrada jaunu „barotavu” Šveices advokāta Rūdolfa Meroni kontrolēto uzņēmumu organizācijā Baltijas asociācija – transports un loģistika (BATL) ir pametusi ne tikai šīs asociācijas vadītājas posteni, bet arī amatus Meroni uzņēmumos. Pietiek publicē pašas Antānes skaidrojumu par šādām straujām pārmaiņām viņas karjerā.
- Es uzrakstīju atlūgumu. Atlūgums ir ar 14.maiju. Gan no prezidentes, gan valdes priekšsēdētājas amata. Es BATL vadīju četrus gadus. Četri gadi ir pietiekami ilgs laiks vienā organizācijā un vienā koncernā. Tas bija viss, ko es varēju izdarīt tranzīta, tranzīta un loģistikas nozarē šīs organizācijas ietvaros. Tālāk es varu darīt tikai to, kas ir uzņēmumu interesēs. Tālāk es tajā līmenī tranzīta nozarē neko nevarēju izdarīt.
Mana interese ir strādāt starptautiski tranzīta jautājumos. Ne tikai 13 uzņēmumu vajadzībām. Tā ir organizācija, kurā ir 13 biedri. Mana interese ir strādāt daudz plašāk. Ir jāstrādā gan nacionālajā, Latvijas līmenī, gan arī starptautiskajā. Šajos četros gados ir izveidojušies ļoti labi kontakti Krievijā, Baltkrievijā, Eiropā un pat Ķīnā, kas ļauj Latvijas vīziju šajā jautājumā skatīt daudz plašāk, ne vienas organizācijas ietvaros.
Šīs organizācijas ietvaros es izdarīju visu, kas bija manos spēkos. Mani uzaicināja kā prezidenti 2014.gadā, lai risinātu sadarbību ar valsts un pašvaldības iestādēm, lai celtu BATL atpazīstamību, lai nostiprinātu BATL kā viedokļa līdera pozīcijas. To es izdarīju. To neviens nevar noliegt.
- Bet dzelzceļa tarifus BATL tomēr neizdevās samazināt...
- Es nekad neesmu centusies samazināt dzelzceļa tarifus. Tas nekad nav bijis BATL un mans uzstādījums. Mūsu uzstādījums bija – tarifu izlīdzināšana. Tas nozīmē, ka būtu jādiskutē par to, kādi ir nepieciešamie instrumenti, lai izlīdzinātu tarifu. 2015.gadā BATL manā vadībā iesniedza pētījumu ministrijai par tarifu izlīdzināšanu. Tika izveidota darba grupa (ministrs bija Anrijs Matīss), lai veicinātu ostu starptautisku konkurētspēju. Mainījās ministrs, darba grupa vairs netika sasaukta. Šajā gadījumā man rokas ir par īsu. Es to nevaru ietekmēt. Un tas brīdis arī bija nelabvēlīgs pie šāda kravu apjoma. Bija citas problēmas, par ko diskutēt - kravu apjoms krīt un ko tagad darīt?
- Dzelzceļa elektrifikācijas projektu arī neizdevās apturēt.
- Mēs no savas puses izdarījām visu. Vai tas bija mans panākums vai nebija mans panākums? Es domāju, ka rezultāta vēl nav. Elektrifikāciju tik vienkārši apturēt nevar.
- Vai Jūs kā BATL prezidente piedalījāties parakstu vākšanā pret dzelzceļa elektrifikāciju?
- Nē.
Vai elektrifikācijas sakarā jūs esat saņēmusi kādas norādes no Meroni?
- Nē. Man nav jādod norādes. Es neesmu šo četru gadu laikā saņēmusi nevienu norādi no Meroni attiecībā uz BATL. Attiecībā uz jautājumiem, kuri ir jāaktualizē, es to esmu to darījusi, tāpēc, ka es to esmu uzskatījusi par vajadzīgu. Gan par tarifu izlīdzināšanu, gan par elektrifikāciju. Esmu piedalījusies visās iespējamajās sanāksmēs, sapulcēs. Visur. Ja man sāk dot norādījumus, tad tas nav savienojams ar manu darbu. Četru gadu laikā es nesaņēmu nevienu norādījumu, aizrādījumu par to, ko es daru vai nedaru. Es to darīju profesionālā līmenī, konsultējoties ar uzņēmumu vadību. Esmu konsultējusies ar profesionāļiem, konsultējusies ar tranzīta nozares ekspertiem.
- Bet prom jūs esat arī no Meroni kontrolētajiem uzņēmumiem?
- 14.maijā es uzrakstīju atlūgumu no visiem amatiem, kuros es esmu. Uz pašas vēlēšanās. No BATL prezidenta, BATL valdes priekšsēdētāja, AS Ventbunkers, AS Ventspils tirdzniecības osta, labdarības organizācijas Ventspils atdzimšanai. Es aizgāju no visurienes. Es nevaru palikt ar vienu kāju. Es esmu pieņēmusi šādu lēmumu, tas nav sasteigts lēmums, tas bija pārdomāts lēmums. Es ilgstoši par to biju domājusi. Ir lietas, kuras es varu izdarīt, bet ir lietas, kur es lēmumus nepieņemu. Un tajās pozīcijās, kur es lēmumus nepieņemu, es neko nevaru ietekmēt. Un tāpēc arī šāds lēmums ir. Lai nāk jauni cilvēki. Es četrus gadus nostrādāju. Man ir jāiet jauns ceļš.
Seko mums 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
