Apgabaltiesa “Meroni dzelzceļniekam” Bremzem par norunas neturēšanu ar iepriekšējo darbavietu piespriedusi maksāt vēl iespaidīgāku summu
Imants Liepiņš10.01.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vienošanās neturēšana, līguma laušana un mēģinājums “gan zivtiņu apēst, gan ar vilcieniņu pabraukāties” ļoti dārgi var izmaksāt bijušajam “Latvijas Dzelzceļa” augstākā līmeņa menedžerim Mārim Bremzem, kuram tagad jau apgabaltiesa piespriedusi atmaksāt saņemto naudu, pie kam ar procentiem.
Pietiek jau iepriekš aprakstīja, kā bijušais SIA “LDz Cargo” valdes priekšsēdētājs Māris Bremze, aizejot no VAS “Latvijas Dzelzceļš” meitasuzņēmuma, atbilstoši Darba likuma nosacījumiem noslēdza nekonkurēšanas vienošanos, kopā 2016. gadā no “LDz Cargo” saņemot vairāk nekā 218 tūkstošus eiro. Abu pušu parakstītā vienošanās paredzēja M. Bremzem aizliegumu izpaust “LDz Cargo” komercnoslēpumu. Apmaiņā pret iespaidīgo summu M. Bremze apņēmās ievērot divu gadu ilgu konkurences ierobežojumu pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās, kā arī nosolījās neveikt apmaksātus vai neapmaksātus darbus, ieņemt amatus vai kā citādi darboties „personas, kura darbojas kravu pārvadājumu un/vai kravu ekspedēšanas un loģistikas jomā, interesēs un labā”.
Jau četrus mēnešus pēc „Nekonkurēšanas vienošanās” noslēgšanas — 2016. gada 30. septembrī — M. Bremze šo paša parakstīto dokumentu un tajā izteiktos solījumus nolēma lauzt un tika reģistrēts kā Rūdolfa Meroni kontrolētās A/S “Baltijas Ekspresis” valdes priekšsēdētājs. Šī kompānija ir tieša “LDz Cargo” konkurente, jo abas nodarbojas ar vagonu pārvadāšanu pa dzelzceļu ar sev piederošām lokomotīvēm. “LDz Cargo” acīmredzami uzticējās savam bijušajam vadītājam, jo nolīgtos 4086 eiro mēnesī par nekonkurēšanu ir izmaksājis uzreiz pēc viņa aiziešanas no amata — vienā reizē izmaksāti 67 580 eiro un vēl nomaksāti nodokļi 33 430 plus 20 186 eiro apmērā. Saņēmis visu summu uzreiz, M. Bremze jau pēc dažiem mēnešiem sācis strādāt pie konkurenta — R. Meroni kontrolētā uzņēmuma “Baltijas Ekspresis”.
Sekoja tiesu darbi, un Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesa 2019. gadā nosprieda: M. Bremzem jāatmaksā savai bijušajai darbavietai "LDz Cargo" 69 545 eiro, ko veidoja 57 256 eiro kompensācija, 8807 eiro kavējuma procenti un 3451 eiro ar tiesāšanos saistītie izdevumi. Vienlaikus pirmās instances tiesa atzina, ka “Baltijas Ekspresis” nevar atbildēt par sava jaunā vadītāja darbībām, kuras tas veicis pret iepriekšējo darbavietu, un no R. Meroni interešu sfērā esošā dzelzceļa uzņēmuma nekas nav jāpiedzen.
Cerībās panākt maksājamās kompensācijas atcelšanu, M. Bremze pārsūdzēja šo spriedumu apgabaltiesā. Bet atcelšanas vietā Rīgas apgabaltiesa kompensācijas apjomu vairāk nekā dubultojusi — no M. Bremzes par labu "LDz Cargo" jau piedzīti 175 187 eiro un likumiskie nokavējuma procenti vismaz par divarpus gadiem, kā arī tiesvedības izdevumi un ar lietas vešanu saistītās izmaksas. Par pēdējām pozīcijām netiek ziņots, taču, tā kā Civillikums pēc noklusējuma nosaka kavējuma procentus 6% apmērā, tad par divarpus gadiem tie varētu veidot vēl aptuveni 26 tūkstošus eiro.
Attiecībā uz prasības celšanu savulaik LDz skaidroja, ka dzelzceļa pārvadājumu nozarē Latvijā faktiski ir tikai trīs savstarpēji konkurējoši tirgus dalībnieki. Ikviena augsti kvalificēta speciālista un vadītāja rīcībā ir specifiska informācija un dati, tādēļ atbilstoši Darba likuma nosacījumiem ar šādiem speciālistiem slēdz abpusēji izdevīgu vienošanos par nekonkurēšanu — uz noteiktu, saprātīgu laiku nosakot ierobežojumus speciālista iespējām strādāt pie tiešajiem konkurentiem. Par to šim speciālistam tiek izmaksāta atbilstoša atlīdzība, par kuru puses ir vienojušās, jo to nosaka Darba likums. Arī M. Bremze saņēma tieši šāda veida kompensāciju.
Par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, kas nelabvēlīgs “Meroni dzelzceļniekam” un ticis pieņemts, kā izrādās, jau 2020. gadā, pirmoreiz publiski ticis paziņots tikai tagad — sakarā ar faktu, ka Senāts pieņēmis kasāciju un vēlreiz izskatīs šo lietu, taču rakstveida procesā, jo šādas lietas Latvijā ir retums un tāpēc tai ir nozīme turpmākas tiesu prakses iedibināšanā.
Iepriekš par tēmu (tajā skaitā pilns M. Bremzes lauztās vienošanās teksts)
https://pietiek.com/raksti/tiesas_materiali_meroni_menedzerim_bremzem_nav_bijis_pietiekami_ar_4000_eiro_menesi_par_neka_nedarisanu/
https://pietiek.com/raksti/meroni_menedzeris_bremze_visus_nekustamos_ipasumus_jau_laikus_norakstijis_sievai/
https://pietiek.com/raksti/tiesa_jau_divreiz_noraidijusi_meroni_uznemuma_meginajumu_izmantot_bremzes_pravu_savas_biznesa_intereses/
https://pietiek.com/raksti/tiesa_nepienem_meroni_menedzera_apelacijas_sudzibu,_-_meginajis_ietaupit_cetrus_tukstosus_uz_valsts_nodevas_rekina/
https://pietiek.com/raksti/meroni_menedzeris_bremze_cies_vel_vienu_zaudejumu_tiesa,_ta_atsakas_taisit_papildspriedumu/
Seko mums 
Paralēles starp krīzē esošo Rietumu pasauli un Romas impēriju pēdējām dienām kairināja filozofu un analītiķu prātus jau 100 gadus atpakaļ.
Šopavasar fonds negaidītā kārtā saņēmis vairākas sabiedrībā pazīstamu cilvēku grēksūdžu vēstules, kuru saturu šeit pārstāstīsim īsi un koncentrētā veidā, jo mūsdienās sāpinošu un dvēseles dzīles atkailinošu tekstu palagus, kādas savulaik uzrakstījuši, piemēram, Svētais Augustīns (“Grēksūdze”) vai Mišels Fuko (“Miesas grēksūdze’) – tik garus gabalus lasīt nevienam nav laika.
Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Konkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
