Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka
Foto

Apgrieztā patiesība

Jānis Caics*
10.05.2015.
Komentāri (6)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Cilvēki mēdz melot, mēdz noklusēt, mēdz neskaidri izteikties. Vai tas ir labi? Ja esat šis cilvēks un vēlaties, lai citi cilvēki kļūdaini uztvertu faktiskos apstākļus jeb apzinātu objektīvo patiesību, tad atbilde varētu būt „jā”.

Ja esat cilvēks, kuram nodod šo sagrozīto informāciju, tad atbilde varētu būt „nē”. Ja esat cilvēks, kuru varētu skart šādas sagrozītas informācijas nodošanas sekas, tad atbilde visticamāk arī būs „nē”. Ja esat morāli atbildīgs vērotājs vai klausītājs, kurš to redz vai dzird un piedevām vēl apzinās, tad atbilde, visdrīzāk, arī būs „nē”.

Protams, daudz ko izšķir sagrozītās informācijas nodošanas sekas. Dažreiz tās var būt pozitīvas. Piemēram, cilvēks samelo, lai palīdzētu citiem. Tomēr, ja informācija tiek sagrozīta ar mērķi gūt savtīgu labumu, aizskart citu intereses, iedzīvoties uz citu rēķina, tad atbildei ir jābūt „nē”. Stingram un kategoriskam „nē”. Šādas sagrozītas informācijas nodošana ir slikta, nepieņemama un nosodāma.

Lai vai kā mēs atkārtotu iepriekšējās rindkopas beidzamos vārdus, politika tomēr ir pārpildīta ar sagrozītu informāciju. Informācija tiek grozīta, tiek nodota tālāk, bet citi tiek maldināti, tiek aptumšoti. Šādā veidā politiku pārņem viltus patiesība. Skumji, ka politika ietekmē mūsu dzīvi. Politiskā procesa ietvaros tiek pieņemti likumi, tiek izšķirti daudzu cilvēku likteņi.

Deputāti ir neatņemama politiskā procesa sastāvdaļa. Deputāti veido politiku, bet politika vada deputātus. Likumsakarīgi, ka deputāti var būt gan tie, kas sagroza informāciju, gan arī tie, kuriem tiek nodota sagrozītā informācija. Abos gadījumos rezultāts var būt līdzīgs – pieņemti likumi, balstoties uz sagrozītu informāciju. Šādā veidā, pat labu gribot, deputāti var nodarīt šausmīgu ļaunumu daudziem jo daudziem cilvēkiem.

Šeit var atzīmēt konkrētu piemēru – Saeimā izskatāmo likumprojektu „Psihologu likums”. No malas raugoties vai klausoties, liekas jauki, ka šāds likumprojekts tiek virzīts uz priekšu. Sakārtota nozare, stingrs regulējums, cilvēku intereses aizsargātas. Tomēr, kad iedziļinās lietas apstākļos, kad iesaistās politiskajā procesā, tad vienīgais, kas nāk galvā, ir Džordža Orvela maģiskais partijas sauklis:

 „Karš ir miers,

Verdzība ir brīvība,

Nezināšana ir spēks.” [1]

Tā ir apgrieztā patiesība. Tieši apgrieztā patiesība ir raksturīga likumprojektam „Psihologu likums”. Šeit ir vēlams atzīmēt vairākus uzskatāmus apgrieztās patiesības piemērus – mītus. 

PIRMAIS MĪTS: Nozare ir nesakārtota

Tā ir sagrozīta informācija. Latvijā šobrīd tāpat kā lielākajā daļā pasaules (tai skaitā Eiropas) valstu pastāv brīvprātīga sertifikācijas sistēma. Ir nodibinātas vairākas psihologu profesionālās organizācijas (biedrības), kas uzņem biedrus psihologus un izsniedz tiem sertifikātus. Šīm organizācijām ir savas sertifikācijas komisijas, kas pārbauda psihologa atbilstību pēc profesionāli izstrādātiem sertifikācijas kritērijiem.

Tas nozīmē, ka profesionālas organizācijas uzņemas noteiktu atbildību par šiem psihologiem, regulāri piedāvājot kvalifikācijas celšanu semināros, konferencēs, supervīzijās. Organizācijām ir izveidotas arī ētikas komisijas, kas pārrauga Ētikas kodeksa ievērošanu no biedru puses. Ja psihologu pakalpojumu saņēmējs ir neapmierināts ar kāda psihologa darbību, tam ir tiesības vērsties ētikas komisijā ar sūdzību. Jāatzīmē, ka ētikas principi Latvijas psihologiem ir pamatā vienoti.

Galvenais, ka šobrīd katrs psihologs var izvērtēt savas finansiālās iespējas un nepieciešamību, lai paaugstinātu savu kompetenci. Šobrīd psihologam nav noteikts pienākums par maksu celt kvalifikāciju. Šobrīd psihologam nav noteikts aizliegums praktizēt, ja psihologs nevar atļauties maksāt par šo kvalifikācijas celšanu. Tomēr likumprojekts noteiks šādu pienākumu un aizliegumu.

OTRAIS MĪTS: Psihologi ir nekompetenti

Tā ir sagrozīta informācija. Par psihologu darbību saņemto sūdzību skaits nav lielāks kā citām profesijām, tai skaitā arī tādām, kas tiek stingrāk regulētas. Profesionālās organizācijas reti saņem sūdzības par biedru pārkāpumiem. Arī Izglītības un zinātnes ministrija ir apstiprinājusi, ka skolu psihologu darbība atbilst noteiktajām prasībām. Turklāt ministrija ir norādījusi, ka nav iesniegtas sūdzības par psihologu nepietiekamo kvalifikāciju – arī par tiem psihologiem, kas ieguvuši vienīgi bakalaura grādu[2].

Likumprojekta virzītāji bieži piesauc bērnu tiesību aizsardzību jomu (psihologu atzinumus bāriņtiesai un tiesai). Saka un raksta, ka šajā jomā strādā nekompetenti psihologi, kas sagatavo nepilnīgus atzinumus. Tomēr ir jāuzsver, ka Bērnu tiesību aizsardzības likumā psihologiem jau ir noteiktas stingras prasības (maģistra grāds, piecu gadu pieredze, atzinuma forma) – līdzīgas prasības vēlas noteikt arī visiem pārējiem psihologiem. Ja likumprojekta virzītāji turpina apgalvot, ka stingras prasības paaugstina psihologu darba kvalitāti, tad viņi nonāk pretrunā paši ar sevi.

TREŠAIS MĪTS: Psihologi ir pielīdzināmi ārstiem

Tā ir sagrozīta informācija. Psihologi (kā profesija) nav un nedrīkst tikt pielīdzināti ārstiem. Izņēmums varētu būt šīs profesijas atsevišķa grupa – klīniskie un veselības psihologi. Saskaņā ar likumprojekta virzītāju norādīto informāciju Latvijā strādā 35 klīniskie psihologi[3]. Tas nozīmē, ka dēļ 35 psihologiem pārējos 700+ praktizējošos psihologus vēlas pielīdzināt ārstiem. Interesanti, ka vairāki klīniskie psihologi vēlas līdzīgu regulējumu kā ārstiem. Tomēr, kad piedāvā izdarīt grozījumus Ārstniecības likumā, ietverot regulējumu par klīniskajiem psihologiem, šie psihologi to noraida un sāk apgalvot pretējo – psihologi tomēr atšķiras no ārstiem.

CETURTAIS MĪTS: Ministrijas atbalsta likumprojektu

Tā ir sagrozīta informācija. Piemēram, Izglītības un zinātnes ministrija ir paudusi satraukumu par likumprojektu[4]. Ministrija ir norādījusi, ka likumprojekts paredz pārāk augstas prasības psihologiem un uzliek nesamērīgi lielu finansiālu slogu psihologiem. Ministrija ir arī paudusi satraukumu par psihologu iedalījumu pa likumprojektā norādītām jomām. Jāpiebilst, ka līdzīgu satraukumu ir paudusi arī Iekšlietu ministrija[5].

PIEKTAIS MĪTS: Psihologi atbalsta likumprojektu

Tā ir sagrozīta informācija. Daudzi psihologi nav informēti par likumprojekta saturu un tā pieņemšanas sekām. Daudzi psihologi ir maldināti par likumprojekta saturu un tā pieņemšanas sekām. Kad atklāj visu patiesību, tad daudzus pārņem liels izbrīns. Būtiski ir atzīmēt, ka tikai pāris dienu laikā vairāk kā 230 psihologi parakstījās pret likumprojektu. Arī daudzi citi psihologi ir pauduši apņēmību parakstīties pret likumprojektu.

SESTAIS MĪTS: Likumprojekts atbilst sabiedrības interesēm

Tā ir sagrozīta informācija. Likumprojekts paredz tik nesamērīgas prasības, ka drīzumā sabiedrībai vairs nebūs pieejami psihologu pakalpojumi. Darbu varēs turpināt vienīgi finansiāli nodrošināti psihologi. Savukārt lauku novados psihologi būs spiesti pārtraukt savu darbību. Interesanti, Ministru kabinets ir konstatējis, ka jau šobrīd ir problēmas nodrošināt psihologu pieejamību, un līdz 1.septembrim ir noteicis termiņu, lai iesniegtu priekšlikumus šīs problēmas risināšanai[6]. Zīmīgi, ka Saeimā, vēršot uzmanību uz šo nepilnību, ir saņemta deputāta atbilde: „Saeima netaisās pakārtoties Ministru kabineta darbam.”

Papildus ir jāatzīmē, ka nesamērīgo finansiālo prasību dēļ psihologi par saviem pakalpojumiem pieprasīs lielāku cenu, lai varētu vismaz kaut kādā veidā kompensēt lielos izdevumus. Protams, tas arī neatbilst sabiedrības interesēm.

SEPTĪTAIS MĪTS: Likumprojekts atbilst psihologu interesēm

Tā ir sagrozīta informācija. Viens no visabsurdākajiem mītiem. Lai likumprojekta virzītāji to pasaka acīs tiem daudzajiem skolu psihologiem, kuriem ir bakalaura grāds. Likumprojekts paredz šiem psihologiem aizliegumu patstāvīgi strādāt – tātad būs jāmaksā supervīzoram par pārraudzību. Likumprojekts paredz šiem psihologiem 5 gadu laikā iegūt profesionālā maģistra grādu (4-6 semestri) un vēl papildus (pēc grāda iegūšanas) iziet vienu gadu supervīzijas – ne mazāk kā 40 stundas. Ja patur prātā, ka viens studiju gads izmaksā aptuveni 1700-2000 EUR, bet viena supervīzijas stunda maksā aptuveni 30 EUR, tad papildu izmaksas varētu sastādīt aptuveni 7000 EUR. Šeit ir svarīgi uzsvērt, ka daudzi skolu psihologi lauku novados saņem salīdzinoši mazu atalgojumu. Arī pārējiem psihologiem likumprojekts, maigi izsakoties, sagādās „neērtības” – būs jārēķinās ar papildu ikgadējiem izdevumiem vairāku simtu eiro apmērā.

Kā redzams, mītu ir daudz[7]. Vai cilvēkiem no tā ir labāk? Nē, vienīgi tiem, kas šos mītus izplata. Ja deputāti tiem noticēs, tad šeit varēs izmantot Orvela garā formulētu saukli:

„ANTISOCIĀLS IR SOCIĀLS,

NESAMĒRĪGS IR SAMĒRĪGS,

PRETTIESISKS IR TIESISKS.”

Šādos apstākļos ir jānovēl deputātiem spēju izrauties no apgrieztās patiesības, spēju saskatīt objektīvo patiesību, un spēju pieņemt cilvēcīgu lēmumu[8].

* Latvijas Psihologu arodbiedrības valdes priekšsēdētājs 


[1] Citāts no Džordža Orvela romāna „1984” (sk. Orwell G. Nineteen Eighty-Four. Boston: Houghton Mifflin Harcourt, 1987, p.25).

[2] Izglītības un zinātnes ministrijas Saeimā iesniegtā 2015.gada 27.marta vēstule Nr. 01-02/1434.

[3] Likumprojekta „Psihologu likums” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija).

[4] Izglītības un zinātnes ministrijas Saeimā iesniegtā 2015.gada 27.marta vēstule Nr. 01-02/1434.

[5] Iekšlietu ministrijas Saeimā iesniegtā 2015.gada 27.marta vēstule Nr. 1-28/846.

[6] Latvijas Republikas Ministru kabineta 2015.gada 24.februāra sēdes protokols Nr.10, 16.§.

[7] Šajā rakstā nav uzskaitīti visi mīti, kas tiek izplatīti sakarā ar šo likumprojektu. Ir arī vēl vairāki citi mīti. Piemēram, mīts, ka augstskolas izsniedz diplomus visās likumprojektā norādītās jomās. Izglītības un zinātnes ministrija šo mītu ir sagrāvusi, norādot pretēju informāciju.

[8] Atteikties no plānotās piespiedu sertifikācijas un finansiālā sloga, un aizstāt to ar psihologu reģistru, efektīvu sūdzību izskatīšanas mehānismu, izglītības programmu pilnveidošanu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Kas traucē latviskajām partijām pārņemt varu Rīgas domē? Atbilde: latviskajām partijām traucē... latviskās partijas

FotoSaskaņas un GKR kontrole pār Rīgu izgaisusi nedēļas laikā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, četri saskaņieši atšķēlušies un izveidojuši savu “treniņbikšu” frakciju, vairākums zaudēts! Vai latviskā opozīcija beidzot gāzīs korupcijas režīmu, un kādi ir iespējamie scenāriji?
Lasīt visu...

21

Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu

FotoPēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīva, ko reizēm publiski sauc arī par "restitūcijas atlīdzinājumu ebreju kopienai". Diskusija izraisa dažādus komentārus, nereti asus, retu reizi arī tādus, kurus nevajadzētu pagodināt ar uzmanību.
Lasīt visu...

18

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

FotoLikumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu” anotācija.
Lasīt visu...

21

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

Foto1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi." Viņi vēlas godīgu, nekorumpētu pilsētas pārvaldi.
Lasīt visu...

12

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

FotoLatvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir salīdzināma ar netiešu līdzatbildību.
Lasīt visu...

21

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

FotoTie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa - garīgās bojāejas klienti. Tautas garīgā bojāeja tiešā veidā neattiecas uz visu tautu, bet attiecas tikai uz tautas zināmu (visticamākais – nelielu) daļu.
Lasīt visu...

21

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

FotoCentieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem un piedāvājot “zelta izpletņus”, ne tikai veido draudīgu precedentu FKTK darbībā, bet norāda uz likumdevēja uzdrīkstēšanos steigā mainīt patstāvīgo iestāžu darbības nosacījumus, kas var skart jebkuru no patstāvīgajām iestādēm.
Lasīt visu...

21

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

FotoFinanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina domāt, ka situācija Latvijas finanšu sektorā pēc FKTK veiktās pārmaiņu vadības kopš 2016. gada, kā arī Latvijā līdz šim finanšu pakalpojumu sniedzēju īstenotā uzraudzības pieeja un tās tiesiskais ietvars it kā būtu šķērslis labam valsts novērtējumam Moneyval procesā.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 3. Sociālā šizofrenizācija

Zinātnē tiek analizēta parādība vārdā sociālā šizofrenizācija jeb sabiedriskās apziņas šizofrenizācija. Šo parādību izraisa sabiedrības dzīves apstākļi. Tādā gadījumā sabiedrībā...

Foto

Kāpēc LRA ar 5,01% derīgu vēlēšanu zīmju palika zem 5% barjeras, un kāpēc ZZS ar vairāk nekā 5,3% balsu nedabūja vietu

Esmu jau skaidrojis, tak savilkšu...

Foto

Ļaunuma banalitāte

Ļaunumā vienmēr ir zināma banalitātes porcija: ļaunums parasti nevar lepoties ar oriģinalitāti. Ļaunums parasti atkārto citu ļaunumu formātu un trajektoriju, un tas notiek banāli...

Foto

Šīs nav pirmās nopietnās aizdomas saistībā ar Latvijas valsts augstākajiem apbalvojumiem

Saistībā ar pēdējās dienās aktualizēto jautājumu par valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanu un „noklīšanu neceļos”, kā...

Foto

Es kā ignorētā Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzītājs esmu vērsies tiesā pret LR Saeimu

28. maijā esmu iesniedzis Augstākajā tiesā pieteikumu, vēršoties pret Latvijas Republikas (LR)...

Foto

Zakatistova un Tamuža stāsts nav unikāls. Par ko klusē Tamužs?

Klaji meli, nepatiesi apgalvojumi, safabricēti fakti un intrigas jau vēsturiski ir bijuši iecienīti instrumenti cīņā par...

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 2. daļa

Turpinājums sarunai ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 1. daļa

Saruna ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Vīzija glamūra inteliģencei

2019.gada 16.maijā portāls “nra.lv” publicēja tekstu ar virsrakstu “Valsts prezidenta amata kandidāta Egila Levita vīzija par Latviju”. Tā ir latviešu varas inteliģencei svētā...

Foto

Katoļu baznīcas Bīskapu konferences aicinājums sakarā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas bīskapu konference vēlas atgādināt par katra kristieša līdzatbildību kopējā labumā, kas...

Foto

Daži argumenti (no daudziem), kāpēc Dombrovskis ir nelietīgs divkosis

1. Zināms, ka Dombrovska grāmatas izdošanu latviešu valodā ir finansējusi Kuveitas naftas kompānija, kura bija ieinteresēta no...

Foto

“Bezkompromisa tiesiskums” bez maskas: „Liepājas metalurga” izlaupītāji reiderē „Olainfarm” un stiepj rokas pēc LU īpašumiem

Velmers un Krastiņš kopā ar Prudentia partneri Rungaini izpārdeva Liepājas metalurga īpašumus. Pārdeva pa daļām,...

Foto

Ir puslīdz skaidrs, kurp dodas NEPLP un LTV. Bet... kur tad tas ir?

Atbilde uz Jāņa Rušenieka 17.05.2019. rakstu «Kurp dodies, LTV un NEPLP?» — šis...

Foto

Brīva vieta Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma interpretācijai

Šī gada 13. maijā atbilstoši Valsts prezidenta ievēlēšanas likumam iesniedzu pieteikumu ar prezidenta amata kandidatūru prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam,...

Foto

Ezotēriķi bez atsaucēm – kā Gundariņš disertāciju rakstīja

2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi...

Foto

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

Pietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas...

Foto

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

Vai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs...

Foto

Latvija gaida nākamo vadoni

Esošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu,...

Foto

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

Rīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa...

Foto

Nacionālā ideja un identitāte

Šo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai...

Foto

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

Edvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas...