Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Apgrieztā patiesība

Jānis Caics*
10.05.2015.
Komentāri (6)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Cilvēki mēdz melot, mēdz noklusēt, mēdz neskaidri izteikties. Vai tas ir labi? Ja esat šis cilvēks un vēlaties, lai citi cilvēki kļūdaini uztvertu faktiskos apstākļus jeb apzinātu objektīvo patiesību, tad atbilde varētu būt „jā”.

Ja esat cilvēks, kuram nodod šo sagrozīto informāciju, tad atbilde varētu būt „nē”. Ja esat cilvēks, kuru varētu skart šādas sagrozītas informācijas nodošanas sekas, tad atbilde visticamāk arī būs „nē”. Ja esat morāli atbildīgs vērotājs vai klausītājs, kurš to redz vai dzird un piedevām vēl apzinās, tad atbilde, visdrīzāk, arī būs „nē”.

Protams, daudz ko izšķir sagrozītās informācijas nodošanas sekas. Dažreiz tās var būt pozitīvas. Piemēram, cilvēks samelo, lai palīdzētu citiem. Tomēr, ja informācija tiek sagrozīta ar mērķi gūt savtīgu labumu, aizskart citu intereses, iedzīvoties uz citu rēķina, tad atbildei ir jābūt „nē”. Stingram un kategoriskam „nē”. Šādas sagrozītas informācijas nodošana ir slikta, nepieņemama un nosodāma.

Lai vai kā mēs atkārtotu iepriekšējās rindkopas beidzamos vārdus, politika tomēr ir pārpildīta ar sagrozītu informāciju. Informācija tiek grozīta, tiek nodota tālāk, bet citi tiek maldināti, tiek aptumšoti. Šādā veidā politiku pārņem viltus patiesība. Skumji, ka politika ietekmē mūsu dzīvi. Politiskā procesa ietvaros tiek pieņemti likumi, tiek izšķirti daudzu cilvēku likteņi.

Deputāti ir neatņemama politiskā procesa sastāvdaļa. Deputāti veido politiku, bet politika vada deputātus. Likumsakarīgi, ka deputāti var būt gan tie, kas sagroza informāciju, gan arī tie, kuriem tiek nodota sagrozītā informācija. Abos gadījumos rezultāts var būt līdzīgs – pieņemti likumi, balstoties uz sagrozītu informāciju. Šādā veidā, pat labu gribot, deputāti var nodarīt šausmīgu ļaunumu daudziem jo daudziem cilvēkiem.

Šeit var atzīmēt konkrētu piemēru – Saeimā izskatāmo likumprojektu „Psihologu likums”. No malas raugoties vai klausoties, liekas jauki, ka šāds likumprojekts tiek virzīts uz priekšu. Sakārtota nozare, stingrs regulējums, cilvēku intereses aizsargātas. Tomēr, kad iedziļinās lietas apstākļos, kad iesaistās politiskajā procesā, tad vienīgais, kas nāk galvā, ir Džordža Orvela maģiskais partijas sauklis:

 „Karš ir miers,

Verdzība ir brīvība,

Nezināšana ir spēks.” [1]

Tā ir apgrieztā patiesība. Tieši apgrieztā patiesība ir raksturīga likumprojektam „Psihologu likums”. Šeit ir vēlams atzīmēt vairākus uzskatāmus apgrieztās patiesības piemērus – mītus. 

PIRMAIS MĪTS: Nozare ir nesakārtota

Tā ir sagrozīta informācija. Latvijā šobrīd tāpat kā lielākajā daļā pasaules (tai skaitā Eiropas) valstu pastāv brīvprātīga sertifikācijas sistēma. Ir nodibinātas vairākas psihologu profesionālās organizācijas (biedrības), kas uzņem biedrus psihologus un izsniedz tiem sertifikātus. Šīm organizācijām ir savas sertifikācijas komisijas, kas pārbauda psihologa atbilstību pēc profesionāli izstrādātiem sertifikācijas kritērijiem.

Tas nozīmē, ka profesionālas organizācijas uzņemas noteiktu atbildību par šiem psihologiem, regulāri piedāvājot kvalifikācijas celšanu semināros, konferencēs, supervīzijās. Organizācijām ir izveidotas arī ētikas komisijas, kas pārrauga Ētikas kodeksa ievērošanu no biedru puses. Ja psihologu pakalpojumu saņēmējs ir neapmierināts ar kāda psihologa darbību, tam ir tiesības vērsties ētikas komisijā ar sūdzību. Jāatzīmē, ka ētikas principi Latvijas psihologiem ir pamatā vienoti.

Galvenais, ka šobrīd katrs psihologs var izvērtēt savas finansiālās iespējas un nepieciešamību, lai paaugstinātu savu kompetenci. Šobrīd psihologam nav noteikts pienākums par maksu celt kvalifikāciju. Šobrīd psihologam nav noteikts aizliegums praktizēt, ja psihologs nevar atļauties maksāt par šo kvalifikācijas celšanu. Tomēr likumprojekts noteiks šādu pienākumu un aizliegumu.

OTRAIS MĪTS: Psihologi ir nekompetenti

Tā ir sagrozīta informācija. Par psihologu darbību saņemto sūdzību skaits nav lielāks kā citām profesijām, tai skaitā arī tādām, kas tiek stingrāk regulētas. Profesionālās organizācijas reti saņem sūdzības par biedru pārkāpumiem. Arī Izglītības un zinātnes ministrija ir apstiprinājusi, ka skolu psihologu darbība atbilst noteiktajām prasībām. Turklāt ministrija ir norādījusi, ka nav iesniegtas sūdzības par psihologu nepietiekamo kvalifikāciju – arī par tiem psihologiem, kas ieguvuši vienīgi bakalaura grādu[2].

Likumprojekta virzītāji bieži piesauc bērnu tiesību aizsardzību jomu (psihologu atzinumus bāriņtiesai un tiesai). Saka un raksta, ka šajā jomā strādā nekompetenti psihologi, kas sagatavo nepilnīgus atzinumus. Tomēr ir jāuzsver, ka Bērnu tiesību aizsardzības likumā psihologiem jau ir noteiktas stingras prasības (maģistra grāds, piecu gadu pieredze, atzinuma forma) – līdzīgas prasības vēlas noteikt arī visiem pārējiem psihologiem. Ja likumprojekta virzītāji turpina apgalvot, ka stingras prasības paaugstina psihologu darba kvalitāti, tad viņi nonāk pretrunā paši ar sevi.

TREŠAIS MĪTS: Psihologi ir pielīdzināmi ārstiem

Tā ir sagrozīta informācija. Psihologi (kā profesija) nav un nedrīkst tikt pielīdzināti ārstiem. Izņēmums varētu būt šīs profesijas atsevišķa grupa – klīniskie un veselības psihologi. Saskaņā ar likumprojekta virzītāju norādīto informāciju Latvijā strādā 35 klīniskie psihologi[3]. Tas nozīmē, ka dēļ 35 psihologiem pārējos 700+ praktizējošos psihologus vēlas pielīdzināt ārstiem. Interesanti, ka vairāki klīniskie psihologi vēlas līdzīgu regulējumu kā ārstiem. Tomēr, kad piedāvā izdarīt grozījumus Ārstniecības likumā, ietverot regulējumu par klīniskajiem psihologiem, šie psihologi to noraida un sāk apgalvot pretējo – psihologi tomēr atšķiras no ārstiem.

CETURTAIS MĪTS: Ministrijas atbalsta likumprojektu

Tā ir sagrozīta informācija. Piemēram, Izglītības un zinātnes ministrija ir paudusi satraukumu par likumprojektu[4]. Ministrija ir norādījusi, ka likumprojekts paredz pārāk augstas prasības psihologiem un uzliek nesamērīgi lielu finansiālu slogu psihologiem. Ministrija ir arī paudusi satraukumu par psihologu iedalījumu pa likumprojektā norādītām jomām. Jāpiebilst, ka līdzīgu satraukumu ir paudusi arī Iekšlietu ministrija[5].

PIEKTAIS MĪTS: Psihologi atbalsta likumprojektu

Tā ir sagrozīta informācija. Daudzi psihologi nav informēti par likumprojekta saturu un tā pieņemšanas sekām. Daudzi psihologi ir maldināti par likumprojekta saturu un tā pieņemšanas sekām. Kad atklāj visu patiesību, tad daudzus pārņem liels izbrīns. Būtiski ir atzīmēt, ka tikai pāris dienu laikā vairāk kā 230 psihologi parakstījās pret likumprojektu. Arī daudzi citi psihologi ir pauduši apņēmību parakstīties pret likumprojektu.

SESTAIS MĪTS: Likumprojekts atbilst sabiedrības interesēm

Tā ir sagrozīta informācija. Likumprojekts paredz tik nesamērīgas prasības, ka drīzumā sabiedrībai vairs nebūs pieejami psihologu pakalpojumi. Darbu varēs turpināt vienīgi finansiāli nodrošināti psihologi. Savukārt lauku novados psihologi būs spiesti pārtraukt savu darbību. Interesanti, Ministru kabinets ir konstatējis, ka jau šobrīd ir problēmas nodrošināt psihologu pieejamību, un līdz 1.septembrim ir noteicis termiņu, lai iesniegtu priekšlikumus šīs problēmas risināšanai[6]. Zīmīgi, ka Saeimā, vēršot uzmanību uz šo nepilnību, ir saņemta deputāta atbilde: „Saeima netaisās pakārtoties Ministru kabineta darbam.”

Papildus ir jāatzīmē, ka nesamērīgo finansiālo prasību dēļ psihologi par saviem pakalpojumiem pieprasīs lielāku cenu, lai varētu vismaz kaut kādā veidā kompensēt lielos izdevumus. Protams, tas arī neatbilst sabiedrības interesēm.

SEPTĪTAIS MĪTS: Likumprojekts atbilst psihologu interesēm

Tā ir sagrozīta informācija. Viens no visabsurdākajiem mītiem. Lai likumprojekta virzītāji to pasaka acīs tiem daudzajiem skolu psihologiem, kuriem ir bakalaura grāds. Likumprojekts paredz šiem psihologiem aizliegumu patstāvīgi strādāt – tātad būs jāmaksā supervīzoram par pārraudzību. Likumprojekts paredz šiem psihologiem 5 gadu laikā iegūt profesionālā maģistra grādu (4-6 semestri) un vēl papildus (pēc grāda iegūšanas) iziet vienu gadu supervīzijas – ne mazāk kā 40 stundas. Ja patur prātā, ka viens studiju gads izmaksā aptuveni 1700-2000 EUR, bet viena supervīzijas stunda maksā aptuveni 30 EUR, tad papildu izmaksas varētu sastādīt aptuveni 7000 EUR. Šeit ir svarīgi uzsvērt, ka daudzi skolu psihologi lauku novados saņem salīdzinoši mazu atalgojumu. Arī pārējiem psihologiem likumprojekts, maigi izsakoties, sagādās „neērtības” – būs jārēķinās ar papildu ikgadējiem izdevumiem vairāku simtu eiro apmērā.

Kā redzams, mītu ir daudz[7]. Vai cilvēkiem no tā ir labāk? Nē, vienīgi tiem, kas šos mītus izplata. Ja deputāti tiem noticēs, tad šeit varēs izmantot Orvela garā formulētu saukli:

„ANTISOCIĀLS IR SOCIĀLS,

NESAMĒRĪGS IR SAMĒRĪGS,

PRETTIESISKS IR TIESISKS.”

Šādos apstākļos ir jānovēl deputātiem spēju izrauties no apgrieztās patiesības, spēju saskatīt objektīvo patiesību, un spēju pieņemt cilvēcīgu lēmumu[8].

* Latvijas Psihologu arodbiedrības valdes priekšsēdētājs 


[1] Citāts no Džordža Orvela romāna „1984” (sk. Orwell G. Nineteen Eighty-Four. Boston: Houghton Mifflin Harcourt, 1987, p.25).

[2] Izglītības un zinātnes ministrijas Saeimā iesniegtā 2015.gada 27.marta vēstule Nr. 01-02/1434.

[3] Likumprojekta „Psihologu likums” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija).

[4] Izglītības un zinātnes ministrijas Saeimā iesniegtā 2015.gada 27.marta vēstule Nr. 01-02/1434.

[5] Iekšlietu ministrijas Saeimā iesniegtā 2015.gada 27.marta vēstule Nr. 1-28/846.

[6] Latvijas Republikas Ministru kabineta 2015.gada 24.februāra sēdes protokols Nr.10, 16.§.

[7] Šajā rakstā nav uzskaitīti visi mīti, kas tiek izplatīti sakarā ar šo likumprojektu. Ir arī vēl vairāki citi mīti. Piemēram, mīts, ka augstskolas izsniedz diplomus visās likumprojektā norādītās jomās. Izglītības un zinātnes ministrija šo mītu ir sagrāvusi, norādot pretēju informāciju.

[8] Atteikties no plānotās piespiedu sertifikācijas un finansiālā sloga, un aizstāt to ar psihologu reģistru, efektīvu sūdzību izskatīšanas mehānismu, izglītības programmu pilnveidošanu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...