Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Swedbank neatkarīgā izmeklēšanā, ko veica starptautiskais juridiskais birojs Clifford Chance, noziedzīgi iegūtu līdzekļu faktiska legalizācija neesot konstatēta, pirmdien ar atsauci uz Latvijas Swedbank pārstāvi akcentēja vietējā aģentūra LETA. Swedbank AB ir rīkojusies ar apmēram 40 miljardiem ASV dolāru netīrās naudas, - tā par šiem pašiem rezultātiem vēstīja aģentūra Bloomberg. Vairāk nekā 200 lappuses garais izmeklēšanas ziņojums rāda, ka nesalīdzināmi adekvātāks ir otrais secinājums.

Vai darba kultūra mainīsies?

„Pēc manas iniciatīvas sākta [darba] kultūras izvērtēšana, lai noteiktu, kāda rīcība ir nepieciešama. Šis darbs turpinās,” – tā publiski paziņojis jaunais Swedbank AB izpilddirektors Jenss Henriksons, kura priekšgājēja Birgite Bonesena amatu zaudēja pagājušā gada martā pēc tam, kad sākās skandāls ap aizdomām par netīras naudas plūsmām caur Zviedrijas Swedbank AB un jo īpaši tās Baltijas valstu meitasbankām.

Tāpat J. Henriksons ir daudzkārt medijiem stāstījis par jaunu ēru kredītiestādes darbā, ko raksturošot atklātība un sadarbība. Taču, kad pirmdien atklātībā nonāca bankas pirms gada nolīgtā juridiskā biroja Clifford Chance atzinums, ko publiskoja pati banka, izrādījās, ka apgalvojumi ir bijuši tikai vārdi, - vismaz Latvijas Swedbank darīja visu iespējamo, lai akcentētu vienus secinājumus un noklusētu citus.

„Līdzīgi kā nesen publiskotajos Igaunijas un Zviedrijas banku uzraugu atzinumos arī starptautiskie eksperti secinājuši, ka bankā vēsturiski bijuši trūkumi kontroles sistēmās, kas mazinātu noziedzīgu iegūtu līdzekļu legalizācijas risku. Vienlaikus Clifford Chance nav secinājuši, ka ir notikusi faktiska noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija,” – šādu paziņojumu Latvijas Swedbank izplatīja ar aģentūras LETA starpniecību.

Taču šajā „lielās” Swedbank meitasbankas paziņojumā bija noklusēts, ka šis Clifford Chance slēdziens ir skaidri attiecināts uz tādām klientu transakcijām, kas būtu kvalificējamas kā noziedzīgs nodarījums, un ka slēdzienam par to, ir vai nav notikusi krimināla naudas atmazgāšana, birojam gluži vienkārši ir pietrūcis informācijas.

„Starp citām lietām tam būtu nepieciešanas detalizētas zināšanas par klienta finanšu līdzekļu avotiem, kas nebija pieejamas,” savā gala slēdzienā norādījis Clifford Chance, vienlaikus jau nākamajā teikumā norādot, ka neatbilstošās kontroles sistēmas bankā ir radījušas Swedbank AB un tās meitasbankām nozīmīgu naudas atmazgāšanas apkarošanas un sankciju risku.

Interesanti, ka atšķirībā no Latvijas Swedbank izvairīgā paziņojuma pat „lielās” Swedbank jaunais padomes priekšsēdētājs Jorans Pēršons ir paziņojis, ka „Clifford Chance ziņojums apliecina bankas neveiksmi” un ka, „pat, ja nav stingru pierādījumu par atmazgāšanu, ziņojumā atklātais ir pietiekami nopietns”. Uz šo atzinumu norāda arī Bloomberg.

Apliecina kāri pēc augsta riska klientiem

Publiska faktu noklusēšana un sagrozīšana gan ir bijusi tikai viena no Swedbank raksturīgām „darba kultūras” iezīmēm, uz ko norādījuši Clifford Chance izmeklētāji, izpētot „Swedbank naudas atmazgāšanas apkarošanu un saistītas jomas skarošu publisku paziņojumu pilnīgumu un precizitāti izmeklēšanā noskaidroto faktu gaismā”.

Slēdzienā par to sniegts šāds secinājums: „Izvērtējot izmeklēšanā noskaidroto faktu gaismā, noteikti paziņojumi, ko Swedbank un tās darbinieki izteica 2018. gada oktobrī un 2019. gada oktobrī saistībā ar Swedbank vēsturisko naudas atmazgāšanas apkarošanas atbilstību, tobrīdējo naudas atmazgāšanas apkarošanas atbildību un pakļautību noteiktiem naudas atmazgāšanas apkarošanas riskiem, bija neprecīzi vai pasniegti bez pietiekama konteksta.”

Taču tas ir tikai mazākais no izmeklēšanas slēdzienā uzrādītajiem pārkāpumiem un nepilnībām. Starptautiskā juridiskā biroja grāmatveži un finansisti ir atklājuši, ka aizvadītajos gados Swedbank un tās Baltijas valstu meitasbankas ne tikai nav vairījušās no augsta riska klientiem, bet pat īpaši centušās tādus piesaistīt.

Turpinot ziņojuma daļu par nozīmīgo naudas atmazgāšanas apkarošanas un sankciju risku, Clifford Chance min arī konkrētus piemērus šiem centieniem, norādot, ka šis risks izrādījās visnozīmīgākais tieši Baltijas meitasbankās, vispirms Swedbank Estonia, un principā radās no augsta riska nerezidentu (HRNR) biznesa.

„No laika pirms 2007. gada līdz lēmumam likvidēt HRNR biznesa risku 2016. gadā Swedbank Estonia un Swedbank Latvia aktīvi piesaistīja šos augsta riska klientus kā biznesa stratēģiju. Swedbank Estonia 2015. gadā arī akceptēja noteiktus klientus, kurus bija noraidījusi cita banka Igaunijā, kura bija nolēmusi aiziet no HRNR biznesa, kas balstīts uz pārlieku naudas atmazgāšanas risku,” Swedbank rīcību šajā virzienā apraksta Clifford Chance.

Bija automatizēta sistēma, bet to neieviesa

Ziņojumā aprakstīts, kā Swedbank bijusi gandrīz vai noziedzīgi nevērīga attiecībā uz klientu pārbaudi un pat situācijās, kad tai bijuši automatizēti rīki, lai monitorētu maksājumus un fiksētu personas, uz kurām attiecināmas starptautiskās sankcijas, Swedbank nav centusies tos ieviest. Turklāt jau atkal saistībā ar šīm apšaubāmajām darbībām slēdzienā minētas tieši meitasbankas Baltijas valstīs.

„Lai gan Swedbank ieviesa automatizētu maksājumu skrīninga sistēmu (ProScan) 2009. gadā, šīs sistēmas izmantošana netika vienādi ieviesta visā Swedbank un tās Baltijas meitasbankās. Piemēram, ProScan netika ieviesta Baltijas meitasbankās līdz 2017. gadam,” slēdzienā min Clifford Chance.

Kāds darbinieks intervijā, kas tikusi veikta kā daļa no izmeklēšanas, minējos, ka pirms ProScan novēlotās ieviešanas Baltijas meitasbankas, tostarp Latvijas Swedbank, ir paļāvušās uz manuālu risinājumu, kurā tika izmantota Excel programmas datu lapa un tā sauktā non-STP sistēma sankciju skrīningam.

Faktiski šī sistēma bijusi manuāla datu ievadīšana un salīdzināšana: „To darbinieks raksturoja kā primitīvu, jo tā lielākoties bija balstīta uz manuālu datu ievadīšanu Excel datu lapā un automātiski nelejuplādēja OFAC [ASV sankciju] saraksta atjauninājumus.”

Iespējama starptautisko sankciju pārkāpšana

Likumsakarīgs ir bijis iznākums. „Tiek apgalvots, ka Swedbank varētu būt pārskaitījusi līdz pat 155 miljardiem dolāru potenciāli aizdomīgās transakcijās,” publiski pieejamos datus saistībā ar Clifford Chance izmeklēšanas rezultātiem piemin Bloomberg.

Savukārt, analizējot bankas Baltijas meitasbanku klientu ārējo maksājumu darījumu aktivitāti, Clifford Chance ņēmusi vērā datus par naudas atmazgāšanas riska identificētajiem klientiem laika posmā no 2014. gada martam līdz 2019. gada martam

Swedbank Latvija piecu gadu periodā no 2014. gada marta līdz 2019. gada martam šī darbība identificēja maksājumus, kuru kopsumma bija aptuveni 4,8 miljardi eiro un kas tika saņemti šo klientu kontos, un kopumā aptuveni 4,5 miljardi eiro, ko šie klienti nosūtīja. no viņu kontiem,” minēts juristu biroja atzinumā.

Nule publiskotajos izmeklēšanas rezultātos minēts konkrēts gadījums saistībā ar iespējamu starptautisko sankciju pārkāpšanu, kurā iesaistīta tieši Latvijas Swedbank un kurš bijis iespējams, pateicoties nepietiekamajai kredītiestādes vadības vērībai un, kā noprotams no ziņojuma, pat tīšai „acu pievēršanai”.

Latvijas Swedbank klienti izmantojuši tiešsaistes bankas platformu, lai veiktu 522 izejošas transakcijas par kopumā 4,43 miljoniem dolāru, no kurām 507 transakcijas, kas veiktas starp 2014. gada 30. decembri un 2016. gada 30. decembri, kopumā par 4,26 miljoniem dolāru, aptvērušas trīs kuģošanas nozares klientus.

Šo klientu mītnes vieta bija ārzonu jurisdikcijās, un tiem bija norēķinu konti Latvijas Swedbank, bet to īpašnieks, kā izrādījies, operēja ar šīm kompānijām no Krievijas okupētās Krimas.

Arī Bloomberg piemin Swedbank transakcijas, kas „droši vien ir bijušas ASV sankciju likumu „nepareizajā pusē””, - lielākā daļa no tām ir saistītas ar ūdens transportlīdzekli, kura īpašnieks un operators bija Krimā. „Izmeklētāji joprojām pārbauda šo gadījumu, un Swedbank vēl var saņemt sodu no ASV,” prognozē Bloomberg.

Ne Latvijas Swedbank valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis, ne bankas preses pārstāvis nesniedza atbildes uz Dienas uzdotajiem jautājumiem saistībā ar Clifford Chance veikto izmeklēšanu, kurā ir minēti arī konkrēti gadījumi saistībā ar politiski nozīmīgu personu apkalpošanas īpatnībām. Par to – nākamajā publikācijā.

Jautājumi saistībā ar Clifford Chance izmeklēšanu, uz kuriem Latvijas Swedbank vadība nevēlējās sniegt atbildes:

1) kādu iemeslu dēļ ziņojumu publiskoja nevis Clifford Chance, bet banka?

2) kā tieši tika nodrošināta izmeklēšanas neatkarība?

3) kādu summu bankai izmaksāja šī “neatkarīgā izmeklēšana”?

4) Swedbank izpilddirektors Jenss Henriksons ir publiski paziņojis, ka “pēc manas iniciatīvas sākta [darba] kultūras izvērtēšana, lai noteiktu, kāda rīcība ir nepieciešama. Šis darbs turpinās”. Kādas tieši darbības Swedbank Latvijā ir veikusi savas darba kultūras izvērtēšanai?

5) Swedbank savā Twitter kontā ir informējusi: “Ar izmeklēšanas secinājumu publiskošanu noslēdzas vēsturisko darījumu izpēte. Lai novērstu konstatētos trūkumus, veicam 152 punktu uzlabojumu programmu, pēc kuras īstenošanas apņemamies kļūt par reģiona līderi cīņā ar finanšu noziegumiem.” Lūdzu, nosūtiet šo programmu vai arī pamatojiet atteikumu. Kāds termiņš ir noteikts šīs programmas īstenošanai?

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

63
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...