Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vienošanās neturēšana, līguma laušana un mēģinājums “gan zivtiņu apēst, gan ar vilcieniņu pabraukāties” ļoti dārgi var izmaksāt bijušajam “Latvijas Dzelzceļa” augstākā līmeņa menedžerim Mārim Bremzem, kuram tagad jau apgabaltiesa piespriedusi atmaksāt saņemto naudu, pie kam ar procentiem.

Pietiek jau iepriekš aprakstīja, kā bijušais SIA “LDz Cargo” valdes priekšsēdētājs Māris Bremze, aizejot no VAS “Latvijas Dzelzceļš” meitasuzņēmuma, atbilstoši Darba likuma nosacījumiem noslēdza nekonkurēšanas vienošanos, kopā 2016. gadā no “LDz Cargo” saņemot vairāk nekā 218 tūkstošus eiro. Abu pušu parakstītā vienošanās paredzēja M. Bremzem aizliegumu izpaust “LDz Cargo” komercnoslēpumu. Apmaiņā pret iespaidīgo summu M. Bremze apņēmās ievērot divu gadu ilgu konkurences ierobežojumu pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās, kā arī nosolījās neveikt apmaksātus vai neapmaksātus darbus, ieņemt amatus vai kā citādi darboties „personas, kura darbojas kravu pārvadājumu un/vai kravu ekspedēšanas un loģistikas jomā, interesēs un labā”.


Jau četrus mēnešus pēc „Nekonkurēšanas vienošanās” noslēgšanas — 2016. gada 30. septembrī — M. Bremze šo paša parakstīto dokumentu un tajā izteiktos solījumus nolēma lauzt un tika reģistrēts kā Rūdolfa Meroni kontrolētās A/S “Baltijas Ekspresis” valdes priekšsēdētājs. Šī kompānija ir tieša “LDz Cargo” konkurente, jo abas nodarbojas ar vagonu pārvadāšanu pa dzelzceļu ar sev piederošām lokomotīvēm. “LDz Cargo” acīmredzami uzticējās savam bijušajam vadītājam, jo nolīgtos 4086 eiro mēnesī par nekonkurēšanu ir izmaksājis uzreiz pēc viņa aiziešanas no amata — vienā reizē izmaksāti 67 580 eiro un vēl nomaksāti nodokļi 33 430 plus 20 186 eiro apmērā. Saņēmis visu summu uzreiz, M. Bremze jau pēc dažiem mēnešiem sācis strādāt pie konkurenta — R. Meroni kontrolētā uzņēmuma “Baltijas Ekspresis”.

Sekoja tiesu darbi, un Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesa 2019. gadā nosprieda: M. Bremzem jāatmaksā savai bijušajai darbavietai "LDz Cargo" 69 545 eiro, ko veidoja 57 256 eiro kompensācija, 8807 eiro kavējuma procenti un 3451 eiro ar tiesāšanos saistītie izdevumi. Vienlaikus pirmās instances tiesa atzina, ka “Baltijas Ekspresis” nevar atbildēt par sava jaunā vadītāja darbībām, kuras tas veicis pret iepriekšējo darbavietu, un no R. Meroni interešu sfērā esošā dzelzceļa uzņēmuma nekas nav jāpiedzen.

Cerībās panākt maksājamās kompensācijas atcelšanu, M. Bremze pārsūdzēja šo spriedumu apgabaltiesā. Bet atcelšanas vietā Rīgas apgabaltiesa kompensācijas apjomu vairāk nekā dubultojusi — no M. Bremzes par labu "LDz Cargo" jau piedzīti 175 187 eiro un likumiskie nokavējuma procenti vismaz par divarpus gadiem, kā arī tiesvedības izdevumi un ar lietas vešanu saistītās izmaksas. Par pēdējām pozīcijām netiek ziņots, taču, tā kā Civillikums pēc noklusējuma nosaka kavējuma procentus 6% apmērā, tad par divarpus gadiem tie varētu veidot vēl aptuveni 26 tūkstošus eiro.

Attiecībā uz prasības celšanu savulaik LDz skaidroja, ka dzelzceļa pārvadājumu nozarē Latvijā faktiski ir tikai trīs savstarpēji konkurējoši tirgus dalībnieki. Ikviena augsti kvalificēta speciālista un vadītāja rīcībā ir specifiska informācija un dati, tādēļ atbilstoši Darba likuma nosacījumiem ar šādiem speciālistiem slēdz abpusēji izdevīgu vienošanos par nekonkurēšanu — uz noteiktu, saprātīgu laiku nosakot ierobežojumus speciālista iespējām strādāt pie tiešajiem konkurentiem. Par to šim speciālistam tiek izmaksāta atbilstoša atlīdzība, par kuru puses ir vienojušās, jo to nosaka Darba likums. Arī M. Bremze saņēma tieši šāda veida kompensāciju.

Par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, kas nelabvēlīgs “Meroni dzelzceļniekam” un ticis pieņemts, kā izrādās, jau 2020. gadā, pirmoreiz publiski ticis paziņots tikai tagad — sakarā ar faktu, ka Senāts pieņēmis kasāciju un vēlreiz izskatīs šo lietu, taču rakstveida procesā, jo šādas lietas Latvijā ir retums un tāpēc tai ir nozīme turpmākas tiesu prakses iedibināšanā.

Iepriekš par tēmu (tajā skaitā pilns M. Bremzes lauztās vienošanās teksts)
https://pietiek.com/raksti/tiesas_materiali_meroni_menedzerim_bremzem_nav_bijis_pietiekami_ar_4000_eiro_menesi_par_neka_nedarisanu/

https://pietiek.com/raksti/meroni_menedzeris_bremze_visus_nekustamos_ipasumus_jau_laikus_norakstijis_sievai/

https://pietiek.com/raksti/tiesa_jau_divreiz_noraidijusi_meroni_uznemuma_meginajumu_izmantot_bremzes_pravu_savas_biznesa_intereses/

https://pietiek.com/raksti/tiesa_nepienem_meroni_menedzera_apelacijas_sudzibu,_-_meginajis_ietaupit_cetrus_tukstosus_uz_valsts_nodevas_rekina/

https://pietiek.com/raksti/meroni_menedzeris_bremze_cies_vel_vienu_zaudejumu_tiesa,_ta_atsakas_taisit_papildspriedumu/

Novērtē šo rakstu:

98
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...