Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Bijušajam komjaunietim, dedzīgajam rūpnīcas virpotājam Jānim Reiram pieredze komunistiskās ideoloģijas sekretāra amatā nes augļus pat tagad, kad ar viņa gādību izplatās pārspīlējumi un misinterpretācijas invaliditātes jomā. Atklājas, ka sociālo garantiju atņemšanas piekritēji ir pat līdz šim cienījamu sabiedrisko organizāciju vidū, kas spēj apvienoties pašu neaizsargātāko sabiedrības grupu dzīvju sarežģīšanai.

„Apeirona” tiražētā melu kampaņa"

Iemesli, kāpēc darba devēji nepieņem darbā cilvēkus ar invaliditāti, nereti tiek aprobežoti tikai ar bailēm viņus nespēt atlaist no darba gadījumā, ja viņi nespēj veikt nolīgto darbu vai neievēro darba kārtību, un šobrīd pie tā intensīvi tiek vainota šī Darba likuma norma. Tomēr tajā noteiktie atlaišanas aizliegumi neattiecas uz šādiem gadījumiem, tamdēļ tādas bailes nav pamatotas.„Apeirona” tiražētā melu kampaņa

Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” interneta raidījuma “Trīs ceturtdaļas” 19.novembra izlaidumā tā vadītājs Toms Bergs runā puspatiesības, stāstot, ka Darba likuma 109.panta II daļa neļauj atbrīvot cilvēkus ar invaliditāti no darba. Vienkāršā valodā izklāstot, tā gluži nav taisnība.

Patiesībā Darba likums paredz vismaz 12 gadījumus, kad darbinieku var atbrīvot no darba, un tikai divos gadījumos atbrīvošanas aizliegums attiecas uz cilvēkiem ar invaliditāti. Tātad – tikai vienā sestajā daļā gadījumu! Turklāt darba devējam ir tiesības atbrīvot no darba cilvēku ar invaliditāti jebkurā brīdī pārbaudes laikā vai, ja viņš nespēj tikt galā ar nolīgto darbu vai vēl vairāk – neievēro darba kārtību.

Tostarp raidījumam intervētā Labklājības ministrijas ierēdne Ineta Vjakse sabiezina krāsas, sabiedrībai atklāti melojot, ka cilvēkus ar invaliditāti nedrīkst atlaist no darba, ja viņiem pietrūkst darba iemaņu. Drīkst! Man ir žēl, ka par savu nodokļos samaksāto naudu uzturu no valsts maka angažētus parazītus, kuri izteikti zemiskā veidā, ar tendenciozas propagandas kampaņu strādā pret jau tā vismazāk aizsargātās sabiedrības grupas interesēm.

109.panta II daļas konsekvences

Kas ir tie gadījumi, kad cilvēku ar invaliditāti nedrīkst atlaist no darba? Piemēram, ja darba devējs iepriekš prettiesiski atlaidis darbinieku, kurš ar tiesas spriedumu atjaunots amatā, vai uzņēmuma restrukturizācijas gadījumā, kad tiek mainīts uzņēmuma darbības virziens un, manuprāt, šis ir vienīgais gadījums, uz ko aizliegums būtu atceļams, tomēr te jāpiebilst – tādi gadījumi ir ārkārtīgi reti, kad cilvēki ar invaliditāti šo tiesību normu izmanto ļaunprātīgi. Vēl arī optimizācijas plānu ietvaros, kad uzņēmums sašaurina savu darbību, piemēram, ekonomiskās lejupslīdes laikā.

Tieši pēdējais krīzes gados laika posmā no 2009. līdz 2011.gadam ļāva saglabāt aptuveni vienādu skaitu cilvēku ar invaliditāti nodarbinātus, kad nodarbinātības līmenis ekonomiskās krīzes rezultātā valstī kopumā kritās un bezdarbs smagākajos periodos pārsniedza 22%. Tātad uzsvērt, ka šim pantam ir tikai un vienīgi negatīva ietekme, nevar, jo tā ir arī izteikti pozitīva.

Statistika liecina, ka tikai 4% darba devēju nepieņem darbā cilvēkus ar invaliditāti darba likuma 109.panta II daļas dēļ, bet divarpus reizes vairāk - 10% - aizspriedumu dēļ. 2017.gada 29.novembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā sarīkotajā konferencē par darba tirgus pieejamību personām ar invaliditāti Latvijas Darba devēju konfederācijas darba tiesību “eksperts” Andris Alksnis ar putām uz lūpām aizstāvēja tēzi par to, cik ļoti šī veselus četrus (!) procentus ietekmējošā norma traucē uzņēmējiem pieņemt darbā cilvēkus ar invaliditāti, ne ar vārdu neminot, ka divas ar pusi reizes biežāk paši darba devēji nepieņem darbā cilvēkus ar invaliditāti aizspriedumu dēļ, un šajā sakarā neviens iespējamais risinājums neizskanēja ne no „Apeirona”, ne LDDK, ne Tiesībsarga, ne citu dalībnieku puses.

Kāda ir cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības politika?

Ja atskaita Darba likuma 109.panta II daļu, kuru šobrīd no likuma vēlas izslēgt, subsidētās darbavietas par Eiropas Savienības fondu līdzekļiem un darbavietas pielāgošanu atsevišķos gadījumos, tādas nodarbinātības politikas principā nav. Piemēram, Nodarbinātības valsts aģentūras darbinieki aicina cilvēkus ar smagām un ļoti smagām invaliditātēm pašiem meklēt darba devējus, kuri gribētu slēgt līgumus par Eiropas Savienības fondu subsidētajām darbavietām, jo paši reizumis nespēj piedāvāt pilnīgi neko. Iedvesmojoši, vai ne?

Cilvēkiem ar invaliditāti ir jāturpina saskarties ar aizspriedumiem un acīmredzamu nevēlēšanos pieņemt viņus darbā. Piemēram, man godīgi paužot darba intervijās, ka man ir invaliditāte un par tās ierobežojumiem, pozitīvi tās nav beigušās nekad. Lai arī zinu, ka to darbu būtu varējis veikt. Te nav bijis nekas cits kā vien diskriminācija. Par slikto attieksmi gan Jānis Reirs, Latvijas Darba devēju konfederācija un „Apeirons” šajā kontekstā klusē kā ūdeni mutē ieņēmuši, lai arī tieši viņi ir tie, kuriem visvairāk būtu pa spēkam to izmainīt.

Valstīs ar sociāli atbildīgākām tradīcijām uzņēmumiem ir pat pienākums meklēt cilvēkus ar invaliditāti, jo noteiktam procentam nodarbināto tajos ir jābūt šādiem cilvēkiem. Vēl nopietns arguments pieņemt darbā cilvēkus ar invaliditāti ir tad, ja uzņēmumiem tiek piedāvāti finansiāli stimuli un integrācijas atbalsta pasākumi. Cik tālu ir Latvija līdz tādai pieredzei, visaptverošai un integrējošai neaizsargātāko grupu nodarbinātībai?

Kā mierinājumu, izslēdzot no Darba likuma 109.panta II daļu, Jānis Reirs piedāvā atstāt spēkā nosacījumu, ka prioritāri darbinieku atlaišanas gadījumā arī cilvēki ar invaliditāti varēs saglabāt darba attiecības, ja darba rezultāti ar veselajiem kolēģiem būs vienādi. Lieki piebilst, ka ne vienmēr praktiski būs iespējams, kad cilvēki ar vismaz 40% darbspēju zudumu strādās tikpat produktīvi kā veseli cilvēki. Šādā veidā Jānis Reirs uzskatāmi demonstrē savas “iekļaujošās” domāšanas deformētos apmērus.

Uz problēmas pārspīlēšanu norāda kaut vai tas, ka pēc Eiropas Komisijas datiem cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības īpatsvars Latvijā ir augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā. Piemēram, arī pensionāru nodarbinātības īpatsvars ir augstāks. Ar ko tas ir saistīts – nav jāmin. Ar zemajām invaliditātes pensijām un tikpat kā neesošo sociālo nodrošinājumu, kas spiež smagi slimus cilvēkus atrasties darba tirgū. Tātad arī runām par 109.panta II daļas it kā radītajām problēmām cilvēku ar invaliditāti nodarbinātībā nav nekāda pamatojuma, ir tikai tā dēvētā labklājības ministra Jāņa Reira pūliņi atvieglot darba devēju iespējas atbrīvoties no šādiem cilvēkiem, ar izdomātu ieganstu mainot likuma normas.

Dodiet mums vēl un, vēlams, bez maksas

Aicinu nelolot ilūzijas, ka Jānim Reiram interesē nodarbinātības problēmas sociālā kontekstā. Zinot, ka valstī akūti sāk trūkt darbaspēks, uzņēmēju lobiju organizācijas tiek laipni uzklausītas pie šā komjauniešu pirmrindnieka un politisko otkatu shēmu, jeb formāli bijušā „Prudentia” vadītāja. Šobrīd steigšus tiek meklēti problēmas risinājumi, kas kā par brīnumu rādās būt labvēlīgi tikai darba devējiem.

Nepietiek, ka neapliekamais minimums invaliditātes gadījumā nav mainīts jau desmit gadus, kas papildus stimulētu cilvēkus ar ierobežotām darbaspējām atrasties darba tirgū, tagad arī tiek plānots samazināt sociālas aizsardzības mehānismus darba likumā. Mani māc bažas, ka ar šādām politiskajām nostādnēm agri vai vēlu sāksies arī runas par invaliditātes pensiju samazināšanu vai pat atcelšanu, braukšanas atvieglojumu atcelšanu, ko jau savā laikā centās panākt Ilze Vinķele, bet par ko vēl tagad nereti sačukstas Labklājības ministrijas gaiteņos.

Pienācis laiks pat bijušajam komjaunietim Jānim Reiram un LDDK saprast, ka darbaspēks ir arī prece, kura cena mijiedarbojas ar tā pieprasītā un piedāvātā daudzumu. Daudzu gadu garumā ne viens vien uzņēmums Latvijā ir praktizējis “atvērto durvju politiku” personālvadībā, proti, kaut kas nepatīk – lasieties, un tagad, kad darbaspēks masveidā aizbraucis, par atlikušo jums būs jāmaksā vairāk, patīk tas vai nē. Lūdzu, tāpēc nesabotējiet vienīgās garantijas daļēji darbspējīgiem cilvēkiem! Mēs nebūsim jums tik pierastais lētais resurss, kuru varēs izmantot, bet līdz ar pirmajām globālajām problēmām vēl lētāk atbrīvoties, kas ir tiešs jūsu iecerēto izmaiņu mērķis.

Ir vairāk nekā nožēlojami, ka plaši zināmā cilvēku ar invaliditāti atbalsta organizācija „Apeirons” kļuvusi par tradicionāli spēcīgo darba devēju organizāciju ietekmes sviru, kas par nodokļu maksātāju naudu tiražē melus un puspatiesības.

* Autors ir I grupas invalīds.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Pieteikšanās par vainīgu

FotoGodātā redakcija, vairs nevaru to paturēt sevī. Esmu vainīgs, atzīstos. Atzīstos pilnīgi brīvprātīgi, bez spaidiem, viltus un maldības. Nevaru gan solīties še iederīgo «vairāk tā nedarīšu», jo toreiz, pirms nu jau vairāk kā 15 gadiem, biju pārliecināts gan par notiekošā unikālo ārprātu, gan par savu pienākumu to apņirgt visiem spēkiem. Izrādījās, ka salīdzinājumā ar mūsdienu politiskās komunikācijas standartiem tā laika notikumi bija ieturētas mērenības paraugs.
Lasīt visu...

18

Vadoņa gaidīšanas svētki

FotoŠovasar plānotas Latvijas prezidenta vēlēšanas, un šobrīd neviens vispār nepiemin tagadējo prezidentu Raimondu Vējoni. Liekas, ka viņa izredzes tikt ievēlētam uz otru prezidentūras termiņu ir ļoti vājas. Vējonis tiek kritizēts par slikto oratora mākslu un sliktām angļu valodas prasmēm, viņam tiek pārmesta pasivitāte un piesaukti vēl dažādi citi trūkumi.
Lasīt visu...

15

Egils Levits ir devis neatsveramu ieguldījumu, ir vienīgais un vislabākais

FotoŠī gada jūnijā tiks ievēlēts nākamais Latvijas Valsts prezidents. Latvija ir parlamentāra republika, kurā Valsts prezidenta pilnvaras ir ierobežotas. Tomēr Valsts prezidents Latvijā nav tikai ceremoniālā figūra – parlamentārās demokrātijas iekārtā Valsts prezidenta pamatuzdevums ir uzrādīt valstij un sabiedrībai nākotnes attīstības virzienus, veicināt sabiedrības saliedētību un valsts ilgtspēju, ikdienas politisko darbu atstājot Saeimas un valdības pārziņā.
Lasīt visu...

21

Muļķim būt

FotoMaz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo.
Lasīt visu...

12

Rietumu civilizācijas krīze

FotoIevērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai civilizācijas kontekstā.[1] Tāpēc ikvienam no mums ir būtiski izprast Rietumu civilizācijas būtību, tās vēsturi un šodienu. Manuprāt, Rietumu civilizāciju šodien raksturo viens vārds – krīze. Un tā vistiešākajā veidā attiecas uz mums.
Lasīt visu...

21

Divi vienā

FotoLasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu par visu, kas man šķiet svarīgs.
Lasīt visu...

21

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

Foto1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams arī kolektīvā līmenī kā sociuma kādas daļas (piem., inteliģences) apziņas pazīme. Tā tas ir tajos gadījumos, kad patiesībai ir kolektīvs raksturs. Tādās reizēs patiesība attiecas uz daudziem cilvēkiem, kā arī var attiekties uz visu tautu.
Lasīt visu...

21

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

FotoKādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man – šajās pāris stundās no sirds varēju uz savas ādas izbaudīt to, par ko beidzamajā laikā žēlojas šoferīši – un viņus var labi saprast! – par absolūti sabrukušajām Rīgas ielām.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

Izglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika...

Foto

Kam mēs esam pret

KPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde -...

Foto

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

Otrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To...

Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...

Foto

Precedents

Jau rakstīju par negaidītajiem pavērsieniem Armēnijā, par Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana atstumšanu no varas, par Armēnijas «Samta» revolūciju, kā arī par vēlēšanām, kurās Armēnijā...

Foto

Nodrāztais tiesiskums Bordāna stilā: paši beidzām, dosim citiem

Pēdējo gadu laikā par vienu no iemīļotākajiem dažādu partiju pārstāvju vārdiem ir kļuvis vārds “tiesiskums”. Tas tiek locīts...

Foto

Vai tiešām Rozenvalds nesaprot, ka ir kļuvis par noderīgo idiotu Kremļa propagandas ķetnās?

Uzzināju, ka piektdien, 01.02.2019. "masu medija" Sputnik lapā ir intervija ar "Latvijas Universitātes sociālo un...

Foto

Rūpējoties par Baltijas valstu izaugsmi un saviem klientiem, no darba atlaidīsim 800 darbinieku

2019. gada laikā Luminor vienkāršos savu darbības modeli, tostarp samazinot darbinieku skaitu visos...

Foto

Latvistikas politiskā seja un etnopolitoloģija

Šis teksts ir veltīts latviešu tautas mentalitātes vienotībai ar politiku. Mentalitāte, demogrāfija un kultūra ir trīs pīlāri, uz kuriem balstās burtiski...

Foto

Es redzēju sapnī, kā…

“Neviens nav pārāk liels cietumam. Neviena persona vai uzņēmums, kas kaitē ASV ekonomikai, nav ārpus likuma. Tas attiecas arī uz lielajiem uzņēmumiem,”...

Foto

Kailcirte: kaimiņa skatījums

Skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē lielāks vai (cerams) mazāks kailciršu īpatsvars Latvijas mežos ir neizbēgams. Jā, kailcirtēm nav nekāda ekoloģiska attaisnojuma, un sabiedrībai tās...

Foto

Obskurantisma aprobācija

2019.gada 28.janvārī internetā varēja izlasīt: “Līdz ar tiesnešu neatkarības palielināšanos būtiski jāpalielinās arī tiesnešu atbildības apmēram, un par šo divu aspektu samērīgumu iestāsies arī...

Foto

Ir tikai divas izvēles iespējas

Mēs visi vērojam un vērtējam pasauli, kurā dzīvojam. Atbilstoši savam vērtējumam mēs izdarām savu izvēli, un šī izvēle nosaka mūsu praktisko...

Foto

Ja Jurašs ir tik tīrs, ko tad šis tā baidās no tiesas un ko tad “bezkompromisa tiesiskuma” ieviesēji tā raustās no tiesiskuma?

Visticamākais, Juris Jurašs ir...

Foto

Nacionālā apvienība visu laiku pūš Kremļa taurē, tikai neviens to negrib redzēt

Sveicināti, mīlīši, Latvijas nacionālpatriotiski noskaņotie pilsoņi un pilsones, sveiciens arī tev, skaistā Dace Kalniņa,...

Foto

Liberālā agonija jeb ideāli, kas ātri var izzust

Sākšu ar to, ka pats pēc politiskās pārliecības vairāk tiecos būt liberāls dažādos jautājumos, kas būtu kaut vai...

Foto

„Normāla cilvēka” viedoklis un himēriskuma anatomija

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām sākās valdības veidošanas šarāde. Tajā figurēja demogrāfiskā aina. Mūsu slavenie “naciķi” neatlaidīgi iesacīja organizēt “demogrāfijas ministriju”. Momentā...

Foto

Ideoloģija un mūsdienas: sabiedrisko organizāciju pilnvaru uzplaukums “čekas maisu” paēnā

Laikraksta “Diena” 15.janvāra numura ievadrakstā tika uzdots retorisks jautājums, proti, kas notika ar personām, kuras savulaik...

Foto

Vara barikādēs

Ikdienišķos notikumos varas attieksme pret sabiedrību ir standartizēta un iepriekš paredzama. Emocionālās piesātinātības brīžos arī dažus varas pārstāvjus pārņem sabiedrībā valdošās noskaņas un viņi...

Foto

Svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā

Vēlos sniegt informāciju saistībā ar publikāciju „Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta...

Foto

Kas gaidāms

2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš...

Foto

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

Artus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu...

Foto

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

Mūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību,...

Foto

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

Gadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu]...

Foto

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau...

Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...