Antāne nesaņem brīvostai lūgto atļauju "politiskās siles" amata savienošanai ar darbu ministrijā
PIETIEK15.01.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Skandalozajai Reformu partijas pārstāvei, juristei Ingai Antānei var neizdoties likumīgi saglabāt gan savu vidēji 2500 latu lielo mēnešalgu Rīgas brīvostas valdē, gan arī algu kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra biroja vadītājai: 19. decembrī Rīgas brīvostas valde nav devusi Antānei viņas lūgto atļauju šo amatu savienošanai. Paradoksālā kārtā Antāne, kas pati šo lūgumu iesniegusi, tagad apgalvo, ka šāda atļauja viņai nemaz neesot vajadzīga.
Ļoti labi apmaksātās vietas Rīgas brīvostas valdē jau gadiem ilgi ir zināmas kā vieni no ienesīgākajiem politiskās ietekmes un vienošanos nodrošinātajiem amatiem valsts un pašvaldību pārvaldes iestādēs. 2012. gada februārī šo amatu kā Reformu partijas pārstāve ieguva arī Antāne, kas pērn atalgojumā brīvostā saņēmusi 28 561 latu.
Pagājušā gada 9. decembrī Antāne vērsās Rīgas brīvostas valdē ar iesniegumu, lūdzot tai atļauju savienot brīvostas valdes locekles amatu ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra biroja vadītājas amatu. Rīgas brīvostas valde pagājušā gada 19. decembrī ir šo Antānes lūgumu izskatījusi, taču šādu atļauju nav devusi.
Vienlaikus Pietiek zināms, ka arī Ministru kabinets gan ir devis Antānei atļauju savienot ministra padomnieces posteni ar "politiskās siles" amatu brīvostā, taču jaunu atļauju, mainot amatu un kļūstot par nu jau demisionējušā ministra Edmunda Sprūdža biroja vadītāju, viņa tā arī nav saņēmusi.
Pati Antāne trešdien Pietiek gan apgalvoja, ka nekādu brīvostas valdes atļauju viņai nemaz nevajagot, jo "atļauju savienot ostas valdes locekļa amatu ar citu amatu - šajā gadījumā ar ministra biroja vadītājas amatu - dod Ministru kabinets, nevis ostas valde. Attiecīgi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pašreiz virza MK rīkojuma projektu par atļauju man savienot Rīgas ostas valdes locekļa amatu ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra biroja vadītājas amatu, kas tiks izskatīts 21.01.2014 MK sēdē. Tāpat informēju, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir saskaņojis šo amatu savienošanu".
Atļauja ministra biroja vadītājas amata savienošanai ar ostas valdes locekļa amatu no ministra viņai neesot nepieciešama, jo, kā skaidroja Antāne, "saskaņā ar likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” šādai amatu savienošanai nav noteikti īpaši ierobežojumi, turklāt ostas valdes locekļa amatu ieņemu saskaņā ar MK rīkojumu, kas minētajā likumā ir minēts kā izņēmums amatu savienošanas pieļaujamībai".
Tiesa, neraugoties uz šo skaidrojumu, Antāne tomēr 9. decembrī bija vērsusies Rīgas brīvostas valdē ar lūgumu savienot amatus. Uz Pietiek jautājumu, kā viņa var skaidrot šī lūguma iesniegšanu, Antānes skaidrojums bija:
"Neskatoties uz to, ka normatīvais regulējums to neprasa, šāda prakse Rīgas brīvostā ir ieviesta. Atšķirībā no citām analoģiskām situācijām Rīgas domes pārstāvji šoreiz balsojumā atturējās, pat neskatoties uz pārraugošās ministrijas pārstāves iebildumiem. Rīgas brīvostas valde nevis neļāva savienot amatus, bet atlika jautājuma izskatīšanu līdz uzraugošo institūciju atzinumam. Amatu savienošanas un interešu konflikta jautajumi ir KNAB kompetencē. KNAB savu atzinumu jau ir devis. Balsojumā valsts pārstāvji balsoja par atļauju savienot amatus, Rīgas domes pārstāvji atturējās."
Likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 8. pants noteic, ka personai, kas pēc stāšanās valsts amatpersonas amatā vienlaikus ieņem amatu, kura savienošana ar valsts amatpersonas amatu ir aizliegta, septiņu dienu laikā ir pienākums iesniegt institūcijai, kurā tā ieņem amatu, kura savienošana ar valsts amatpersonas amatu ir aizliegta, iesniegumu, lūdzot to atbrīvot no attiecīgā amata.
Šai institūcijai saskaņā ar likumu ir pienākums mēneša laikā pieņemt lēmumu par personas atbrīvošanu no amata. Savukārt, ja amatpersona nav saņēmusi šo attiecīgās institūcijas lēmumu, amatpersonai ir pienākums pārtraukt attiecīgā amata pienākumu pildīšanu.
Kā rāda Reformu partijas kādreizējās Rīgas mēra kandidātes Antānes valsts amatpersonas deklarāciju, viņa - tobrīd zvērināta advokāte - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Sprūdža padomnieces amatā stājās 2011. gada 9. novembrī.
Jau tad viņas zvērināta advokāta darbība tika apturēta nevis 2011. gada decembra vidū, bet gan tikai 2012. gada 21. februārī - nedēļu pēc tam, kad viņa bija iecelta arī Rīgas brīvostas valdes locekles amatā.
"Nejaušais nokavējums" par vairāk nekā diviem mēnešiem bija ļoti būtisks, ja ņem vērā, ka, kā zināms, Antāne jau vairākus gadus bija strādājusi zvērinātu advokātu birojā Triniti, kas pārstāvēja Vācijas uzņēmuma Josef Möbius Bau-Aktiengesellschaft intereses strīdā ar Rīgas brīvostas pārvaldi, apstrīdot Rīgas brīvostas rīkotā daudzu miljonu iepirkuma konkursa rezultātus par infrastruktūras attīstību Rīgas brīvostā, Krievu salā.
Turklāt, lai gan likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 11.pants nosaka, ka valsts amatpersonai, pildot amatpersonas pienākumus, ir aizliegts veikt darbības, kurās tā, tās radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti, Antāne arī pēcāk bija tieši iesaistījusies Krievu salas jautājuma risināšanā.
Jau Antānei kļūstot par Rīgas brīvostas valdes locekli, mediji vērsa uzmanību uz viņas interešu konfliktu šajā amatā, jo iepriekš viņa strādāja advokātu birojā Triniti, kas pārstāvēja Möbius intereses brīvostas pārvaldes rīkotajā iepirkumu konkursā par infrastruktūras attīstību Krievu salā. Antāne interešu konfliktu noliedza, norādot, ka ar šo lietu nodarbojies viņas kolēģis un birojā katra atbildība esot strikti nodalīta.
Foto - Latvijas Avīze
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
