Iesaki rakstu: 
Dziesmu un deju svētku izvērtēšanas konferencē 2. novembrī ne vien notika 150. jubilejas svētku norises analīze, bet arī tika iezīmēta Dziesmu svētku nākotne. Ja par aizvadītajiem svētkiem esmu patiesi gandarīts un atļaušos apgalvot, ka tie bija spoži un jubilejas svētku cienīgi (par ko vēlreiz paldies ikvienam, kurš pielicis savu roku un galvenais – sirdi to tapšanā), tad par nākotni diemžēl nejūtos tik drošs. Īpaši – redzot apaļas nulles nākamā gada budžetā iepretī Dziesmu svētku procesa vajadzībām.
Konference iesākās negaidīti. Pēc tam, kad konferences dalībnieki bija uzklausījuši kultūras ministres Agneses Loginas uzrunu, diriģenti izmantoja iespēju pajautāt ministrei, vai nākamā gada budžetā ir iekļauts kolektīvu vadītāju atalgojuma jautājums un vai viņa ir gatava šo jautājumu aizstāvēt. Ministre neatbildēja ar skaidru “jā”, bet norādīja, ka “turpinām runāt” un “turpinām tikties”. Dziesmu svētku saimi atbilde neapmierināja, sekoja skaļa ūjināšana, svilpieni un kopīga vienošanās dziesmā “Gaismas pils”. Bija arī pārstāvji, kas zāli pameta, un tas ir pilnībā izprotami.
Vēlāk, acīmredzot aptverot pateikto vai varbūt pakonsultējoties ar kādu padomnieku, ministres sociālā tīkla “X” kontā parādījās pavisam cita retorika - tomēr iestāšoties par atalgojuma palielināšanu. Ja ministre tā svaidās savās domās un ja tāds ir viņas “cīņasspars” šajā jautājumā, tad nav brīnums, ka budžeta prioritātēs kolektīvu vadītāju atalgojums nav iekļauts.
Dziesmu svētku nākotne nesākas ar konferenci - tā sākās jau mirklī, kad iestājās sadziedāšanās nakts rīts. Valsts ikgadēja dotācija 1,1 miljona eiro apmērā Dziesmu svētku procesa nodrošināšanai, ņemot vērā tā nozīmīgumu, ir necienīga un bīstami niecīga, domājot ilgtermiņā. Esmu gandarīts, ka kopā ar nozari un Latvijas Pašvaldību savienību jau vasaras sākumā Kultūras ministrija izstrādāja Dziesmu svētku kolektīvu vadītāju atalgojuma modeli, kurā atbildība par Dziesmu svētku ilgtspēju solidāri dalītos starp valsti un pašvaldībām.
2024. gada budžeta prioritāro pasākumu paketē Kultūras ministrija manā vadībā iesniedza šim mērķim nepieciešamo summu - 4,9 miljoni eiro. Šī pozīcija jaunās valdības budžeta veidošanas gaitā kultūras ministrei un viņas pārstāvētajam politiskajam spēkam bija jāaizstāv un rezultāts jāizcīna. Tieši tā - jāizcīna! Politiskā cīņā jāpanāk nepieciešamie saskaņojumi no Finanšu ministrijas, kas, atgādināšu, nav kāda neatkarīga institūcija, bet gan ministrija ar politisku virsvadību. Sarunās ar politisko partiju pārstāvjiem bija jāpanāk koalīcijas vairākuma atbalsts. Piekrītu, ka laika bija maz, taču absolūti pietiekami, lai šo pozīciju aizstāvētu un izcīnītu.
Atruna, ka pie vainas ir iepriekšējā ministra “tukši solījumi” un Finanšu ministrijas akcepta iztrūkums, ne vien ir nepatiesa un nekorekta, bet arī norāda uz izpratnes trūkumu par budžeta veidošanas procesu, politiskā spēka un ministra lomu un iespējām tajā, it īpaši tik labvēlīgos fiskālās telpas apstākļos - papildu 783 miljoni eiro prioritārajiem pasākumiem. Protams, vienmēr ir vieglāk veidot savu karjeru, noniecinot iepriekšējā paveikto, nevis balstoties uz paša padarīto un sasniegto.
Līdz 2024. gada budžeta apstiprināšanai Saeimā vēl tāls ceļš, un tajā ir daudz iespēju. Es ticu, ka, iesaistoties ikvienam, kam patiesi rūp Dziesmu svētki kā mūsu nācijas pastāvēšanas stūrakmens, tiks rasts risinājums, lai izvērtējuma konferencē iezīmētās Dziesmu svētku nākotnes vīzijas nesabruktu, jau atduroties pret 2024. gada budžeta apaļajām nullēm.
Saules mūžu Dziesmu svētkiem!
Seko mums 
Uz bijušo Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) direktoru Džeimsu Komiju krīt aizdomu ēna par aicinājumu nogalināt Donaldu Trampu. Komijs ievietoja instagramā fotogrāfiju ar gliemežvākiem, izkārtotiem skaitlī “8647”, un parakstu: “Foršs gliemežvāku veidojums manā pludmales pastaigā.”
Cilvēka eksistence nav reducējama tikai uz ārējiem normatīvajiem ietvariem vai sabiedrības uzspiestām struktūrām. Jau kopš dzimšanas indivīdam piemīt fundamentālas spējas — uztvere, domāšana, izvēle —, kas veido viņa personīgo patiesības izpratni. Šīs spējas kalpo kā pamats gan ētiskai, gan tiesiskai autonomijai.
Pēdējā laikā kļūst arvien redzamāka Agitas Zariņas-Stūres, Saeimas deputātes un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas, nekompetence. Lai gan visa viņas profesionālā dzīve ir bijusi saistīta ar izglītību, šķiet, ka viņa neizprot pat elementāras izglītības tendences Latvijā un pasaulē.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām.
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
