Apmaksāta Golubevas publikācija „Delfos”: neatlaidiet mani, labāk cīnīsimies visi pret Tumsu!
Marija Golubeva, iekšlietu ministre*16.05.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēdējo nedēļu notikumi ir vēlreiz parādījuši, ka Latvijas drošību nevar saļodzīt ekstrēmisti. Pēc sākotnējā satraukuma par marginālas rašistu grupas bezkaunību varējām pārliecināties, ka mūsu dienesti ātri mācās no pieredzes un spēj izlēmīgi rīkoties, lai aizstāvētu Latviju. Vēlos uzsvērt trīs nozīmīgus faktus par drošības situāciju valstī.
1. Mūsu iekšlietu dienesti ir spēcīgi un šogad ir izdevies samazināt pie pieminekļa atnākušo skaitu par 90%.
Mūsu dienesti ir profesionāli un tajos strādā lojāli patrioti, ar kuriem kopā es mācos no mūsu kļūdām. Man ir gods strādāt ar to vadītājiem un man nav ne mazāko šaubu, kurā vēstures pusē tie ir. Es ticu, ka viņi nodrošina un turpinās nodrošināt lojalitāti un tai atbilstošu rīcību arī visu savu padoto vidū. Dienesti ir un būs demokrātiskas, tiesiskas un stipras sabiedrības sardzē. Un cilvēki turpinās mācīties. Ir uzsākta plaša policijas izglītības reforma. Ceru, ka to varēsim turpināt un dot iespēju tūkstošiem policistu mācīties modernā vidē. Tiem, kas nemācās, iekšlietu dienestos nav vietas.
Par stabilitāti runājot, divi fakti: 2019. gada 9. maijā, piecus gadus pēc Krimas aneksijas un Donbasas okupācijas, pie pieminekļa ieradās 120 000 cilvēku. Šogad 9. maijā ziedus nolika 12 000 cilvēku, savukārt 10.maijā vienlaikus pulcējās ap 300. Desmitkārtīgs šī skaita samazinājums nebūtu bijis iespējams bez aktīva mūsu dienestu darba un komunikācijas.
2. Kara laikā nepieciešama pieredzējusi valdība un no esošās valdības gāšanas ieguvējs būtu tikai Putina režīms.
Drošības dienestu vadītāji ir sagatavojuši un snieguši valsts augstākajām amatpersonām aizvadīto dienu notikumu analīzi. Ticu, ka premjers to ņems vērā savos lēmumos. Šeit varu vien piebilst, ka mūsu valsts spēku parādīs spēja saglabāt stabilitāti valdībā. Arī mūsu politiskā apvienība rīkosies atbildīgi. Šis nav laiks savstarpējo rēķinu kārtošanai. Es esmu pret politiskām spēlēm un nekāda partiju savstarpēja rēķinu kārtošana nenotiks. Latvijai vajadzīga stabilitāte, nevis haoss.
Šis ir trauksmains laiks. Valstij un sabiedrībai ir vajadzīga izturība un ticība saviem spēkiem. Spēja pacelties pāri savstarpējiem kariem un vienoties pret ārējo apdraudējumu. Nerīkot "raganu medības", bet kopīgi aizsargāt Latviju no hibrīduzbrukumiem. Es šeit vēlreiz gribu atgādināt to, ko premjers uzsvēra jau pirmajās dienās pēc Putina noziedzīgā iebrukuma Ukrainā:
"Šis nav laiks un vieta maziem kašķiem. Latvijā mums ir svarīgi palikt vienotiem. Visi esam savas valsts un zemes patrioti. Jā, mums ir dažādi politiskie uzskati, runājam dažādās valodās mājās, bet mēs esam vienoti patriotismā. Neskatīsimies viens uz otru ar dusmām. Tās vērsīsim pret Putinu un viņa režīmu..." Ministru prezidents Krišjānis Kariņš 01.03.2022
3. Jau teju 90% Latvijas krievvalodīgo neatbalsta Putinu, tāpēc mēs nedrīkstam šķirot mūsu sabiedrību pēc tautības.
Visas mūsu drošības koncepcijas, draudu analīzes un scenāriju plānošanas un gluži vienkārši veselais saprāts liek mums atkal un atkal atcerēties, ka "viens no galvenajiem iekšējās drošības elementiem ir saliedēta un spēcīga pilsoniskā sabiedrība, kurā pastāv vienota izpratne par pamatvērtībām un valsts ģeopolitisko orientāciju." (Nacionālās drošības koncepcija, 2019).
Pilsoniskā sabiedrība šajos mēnešos ir parādījusi spēcīgu mugurkaulu, palīdzot Ukrainai tādos apmēros, kas iedvesmo jebkuru Eiropā.
Lielākā daļa Latvijas sabiedrības ir vienota šajā izpratnē. Gan latvieši un krievvalodīgie pilsoniskajā sabiedrībā sniedz milzīgu atbalstu Ukrainai. Latvijas krievvalodīgo absolūts vairākums ir "mūsējie". Pētījumi liecina, ka kopš kara sākuma krievvalodīgo vidē atbalsts Krievijai ir sarucis no 20% līdz 13% (SKDS). Šī izpratne ir jānostiprina un rezultāti būs tad, ja vērtēsim cilvēku piederību valstij pēc viņu attieksmes pret likumu un mūsu valsts pamatvērtībām, nevis tautības vai ticības.
Karš Eiropā vēlreiz apstiprina seno patiesību – drošāk ir kopā.
Savas valsts brīvību, cilvēka cieņu un tiesības mēs nosargāsim tikai kopā. Brīvu Ukrainu Eiropā un Rietumu civilizāciju mēs spēsim aizstāvēt tikai kopā. Latvijā kopā latviešu valodā, pilsoniskā nācijā, Latvijas tautā.
Saliedējot, nevis sadrumstalojot savus spēkus.
Un vēršot tos pret rainisko Tumsu, nevis cits pret citu.
* Publikācijā saglabāta tās sagatavotāju izpratne par latviešu valodas pareizrakstību.
Red.piez. Ne apmaksātās publikācijas, ne taisnošanās nelīdzēja - pirmdien Marija Golubeva ir paziņojusi par atkāpšanos no amata.
Seko mums 
Policijas nolaidība, nenovēršot vīrieša īstenotu jaunas sievietes vajāšanu, apdraudēšanu un galu galā – nonāvēšanu, ir atgriezusi publiskajā telpā jautājumu par Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Stambulas konvencijas) ratifikāciju. Latvijas valdība šo konvenciju parakstīja jau 2016. gadā, tomēr šādai rīcībai ir tikai politisks, bet ne juridisks spēks. Lai konvencija taptu patiešām saistoša, nepieciešama parlamenta rīcība ratifikācijas veidā, kam jau septiņus gadus pietrūkst deputātu vairākuma.
Tas, protams, ir simboliski, ka Latvijas Saeima nolēmua vēlēt Latvijas prezidentu 31. maijā – Pasaules dienā bez tabakas (World No Tobacco Day).
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija uzskata, ka šajā saspringtajā ģeopolitiskajā situācijā, kāda valda pasaulē, nav īstais laiks, kad Latvija var ļauties eksperimentiem valsts prezidenta izvēlē, tāpēc balsojumā par valsts prezidentu deputāti atbalstīja ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuram ir visatbilstošākā pieredze un zināšanas šodienas apstākļiem.
Kurta Vonnegūta romānā "Kaķa šūpulis" var atrast Bokonona dziesmiņu, kas ir gana dziļdomīga: Žūpa, kas parkā uz soliņa dzied, Mednieks, kas tīģeru medībās iet, Ķīniešu zobārsts, Angļu karaliene Ir mezgliņi, ko viens pavediens sien. Smalks, smalks pavediens – Tik dažādi ļaudis, bet kamoliņš viens.
Kurš
Laikā, kad tik daudz emociju un spraigu cīņu uz ledus, sāncensības gars pēkšņi pārņēmis arī gluži negaidīti saformējušos komandu – Latvijas psihiatrus. Lai arī patīkamāk noteikti būtu svinēt Latvijas svarīgāko uzvaru, diemžēl nāksies brīdi uzkavēties arī šajā publiskās diskusijas laukumā, īsi atvairot izdarītos metienus pa maniem vārtiem.
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
