Apkalpojot mangāna koalīciju, 865 apvienotā „sabiedriskā” medija darbinieki gada laikā noēdīs 70 miljonus eiro nodokļu maksātāju naudas
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome29.12.2024.
Komentāri (49)
Iesaki rakstu: 
2025. gadā uzsākot darbu apvienotajam uzņēmumam VSIA “Latvijas Sabiedriskais medijs”, kas sevī ietver 1925. gadā dibinātā “Latvijas Radio”, 1954. gadā darbu sākušās “Latvijas Televīzijas” un 2013. gadā digitālajā vidē darbību uzsākušā kopējā portāla “LSM.lv” pieredzi, mantojumu, vērtības, tradīcijas un sabiedriskā medija misijas apziņu, apvienotais plašsaziņas līdzeklis sevi piesaka ar jaudīgiem tehnoloģiskās attīstības plāniem, bagātīgu jauna satura klāstu un izcilas kvalitātes vairošanas iecerēm.
“Nākamajam ir jābūt straujas attīstības gadam, īstenojot lielās pārmaiņas līdz ar vienota Latvijas Sabiedriskā medija izveidošanu. Jāpaveic daudz un dažādi uzdevumi, lai sasniegtu nospraustos mērķus gan plašākas auditorijas sasniegšanai, gan racionālas vienotā uzņēmuma pārvaldības struktūras veidošanā. Ir paredzētas būtiskas investīcijas mūsdienu prasībām atbilstošās tehnoloģijās un infrastruktūrā, stiprinot darbības nepārtrauktību un procesu efektivitāti. Savukārt saturā tiks attīstīti formāti, kas līdz šim nepietiekamā finansējuma dēļ nebija iespējami,” uzsver Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Jānis Siksnis.
Jaunais uzņēmums darbu sāks ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) apstiprinātu dokumentu kopumu “VSIA “Latvijas Sabiedriskais medijs” stratēģiskais ietvars un plāns sabiedriskā pasūtījuma izpildei 2025. gadā”, kas būs uzņēmuma pārejas laika stratēģijas un sabiedriskā pasūtījuma gada plāns vienā dokumentu kopumā. Tas būs publiski pieejams un tapis gandrīz gada garumā ar sabiedrisko mediju darbinieku iesaisti, tajā skaitā apspriests un vērtēts apvienošanas procesa darba grupās. Dokumentu kopumā iekļauts arī rīcības plāna jaunajai valdei darāmo darbu kopsavilkums, lai paveiktu ar apvienošanu un ne tikai ar to saistītos uzdevumus.
2025. gadu Latvijas Sabiedriskais medijs sāks ar 865 darbiniekiem un kopējo apstiprināto budžetu 51 359 239 euro apmērā. Gada laikā papildus vēl plānots pārdalīt valsts budžetā rezervētos līdzekļus 18 961 390,13 euro apmērā. Tie ir budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 18.00.00 “Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem” plānotais finansējums 10 439 846,13 euro “VSIA “Latvijas Televīzija” pārvietojamās televīzijas stacijas (PTS) 8 kameru iegāde” un “VSIA “Latvijas Televīzija” pārvietojamās televīzijas stacijas (PTS) 14 kameru iegāde” un resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” budžeta programmā 09.00.00 “Valsts nozīmes reformas īstenošanai” plānotais finansējums 8 521 544,00 euro reformai, lai izveidotu apvienotu mediju.
Radot daudzveidīgu satura kopumu saskaņā ar sabiedriskā labuma mērķiem 2025. gadā prioritāri plānots radio programmās Ziņu dienestā nostiprināt korespondentu specializāciju, kas ļautu palielināt satura kvalitāti un radīt oriģinālu saturu. Celt analītisko un pētniecisko kapacitāti sabiedriski politisko un ekonomikas procesu atspoguļošanā. Palielināt analītisko saturu un kritiku kultūras raidījumos. Mērķtiecīgi plānot plašāku viedokļu pārstāvniecību raidījumos, vairāk iesaistot mazākumtautību un dažādu sabiedrības grupu pārstāvjus. Attīstīt jaunu izglītojošo saturu 7-12 gadus veciem bērniem un plašāku saturu digitālajās platformās jauniešu auditorijai, kā arī izveidot jaunu audiodrāmas seriālu.
Televīzijas programmās plānots palielināt ieguldījumus digitālajā attīstībā, stiprināt pētniecības un analīzes kapacitāti. Turpināsies žurnālistu un redaktoru tematiskā specializācija. Tiks attīstītas kultūras diskusijas digitālajā vidē un kultūras kritikas žanrs. Plānota bērnu un jauniešu satura attīstība, ir uzsākts darbs pie seriālu izveides.
Latvijas Sabiedriskajam medijam 2025. gadā ir palielināts budžets satura iegādei no neatkarīgajiem producentiem, kā arī digitālā satura veidošanai. Apvienotais medijs nodrošinās saturu latviešu valodā, angļu valodā un kopumā 11 mazākumtautību valodās. Līdz 2025. gada jūnijam jāizstrādā vidēja termiņa darbības stratēģija 2026.-2029. gadam, ietverot arī konceptuāli jaunu pieeju saturam mazākumtautību valodās.
Plānots izveidot attālināti tehniski vadāmu multimediju studiju Daugavpilī, izveidot jaunu “LSM.lv” multimediju studiju, “REplay” lietotnes mobilajiem telefoniem un viedtelevīzijā.
Gada laikā tiks pieņemtas ekspluatācijā pārvietojamās televīzijas stacijas (PTS) un sagatavota mobilā radio translāciju studijas iegāde. Noritēs darbs pie biroja kritisko IT sistēmu virtualizācijas risinājuma, pastāvīga programmu izlaides mākoņservisu risinājuma, satura vadības sistēmas 2. kārtas realizācijas, televīzijas, radio un interneta ražošanas un apraides tehnoloģiju vienotās IKT arhitektūras izstrādes. Plānota radio 6. ierakstu studijas modernizācijas projekta izstrāde, televīzijas mazo studiju modernizācija, tai skaitā izmantojot robotkameru tehnoloģiju un citus multimediālus risinājumus. Tiks izveidots multimediju satura piecu valodu tulkošanas automatizācijas risinājums.
Notiks darbs pie vienotas uzņēmuma struktūras un atalgojuma sistēmas izveides Latvijas Sabiedriskajā medijā no 2026. gada.
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
