Apkalpojot mangāna koalīciju, 865 apvienotā „sabiedriskā” medija darbinieki gada laikā noēdīs 70 miljonus eiro nodokļu maksātāju naudas
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome29.12.2024.
Komentāri (49)
Iesaki rakstu: 
2025. gadā uzsākot darbu apvienotajam uzņēmumam VSIA “Latvijas Sabiedriskais medijs”, kas sevī ietver 1925. gadā dibinātā “Latvijas Radio”, 1954. gadā darbu sākušās “Latvijas Televīzijas” un 2013. gadā digitālajā vidē darbību uzsākušā kopējā portāla “LSM.lv” pieredzi, mantojumu, vērtības, tradīcijas un sabiedriskā medija misijas apziņu, apvienotais plašsaziņas līdzeklis sevi piesaka ar jaudīgiem tehnoloģiskās attīstības plāniem, bagātīgu jauna satura klāstu un izcilas kvalitātes vairošanas iecerēm.
“Nākamajam ir jābūt straujas attīstības gadam, īstenojot lielās pārmaiņas līdz ar vienota Latvijas Sabiedriskā medija izveidošanu. Jāpaveic daudz un dažādi uzdevumi, lai sasniegtu nospraustos mērķus gan plašākas auditorijas sasniegšanai, gan racionālas vienotā uzņēmuma pārvaldības struktūras veidošanā. Ir paredzētas būtiskas investīcijas mūsdienu prasībām atbilstošās tehnoloģijās un infrastruktūrā, stiprinot darbības nepārtrauktību un procesu efektivitāti. Savukārt saturā tiks attīstīti formāti, kas līdz šim nepietiekamā finansējuma dēļ nebija iespējami,” uzsver Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Jānis Siksnis.
Jaunais uzņēmums darbu sāks ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) apstiprinātu dokumentu kopumu “VSIA “Latvijas Sabiedriskais medijs” stratēģiskais ietvars un plāns sabiedriskā pasūtījuma izpildei 2025. gadā”, kas būs uzņēmuma pārejas laika stratēģijas un sabiedriskā pasūtījuma gada plāns vienā dokumentu kopumā. Tas būs publiski pieejams un tapis gandrīz gada garumā ar sabiedrisko mediju darbinieku iesaisti, tajā skaitā apspriests un vērtēts apvienošanas procesa darba grupās. Dokumentu kopumā iekļauts arī rīcības plāna jaunajai valdei darāmo darbu kopsavilkums, lai paveiktu ar apvienošanu un ne tikai ar to saistītos uzdevumus.
2025. gadu Latvijas Sabiedriskais medijs sāks ar 865 darbiniekiem un kopējo apstiprināto budžetu 51 359 239 euro apmērā. Gada laikā papildus vēl plānots pārdalīt valsts budžetā rezervētos līdzekļus 18 961 390,13 euro apmērā. Tie ir budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 18.00.00 “Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem” plānotais finansējums 10 439 846,13 euro “VSIA “Latvijas Televīzija” pārvietojamās televīzijas stacijas (PTS) 8 kameru iegāde” un “VSIA “Latvijas Televīzija” pārvietojamās televīzijas stacijas (PTS) 14 kameru iegāde” un resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” budžeta programmā 09.00.00 “Valsts nozīmes reformas īstenošanai” plānotais finansējums 8 521 544,00 euro reformai, lai izveidotu apvienotu mediju.
Radot daudzveidīgu satura kopumu saskaņā ar sabiedriskā labuma mērķiem 2025. gadā prioritāri plānots radio programmās Ziņu dienestā nostiprināt korespondentu specializāciju, kas ļautu palielināt satura kvalitāti un radīt oriģinālu saturu. Celt analītisko un pētniecisko kapacitāti sabiedriski politisko un ekonomikas procesu atspoguļošanā. Palielināt analītisko saturu un kritiku kultūras raidījumos. Mērķtiecīgi plānot plašāku viedokļu pārstāvniecību raidījumos, vairāk iesaistot mazākumtautību un dažādu sabiedrības grupu pārstāvjus. Attīstīt jaunu izglītojošo saturu 7-12 gadus veciem bērniem un plašāku saturu digitālajās platformās jauniešu auditorijai, kā arī izveidot jaunu audiodrāmas seriālu.
Televīzijas programmās plānots palielināt ieguldījumus digitālajā attīstībā, stiprināt pētniecības un analīzes kapacitāti. Turpināsies žurnālistu un redaktoru tematiskā specializācija. Tiks attīstītas kultūras diskusijas digitālajā vidē un kultūras kritikas žanrs. Plānota bērnu un jauniešu satura attīstība, ir uzsākts darbs pie seriālu izveides.
Latvijas Sabiedriskajam medijam 2025. gadā ir palielināts budžets satura iegādei no neatkarīgajiem producentiem, kā arī digitālā satura veidošanai. Apvienotais medijs nodrošinās saturu latviešu valodā, angļu valodā un kopumā 11 mazākumtautību valodās. Līdz 2025. gada jūnijam jāizstrādā vidēja termiņa darbības stratēģija 2026.-2029. gadam, ietverot arī konceptuāli jaunu pieeju saturam mazākumtautību valodās.
Plānots izveidot attālināti tehniski vadāmu multimediju studiju Daugavpilī, izveidot jaunu “LSM.lv” multimediju studiju, “REplay” lietotnes mobilajiem telefoniem un viedtelevīzijā.
Gada laikā tiks pieņemtas ekspluatācijā pārvietojamās televīzijas stacijas (PTS) un sagatavota mobilā radio translāciju studijas iegāde. Noritēs darbs pie biroja kritisko IT sistēmu virtualizācijas risinājuma, pastāvīga programmu izlaides mākoņservisu risinājuma, satura vadības sistēmas 2. kārtas realizācijas, televīzijas, radio un interneta ražošanas un apraides tehnoloģiju vienotās IKT arhitektūras izstrādes. Plānota radio 6. ierakstu studijas modernizācijas projekta izstrāde, televīzijas mazo studiju modernizācija, tai skaitā izmantojot robotkameru tehnoloģiju un citus multimediālus risinājumus. Tiks izveidots multimediju satura piecu valodu tulkošanas automatizācijas risinājums.
Notiks darbs pie vienotas uzņēmuma struktūras un atalgojuma sistēmas izveides Latvijas Sabiedriskajā medijā no 2026. gada.
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
