Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai ierobežotu Covid-19 infekcijas slimības izplatību, no 7. oktobra līdz 6. novembrim ir ieviesta obligāta sejas masku lietošana sabiedriskajā transportā. Vienlaikus sociālajos portālos tiek izplatīta nepatiesa informācija, ar kuru dalījušies jau vairāk nekā 9000 cilvēki un kura vēsta, ka izsēdināt no sabiedriskā transporta pasažieri, kas neievēro normatīvajos aktos par epidemioloģiskajiem ierobežojumiem noteiktās prasības, ir pretlikumīgi, turklāt šāda rīcība neatbilstot Satversmes 94. pantam. LV portāls skaidro, kādas tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību patiesībā ietver Satversmes minētais pants, kā arī to, uz kāda pamata un kuri normatīvie akti tomēr paredz tiesības izsēdināt no sabiedriskā transporta pasažieri, kas nelieto mutes un deguna aizsegu.

Īsumā

Sociālajos tīklos tiek izplatīta nepatiesa informācija par to, ka izsēdināt no sabiedriskā transporta pasažieri, kurš neievēro normatīvajos aktos par epidemioloģiskajiem ierobežojumiem noteiktās prasības, ir pretlikumīgi.

Tiesību normas saturu var izzināt, izmantojot tiesību normu iztulkošanas jeb interpretācijas metodes un balstoties uz tādiem kritērijiem kā vārdiskā jēga, sistēma, rašanās vēsture, kā arī tiesību normas jēga un mērķis.

Satversmes 94. pantā noteiktais, ka ikvienam ir tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību, ir viena no būtiskākajām cilvēktiesību garantijām tiesiskā valstī, bet šīs tiesības interpretējamas kā tiesības uz brīvību no apcietinājuma (vai tam līdzīgiem ierobežojumiem).

Ministru kabineta (MK) noteikumos var noteikt personu tiesību ierobežojumus, kurus saskaņā ar Satversmi var paredzēt likumā, ja tiem likumā ir paredzēts pilnvarojums un tie atbilst noteiktiem kritērijiem.

MK noteikumos Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” prasība lietot mutes un deguna aizsegu sabiedriskajā transportā izvirzīta saskaņā ar Epidemioloģiskās drošības likumu un Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu.

MK noteikumos Nr. 599 “Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtība” tiesības izsēdināt pasažieri bez maskas no sabiedriskā transporta noteiktas saskaņā ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumu.

Maldinošajā videomateriālā, kas izplatīts sociālajā tīklā “Facebook”, tiek stāstīts, ka personu, kas iegādājusies braukšanas biļeti, izsēdināt no sabiedriskā transporta ir prettiesiski, jo Satversmes 94. pants paredz, ka ikvienam ir tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību un nevienam nedrīkst atņemt vai ierobežot brīvību citādi kā tikai saskaņā ar likumu. Proti, video tiek apgalvots, ka nav tāda likuma, kas ļautu kontrolierim vai policistiem izsēdināt no sabiedriskā transporta cilvēkus, kas nelieto mutes un deguna aizsegu, un, ja persona ir samaksājusi par braukšanas biļeti, tad tā var braukt savu iepriekš ieplānoto maršrutu.

“Kaut kādi Ministru kabineta noteikumi nav likumi, savukārt likumi un Satversme jāsaprot tieši, kā tie rakstīti (..). Tātad, ja Ministru kabineta noteikumi paredz, ka cilvēkus var izsēdināt no sabiedriskā transporta, tie nav likumi, tie ir noteikumi, kuriem ir zemāks juridisks spēks, tātad viņi faktiski ir pretlikumīgi (..),” teikts videomateriālā.

LV portāls vērš uzmanību: vienīgais, kas publicētajā videomateriālā atbilst patiesībai, ir tas, ka tik tiešām ir tāds spēkā esošs Satversmes 94. pants (bet tas nav attiecināms uz konkrēto situāciju) un atbilstoši Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. pantam, piemērojot normatīvos aktus, tik tiešām tiek ievērota šāda ārējo normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhija:

Satversme;

likumi;

Ministru kabineta (MK) noteikumi;

pašvaldību saistošie noteikumi.

Saturu izzina ar tiesību normu iztulkošanas metodēm

Apgalvojums, ka normatīvie akti, tostarp Satversme, ir jāsaprot tieši, kā tie uzrakstīti, ir aplams. Gluži otrādi, “tiesību normas saturu var izzināt, izmantojot tiesību normu iztulkošanas jeb interpretācijas metodes un balstoties uz tādiem kritērijiem kā vārdiskā jēga, sistēma, rašanās vēsture, kā arī tiesību normas jēga un mērķis”.1

Proti, atbilstoši minētajiem kritērijiem un Administratīvā procesa likuma 17. panta pirmajai daļai iestāde un tiesa, interpretējot jeb tulkojot tiesību normu, lieto četras tiesību normu interpretācijas jeb iztulkošanas pamatmetodes:

gramatisko iztulkošanas metodi;

sistēmisko iztulkošanas metodi;

vēsturisko iztulkošanas metodi;

teleoloģisko iztulkošanas metodi.

Satversmes 94. pants uz šo gadījumu nav attiecināms

Satversmes 94. pantā noteikts: “Ikvienam ir tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību. Nevienam nedrīkst atņemt vai ierobežot brīvību citādi kā tikai saskaņā ar likumu.”

Šīs tiesības ir viena no būtiskākajām cilvēktiesību garantijām tiesiskā valstī, bet tās interpretējamas kā tiesības uz brīvību no apcietinājuma (vai tam līdzīgiem ierobežojumiem) vai kā tiesības uz brīvību no verdzības, par spīti tam, ka abu šo minēto brīvību saturs ir būtiski atšķirīgs.2

Arī Tieslietu ministrija (TM) skaidro, ka Satversmes 94. pantā minētās konstitucionālās tiesības uz brīvību ietver tiesības uz brīvību no apcietinājuma un līdzīgiem ierobežojumiem, kā tās ir paredzētas:

ANO Vispārējās Cilvēktiesību deklarācijas 9. pantā: “Nevienu nedrīkst patvaļīgi arestēt, aizturēt vai pakļaut izraidīšanai.”;

Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 5. pantā:3 “Ikvienam cilvēkam ir tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību. Nevienam nedrīkst atņemt brīvību, izņemot šādos gadījumos un likumā noteiktajā kārtībā:

ja kāda persona tiek likumīgi aizturēta uz kompetentas tiesas sprieduma pamata;

ja kāda persona tiek likumīgi arestēta vai aizturēta par nepakļaušanos likumīgam tiesas spriedumam vai lai nodrošinātu jebkuru likumā paredzētu saistību izpildi;

ja kāda persona tiek likumīgi arestēta vai aizturēta ar nolūku nodot viņu kompetentiem juridiskiem orgāniem, balstoties uz pamatotām aizdomām, ka šī persona ir pārkāpusi likumu, vai ja ir pamatots iemesls uzskatīt par nepieciešamu aizkavēt viņu izdarīt likumpārkāpumu vai nepieļaut viņa bēgšanu pēc likumpārkāpuma izdarīšanas;

ja likumīgā kārtā tiek aizturēts nepilngadīgais vai nu pāraudzināšanas nolūkā, vai lai nodotu viņu kompetentiem juridiskiem orgāniem; (..).”

“Kaut arī Satversmes 94. pantā paredzētās tiesības uz personas neaizskaramību var tikt skatītas arī plašākā kontekstā,4 šīs tiesības nav absolūtas,” skaidro TM.

Arī Zvērinātu advokātu kolēģijas zvērināts advokāts Imants Muižnieks, paužot savu viedokli, norāda, ka Satversmes 94. pants uz analizējamo gadījumu (uz kontroliera, konduktora vai sabiedriskā transporta vadītāja tiesībām izsēdināt pasažieri bez sejas maskas) vispār nav attiecināms.

Viņaprāt, arī MK noteikumi šajā kontekstā ir uzskatāmi par likumu, kas piemērojami bez jebkādām atrunām. “Manuprāt, atbilde uz šo jautājumu drīzāk rodama nevis juridiskās veiklības vingrinājumos, bet gan aksiomā, kas noteic, ka visas sabiedrības intereses vienmēr būs augstākas par viena atsevišķa indivīda iegribām,” skaidro I. Muižnieks.

Vārds “likums” aptver ne tikai Saeimas pieņemtos likumus

Kā skaidro TM, vārds “likums” aptver ne tikai Saeimas pieņemtos likumus, bet arī citus ārējus normatīvos tiesību aktus, ja vien tie izdoti, pamatojoties uz likumu, publicēti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ir pietiekami skaidri formulēti, lai adresāts varētu izprast savas tiesības un pienākumus, kā arī atbilst tiesiskas valsts principiem (sk., piemēram, Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2015-13-03 14. punktu).

“Tādējādi MK noteikumos var noteikt personu tiesību ierobežojumus, kurus saskaņā ar Satversmi var paredzēt likumā, ja tiem likumā ir paredzēts pilnvarojums un tie atbilst minētajiem kritērijiem,” turpina TM.

Pienākums sabiedriskajā transportā lietot mutes un deguna aizsegu

Ņemot vērā iepriekšminēto, LV portāls uzskaitīs konkrētus tiesību aktus, kuros paredzēts gan pienākums sabiedriskajā transportā lietot mutes un deguna aizsegu, gan tiesības izsēdināt no sabiedriskā transporta personu, kura neievēro epidemioloģisko ierobežojumu noteiktās prasības, kā arī to, uz kāda pamata attiecīgie normatīvie akti izdoti.

Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 360) 6.3.1 punktu, kurš stājās spēkā 2020. gada 6. oktobrī, viens no piesardzības pasākumiem, kas jāveic distancēšanās nodrošināšanai, ir mutes un deguna aizsegu lietošana sabiedriskajā transportlīdzeklī pasažieriem, izņemot bērnus līdz 13 gadu vecumam. Šāda prasība minētajos MK noteikumos izvirzīta saskaņā ar Epidemioloģiskās drošības likumu un Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu.

Proti, Epidemioloģiskās drošības likuma:

3. panta otrā daļa paredz, ka MK nosaka epidemioloģiskās drošības pasākumus atsevišķu infekcijas slimību izplatības ierobežošanai;

39. panta otrā daļa paredz, ka sabiedrības veselības apdraudējuma gadījumā MK pēc veselības ministra ieteikuma ir tiesīgs infekcijas slimību izplatības ierobežošanai noteikt ierobežojumus un prasības iekšzemes pasažieru pārvadājumu pakalpojumu, kā arī pašpārvadājumu pakalpojumu sniegšanai un izmantošanai.

Tāpat norādāms, ka atbilstoši Epidemioloģiskās drošības likuma 40. pantam pēc Veselības inspekcijas (VI) vai Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) amatpersonu pieprasījuma policijas iestādes sniedz palīdzību ārstniecības personām, kā arī SPKC epidemiologiem un VI inspektoriem, lai nodrošinātu ne tikai netraucētu epidemioloģisko izmeklēšanu un personu piespiedu izolēšanu un apsardzi, bet arī epidemioloģisko drošību (tostarp obligātu mutes un deguna aizsegu lietošanu sabiedriskajā transportlīdzeklī) Epidemioloģiskās drošības likumā paredzētajā kārtībā.

Savukārt atbilstoši Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 4. pantam Covid-19 infekcijas izplatīšanās vai izplatīšanās draudu gadījumā MK epidemioloģiskās drošības nolūkos ir tiesības noteikt:

prasības, tostarp ierobežojumus, pasažieru pārvadājumu pakalpojumu un pašpārvadājumu pakalpojumu sniegšanai un izmantošanai;

prasības, tostarp ierobežojumus, pasažieriem, transportlīdzekļiem, transportlīdzekļu vadītājiem un apkalpes locekļiem;

pārvadājumu pakalpojumu organizētāju, sniedzēju un pasažieru tiesības un pienākumus;

īpašus epidemioloģiskās drošības pasākumus, kurus personām nepieciešams veikt.

Proti, Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums tika pieņemts ar mērķi atjaunot vispārējo tiesisko kārtību pēc ārkārtējās situācijas termiņa beigām, paredzot atbilstošu pasākumu kopumu, kas nodrošina ar sabiedrības veselības un drošības interesēm samērīgu privātpersonu tiesību un pienākumu apjomu un efektīvu valsts un pašvaldību institūciju darbību saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību valstī.

Pienākums sabiedriskajā transportlīdzeklī lietot mutes un deguna aizsegu un tiesības izsēdināt no tā pasažieri, kurš neievēro noteikto pienākumu, noteiktas:

uz Epidemioloģiskās drošības likuma pamata

uz Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma pamata

uz Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma pamata

izdoto MK noteikumu Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”

izdoto MK noteikumu Nr. 599 “Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtība”

 6.3.1 punktā: “Viens no piesardzības pasākumiem, kas jāveic distancēšanās nodrošināšanai, ir mutes un deguna aizsegu lietošana sabiedriskajā transportlīdzeklī pasažieriem, izņemot bērnus līdz 13 gadu vecumam.”

126. punktā: “Kontrolierim un konduktoram ir tiesības izsēdināt no sabiedriskā transportlīdzekļa pasažieri, kurš neievēro normatīvajos aktos par epidemioloģiskajiem ierobežojumiem noteiktās prasības.”

126.1 punktā: “Sabiedriskā transportlīdzekļa vadītājam ir tiesības neuzņemt sabiedriskajā transportlīdzeklī un izsēdināt no tā pasažieri, kurš neievēro normatīvajos aktos par epidemioloģiskajiem ierobežojumiem noteiktās prasības.”

Tiesības izsēdināt pasažieri bez maskas no sabiedriskā transporta

MK noteikumu Nr. 599 “Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 599) 4. punkts paredz, ka pasažierim sabiedriskā transportlīdzekļa salonā ir pienākums ievērot ne tikai tīrību un kārtību, bet arī normatīvajos aktos par epidemioloģiskajiem ierobežojumiem noteiktās prasības.

Vienlaikus minēto MK noteikumu 126. punkts paredz, ka kontrolierim un konduktoram ir tiesības izsēdināt no sabiedriskā transportlīdzekļa pasažieri, kurš neievēro normatīvajos aktos par epidemioloģiskajiem ierobežojumiem noteiktās prasības. Savukārt MK noteikumu Nr. 599 126.1 punkts paredz, ka sabiedriskā transportlīdzekļa vadītājam ir tiesības neuzņemt sabiedriskajā transportlīdzeklī un izsēdināt no tā pasažieri, kurš neievēro normatīvajos aktos par epidemioloģiskajiem ierobežojumiem noteiktās prasības.

Atbilstoši MK noteikumu Nr. 599 127. punktam, ja pasažieris šo noteikumu 126. punktā un 126.1 punktā minētajos gadījumos nepakļaujas kontroliera uzaicinājumam labprātīgi izkāpt no sabiedriskā transportlīdzekļa, tad kontrolierim ir tiesības pieaicināt policiju, lai pasažieri no sabiedriskā transportlīdzekļa izsēdinātu piespiedu kārtā.

Iepriekšminētās prasības, kas noteiktas MK noteikumos, izvirzītas saskaņā ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 13. panta piekto daļu, kura paredz, ka sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtību nosaka MK.

Papildus TM skaidro, ka Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 13. panta trīspadsmitā daļa paredz pasažierim pienākumu ievērot regulāro pasažieru pārvadājumu līguma noteikumus un citus sabiedriskā transporta pakalpojumu nozari reglamentējošos normatīvajos aktos minētos sabiedriskā transporta pakalpojumu izmantošanas noteikumus.

1Neimanis, J. Ievads tiesībās. Rīga, aut. izd., 2004, 146.–147. lpp.

2Latvijas Republikas Satversmes komentāri: VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Aut. kol. J. Rudevskis, E. Levits, J. Briede u. c. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011, 183.–184. lpp.

3Turpat, 184. lpp.

4Turpat, 184. lpp.

Novērtē šo rakstu:

25
31

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Es varētu no ordeņa atteikties, jo stāvu pāri šādām lietām. Bet neatteikšos vis

FotoAprīļa pēdējā diena pārsteidza ar ziņu, ka esmu iekļauts ar Triju Zvaigžņu ordeņiem apbalvoto sarakstā. Ordeņu piešķiršana pēdējās dienās raisījusi publisku rezonansi, tāpēc uzskatu par pienākumu dalīties arī ar savām domām. Arī par atteikšanos no šī apbalvojuma.
Lasīt visu...

21

Levita - Ēlertes branža

FotoEs iedomājos situāciju - eju pa ielu ar savu suņuku... pavasarīgs gaiss, putniņi čivina un galvā pozitīvas domas raisās. Vienvārdsakot, labs noskaņojums! Bet te pēkšņi viss apgriežās kājām gaisā un garastāvoklis uz nulli, jo pretī nāk Sarmīte Ēlerte.
Lasīt visu...

21

Atjaunosim līdzsvaru sevī un sabiedrībā

Foto1918. gada 18. novembris un 1990. gada 4. maijs ir divi nozīmīgākie datumi Latvijas valsts vēsturē. Šodien aprit 31 gads, kopš 1990. gada 4. maijā Augstākā padome ar 138 deputātu balsīm pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Kas šai Neatkarības deklarācijas 31. gadadienā būtu aktuālākais mūsu šodienas dievkalpojuma un lūgšanas kontekstā?
Lasīt visu...

15

Šajās pareizticīgo Lieldienās es esmu sapratis: tautai ir jādod skaidras instrukcijas

Foto2018.gada maijā es atteicos no turīga advokāta dzīves. Tas bija mans personīgs lēmums. Es nolēmu doties politikā. Kopš 2018.gada maija gandrīz katru dienu, bieži vien pat vairākas reizes dienā, esmu atklājis shēmas, runājis tiešu valodu, nebaidījies, piedāvājis risinājumus, rakstījis garus un īsus tekstus, provocējis, aicinājis, bijis dusmīgs un priecīgs, izveidojis labākās Saeimas runas, ierakstījis labāko uzrunu Vecgada vakarā pēdējos vismaz 10-15 gados un vēl visu ko. Principā 3 pilnus gadus savas dzīves esmu veltījis citiem cilvēkiem. Trīs gadu laikā no 1 tūkstoša sekotāju FB man ir 54 tūkstoši. Tam gan nav nozīmes. Šajās Lieldienās es vēlējos uz to visu paskatīties no malas.
Lasīt visu...

12

Kā uzveikt sērgu: valsts amatpersonām minimālo algu līdz uzveikšanai

FotoNu jau gads un trīs mēneši Ķīnas vīrusa, bet vēl nav bijis brīža, kad Latvijas veselības polītikas noteicēji būtu pienācīgi cīnījušies pret sērgu. Sākumu it kā varētu aizbildināt, ka nezināja un nesaprata, tak arī tas būtu melots. Jo tas, kas un kāpēc darāms, jomas lietpratējiem bija zināms arī 2019. gadā un senāk, un atliktu vien to darīt.
Lasīt visu...

18

NEPLP: ja divas lesbietes skūpstās, tas NAV seksuāls saturs

FotoLūk, šāda atbilde no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) par Samantas Tīnas un LTV1 demonstrēto videoklipu. Īsumā: mēs neredzam to, ko redz vairākums sabiedrības. Mums saistoši ir LGBT propagandējoši likumi, nevis sabiedrības morāli ētiskās un tradicionālo ģimeņu vērtības. Ja divas lesbietes skūpstās, tas NAV seksuāls saturs. Paldies par uzmanību!
Lasīt visu...

21

Tautas balss - Dieva balss

FotoŠo devīzi bieži citēja mans šefs Guntis Melderis tajos nicinātajos padomju laikos, ja tauta domāja citādi, pretēji valdes vai viņa paustajam un nolēma tā, kā teica tauta. Tagad, kad mums ir izbazūnētā demokrātija (tautas vara), šai devīzei uzspļauj gan garīdznieki, gan “gudrās” galvas.
Lasīt visu...

12

Brīnišķais kovidlaiks

FotoŠis brīnišķais "kovidlaiks"! Nu jau ir tā, ka nevar uzrakstīt pat pāris vārdus, tiem neveltījot atsevišķus komentārus un nepaskaidrojot vēstījuma domu sīkāk - tik ļoti ir sagrozīti vārdi, mainīta vārdu nozīme, informācija aizstāta ar propagandu, kas, vienkāršā valodā runājot, nozīmē visiem dzirdēto "smadzeņu skalošanu".
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mēs apbalvojam pareizus un noderīgus žurnālistus par izcilu ieguldījumu demokrātijas stiprināšanā un Latvijas informācijas telpas kvalitātē

Sagaidot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 31. gadadienu, augstākie Latvijas valsts...

Foto

Ar likumu atļautie miesas bojājumi vai pat nonāvēšanas?

Viena no profesijām, kuras galvenais uzdevums ir glābt cilvēku dzīvību vai palīdzēt uzlabot veselības stāvokli, ir ārsti, taču...

Foto

Atklāta vēstule iekšlietu ministram, ģenerālprokuroram, Valsts policijas priekšniekam

Tukuma novadu un visu Latviju 23.aprīlī pāršalca ziņa par šausminošo notikumu Tukumā, kurā smagus apdegumus guva divas personas....

Foto

Manas domas par to, kas notika Tukumā

Policijas pārstāvis TV ziņās gan teica, ka varbūt tas nebija noziedzīgs nodarījums. Lai izmeklēšanai sekmējas noskaidrot patiesību, taču man...

Foto

Par likuma “Grozījumi Augstskolu likumā” izsludināšanu, neraugoties uz tā būtiskajiem trūkumiem

Satversmes tiesa ar 2020. gada 11. jūnija spriedumu atzina Augstskolu likuma 56. panta trešo daļu...

Foto

Jūs, „kautrīgie” geji un lesbietes, ar savu klusēšanu esat palīdzējuši radīt vidi, kurā vienu geju var aizdedzināt

Labdien visapkārt! Kā visiem labi klājas šajā pirmdienā? Nupat,...

Foto

Briesmīgi un necilvēcīgi ir pelnīt politiskos punktus uz noziegumu rēķina, rezultātā šķeļot sabiedrību un sējot naidu

Noziegums Tukumā ir briesmīgs un necilvēcīgs, policijai ir jāveic izmeklēšana,...

Foto

Kas un kā varētu palīdzēt Tieslietu ministrijas administrācijai tās radītās likumdošanas karikatūras un anomāliju novēršanai

Tieslietu ministrija (TM) apgalvo, ka esot “jānorāda uz vēsturiskajiem dalītā īpašuma...

Foto

Mums ir jādzīvo, nevis jāgaida, kad vīruss dosies uz Marsu

Skatos uz mūsu 100 onkuliņu un tantīšu haotiskajiem mēģinājumiem ko sakārtot... un rodas sajūta ka nevienam...

Foto

Vai apzināta diskriminācija un segregācija nolūkā pakļaut vairākumu mazākuma perversajām interesēm?

Jurijs Perevoščikovs portālā Apollo: "Laika periodā no 28.decembra līdz 15.aprīlim atklāti kopumā 73 400 Covid-19...

Foto

„Aunu un klaunu” vienošanās par sadarbību ekonomikas un zemkopības attīstībai

Pandēmijas iespaids uz tautsaimniecību šodien ir viens no valsts attīstības centrālajiem jautājumiem. Krīzes rada ne tikai...

Foto

Kas pašlaik notiek VID?

Šodien parunāsim par Valsts ieņēmumu dienestu (VID), - kas tur pašlaik notiek Ar 2021.gadu nodokļu nomaksai ir izveidots vienotais konts. Liekas, ka...

Foto

Ko mums māca „Thalidomide” pandēmija

20.gadsimta otrajā pusē daudzās valstīs zāļu ağentūras reğistrēja brīnumainas zāles Thalidomide, kas palīdzēja daudzām saslimšanām, t.sk., grūtniecēm noņēma nepatīkamās sajūtas. Zāles raksturoja ar...

Foto

Mums ir izvēle

TV 24 Preses kluba raidījumā Edijs Klaišis, jauniešu radošo centru "OPEN" vadītājs, teica: „Man nav izvēles, ja es gribu strādāt ar bērniem, man būs jāvakcinējas...”...

Foto

COVID brīvprātīgās vakcinācijas dēļ man ir divi (iespējams - ļoti stulbi) jautājumi

COVID brīvprātīgās vakcinācijas dēļ man ir  (iespējams - ļoti stulbi) jautājumi....

Foto

Par vakcināciju, čipošanu, kristietību, islāmu, Bībeli, Austrumiem un “Zvēra zīmi”

Kādreiz biju visai dziļi iesaistījies kristietībā. Tik dziļi un patiesi, ka draudze pat ievēlēja par mācītāju....

Foto

Problēma ir tajos, kuri neatstāj policistiem citu izvēli kā strādāt par braukšanas instruktoriem

Šonedēļ nogalināja vienu no mums. Nogalināja nekaunīgi, nošaujot gaišā dienas laikā blīvi apdzīvotā...

Foto

Kāpēc mums visiem jāsatraucas par Bezzubova slepkavību

Futbola aģenta Romāna Bezzubova slepkavība Rīgā gaišā dienas laikā papildina sarakstu ar daudzām skandalozām pasūtījuma slepkavībām, kas notikušas mūsu...

Foto

Mans vīrišķais testosterons ir sajūtams stipri tālāk par valstī noteikto divu metru distanci

Šis ieraksts adresēts maniem nelabvēļiem. Es ar gandarījumu vēroju Jūs, kā Jums nesanāk....

Foto

Lai izvērtētu raidījumu „Aizliegtais paņēmiens”, mēs no nodokļu maksātāju naudas samaksājām pat advokātu birojam

Latvijas Televīzijas Satura padome izvērtējusi 29.marta raidījumu "Aizliegtais paņēmiens", kura tēma bija...

Foto

4.maijā pulksten 19.00 mēs prasīsim šo

4.maijā pulksten 19.00 mēs prasīsim šo:...

Foto

Nacionālais jautājums

Kas tas ir, kas saucās dzīve? Vēders, galva, kājas, brīve? Var jau būt, ka, kādu krāpjot, Arī sevi apzogam, Cik tad ir to tīro...

Foto

Ne dienas bez jaunumiem. Par daudz cietušo suni Ārčiju, protams

Tātad Pārtikas un veterinārais dienests nupat nāca klajā ar šķietami priecīgu vēsti. Ārčija bijušajam spīdzinātājam uzlikts...

Foto

Tas viss ir jāmaina līdz pamatiem

Valsts, kurā Satversmes tiesa neievēro pamatdokumentu - Satversmi, bet Eiropas rekomendācijas....