Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Bijušajam komjaunietim, dedzīgajam rūpnīcas virpotājam Jānim Reiram pieredze komunistiskās ideoloģijas sekretāra amatā nes augļus pat tagad, kad ar viņa gādību izplatās pārspīlējumi un misinterpretācijas invaliditātes jomā. Atklājas, ka sociālo garantiju atņemšanas piekritēji ir pat līdz šim cienījamu sabiedrisko organizāciju vidū, kas spēj apvienoties pašu neaizsargātāko sabiedrības grupu dzīvju sarežģīšanai.

„Apeirona” tiražētā melu kampaņa"

Iemesli, kāpēc darba devēji nepieņem darbā cilvēkus ar invaliditāti, nereti tiek aprobežoti tikai ar bailēm viņus nespēt atlaist no darba gadījumā, ja viņi nespēj veikt nolīgto darbu vai neievēro darba kārtību, un šobrīd pie tā intensīvi tiek vainota šī Darba likuma norma. Tomēr tajā noteiktie atlaišanas aizliegumi neattiecas uz šādiem gadījumiem, tamdēļ tādas bailes nav pamatotas.„Apeirona” tiražētā melu kampaņa

Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” interneta raidījuma “Trīs ceturtdaļas” 19.novembra izlaidumā tā vadītājs Toms Bergs runā puspatiesības, stāstot, ka Darba likuma 109.panta II daļa neļauj atbrīvot cilvēkus ar invaliditāti no darba. Vienkāršā valodā izklāstot, tā gluži nav taisnība.

Patiesībā Darba likums paredz vismaz 12 gadījumus, kad darbinieku var atbrīvot no darba, un tikai divos gadījumos atbrīvošanas aizliegums attiecas uz cilvēkiem ar invaliditāti. Tātad – tikai vienā sestajā daļā gadījumu! Turklāt darba devējam ir tiesības atbrīvot no darba cilvēku ar invaliditāti jebkurā brīdī pārbaudes laikā vai, ja viņš nespēj tikt galā ar nolīgto darbu vai vēl vairāk – neievēro darba kārtību.

Tostarp raidījumam intervētā Labklājības ministrijas ierēdne Ineta Vjakse sabiezina krāsas, sabiedrībai atklāti melojot, ka cilvēkus ar invaliditāti nedrīkst atlaist no darba, ja viņiem pietrūkst darba iemaņu. Drīkst! Man ir žēl, ka par savu nodokļos samaksāto naudu uzturu no valsts maka angažētus parazītus, kuri izteikti zemiskā veidā, ar tendenciozas propagandas kampaņu strādā pret jau tā vismazāk aizsargātās sabiedrības grupas interesēm.

109.panta II daļas konsekvences

Kas ir tie gadījumi, kad cilvēku ar invaliditāti nedrīkst atlaist no darba? Piemēram, ja darba devējs iepriekš prettiesiski atlaidis darbinieku, kurš ar tiesas spriedumu atjaunots amatā, vai uzņēmuma restrukturizācijas gadījumā, kad tiek mainīts uzņēmuma darbības virziens un, manuprāt, šis ir vienīgais gadījums, uz ko aizliegums būtu atceļams, tomēr te jāpiebilst – tādi gadījumi ir ārkārtīgi reti, kad cilvēki ar invaliditāti šo tiesību normu izmanto ļaunprātīgi. Vēl arī optimizācijas plānu ietvaros, kad uzņēmums sašaurina savu darbību, piemēram, ekonomiskās lejupslīdes laikā.

Tieši pēdējais krīzes gados laika posmā no 2009. līdz 2011.gadam ļāva saglabāt aptuveni vienādu skaitu cilvēku ar invaliditāti nodarbinātus, kad nodarbinātības līmenis ekonomiskās krīzes rezultātā valstī kopumā kritās un bezdarbs smagākajos periodos pārsniedza 22%. Tātad uzsvērt, ka šim pantam ir tikai un vienīgi negatīva ietekme, nevar, jo tā ir arī izteikti pozitīva.

Statistika liecina, ka tikai 4% darba devēju nepieņem darbā cilvēkus ar invaliditāti darba likuma 109.panta II daļas dēļ, bet divarpus reizes vairāk - 10% - aizspriedumu dēļ. 2017.gada 29.novembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā sarīkotajā konferencē par darba tirgus pieejamību personām ar invaliditāti Latvijas Darba devēju konfederācijas darba tiesību “eksperts” Andris Alksnis ar putām uz lūpām aizstāvēja tēzi par to, cik ļoti šī veselus četrus (!) procentus ietekmējošā norma traucē uzņēmējiem pieņemt darbā cilvēkus ar invaliditāti, ne ar vārdu neminot, ka divas ar pusi reizes biežāk paši darba devēji nepieņem darbā cilvēkus ar invaliditāti aizspriedumu dēļ, un šajā sakarā neviens iespējamais risinājums neizskanēja ne no „Apeirona”, ne LDDK, ne Tiesībsarga, ne citu dalībnieku puses.

Kāda ir cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības politika?

Ja atskaita Darba likuma 109.panta II daļu, kuru šobrīd no likuma vēlas izslēgt, subsidētās darbavietas par Eiropas Savienības fondu līdzekļiem un darbavietas pielāgošanu atsevišķos gadījumos, tādas nodarbinātības politikas principā nav. Piemēram, Nodarbinātības valsts aģentūras darbinieki aicina cilvēkus ar smagām un ļoti smagām invaliditātēm pašiem meklēt darba devējus, kuri gribētu slēgt līgumus par Eiropas Savienības fondu subsidētajām darbavietām, jo paši reizumis nespēj piedāvāt pilnīgi neko. Iedvesmojoši, vai ne?

Cilvēkiem ar invaliditāti ir jāturpina saskarties ar aizspriedumiem un acīmredzamu nevēlēšanos pieņemt viņus darbā. Piemēram, man godīgi paužot darba intervijās, ka man ir invaliditāte un par tās ierobežojumiem, pozitīvi tās nav beigušās nekad. Lai arī zinu, ka to darbu būtu varējis veikt. Te nav bijis nekas cits kā vien diskriminācija. Par slikto attieksmi gan Jānis Reirs, Latvijas Darba devēju konfederācija un „Apeirons” šajā kontekstā klusē kā ūdeni mutē ieņēmuši, lai arī tieši viņi ir tie, kuriem visvairāk būtu pa spēkam to izmainīt.

Valstīs ar sociāli atbildīgākām tradīcijām uzņēmumiem ir pat pienākums meklēt cilvēkus ar invaliditāti, jo noteiktam procentam nodarbināto tajos ir jābūt šādiem cilvēkiem. Vēl nopietns arguments pieņemt darbā cilvēkus ar invaliditāti ir tad, ja uzņēmumiem tiek piedāvāti finansiāli stimuli un integrācijas atbalsta pasākumi. Cik tālu ir Latvija līdz tādai pieredzei, visaptverošai un integrējošai neaizsargātāko grupu nodarbinātībai?

Kā mierinājumu, izslēdzot no Darba likuma 109.panta II daļu, Jānis Reirs piedāvā atstāt spēkā nosacījumu, ka prioritāri darbinieku atlaišanas gadījumā arī cilvēki ar invaliditāti varēs saglabāt darba attiecības, ja darba rezultāti ar veselajiem kolēģiem būs vienādi. Lieki piebilst, ka ne vienmēr praktiski būs iespējams, kad cilvēki ar vismaz 40% darbspēju zudumu strādās tikpat produktīvi kā veseli cilvēki. Šādā veidā Jānis Reirs uzskatāmi demonstrē savas “iekļaujošās” domāšanas deformētos apmērus.

Uz problēmas pārspīlēšanu norāda kaut vai tas, ka pēc Eiropas Komisijas datiem cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības īpatsvars Latvijā ir augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā. Piemēram, arī pensionāru nodarbinātības īpatsvars ir augstāks. Ar ko tas ir saistīts – nav jāmin. Ar zemajām invaliditātes pensijām un tikpat kā neesošo sociālo nodrošinājumu, kas spiež smagi slimus cilvēkus atrasties darba tirgū. Tātad arī runām par 109.panta II daļas it kā radītajām problēmām cilvēku ar invaliditāti nodarbinātībā nav nekāda pamatojuma, ir tikai tā dēvētā labklājības ministra Jāņa Reira pūliņi atvieglot darba devēju iespējas atbrīvoties no šādiem cilvēkiem, ar izdomātu ieganstu mainot likuma normas.

Dodiet mums vēl un, vēlams, bez maksas

Aicinu nelolot ilūzijas, ka Jānim Reiram interesē nodarbinātības problēmas sociālā kontekstā. Zinot, ka valstī akūti sāk trūkt darbaspēks, uzņēmēju lobiju organizācijas tiek laipni uzklausītas pie šā komjauniešu pirmrindnieka un politisko otkatu shēmu, jeb formāli bijušā „Prudentia” vadītāja. Šobrīd steigšus tiek meklēti problēmas risinājumi, kas kā par brīnumu rādās būt labvēlīgi tikai darba devējiem.

Nepietiek, ka neapliekamais minimums invaliditātes gadījumā nav mainīts jau desmit gadus, kas papildus stimulētu cilvēkus ar ierobežotām darbaspējām atrasties darba tirgū, tagad arī tiek plānots samazināt sociālas aizsardzības mehānismus darba likumā. Mani māc bažas, ka ar šādām politiskajām nostādnēm agri vai vēlu sāksies arī runas par invaliditātes pensiju samazināšanu vai pat atcelšanu, braukšanas atvieglojumu atcelšanu, ko jau savā laikā centās panākt Ilze Vinķele, bet par ko vēl tagad nereti sačukstas Labklājības ministrijas gaiteņos.

Pienācis laiks pat bijušajam komjaunietim Jānim Reiram un LDDK saprast, ka darbaspēks ir arī prece, kura cena mijiedarbojas ar tā pieprasītā un piedāvātā daudzumu. Daudzu gadu garumā ne viens vien uzņēmums Latvijā ir praktizējis “atvērto durvju politiku” personālvadībā, proti, kaut kas nepatīk – lasieties, un tagad, kad darbaspēks masveidā aizbraucis, par atlikušo jums būs jāmaksā vairāk, patīk tas vai nē. Lūdzu, tāpēc nesabotējiet vienīgās garantijas daļēji darbspējīgiem cilvēkiem! Mēs nebūsim jums tik pierastais lētais resurss, kuru varēs izmantot, bet līdz ar pirmajām globālajām problēmām vēl lētāk atbrīvoties, kas ir tiešs jūsu iecerēto izmaiņu mērķis.

Ir vairāk nekā nožēlojami, ka plaši zināmā cilvēku ar invaliditāti atbalsta organizācija „Apeirons” kļuvusi par tradicionāli spēcīgo darba devēju organizāciju ietekmes sviru, kas par nodokļu maksātāju naudu tiražē melus un puspatiesības.

* Autors ir I grupas invalīds.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Kas traucē latviskajām partijām pārņemt varu Rīgas domē? Atbilde: latviskajām partijām traucē... latviskās partijas

FotoSaskaņas un GKR kontrole pār Rīgu izgaisusi nedēļas laikā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, četri saskaņieši atšķēlušies un izveidojuši savu “treniņbikšu” frakciju, vairākums zaudēts! Vai latviskā opozīcija beidzot gāzīs korupcijas režīmu, un kādi ir iespējamie scenāriji?
Lasīt visu...

21

Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu

FotoPēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīva, ko reizēm publiski sauc arī par "restitūcijas atlīdzinājumu ebreju kopienai". Diskusija izraisa dažādus komentārus, nereti asus, retu reizi arī tādus, kurus nevajadzētu pagodināt ar uzmanību.
Lasīt visu...

18

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

FotoLikumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu” anotācija.
Lasīt visu...

21

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

Foto1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi." Viņi vēlas godīgu, nekorumpētu pilsētas pārvaldi.
Lasīt visu...

12

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

FotoLatvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir salīdzināma ar netiešu līdzatbildību.
Lasīt visu...

21

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

FotoTie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa - garīgās bojāejas klienti. Tautas garīgā bojāeja tiešā veidā neattiecas uz visu tautu, bet attiecas tikai uz tautas zināmu (visticamākais – nelielu) daļu.
Lasīt visu...

21

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

FotoCentieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem un piedāvājot “zelta izpletņus”, ne tikai veido draudīgu precedentu FKTK darbībā, bet norāda uz likumdevēja uzdrīkstēšanos steigā mainīt patstāvīgo iestāžu darbības nosacījumus, kas var skart jebkuru no patstāvīgajām iestādēm.
Lasīt visu...

21

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

FotoFinanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina domāt, ka situācija Latvijas finanšu sektorā pēc FKTK veiktās pārmaiņu vadības kopš 2016. gada, kā arī Latvijā līdz šim finanšu pakalpojumu sniedzēju īstenotā uzraudzības pieeja un tās tiesiskais ietvars it kā būtu šķērslis labam valsts novērtējumam Moneyval procesā.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 3. Sociālā šizofrenizācija

Zinātnē tiek analizēta parādība vārdā sociālā šizofrenizācija jeb sabiedriskās apziņas šizofrenizācija. Šo parādību izraisa sabiedrības dzīves apstākļi. Tādā gadījumā sabiedrībā...

Foto

Kāpēc LRA ar 5,01% derīgu vēlēšanu zīmju palika zem 5% barjeras, un kāpēc ZZS ar vairāk nekā 5,3% balsu nedabūja vietu

Esmu jau skaidrojis, tak savilkšu...

Foto

Ļaunuma banalitāte

Ļaunumā vienmēr ir zināma banalitātes porcija: ļaunums parasti nevar lepoties ar oriģinalitāti. Ļaunums parasti atkārto citu ļaunumu formātu un trajektoriju, un tas notiek banāli...

Foto

Šīs nav pirmās nopietnās aizdomas saistībā ar Latvijas valsts augstākajiem apbalvojumiem

Saistībā ar pēdējās dienās aktualizēto jautājumu par valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanu un „noklīšanu neceļos”, kā...

Foto

Es kā ignorētā Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzītājs esmu vērsies tiesā pret LR Saeimu

28. maijā esmu iesniedzis Augstākajā tiesā pieteikumu, vēršoties pret Latvijas Republikas (LR)...

Foto

Zakatistova un Tamuža stāsts nav unikāls. Par ko klusē Tamužs?

Klaji meli, nepatiesi apgalvojumi, safabricēti fakti un intrigas jau vēsturiski ir bijuši iecienīti instrumenti cīņā par...

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 2. daļa

Turpinājums sarunai ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 1. daļa

Saruna ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Vīzija glamūra inteliģencei

2019.gada 16.maijā portāls “nra.lv” publicēja tekstu ar virsrakstu “Valsts prezidenta amata kandidāta Egila Levita vīzija par Latviju”. Tā ir latviešu varas inteliģencei svētā...

Foto

Katoļu baznīcas Bīskapu konferences aicinājums sakarā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas bīskapu konference vēlas atgādināt par katra kristieša līdzatbildību kopējā labumā, kas...

Foto

Daži argumenti (no daudziem), kāpēc Dombrovskis ir nelietīgs divkosis

1. Zināms, ka Dombrovska grāmatas izdošanu latviešu valodā ir finansējusi Kuveitas naftas kompānija, kura bija ieinteresēta no...

Foto

“Bezkompromisa tiesiskums” bez maskas: „Liepājas metalurga” izlaupītāji reiderē „Olainfarm” un stiepj rokas pēc LU īpašumiem

Velmers un Krastiņš kopā ar Prudentia partneri Rungaini izpārdeva Liepājas metalurga īpašumus. Pārdeva pa daļām,...

Foto

Ir puslīdz skaidrs, kurp dodas NEPLP un LTV. Bet... kur tad tas ir?

Atbilde uz Jāņa Rušenieka 17.05.2019. rakstu «Kurp dodies, LTV un NEPLP?» — šis...

Foto

Brīva vieta Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma interpretācijai

Šī gada 13. maijā atbilstoši Valsts prezidenta ievēlēšanas likumam iesniedzu pieteikumu ar prezidenta amata kandidatūru prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam,...

Foto

Ezotēriķi bez atsaucēm – kā Gundariņš disertāciju rakstīja

2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi...

Foto

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

Pietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas...

Foto

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

Vai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs...

Foto

Latvija gaida nākamo vadoni

Esošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu,...

Foto

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

Rīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa...

Foto

Nacionālā ideja un identitāte

Šo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai...

Foto

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

Edvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas...