Apmaksāta Golubevas publikācija „Delfos”: neatlaidiet mani, labāk cīnīsimies visi pret Tumsu!
Marija Golubeva, iekšlietu ministre*16.05.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēdējo nedēļu notikumi ir vēlreiz parādījuši, ka Latvijas drošību nevar saļodzīt ekstrēmisti. Pēc sākotnējā satraukuma par marginālas rašistu grupas bezkaunību varējām pārliecināties, ka mūsu dienesti ātri mācās no pieredzes un spēj izlēmīgi rīkoties, lai aizstāvētu Latviju. Vēlos uzsvērt trīs nozīmīgus faktus par drošības situāciju valstī.
1. Mūsu iekšlietu dienesti ir spēcīgi un šogad ir izdevies samazināt pie pieminekļa atnākušo skaitu par 90%.
Mūsu dienesti ir profesionāli un tajos strādā lojāli patrioti, ar kuriem kopā es mācos no mūsu kļūdām. Man ir gods strādāt ar to vadītājiem un man nav ne mazāko šaubu, kurā vēstures pusē tie ir. Es ticu, ka viņi nodrošina un turpinās nodrošināt lojalitāti un tai atbilstošu rīcību arī visu savu padoto vidū. Dienesti ir un būs demokrātiskas, tiesiskas un stipras sabiedrības sardzē. Un cilvēki turpinās mācīties. Ir uzsākta plaša policijas izglītības reforma. Ceru, ka to varēsim turpināt un dot iespēju tūkstošiem policistu mācīties modernā vidē. Tiem, kas nemācās, iekšlietu dienestos nav vietas.
Par stabilitāti runājot, divi fakti: 2019. gada 9. maijā, piecus gadus pēc Krimas aneksijas un Donbasas okupācijas, pie pieminekļa ieradās 120 000 cilvēku. Šogad 9. maijā ziedus nolika 12 000 cilvēku, savukārt 10.maijā vienlaikus pulcējās ap 300. Desmitkārtīgs šī skaita samazinājums nebūtu bijis iespējams bez aktīva mūsu dienestu darba un komunikācijas.
2. Kara laikā nepieciešama pieredzējusi valdība un no esošās valdības gāšanas ieguvējs būtu tikai Putina režīms.
Drošības dienestu vadītāji ir sagatavojuši un snieguši valsts augstākajām amatpersonām aizvadīto dienu notikumu analīzi. Ticu, ka premjers to ņems vērā savos lēmumos. Šeit varu vien piebilst, ka mūsu valsts spēku parādīs spēja saglabāt stabilitāti valdībā. Arī mūsu politiskā apvienība rīkosies atbildīgi. Šis nav laiks savstarpējo rēķinu kārtošanai. Es esmu pret politiskām spēlēm un nekāda partiju savstarpēja rēķinu kārtošana nenotiks. Latvijai vajadzīga stabilitāte, nevis haoss.
Šis ir trauksmains laiks. Valstij un sabiedrībai ir vajadzīga izturība un ticība saviem spēkiem. Spēja pacelties pāri savstarpējiem kariem un vienoties pret ārējo apdraudējumu. Nerīkot "raganu medības", bet kopīgi aizsargāt Latviju no hibrīduzbrukumiem. Es šeit vēlreiz gribu atgādināt to, ko premjers uzsvēra jau pirmajās dienās pēc Putina noziedzīgā iebrukuma Ukrainā:
"Šis nav laiks un vieta maziem kašķiem. Latvijā mums ir svarīgi palikt vienotiem. Visi esam savas valsts un zemes patrioti. Jā, mums ir dažādi politiskie uzskati, runājam dažādās valodās mājās, bet mēs esam vienoti patriotismā. Neskatīsimies viens uz otru ar dusmām. Tās vērsīsim pret Putinu un viņa režīmu..." Ministru prezidents Krišjānis Kariņš 01.03.2022
3. Jau teju 90% Latvijas krievvalodīgo neatbalsta Putinu, tāpēc mēs nedrīkstam šķirot mūsu sabiedrību pēc tautības.
Visas mūsu drošības koncepcijas, draudu analīzes un scenāriju plānošanas un gluži vienkārši veselais saprāts liek mums atkal un atkal atcerēties, ka "viens no galvenajiem iekšējās drošības elementiem ir saliedēta un spēcīga pilsoniskā sabiedrība, kurā pastāv vienota izpratne par pamatvērtībām un valsts ģeopolitisko orientāciju." (Nacionālās drošības koncepcija, 2019).
Pilsoniskā sabiedrība šajos mēnešos ir parādījusi spēcīgu mugurkaulu, palīdzot Ukrainai tādos apmēros, kas iedvesmo jebkuru Eiropā.
Lielākā daļa Latvijas sabiedrības ir vienota šajā izpratnē. Gan latvieši un krievvalodīgie pilsoniskajā sabiedrībā sniedz milzīgu atbalstu Ukrainai. Latvijas krievvalodīgo absolūts vairākums ir "mūsējie". Pētījumi liecina, ka kopš kara sākuma krievvalodīgo vidē atbalsts Krievijai ir sarucis no 20% līdz 13% (SKDS). Šī izpratne ir jānostiprina un rezultāti būs tad, ja vērtēsim cilvēku piederību valstij pēc viņu attieksmes pret likumu un mūsu valsts pamatvērtībām, nevis tautības vai ticības.
Karš Eiropā vēlreiz apstiprina seno patiesību – drošāk ir kopā.
Savas valsts brīvību, cilvēka cieņu un tiesības mēs nosargāsim tikai kopā. Brīvu Ukrainu Eiropā un Rietumu civilizāciju mēs spēsim aizstāvēt tikai kopā. Latvijā kopā latviešu valodā, pilsoniskā nācijā, Latvijas tautā.
Saliedējot, nevis sadrumstalojot savus spēkus.
Un vēršot tos pret rainisko Tumsu, nevis cits pret citu.
* Publikācijā saglabāta tās sagatavotāju izpratne par latviešu valodas pareizrakstību.
Red.piez. Ne apmaksātās publikācijas, ne taisnošanās nelīdzēja - pirmdien Marija Golubeva ir paziņojusi par atkāpšanos no amata.
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
