Apjomīgajā „Dinaz” lietā tiesa par noziedzīgi iegūtiem atzīst 1,3 miljonus eiro skaidrā naudā

Trīs gadi gandrīz apkārt, gals vēl nav redzams

Pirms vairāk nekā divarpus gadiem, 2015. gada sākumā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde publiski paziņoja, ka tā atklājusi vērienīgu organizētās noziedzības grupējumu, kas darbojies degvielas tranzīta un tirdzniecības jomā. Tikušas aizturētas sešas personas un vairāk nekā 40 kratīšanās izņemta skaidrā nauda pusotra miljona eiro apmērā.

Jau toreiz izskanēja informācija, ka sarežģītās shēmas, kuras deva iespēju izvairīties no akcīzes nodokļa nomaksas gan Latvijā, gan citās ES valstīs, ir saistītas ar tā saukto „Dinaz grupu” – uzņēmējiem, kuru tiešā vai pastarpinātā īpašumā ir ar Dinaz zīmolu strādājošās degvielas uzpildes stacijas.

Kopš tā laika nekas plašāk par šo krimināllietu nav ticis ziņots, liekot publiski izteikt pat minējumus, ka tā „nolikta uz bremzēm” saistībā ar godprātības problēmām Finanšu policijas iekšienē. Taču nu šā gada 20. jūnijā pieņemts Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesneša Viestura Gaidukēviča lēmums, kas ir Pietiek rīcībā, rāda, ka, kaut ar grūtībām, kriminālprocess ir šajā laikā ir turpinājis virzīties uz priekšu, kaut arī – lēni un mokoši.

VID oficiāli informē, ka „šobrīd kriminālprocesā tiek veikta pirmstiesas izmeklēšana” un „pēc valstij nodarītā kaitējuma noteikšanas (ir nozīmēti nodokļu aprēķini) tiks lemts jautājums par kriminālprocesa nosūtīšanu prokuroram kriminālvajāšanas uzsākšanai”. Taču no tiesas nolēmuma, kas attiecināms tikai uz atsevišķi izdalītu kriminālprocesu tikai par kratīšanās izņemto skaidro naudu, ir saprotams, ka drīzus rezultātus Dinaz lietā nevar gaidīt arī gandrīz trīs gadus pēc tās sākšanas 2014. gada rudenī.

„Veicamās pirmstiesas izmeklēšanas apjoms lietā, no kuras ir izdalīti izskatāmie materiāli, nepieciešamība veikt virkni izmeklēšanas darbības, kuras ir laikietilpīgas un arī saistītas ar starptautisko sadarbību, ļauj secināt, ka procesa virzītājs nav pieļāvis neattaisnotu izmeklēšanas novilcināšanu, bet veicamā izmeklēšanas apjoma, sarežģītības un starptautiskā elementa dēļ lietas nodošana tiesai tuvākajā laikā nav iespējama,” konstatējis tiesnesis.

Dinaz lieta: patiesie apmēri, summas, personas

Kā izriet no tiesas nolēmuma, šīs te „vilkšanās” dēļ Finanšu policijas pārvaldes vecākā izmeklētāja Karina Plaude ir pieņēmusi lēmumu izdalīt no „Dinaz lietas” kriminālprocesa materiālus saskaņā ar sarakstu par noziedzīgi iegūtu mantu. Pierādījumu kopums dodot pamatu uzskatīt, ka mantai - arestētajiem naudas līdzekļiem ir noziedzīga un ar noziedzīgu nodarījumu saistīta izcelsme, tāpēc tiesai lūgts pieņemt lēmumu par to konfiscēšanu un ieskaitīšanu valsts budžetā.

Tiesas lēmums rāda, ka iespaidīgas summas skaidrā naudā kratīšanās uzietas visdažādākajās vietās: lielākā summa, kas atrasta kādā mājoklī, ir bijusi 622 tūkstoši eiro un 241 tūkstotis dolāru Igora Tukacinska mājās Jūrmalā, savukārt triju uzņēmumu birojos Rīgā, Katrīnas dambī 14 uziets 241 tūkstotis eiro skaidrā naudā, bet uzņēmēju Pjotra Grigorjeva un Viktora Busela lietošanā esošajā automašīnā atrasti 45 tūkstoši eiro.

Šīs kratīšanas ir notikušas 2014. gada beigās sākta kriminālprocesa ietvaros, kura pamatā ir aizdomas, ka „organizēta personu grupa, izmantojot savā rīcībā esošu uzņēmējsabiedrību dokumentus un rekvizītus, izvairījās no nodokļu nomaksas un veica krāpnieciskas darbības ar to nodarot valstij zaudējumus lielā apmērā, aptuveni EUR 1 371 345,65 (pievienotās vērtības nodoklis), kā arī veica noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, laika posmā no 2013.gada janvāra līdz 2014.gada novembrim”.

Kopumā Finanšu policija uzskaitījusi vairāk nekā 20 Latvijā reģistrētu uzņēmumu (tostarp jau pieminēto Dinaz degvielas uzpildes staciju saimnieci – SIA RusLatNafta), kā arī virkni citās valstīs reģistrētu kompāniju, kuras pašas, „to darījumu partneri un ar tiem saistītas personas iesaistīti aizdomīgos finanšu darījumos, kas saistīti ar starpniecību darījumos bez saimnieciska nolūka, ļaunprātīgu izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielos apmēros un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā starptautiskā organizētā grupā”.

Tiesas nolēmumā arī pirmoreiz ir publiski nosauktas personas, kuras tiek uzskatītas par šo noziedzīgo shēmu organizētājām un īstenotājām: „Noskaidrots, ka iepriekšminētie u.c. uzņēmumi iekļauti vienotā darījumu ķēdē - degvielas piegādēs, kur patiesā labuma guvēji, slēptie īpašnieki ir Genadijs Stankevičs, Nikolajs Jermolajevs, Viktors Busels, Sergejs Kuļeševičs, Igors Tukacinskis, Igors Volgins”.

No tiesas nolēmuma izriet, ka jau pirms diviem gadiem par aizdomās turētajiem šīs krimināllietas ietvaros atzīts gan I. Volgins un I. Tukacinskis, gan S. Kuļeševičs un V. Busels, gan arī vēl citas noziedzīgajās shēmās, iespējams, iesaistītas personas - Jekaterina Petrakeviča, Aigars Ameliņš, Mihails Zabalujevs, Pjotrs Grigorjevs, Valērijs Vauļins, Valērijs Jakuškins un Kristīne Grante.

Savukārt šā gada marta beigās par aizdomās turētajiem atzīti arī divi Dinaz grupas „veterāni” – G. Stankevičs un N. Jermolajevs.

Dinaz shēmu būtība

Finanšu policija „Dinaz lietas” būtību apraksta šādi: organizētas personu grupas izveda preces no Latvijas Republikas un, mainot preču piederību, izmantojot ES dalībvalstīs reģistrētus uzņēmumus, to rekvizītus, kredītiestāžu kontus un personu datus, vēlāk tās realizējušas Latvijas. Preces realizētas, izmantojot iejaukšanos kases sistēmās, veicot šķietamu uzskaiti, taču faktiski realizāciju neatspoguļojot VID iesniedzamajās deklarācijās un grāmatvedības uzskaitē.

Lai naudas līdzekļi nonāktu organizētas personu grupas rīcībā, kā arī veiktu krāpnieciskas darbības, tikušas izmantotas ES dalībvalstu sniegtās priekšrocības - uzņēmumi reģistrēti vienā no dalībvalstīm, to konti atvērti citās dalībvalstīs, kā arī tika noslēgtas fiktīvas vienošanās, aizdevumi, mainot finanšu līdzekļu piederību, un slēgti līgumi par preču saņemšanas vietām vēl citās dalībvalstīs.

Tikuši atvērti norēķinu konti Lietuvas, Polijas, Igaunijas, Slovākijas u.c. valstu bankās, kuru ietvaros, vairākkārt mainot finanšu līdzekļu piederību, nauda nonākusi grupējuma kontrolē esošajos ārzonas uzņēmumos, vai arī, mainot līdzekļu piederību, tie pārskaitīti uz citiem organizētas grupas kontrolē esošu uzņēmumu norēķinu kontiem. Tādējādi visa noziedzīgā grupējuma naudas plūsma novirzīta ārpus Latvijas teritorijas, novēršot iespēju Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm iegūt precīzu informāciju par naudas plūsmu, darījumu raksturu un būtību.

Šīs noziedzīgās darbības Finanšu policijas ieskatā īstenotas tieši naftas produktu tirdzniecības jomā. Pirmstiesas izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka organizētas personu grupas ievedušas degvielu akcīzes preču noliktavās Latvijā. Tālāk no noliktavas Latvijā preces pārvietotas uz akcīzes preču noliktavām Polijā u.c. ES dalībvalstīs, kur vairākkārtēji mainīta preču piederība.

Izlaižot preci brīvam apgrozījumam, daļa no tās atgriezusies Latvijā, bet nu jau kā ar akcīzes nodokli neapliekama prece, piemēram, eļļa. Faktiski nav ticis nomaksāts akcīzes nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis, bet degviela realizēta ES bez nodokļu nomaksas dalībvalstu budžetos. Savukārt Polijā brīvam apgrozījumam izlaistā degviela nogādāta Latvijā, kur „tā caur SIA Aparts, SIA RusLatNafta jeb Dinaz grupa degvielas uzpildes stacijām tika realizēta mazumtirdzniecībā”.

Fiziskām personām realizēti degvielas taloni, iekasējot skaidru naudu bez atbilstošu darījuma dokumentu noformēšanas, ar kuriem bijis iespējams iegādāties degvielu jebkurā Dinaz grupas degvielas uzpildes stacijā. Iesniedzot kasierei degvielas uzpildes talonu, izdrukāts elektroniskā kases aparāta čeks, kurā norādīta degvielas litra cena, kas bijusi lielāka par samaksāto, iegādājoties talonu.

Ja nav dokumentu, skaidru naudu labāk neglabāt

Lemjot par kratīšanās grupas dalībniekiem izņemto naudas līdzekļu atzīšanu par noziedzīgi iegūtiem un tātad konfiscējamiem, tiesa ir lielākoties ignorējusi advokātu argumentus un ņēmusi vērā izmeklētāju norādes uz to, ka tikai atsevišķi aizdomās turētie ir iesnieguši savas mantiskā stāvokļa deklarācijas un viņu rīcībā lielākoties nav bijis arī citu dokumentu, kas apliecinātu šīs naudas iegūšanu likumīgā ceļā.

Piemēram, N. Jermolajevs VID neesot iesniedzis mantiskā stāvokļa deklarāciju, līdz ar ko „saskaņā ar likumu tiek pieņemts, ka viņa rīcībā nav skaidras naudas līdzekļu, kā arī citas mantas, kura būtu jānorāda deklarācijā, un analoģiski šādu deklarāciju nav iesniegusi viņa māte”.

Arī S. Kuļeševičs, K. Grante, P. Grigorjevs neesot VID iesnieguši mantiskā stāvokļa deklarāciju, „tādējādi saskaņā ar likumu tiek pieņemts, ka viņu rīcībā nav skaidras naudas līdzekļu, kā arī citas mantas, kura būtu jānorāda deklarācijā. Arī liecinieku sniegtā informācija par naudas līdzekļu aizdošanu un darījumu noslēgšanas apstākļiem ir pretrunā personu sniegtajai informācijai”.

Kriminālprocesa pirmstiesas izmeklēšanas laikā neesot noskaidrota neviena persona, kura būtu pierādījusi savas likumīgās tiesības uz lēmumā norādītajiem naudas līdzekļiem, toties gūti pierādījumi, kas norādot uz to, ka naudas līdzekļu izcelsme tikusi slēpta – „personas mainījušas liecības un sniegušas pretrunīgu, vai nepilnīgu informāciju, kā arī personām nav likumīgu ienākumu tādā apmērā, ar kuriem varētu pamatot arestēto naudas līdzekļu legālu izcelsmi”.

Uz šādu apsvērumu pamata tiesa arī nolēmusi, ka visi izņemtie naudas līdzekļi – kopumā tātad vairāk nekā pusotrs miljons eiro – ir atzīstami par noziedzīgi iegūtiem un ieskaitāmi valsts budžetā. Tiesa, lēmumu vēl var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.

Novērtē šo rakstu: