Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Bijušajam komjaunietim, dedzīgajam rūpnīcas virpotājam Jānim Reiram pieredze komunistiskās ideoloģijas sekretāra amatā nes augļus pat tagad, kad ar viņa gādību izplatās pārspīlējumi un misinterpretācijas invaliditātes jomā. Atklājas, ka sociālo garantiju atņemšanas piekritēji ir pat līdz šim cienījamu sabiedrisko organizāciju vidū, kas spēj apvienoties pašu neaizsargātāko sabiedrības grupu dzīvju sarežģīšanai.

„Apeirona” tiražētā melu kampaņa"

Iemesli, kāpēc darba devēji nepieņem darbā cilvēkus ar invaliditāti, nereti tiek aprobežoti tikai ar bailēm viņus nespēt atlaist no darba gadījumā, ja viņi nespēj veikt nolīgto darbu vai neievēro darba kārtību, un šobrīd pie tā intensīvi tiek vainota šī Darba likuma norma. Tomēr tajā noteiktie atlaišanas aizliegumi neattiecas uz šādiem gadījumiem, tamdēļ tādas bailes nav pamatotas.„Apeirona” tiražētā melu kampaņa

Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” interneta raidījuma “Trīs ceturtdaļas” 19.novembra izlaidumā tā vadītājs Toms Bergs runā puspatiesības, stāstot, ka Darba likuma 109.panta II daļa neļauj atbrīvot cilvēkus ar invaliditāti no darba. Vienkāršā valodā izklāstot, tā gluži nav taisnība.

Patiesībā Darba likums paredz vismaz 12 gadījumus, kad darbinieku var atbrīvot no darba, un tikai divos gadījumos atbrīvošanas aizliegums attiecas uz cilvēkiem ar invaliditāti. Tātad – tikai vienā sestajā daļā gadījumu! Turklāt darba devējam ir tiesības atbrīvot no darba cilvēku ar invaliditāti jebkurā brīdī pārbaudes laikā vai, ja viņš nespēj tikt galā ar nolīgto darbu vai vēl vairāk – neievēro darba kārtību.

Tostarp raidījumam intervētā Labklājības ministrijas ierēdne Ineta Vjakse sabiezina krāsas, sabiedrībai atklāti melojot, ka cilvēkus ar invaliditāti nedrīkst atlaist no darba, ja viņiem pietrūkst darba iemaņu. Drīkst! Man ir žēl, ka par savu nodokļos samaksāto naudu uzturu no valsts maka angažētus parazītus, kuri izteikti zemiskā veidā, ar tendenciozas propagandas kampaņu strādā pret jau tā vismazāk aizsargātās sabiedrības grupas interesēm.

109.panta II daļas konsekvences

Kas ir tie gadījumi, kad cilvēku ar invaliditāti nedrīkst atlaist no darba? Piemēram, ja darba devējs iepriekš prettiesiski atlaidis darbinieku, kurš ar tiesas spriedumu atjaunots amatā, vai uzņēmuma restrukturizācijas gadījumā, kad tiek mainīts uzņēmuma darbības virziens un, manuprāt, šis ir vienīgais gadījums, uz ko aizliegums būtu atceļams, tomēr te jāpiebilst – tādi gadījumi ir ārkārtīgi reti, kad cilvēki ar invaliditāti šo tiesību normu izmanto ļaunprātīgi. Vēl arī optimizācijas plānu ietvaros, kad uzņēmums sašaurina savu darbību, piemēram, ekonomiskās lejupslīdes laikā.

Tieši pēdējais krīzes gados laika posmā no 2009. līdz 2011.gadam ļāva saglabāt aptuveni vienādu skaitu cilvēku ar invaliditāti nodarbinātus, kad nodarbinātības līmenis ekonomiskās krīzes rezultātā valstī kopumā kritās un bezdarbs smagākajos periodos pārsniedza 22%. Tātad uzsvērt, ka šim pantam ir tikai un vienīgi negatīva ietekme, nevar, jo tā ir arī izteikti pozitīva.

Statistika liecina, ka tikai 4% darba devēju nepieņem darbā cilvēkus ar invaliditāti darba likuma 109.panta II daļas dēļ, bet divarpus reizes vairāk - 10% - aizspriedumu dēļ. 2017.gada 29.novembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā sarīkotajā konferencē par darba tirgus pieejamību personām ar invaliditāti Latvijas Darba devēju konfederācijas darba tiesību “eksperts” Andris Alksnis ar putām uz lūpām aizstāvēja tēzi par to, cik ļoti šī veselus četrus (!) procentus ietekmējošā norma traucē uzņēmējiem pieņemt darbā cilvēkus ar invaliditāti, ne ar vārdu neminot, ka divas ar pusi reizes biežāk paši darba devēji nepieņem darbā cilvēkus ar invaliditāti aizspriedumu dēļ, un šajā sakarā neviens iespējamais risinājums neizskanēja ne no „Apeirona”, ne LDDK, ne Tiesībsarga, ne citu dalībnieku puses.

Kāda ir cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības politika?

Ja atskaita Darba likuma 109.panta II daļu, kuru šobrīd no likuma vēlas izslēgt, subsidētās darbavietas par Eiropas Savienības fondu līdzekļiem un darbavietas pielāgošanu atsevišķos gadījumos, tādas nodarbinātības politikas principā nav. Piemēram, Nodarbinātības valsts aģentūras darbinieki aicina cilvēkus ar smagām un ļoti smagām invaliditātēm pašiem meklēt darba devējus, kuri gribētu slēgt līgumus par Eiropas Savienības fondu subsidētajām darbavietām, jo paši reizumis nespēj piedāvāt pilnīgi neko. Iedvesmojoši, vai ne?

Cilvēkiem ar invaliditāti ir jāturpina saskarties ar aizspriedumiem un acīmredzamu nevēlēšanos pieņemt viņus darbā. Piemēram, man godīgi paužot darba intervijās, ka man ir invaliditāte un par tās ierobežojumiem, pozitīvi tās nav beigušās nekad. Lai arī zinu, ka to darbu būtu varējis veikt. Te nav bijis nekas cits kā vien diskriminācija. Par slikto attieksmi gan Jānis Reirs, Latvijas Darba devēju konfederācija un „Apeirons” šajā kontekstā klusē kā ūdeni mutē ieņēmuši, lai arī tieši viņi ir tie, kuriem visvairāk būtu pa spēkam to izmainīt.

Valstīs ar sociāli atbildīgākām tradīcijām uzņēmumiem ir pat pienākums meklēt cilvēkus ar invaliditāti, jo noteiktam procentam nodarbināto tajos ir jābūt šādiem cilvēkiem. Vēl nopietns arguments pieņemt darbā cilvēkus ar invaliditāti ir tad, ja uzņēmumiem tiek piedāvāti finansiāli stimuli un integrācijas atbalsta pasākumi. Cik tālu ir Latvija līdz tādai pieredzei, visaptverošai un integrējošai neaizsargātāko grupu nodarbinātībai?

Kā mierinājumu, izslēdzot no Darba likuma 109.panta II daļu, Jānis Reirs piedāvā atstāt spēkā nosacījumu, ka prioritāri darbinieku atlaišanas gadījumā arī cilvēki ar invaliditāti varēs saglabāt darba attiecības, ja darba rezultāti ar veselajiem kolēģiem būs vienādi. Lieki piebilst, ka ne vienmēr praktiski būs iespējams, kad cilvēki ar vismaz 40% darbspēju zudumu strādās tikpat produktīvi kā veseli cilvēki. Šādā veidā Jānis Reirs uzskatāmi demonstrē savas “iekļaujošās” domāšanas deformētos apmērus.

Uz problēmas pārspīlēšanu norāda kaut vai tas, ka pēc Eiropas Komisijas datiem cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības īpatsvars Latvijā ir augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā. Piemēram, arī pensionāru nodarbinātības īpatsvars ir augstāks. Ar ko tas ir saistīts – nav jāmin. Ar zemajām invaliditātes pensijām un tikpat kā neesošo sociālo nodrošinājumu, kas spiež smagi slimus cilvēkus atrasties darba tirgū. Tātad arī runām par 109.panta II daļas it kā radītajām problēmām cilvēku ar invaliditāti nodarbinātībā nav nekāda pamatojuma, ir tikai tā dēvētā labklājības ministra Jāņa Reira pūliņi atvieglot darba devēju iespējas atbrīvoties no šādiem cilvēkiem, ar izdomātu ieganstu mainot likuma normas.

Dodiet mums vēl un, vēlams, bez maksas

Aicinu nelolot ilūzijas, ka Jānim Reiram interesē nodarbinātības problēmas sociālā kontekstā. Zinot, ka valstī akūti sāk trūkt darbaspēks, uzņēmēju lobiju organizācijas tiek laipni uzklausītas pie šā komjauniešu pirmrindnieka un politisko otkatu shēmu, jeb formāli bijušā „Prudentia” vadītāja. Šobrīd steigšus tiek meklēti problēmas risinājumi, kas kā par brīnumu rādās būt labvēlīgi tikai darba devējiem.

Nepietiek, ka neapliekamais minimums invaliditātes gadījumā nav mainīts jau desmit gadus, kas papildus stimulētu cilvēkus ar ierobežotām darbaspējām atrasties darba tirgū, tagad arī tiek plānots samazināt sociālas aizsardzības mehānismus darba likumā. Mani māc bažas, ka ar šādām politiskajām nostādnēm agri vai vēlu sāksies arī runas par invaliditātes pensiju samazināšanu vai pat atcelšanu, braukšanas atvieglojumu atcelšanu, ko jau savā laikā centās panākt Ilze Vinķele, bet par ko vēl tagad nereti sačukstas Labklājības ministrijas gaiteņos.

Pienācis laiks pat bijušajam komjaunietim Jānim Reiram un LDDK saprast, ka darbaspēks ir arī prece, kura cena mijiedarbojas ar tā pieprasītā un piedāvātā daudzumu. Daudzu gadu garumā ne viens vien uzņēmums Latvijā ir praktizējis “atvērto durvju politiku” personālvadībā, proti, kaut kas nepatīk – lasieties, un tagad, kad darbaspēks masveidā aizbraucis, par atlikušo jums būs jāmaksā vairāk, patīk tas vai nē. Lūdzu, tāpēc nesabotējiet vienīgās garantijas daļēji darbspējīgiem cilvēkiem! Mēs nebūsim jums tik pierastais lētais resurss, kuru varēs izmantot, bet līdz ar pirmajām globālajām problēmām vēl lētāk atbrīvoties, kas ir tiešs jūsu iecerēto izmaiņu mērķis.

Ir vairāk nekā nožēlojami, ka plaši zināmā cilvēku ar invaliditāti atbalsta organizācija „Apeirons” kļuvusi par tradicionāli spēcīgo darba devēju organizāciju ietekmes sviru, kas par nodokļu maksātāju naudu tiražē melus un puspatiesības.

* Autors ir I grupas invalīds.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sankcijas. Retorika un realitāte

FotoŠī gada 5.septembrī portālā Pietiek.com tika publicēts nezināma autora raksts ar nosaukumu „Kāpēc tika indēts Navaļņijs”. Rakstā citstarp tika pieminētas rietumvalstu līdz šim ieviestās sankcijas pret Krieviju un to efektivitātes trūkums. Ne visam rakstā teiktajam varu piekrist, tomēr attiecībā uz sankciju zemo efektivitāti pilnībā atbalstu autora viedokli. Kāpēc tas tā, par to arī būs runa zemāk.
Lasīt visu...

21

Kad, kurā brīdī, aiz kurām durvīm un kurš apstiprina līdzfinansējumu „tautas sportam”?

Foto"Tautas sports to summu nemaz nevar apēst," sabiedriski nozīmīgu tautas sporta pasākumu atbalstam paredzēto pusmiljonu, kuru Covid-19 seku likvidēšanai apņēmusies iedalīt valsts, man vasarā komentē augstākā ranga ierēdnis. Tādēļ 500 000 eiro konkursa kārtībā tikšot dalīti nevis nozīmīgākajiem pasākumiem pēc principa "nauda seko (tautas sporta) dalībniekam", bet federācijām uz galviņām – un ne vairāk par 50 tūkstošiem uz federāciju.
Lasīt visu...

15

Lūdzu, uzvedieties tiesiski un nekaitējiet Latvijas kapitāla tirgus reputācijai

FotoŅemot vērā publiskajā telpā pieejamo informāciju par 22.09.2020. plānotajām AS "Olainfarm" akcionāru sapulcēm un Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) saņemtos iesniegumus par AS "Olainfarm" notiekošo, FKTK aicina AS "Olainfarm" vadību 22.09.2020. plānotajās akcionāru sapulcēs nodrošināt visiem akcionāriem vienlīdzīgas tiesības, kā arī ievērot citus korporatīvās pārvaldības principus. Tāpat FKTK aicina arī lielākos akcionārus respektēt mazākuma akcionāru tiesības un ar savstarpējiem strīdiem neradīt kaitējumu Latvijas kapitāla tirgus reputācijai.
Lasīt visu...

21

Ko tad mēs darīsim, „izejot ielās”?

FotoMan bieži tiek uzdots jautājums – ko tad mēs darīsim, “izejot ielās”? Viens kungs rakstīja, ka viņš katru dienu esot ielās. Mēģināšu koncentrētāk paskaidrot šī mana aicinājuma būtību.
Lasīt visu...

6

„Ņevinovataja ja...”

FotoVakardien no plašsaziņas līdzekļiem uzzināju, ka “Saskaņas” valde pieņēma lēmumu izslēgt mani un manu kolēģi Ļubovu Švecovu no partijas. Sakarā ar šo ziņu es vēlētos ieviest skaidrību dažos jautājumos.
Lasīt visu...

8

Šie biedri mums vairs nav nekādi biedri

FotoSDP "Saskaņa" Rīgas nodaļa nolēmusi no partijas par Statūtu pārkāpumiem izslēgt divus biedrus - Vjačeslavu Dombrovski un Ļubovu Švecovu. Šodien šo lēmumu atbalstīja "Saskaņas" valde. Valde rekomendē izslēgt V.Dombrovski un Ļ.Švecovu arī no Saeimas frakcijas.
Lasīt visu...

15

Notikumi Baltkrievijā - divu sistēmu sadursme

FotoLai kā mums gribētos domāt, ka notikumi Baltkrievijā ir šīs valsts iekšējā lieta un attiecas tikai uz tās iedzīvotājiem, tie skar un skars nākotnē vēl vairāk mūs visus. Ir jāsaprot, ka tie ir nevis protesti pret iespējami negodīgām vēlēšanām, bet agresīvs, labi organizēts un labi apmaksāts ultraliberāļu realizēts valsts apvērsuma mēģinājums. Mērķis - sagrābt varu un attiecīgi - ieviest „demokrātiju” vienā no pēdējām pasaulē atlikušajām veselā saprāta, tā saukto tradicionālo (ģimenes) vērtību, kā arī sociāli atbildīgas valdības saliņām pasaules liberalizācijas saduļķotajā okeānā. Ar ko “demokrātijas” ieviešana beigusies citās valstīs, kuras piedzīvojušas krāsainās revolūcijas, mēs labi zinām.
Lasīt visu...

12

Jāizbeidz apgrūtinošās attiecības ar „plinšu sievām”

FotoUzskatu, ka ir pārkāptas robežas. Kad viens partijas biedrs par citu saka, ka tas ir "jānovāc" un uzsver, ka "man roka nenodrebēs"**, tas nav ne asprātīgi, ne koleģiāli, ne ētiski. Īpaši zinot šo vārdu autora iepriekšējo dzīves gājumu un patiku pret ieročiem. Manā vēstures kodā ir ieprogrammētas dziļas bažas par to, kas notiek šādu "plinšu sievu" zemapziņā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kā prokurore Dace Lapinska izpilda “pasūtījumus”

Jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns jau ir paudis kritiskus vārdus par prokuroru kvalifikāciju un iestājas par nepieciešamību paaugstināt prokuroru zināšanu līmeni....

Foto

Vājprāts, kas šobrīd pārņēmis ASV

Džordžs Floids mira, kad policija viņu aizturēja 25.maijā. Kopš tā laika ar viņa vārdu ir notikušas nekārtības vairāk nekā 2000 ASV...

Foto

Es tikai brīnos, līdz kādam līmenim tiks degradēts parlaments

Kā Jums šķiet, kā Saeimas priekšsēdētāja Mūrnieces kundze un Saeimas drošības dienests reaģēja uz šo manu ziņu?...

Foto

Demokrātija

Jau desmitiem gadu dzirdu kvēlas runas par demokrātiju. Ko tik neesmu dzirdējis, sākot no dẽmos – tauta un (κράτος), krátos – vara. Vienkāršojot – par tautas varu....

Foto

Provinces pensionāra apsveikums jaunus laikus alkstošajiem rīdziniekiem

Dārgie rīdzinieki, jums tas ir izdevies! Urā! Daloties sajūsmībā par nīstās varas aizslaucīšanu un jaunās, spožās, visās varavīksnes krāsās...

Foto

Vai ar „Rimi” salātiem es varu dabūt COVID19?

Sestdien kārtējo satraucošu ziņu pavēstīja SPKC – visi sestdien COVID19 reģistrētie gadījumi bijuši Daugavpilī. Pagājušajā nedēļā kopā ar...

Foto

Kāpēc es iešu 10.oktobrī

Kāpēc es iešu 10.oktobrī? Es izstāstīšu, jūs izlasiet un, lūdzu, man vairs nejautājiet! Pat Aldis nezina, kādēļ es iešu. Ceru, ka izlasīs...

Foto

Ir jāatlaiž „sabiedrisko” mediju vadība un NEPLP

Uzņemoties pilnu atbildību un turpinot pildīt deputāta zvērestu, es publiski paziņoju: IR JĀATLAIŽ Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio vadība,...

Foto

Kāpēc tika indēts Navaļnijs

Nule kā nācis klajā Vācijas valdības paziņojums par to, ka pazīstamais Krievijas opozicionārs Aleksejs Navaļnijs, kurš ārstējas slimnīcā Berlīnē, ir ticis saindēts...

Foto

Trīs sivēntiņu sāga Marsa parkā

“Reiz dzīvoja trīs sivēntiņi. Trīs brāļi. Visi vienāda auguma, apaļi, sārti, ar vienādi draiskām astītēm. Pat vārdi viņiem bija līdzīgi. Sivēntiņus...

Foto

Imigranti krievu vietā

Vai jums nešķiet dīvaini, ka mēs aizvadītajos 30 gadus nebijām spējuši iedzīt mietu plašajā krievu kultūras lādē Latvijā, bet tad pēkšņi to izdarīja pēdējos 2-3 gados? Tieši...

Foto

Finanšu ministrijas piedāvājums iznīcinās grāmatniecības nozari

Latvijas Rakstnieku savienība ar neslēptām bažām raugās uz Finanšu ministrijas plāniem no 2021. gada likvidēt autoratlīdzību speciālo režīmu, aizstājot to...

Foto

Atbilde, kāpēc cilvēki netic vēlēšanām, ir meklējama vēlēšanu sistēmā

Atbilde, kāpēc cilvēki netic vēlēšanām, ir meklējama vēlēšanu sistēmā. Proti, šobrīd tur valda naudas vara, nevis tautas...

Foto

Vēstule Selīnai un citiem aktīvistiem

Es dzīvoju Teikā, dzīvoklī kādā no padomju laikos celtajiem Teikas namiem, man ir vīrs un divi bērni, un man nav vienalga,...

Foto

Reiram ir jāatbild par cinisko rīcību Marsa parkā

Koku zāģēšana dienu pēc vēlēšanām Marsa parka teritorijā ir cinisks, nosodāms un politiski gļēvs lēmums, kura tagadējā izpilde,...

Foto

"Marsa parka" izzāģēšana ir "Attīstībai/Par!"/”Progresīvo” melu un liekulības paraugstunda

"Marsa parka" izzāģēšana nākamajā dienā pēc vēlēšanām ir "Attīstībai/Par!"/”Progresīvo” melu un liekulības paraugstunda. Šo politiķu zaļie mērķi...

Foto

Ātras pārdomas par priestera Mediņa "sāgu"

Man ir bijis tas gods viņu satikt. Viennozīmīgi spilgta personība. Viņam ir sava dzīves filozofija, kurai nevaru 100% piekrist, bet...

Foto

Ne jā, ne nē, ne melns, ne balts: paziņojums par Bruknu un priesteri Mediņu

Šā gada 20. augustā medijos izskanējusi informācija par Bruknas muižā esošās kopienas...

Foto

Par kristieti Aldi

Es jau sen gribēju uzrakstīt par to, kā Aldis Gobzems izsaimnieko Dieva doto talantu, bet kaut kā nebija vērtīga iemesla, lai nolasītu viņam...

Foto

Vēstule jaunajam Rīgas domes vadītājam – kā neuzkāpt uz Ušakova grābekļa

Godātie kandidāti, rakstu kā nedaudz skeptisks vēlētājs, kurš raugās uz Rīgas domes vēlēšanām ar tādu...

Foto

Levita lieliskais vēsturisko zemju likumprojekts brīnišķīgi ļaus apzināties latvisko identitāti, tās dziļumu un kultūras saknes

25.augustā Piebalgas apmeklējuma laikā Valsts prezidents Egils Levits Vecpiebalgas Kultūras namā...

Foto

Rīgas domes priekšvēlēšanu debates jārīko pilsētas zaļajā klusajā zonā - Biķernieku mežā

Rīgas domes apstiprinātajā Rīcības plānā vides trokšņa samazināšanai Rīgas aglomerācijā ir 3.2.1.attēls – Akustiskā...

Foto

Dzelzceļa transporta un ostu tranzīta izpostītāji tagad raujas pie varas Rīgā

Jau pēc pāris dienām sāksies iepriekšējā balsošana Rīgas domes vēlēšanās, tālab vēlreiz palūkosimies uz pašiem...

Foto

Gruntmanis ignorēja vides un kultūras kontekstu, bet es neko nevarēju ietekmēt un vispār mazgāju rokas nevainībā

Dr. Uģis Gruntmanis, atgriežoties Amerikā, ir komentējis veselības ministres, Veselības...

Foto

Nekliedziet tie, kas ir kliedzēji un kristīgās reliģijas noliedzēji

Andreju Mediņu personīgi pazīstu kopš 1992 gada, savu 16 gadu vecuma. Biju viens no viņa "nokalpinātajiem pusaudžiem"....

Foto

Kungi (ar smaidu par nopietno)

Pirms daudziem gadiem, 1998. gada 18. novembrī, iznāca laikraksta «Latvietis Latvijā» pirmais numurs. To ievadīja Viļa Plūdoņa dzejolis:...

Foto

Likumdošanas iniciatīva: par valsts un pašvaldības līdzekļu izlietojuma atklātumu

Valsts un pašvaldību, arī to kapitālsabiedrību un nodibinājumu iepirkumi ir melnais caurums, kur bez pēdām tiek zagti...