Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Swedbank neatkarīgā izmeklēšanā, ko veica starptautiskais juridiskais birojs Clifford Chance, noziedzīgi iegūtu līdzekļu faktiska legalizācija neesot konstatēta, pirmdien ar atsauci uz Latvijas Swedbank pārstāvi akcentēja vietējā aģentūra LETA. Swedbank AB ir rīkojusies ar apmēram 40 miljardiem ASV dolāru netīrās naudas, - tā par šiem pašiem rezultātiem vēstīja aģentūra Bloomberg. Vairāk nekā 200 lappuses garais izmeklēšanas ziņojums rāda, ka nesalīdzināmi adekvātāks ir otrais secinājums.

Vai darba kultūra mainīsies?

„Pēc manas iniciatīvas sākta [darba] kultūras izvērtēšana, lai noteiktu, kāda rīcība ir nepieciešama. Šis darbs turpinās,” – tā publiski paziņojis jaunais Swedbank AB izpilddirektors Jenss Henriksons, kura priekšgājēja Birgite Bonesena amatu zaudēja pagājušā gada martā pēc tam, kad sākās skandāls ap aizdomām par netīras naudas plūsmām caur Zviedrijas Swedbank AB un jo īpaši tās Baltijas valstu meitasbankām.

Tāpat J. Henriksons ir daudzkārt medijiem stāstījis par jaunu ēru kredītiestādes darbā, ko raksturošot atklātība un sadarbība. Taču, kad pirmdien atklātībā nonāca bankas pirms gada nolīgtā juridiskā biroja Clifford Chance atzinums, ko publiskoja pati banka, izrādījās, ka apgalvojumi ir bijuši tikai vārdi, - vismaz Latvijas Swedbank darīja visu iespējamo, lai akcentētu vienus secinājumus un noklusētu citus.

„Līdzīgi kā nesen publiskotajos Igaunijas un Zviedrijas banku uzraugu atzinumos arī starptautiskie eksperti secinājuši, ka bankā vēsturiski bijuši trūkumi kontroles sistēmās, kas mazinātu noziedzīgu iegūtu līdzekļu legalizācijas risku. Vienlaikus Clifford Chance nav secinājuši, ka ir notikusi faktiska noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija,” – šādu paziņojumu Latvijas Swedbank izplatīja ar aģentūras LETA starpniecību.

Taču šajā „lielās” Swedbank meitasbankas paziņojumā bija noklusēts, ka šis Clifford Chance slēdziens ir skaidri attiecināts uz tādām klientu transakcijām, kas būtu kvalificējamas kā noziedzīgs nodarījums, un ka slēdzienam par to, ir vai nav notikusi krimināla naudas atmazgāšana, birojam gluži vienkārši ir pietrūcis informācijas.

„Starp citām lietām tam būtu nepieciešanas detalizētas zināšanas par klienta finanšu līdzekļu avotiem, kas nebija pieejamas,” savā gala slēdzienā norādījis Clifford Chance, vienlaikus jau nākamajā teikumā norādot, ka neatbilstošās kontroles sistēmas bankā ir radījušas Swedbank AB un tās meitasbankām nozīmīgu naudas atmazgāšanas apkarošanas un sankciju risku.

Interesanti, ka atšķirībā no Latvijas Swedbank izvairīgā paziņojuma pat „lielās” Swedbank jaunais padomes priekšsēdētājs Jorans Pēršons ir paziņojis, ka „Clifford Chance ziņojums apliecina bankas neveiksmi” un ka, „pat, ja nav stingru pierādījumu par atmazgāšanu, ziņojumā atklātais ir pietiekami nopietns”. Uz šo atzinumu norāda arī Bloomberg.

Apliecina kāri pēc augsta riska klientiem

Publiska faktu noklusēšana un sagrozīšana gan ir bijusi tikai viena no Swedbank raksturīgām „darba kultūras” iezīmēm, uz ko norādījuši Clifford Chance izmeklētāji, izpētot „Swedbank naudas atmazgāšanas apkarošanu un saistītas jomas skarošu publisku paziņojumu pilnīgumu un precizitāti izmeklēšanā noskaidroto faktu gaismā”.

Slēdzienā par to sniegts šāds secinājums: „Izvērtējot izmeklēšanā noskaidroto faktu gaismā, noteikti paziņojumi, ko Swedbank un tās darbinieki izteica 2018. gada oktobrī un 2019. gada oktobrī saistībā ar Swedbank vēsturisko naudas atmazgāšanas apkarošanas atbilstību, tobrīdējo naudas atmazgāšanas apkarošanas atbildību un pakļautību noteiktiem naudas atmazgāšanas apkarošanas riskiem, bija neprecīzi vai pasniegti bez pietiekama konteksta.”

Taču tas ir tikai mazākais no izmeklēšanas slēdzienā uzrādītajiem pārkāpumiem un nepilnībām. Starptautiskā juridiskā biroja grāmatveži un finansisti ir atklājuši, ka aizvadītajos gados Swedbank un tās Baltijas valstu meitasbankas ne tikai nav vairījušās no augsta riska klientiem, bet pat īpaši centušās tādus piesaistīt.

Turpinot ziņojuma daļu par nozīmīgo naudas atmazgāšanas apkarošanas un sankciju risku, Clifford Chance min arī konkrētus piemērus šiem centieniem, norādot, ka šis risks izrādījās visnozīmīgākais tieši Baltijas meitasbankās, vispirms Swedbank Estonia, un principā radās no augsta riska nerezidentu (HRNR) biznesa.

„No laika pirms 2007. gada līdz lēmumam likvidēt HRNR biznesa risku 2016. gadā Swedbank Estonia un Swedbank Latvia aktīvi piesaistīja šos augsta riska klientus kā biznesa stratēģiju. Swedbank Estonia 2015. gadā arī akceptēja noteiktus klientus, kurus bija noraidījusi cita banka Igaunijā, kura bija nolēmusi aiziet no HRNR biznesa, kas balstīts uz pārlieku naudas atmazgāšanas risku,” Swedbank rīcību šajā virzienā apraksta Clifford Chance.

Bija automatizēta sistēma, bet to neieviesa

Ziņojumā aprakstīts, kā Swedbank bijusi gandrīz vai noziedzīgi nevērīga attiecībā uz klientu pārbaudi un pat situācijās, kad tai bijuši automatizēti rīki, lai monitorētu maksājumus un fiksētu personas, uz kurām attiecināmas starptautiskās sankcijas, Swedbank nav centusies tos ieviest. Turklāt jau atkal saistībā ar šīm apšaubāmajām darbībām slēdzienā minētas tieši meitasbankas Baltijas valstīs.

„Lai gan Swedbank ieviesa automatizētu maksājumu skrīninga sistēmu (ProScan) 2009. gadā, šīs sistēmas izmantošana netika vienādi ieviesta visā Swedbank un tās Baltijas meitasbankās. Piemēram, ProScan netika ieviesta Baltijas meitasbankās līdz 2017. gadam,” slēdzienā min Clifford Chance.

Kāds darbinieks intervijā, kas tikusi veikta kā daļa no izmeklēšanas, minējos, ka pirms ProScan novēlotās ieviešanas Baltijas meitasbankas, tostarp Latvijas Swedbank, ir paļāvušās uz manuālu risinājumu, kurā tika izmantota Excel programmas datu lapa un tā sauktā non-STP sistēma sankciju skrīningam.

Faktiski šī sistēma bijusi manuāla datu ievadīšana un salīdzināšana: „To darbinieks raksturoja kā primitīvu, jo tā lielākoties bija balstīta uz manuālu datu ievadīšanu Excel datu lapā un automātiski nelejuplādēja OFAC [ASV sankciju] saraksta atjauninājumus.”

Iespējama starptautisko sankciju pārkāpšana

Likumsakarīgs ir bijis iznākums. „Tiek apgalvots, ka Swedbank varētu būt pārskaitījusi līdz pat 155 miljardiem dolāru potenciāli aizdomīgās transakcijās,” publiski pieejamos datus saistībā ar Clifford Chance izmeklēšanas rezultātiem piemin Bloomberg.

Savukārt, analizējot bankas Baltijas meitasbanku klientu ārējo maksājumu darījumu aktivitāti, Clifford Chance ņēmusi vērā datus par naudas atmazgāšanas riska identificētajiem klientiem laika posmā no 2014. gada martam līdz 2019. gada martam

Swedbank Latvija piecu gadu periodā no 2014. gada marta līdz 2019. gada martam šī darbība identificēja maksājumus, kuru kopsumma bija aptuveni 4,8 miljardi eiro un kas tika saņemti šo klientu kontos, un kopumā aptuveni 4,5 miljardi eiro, ko šie klienti nosūtīja. no viņu kontiem,” minēts juristu biroja atzinumā.

Nule publiskotajos izmeklēšanas rezultātos minēts konkrēts gadījums saistībā ar iespējamu starptautisko sankciju pārkāpšanu, kurā iesaistīta tieši Latvijas Swedbank un kurš bijis iespējams, pateicoties nepietiekamajai kredītiestādes vadības vērībai un, kā noprotams no ziņojuma, pat tīšai „acu pievēršanai”.

Latvijas Swedbank klienti izmantojuši tiešsaistes bankas platformu, lai veiktu 522 izejošas transakcijas par kopumā 4,43 miljoniem dolāru, no kurām 507 transakcijas, kas veiktas starp 2014. gada 30. decembri un 2016. gada 30. decembri, kopumā par 4,26 miljoniem dolāru, aptvērušas trīs kuģošanas nozares klientus.

Šo klientu mītnes vieta bija ārzonu jurisdikcijās, un tiem bija norēķinu konti Latvijas Swedbank, bet to īpašnieks, kā izrādījies, operēja ar šīm kompānijām no Krievijas okupētās Krimas.

Arī Bloomberg piemin Swedbank transakcijas, kas „droši vien ir bijušas ASV sankciju likumu „nepareizajā pusē””, - lielākā daļa no tām ir saistītas ar ūdens transportlīdzekli, kura īpašnieks un operators bija Krimā. „Izmeklētāji joprojām pārbauda šo gadījumu, un Swedbank vēl var saņemt sodu no ASV,” prognozē Bloomberg.

Ne Latvijas Swedbank valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis, ne bankas preses pārstāvis nesniedza atbildes uz Dienas uzdotajiem jautājumiem saistībā ar Clifford Chance veikto izmeklēšanu, kurā ir minēti arī konkrēti gadījumi saistībā ar politiski nozīmīgu personu apkalpošanas īpatnībām. Par to – nākamajā publikācijā.

Jautājumi saistībā ar Clifford Chance izmeklēšanu, uz kuriem Latvijas Swedbank vadība nevēlējās sniegt atbildes:

1) kādu iemeslu dēļ ziņojumu publiskoja nevis Clifford Chance, bet banka?

2) kā tieši tika nodrošināta izmeklēšanas neatkarība?

3) kādu summu bankai izmaksāja šī “neatkarīgā izmeklēšana”?

4) Swedbank izpilddirektors Jenss Henriksons ir publiski paziņojis, ka “pēc manas iniciatīvas sākta [darba] kultūras izvērtēšana, lai noteiktu, kāda rīcība ir nepieciešama. Šis darbs turpinās”. Kādas tieši darbības Swedbank Latvijā ir veikusi savas darba kultūras izvērtēšanai?

5) Swedbank savā Twitter kontā ir informējusi: “Ar izmeklēšanas secinājumu publiskošanu noslēdzas vēsturisko darījumu izpēte. Lai novērstu konstatētos trūkumus, veicam 152 punktu uzlabojumu programmu, pēc kuras īstenošanas apņemamies kļūt par reģiona līderi cīņā ar finanšu noziegumiem.” Lūdzu, nosūtiet šo programmu vai arī pamatojiet atteikumu. Kāds termiņš ir noteikts šīs programmas īstenošanai?

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

63
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Valsts sabiedrisko attiecību mazspēja un katastrofa

FotoSakarā ar zemiem Latvijas vakcinācijas skaitļiem un attiecīgu risku, ka atkal būs ierobežojumi un ka mācības atkal notiks attālināti uc, atļaušos izteikt arī savas neprofesionālas pārdomas.
Lasīt visu...

10

Savāds laiks

FotoNo aizmirstības putekļiem mediju starmešos atkal parādījies tas pats vīrs, kurš reiz solījās visus oligarhus apkarot un Latvijā taisnību atjaunot.
Lasīt visu...

21

Vainīguma prezumpcija jāatceļ, citādi – kapitālais remonts beidzies, bet ēka nav apdzīvojama

FotoNeviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā. Nevienam nav jāpierāda savs nevainīgums. Šie ir jebkuras demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipi. Nevainīguma prezumpcija ir nostiprināta arī Latvijas likumdošanā. Izņemot vienu virzienu – banku sektoru.
Lasīt visu...

6

Ultimāts valsts prezidentam Egilam Levitam

FotoMēs ierosināsim valsts prezidenta Egila Levita pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, ja mūsu prasības netiks izpildītas divu nedēļu laikā, Jums tiks atņemta prezidenta pensija, dzīvoklis un mašīna. Latvijas Republikā nevar būt prezidents, kas neievēro Satversmi un Tautas gribu. Tādēļ tiks ierosināts Likums par prezidenta pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, liedzot Jums visas privilēģijas.
Lasīt visu...

21

Daudz ko var paveikt īsā laikā, tikai – bez viņiem

FotoJa esošais ministrs un valdība nezina, kā, un nemāk panākt 60 - 70 procentu vakcinēto skaitu, lai paiet malā. Garantējot brīvprātīgu pieeju vakcinācijas procesam, noņemot totāli neveiksmīgo „vakcinācijas ministru” un izvirzot vakcināciju par līdzekli, nevis mērķi, šis skaitlis ir reāli panākams īsā laikā, jo vakcīnu ir pietiekami.
Lasīt visu...

15

Es esmu vienīgā īstā opozīcija, nevis kaut kāds tur Šlesers!

FotoSvētdien veltīju nedaudz laika un papētīju publisko informāciju par Aināra Šlesera organizēto pasākumu pie Rīgas pils nākamo sestdien. Galu galā Šlesers aicināja man tam pievienoties. Secinājumi šādi.
Lasīt visu...

12

Ticiet ekspertiem, un viss būs tikpat labi kā līdz šim

FotoCovid-19 vakcīnas trešās devas ievadīšana ir aktuāls jautājums ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Lēmumi par šī procesa uzsākšanu nereti vairāk tiek argumentēti ar lokāliem pieņēmumiem, nevis zinātniski pamatotiem faktiem. 
Lasīt visu...

21

Nē cūku un vistu slepkavošanai vēdera baudai!

FotoKatru gadu Latvijā tiek noslepkavoti 700 tūkstoši cūku un vairāk nekā 21 miljons vistu, lai piepildītu iedzīvotāju kāri apmierināt savu garšas kārpiņu prasības un piepildīt vēderu.
Lasīt visu...

12

Tagad Latvijas Ārstu biedrība paudīs tikai „pareizo” viedokli: ja nomirst saskaņā ar Covid-19 vadlīnijām, tad OK

FotoDomas kavējas pie Latvijas Ārstu biedrības prezidentes ārstes Ilzes Aizsilnieces atklātās vēstules, precīzāk, pretreakcijas no jaunizveidotās darba grupas, kura norobežojas no vēstulē paustās patiesības.
Lasīt visu...

21

VID atņem cilvēku sociālās iemaksas, lai segtu svešu uzņēmumu parādus

FotoValsts ieņēmumu dienests (VID) ir vērsies pret visiem SIA Tokyo City darbiniekiem, kopumā atņemot viņiem sociālās iemaksas 130 000 eiro apmērā, lai tādejādi kompensētu trešo pušu uzņēmumu nodokļu parādus.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Hermanis Rāzens, Putņa sāga

Kas nav ar mums, tas ir pret mums, tas Putnis ir viens pārpratums, viņš visur saskata tik slikto, un tāpēc valdei sāka likties, ka partijā viņš...

Foto

Reālajā dzīvē, kuru, iespējams, no Rīgas pils logiem grūtāk saskatīt, problēmas ir gluži citas

Rudens sesiju atklājot, valsts prezidents Egils Levits informēja Saeimu, ka ar Latvijas...

Foto

Mazais Gobzems gāž lielo vezumu

Uzreiz jāpiebilst, ka autors nav skandalozā deputāta Alda Gobzema cienītājs. Skaļo dīvainīti var uzlūkot ar žēlumu un līdzjūtību. Taču jāatzīst, ka...

Foto

Pateicamies par uzticēšanos valsts prezidenta institūcijai, bet ko tad mēs, mēs jau neko

Cienījamā Rozenbergas kundze! Valsts prezidenta kancelejā 2021. gada 19. jūlijā saņemts valsts prezidentam...

Foto

Vadoņu konstruēšana

Divi pašieceltie un, jāatzīst, daudzu atbalstītie varoņi Latvijā jau ir, jo Saeimas vēlēšanu kampaņa jau ņipri sākusies. Līdz vēlēšanām gan vēl gads ar mazu...

Foto

Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru

Īsi un kodolīgi par to, kur slēpjas problēma un kā to risināt. Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru - cilvēki ilgstoši ir...

Foto

Ar īpašu minoritāšu politiku uzkrāsim antivielas pret nacionālismu!

“Cilvēkiem jābūt mūsu politikas pašā centrā. Tāpēc es vēlos, lai visi eiropieši aktīvi piedalītos konferencē par Eiropas nākotni...

Foto

Protestētāji neslimo ar kroņa vīrusu

Šobrīd visā pasaulē globālo kungu vietējie pakalpiņi baida ļaudis, ka protesta saietu dēļ pieaugs saslimstība ar koronavīrusu. Taču nekas tamlīdzīgs nenotiek....

Foto

Kā mēs visi vēlamies dzīvot pēc tam, kad šis viss būs beidzies

Pēdējo nedēļu laikā ļoti maz esmu apmeklējis vietējo plašsaziņas mediju kanālus. Tas tāpēc, ka...

Foto

Izziņa kā garīga vērtība

Pirms aptuveni divarpus gadsimtiem vairāki raksti sākās ar paskaidrojumu, kam tie paredzēti – skolniekiem vai skolotājiem. Skolnieku vajadzībām bija jāraksta viegli saprotami...

Foto

Gobzems Latvijā vislabāk slauka dibenu un visu, ko vien spējam iedomāties

"Žurku skrējiens" pēc varas šoreiz sācies agrāk nekā parasti. Draņķīgākie politiķi steidz manipulēt ar masu...

Foto

Vai Kariņa valdību varētu izmest kā mīkstās rotaļlietas?

„Un ko ar tām (mīkstajām mantiņām – E.V.) vajadzēja darīt? Kariņam nest uz mājām un sasēdināt uz viesistabas...