Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Apjukums izliekumā

Mārcis Bendiks
23.07.2018.
Komentāri (18)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Godātā redakcija, lai arī esmu visnotaļ pozitīvs Jūsu laikraksta* lasītājs un caur Jūsu redakcijas laipnu atsaucību neesmu liedzis savu atbalstu dažādām personām un parādībām, šobrīd esmu nonācis situācijā, kad mans konservatīvi liberāli patriotiskais pozitīvisms draud izsīkt. Esmu apjucis un dezorientēts un vēlos dalīties ar Jums savās bažās.

Pēc NATO samita kļuva skaidrs, ka savus militāros tēriņus esam palielinājuši pēdējā brīdī, lai netiktu ieskaitīti nesekmīgajos. Tiktāl viss kārtībā, un izdevumu palielināšana līdz 2,5% vai pat 4% no IKP vairs nav aiz kalniem.

Šis jautājums gan ir risināms pavisam vienkārši, atgādināšu, ka šiem izdevumiem nav nosprausts kāds absolūts skaitlis, bet gan daļa no iekšzemes kopprodukta. Jo mazāks kopprodukts, jo mazāki tēriņi. Saglabājot pašreizējo izdevumu konkrēto apjomu, sasniegt 4% no IKP ir smieklīgi viegli: divkārt jāsamazina kopprodukts, un iecerētais normatīvs sasniegts.

Neliels solītis šai virzienā jau sperts, nosusinot Latvijas banku sistēmu, kas gan jau kaut kā uz IKP atsauksies. Atliek aicināt par premjeru Godmaņa kgu, lai tas banku sistēmu sev ierastā kārtā nograuj pavisam, un tad Valdi Dombrovska kgu, lai nogriež budžetu un pensijas, un lieta darīta. Nekāda riska, viss pazīstams.

Mana apjukuma iemesls ir cits. Tai pašā NATO samitā Vācija tika spiesta bruņoties, ko šī spurodamās un atspārdīdamās nevēlas darīt. Bet, cilvēki mīļie! Visa Eiropas pēdējā gadsimta vēsture ir bijusi viena vienīga vēlme nepieļaut Vācijas bruņošanos! Tagad šamie negribīgi piekrituši, ka bruņosies gan. Tiesa, ne tā, kā to darītu TK«R!» (Tautas kustība «Rīt!»), bruņosies noteikti, bet ne rīt. Tā kā bruņosies, tā kā nebruņosies.

ASV prezidents Trampa kgs ieslēdzas vienā telpā ar Putina kgu un pēčāk paskaidro presei, ka, viņaprāt, neesot pamata uzskatīt, ka krievu specdienesti būtu iejaukušies, utt. Mājās pārbraucis, tūdaļ apstiprina: neesot pamata uzskatīt, ka krievu specdienesti nebūtu iejaukušies, utt. Apskatām nesenos virsrakstus un secinām: vienlaikus nav pamata uzskatīt un nav pamata neuzskatīt.

ES Komisijas prezidents Žans Klods Junkera kgs defilē TV kameru priekšā, prezidējošu kolēģu balstīts, radot aplamu priekšstatu, ka būtu pārmērīgi lietojis. Bet viņam ir spravka (izziņa), ka sēžas nervs pa reizei sadumpojas, un tad visādi gadoties. Var jau būt, ka Žans paņēmis drusku vairāk uz krūti, bet Klodam tā sēža pie vainas. Tā kā dzēris, tā kā nedzēris.

Sāku domāt, ka 1935. gadā dzimušais Šrēdingera kaķis, kurš no kvantu fizikas viedokļa ir vienlaicīgi gan dzīvs, gan beigts, staigā pa pasauli un dara savus stiķus, klusu zvaigādamies. Ticis arī līdz mums, sevišķi aktivizējies priekšvēlēšanu laikā.

Tā ZZS vienlaicīgi ir kategoriski par valdību ar NA, kas izslēdz sadarbību ar Saskaņu, un vienlaicīgi tikpat kategoriski pret Vienotības priekšlikumu nesadarboties ar to pašu Saskaņu. Pamatojums gan Šrēdingera kaķa iedvesmots: pati Vienotība ir tā kā dzīva, tā kā beigta, tā kā jauna, bet pavisam sirma. Un ne vienmēr var droši zināt, kuru politisko kvantu stāvokli ieņēmuši Judins & Co, - tā kā ir Vienotībā, tā kā nav.

Piemēru šai jomā ir dučiem, nu, kaut vai KPV LV priekšlikums kopoties ar JKP, vienlaicīgi atmaskojot šamos kā vilkačus pagonos. JKP pa tam lāgam atmasko NA ar papīriem, kuri tā kā ir, tā kā nav.

Saskaņa rekrutējusi Šrēdingera kaķa adeptu Matīsa kgu, kurš kā ministrs prezentēja MK lēmumu airBaltic sakarā, vienlaicīgi pats bija pret to un beigās piespieda valdību to atbalstīt. Kā ministrs bija par dzelzceļa elektrifikāciju, tagad pret. Vai arī otrādi, vai arī vienlaicīgi, nav tik svarīgi.

Kas notiek?! Kaut kas galīgi sajucis kādreiz tik loģiskajā pasaulē, kurā golferi nerepoja, vācieši nebija kūdāmi uz kašķi un prezidenti puslīdz saprata, ko runā. Skaidri atceros, ka manā bērnībā Mellužu tirgus tantiņas zināja, kas bija pie vainas tajā laikā: tās raķetes, ko šāva gaisā ar visādiem tur gagariniem (svarīgi! uzsvars uz pirmās zilbes!), saārdījušas debesis, tādēļ vasaras tagad ne šādas, ne tādas, un zemenes tādēļ dārgākas. Mellužu tirgus jau sen kā vairs tikai atmiņās, jāmeklē palīdzība citur.

Vai iemesls varētu būt gigantiskais CERN Lielais hadronu paātrinātājs, kurš ietrāpījis drusku ne tur, un mēs esam iesviesti nepareizā Visuma telplaika izliekumā? Pēc ambivalences perioda laiks vispār varētu sākt ritēt atpakaļ, vinila skaņuplašu popularitātes līkne jau to rāda. Un te vēl Nokia startē ar jaunu telefona modeli. Juku laiku priekšvēstneši pa visiem padebešiem.

Godātā redakcija, aiciniet, lūdzu, talkā Dr. prof. Kaščejeva kgu, vienīgo, kurš varētu viest kādu skaidrību. Viņš pats gan ir vienlaicīgi tā kā pavļutiskajā Par!, tā kā pūciskajā LA, bet tas no kvantu fizikas viedokļa ir ļoti saprotami.

Pārpublicēts no db.lv

Novērtē šo rakstu:

115
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...